1. musulmaniskās arābu zemes;
2. Bizantijas impērija;
3. Rietumeiropas barbaru karalistes.

1. Amerikas atklāšana,
2. renesanse,
3. reformācija,
4. grāmatu iespiešanas izgudrošana,
5. revolūcijas Nīderlandē un Anglijā.

Empīrisms – uzskats, ka visas zināšanas par pastāvošo izriet no pieredzes. Pretstats racionālismam. Empīrisma galvenā ideja ir, ka viss balstās uz pieredzi.

● Tomass Hobss (1588 - 1679). Uzskatīts par pirmo moderno materiālisma pārstāvi metafizikā. Par Hobsa šedevru tiek uzskatīts “Leviatāns” 1651. g.Tas ir pirmais modernais darbs par valsts teoriju, kas balstās uz principu, ka tieksmi pēc baudas un pašsaglabāšanos instinktu cilvēks apmierina uz citu rēķina. Cilvēks cīnās par savām egoistiskām interesēm.

● Renē Dekarts (1596 - 1650). Franču filozofs, matemātiķis, dabaszinātnieks. Dekarts lika pamatus racionālismam, jo uzskatīja, ka tikai prāts ir zināšanu avots. Viņa slavenā tēze: “Es Domāju, tātad es esmu”. Nozīmīgākais darbs “Pārrunas par metodi” 1637. g.

● Blēzs Paskāls (1623 – 1662). Franču filozofs, fiziķis, matemātiķis un literāts. Filozofa galvenā pārdomu tēma bija cilvēka vieta pasaulē. Paskāls saglabāja Dieva ideju un uzskata, ka Dievam nevar tuvoties ar prātu. Prāts nevar būt ceļvedis pie Dieva, jo prātu bieži aptumšo kaislības.

● Džons Loks (1632 - 1704). Tiek uzskatīts par empīrisma pamatlicēju. Galvenais darbs - “Eseja par cilvēka izpratni” 1690.g.Loka nolūks bija noskaidrot cilvēka zināšanu izcelšanos. Loks aplūkoja cilvēku kā “baltu” lapu, Loks atzina, ka visu zināšanu un ideju sākums ir pieredze.

● Benedikts Spinoza (1632 - 1677). Nīderlandiešu filozofs. Spinoza uzskatīja, ka pasaulē viss notiek saskaņā ar stingrām likumsakarībām, viss notiek tā, kā tam ir jānotiek. Fiziskajā pasaulē nav nejaušību, tāpēc viss notiek saskaņā ar Dievu. Kā racionālists Spinoza uzskatīja, ka ļaunums, meli un muļķība rodas no izziņas kļūdām. Viņš vēlējās atbrīvot cilvēku no bailēm, aicinot saprātīgi pārvarēt jebkurus likteņa triecienus. Galvenie darbi – “Teoloģiski politiskais traktāts” 1670. g., kas ietver brīvdomīgus uzskatus par Bībeli un kristīgo teoloģiju, un “Ētika” 1677. g..

● Šarls Pero (1628 - 1703). Sakopojis un apdarinājis franču pasakas – krājums “Pasakas par māmiņu Zosi jeb pamācošas seno laiku teikas un pasakas” . Francija.

● Lope de Vega (1562-1635). Attēlo spāņu tautas dzīves ainas, laikmeta notikumus. Ievērojama ir drāma “Avju avots”, kurā autors aicina cīnīties par cilvēka tiesībām, aizstāvēt savu cilvēcisko cieņu un sacelties pret apspiedējiem. Rakstnieks pievēršas tādai tēmai kā mīlestībai (“Suns uz siena kaudzes” (1613 – 1618), “Meitene ar krūzi” (1627)). Spānija.

● Pedro Kalderons (1600 - 1681). Dramaturgs, garīdznieks. Sarakstījis ap 200 lugām. Tiek uzskatīts par drūmu un skarbu dzejnieku. Rakstīja zobena komēdiju stila lugas: “Mīla, gods un vara”(1625); “Ar mīlu nejoko” (1627). Kalderons filozofēja par jūtām, cilvēkiem, zemi, vainas apziņu, pasauli. Spānija.

● Nikola Bualo (1636 - 1711). Klasicisma teorētiķis. Bualo centās literatūrā ievērot antīkās klasikas paraugus. Uzrakstīja estētiskos pamatprincipus poēmā “Dzejas māksla” 1674. g.. Bualo apgalvoja, ka skaistums mākslā ir mūžīgs, patstāvīgs, universāls. Francija.

● Žans de Lafontēns (1621 - 1695). Ievērojamākais fabulas meistars pasaules literatūrā. Uzrakstīja “Fabulas” (12 grāmatas, 1668 – 1694). Fabulās ir izsmieti augstākās sabiedrības netikumi. Francija.

● Pjērs Korneijs (1606 - 1684). Klasicisma traģēdijas aizsācējs franču literatūrā. Ievērojamāka traģikomēdija “Sids” 1637, traģēdijas “Horācijs” u.c.. Francija.

● Žans Rasins (1639 - 1699). Kļuva slavens ar traģēdiju “Andromahe” 1667. g.. Pats nozīmīgākais darbs ir “Fedra” 1677. g., kurā Rasins atklāj sievietes psiholoģisko cīņu starp tikumisko pienākumu un noziedzīgām kaislībām. Francija.

● Žans Batista Moljērs (1622 - 1673).. Klasicisma komēdiju autors, izveidotājs. Moljēra komēdijām bija divi uzdevumi. Pirmais – pamācīt cilvēku, otrais – izklaidēt publiku. Pasaules slavu Moljērs ieguva ar lugām: “Tartifs”, 1664.g.; “Dons Žuans”, 1671g.. u.c.. Francija.

● Džons Miltons (1608 - 1674). Angļu dzejnieks. Poēmā “Zaudēta paradīze” 1667. g. viņš attēloja Sātanu, kurš sacēlies pret Dieva kārtību. Poēmā “Atgūta paradīze” 1671. g. dzejnieks cildināja vientuļu un nesaprastu cilvēku, tomēr neatsakās no sava mērķa. Anglija.

Klaudio Monteverdi (1567 – 1643). Monteverdi slavenākais darbs ir opera “Orfejs”, ko iestudēja 1617. gadā Mantujā. Opera “Orfejs” ir pirmais mākslinieciski pilnīgais operas žanra paraugs mūzikas vēsturē. Viņš kļuva par pirmo muzikālās drāmas autoru.

Džovanni Batista Lulli (1632 - 1687). Ludviķa XIV galma kapelmeistars un franču nacionālās operas izveidotājs. Viņš dibina klasicisma stila “lirisko traģēdiju” – monumentāli dramatisks sacerējums ar antīku sižetu. Operu Lulli apvienoja ar baletu. 17. gs. balets kļuva par patstāvīgo mākslas veidu. Lulli uzrakstīja 15 operas, no kurām populārākās ir “Tesējs”, “Armida”

Henrijs Pērsels (apm. 1659 - 1733). Angļu nacionālās operas aizsācējs. Angļu klasicisma mūzikas pārstāvis.

● Fransuā Kuperēns (1668 – 1733). Galanta rokoko stila ievērojamākais pārstāvis. Rakstīja skaņdarbus klavesīnam, instrumentālo kamermūziku. Fransuā Kuperēnu dēvēja par Lielo Kuperēnu.

●Antonio Stradivāri (1667 – 1730). Līdz šim nepārspējams vijoļbūves meistars. Meistara vijoļu tembra noslēpums līdz šim nav atklāts. Iespējams, ka vijoles noslēpums slēpās instrumenta koka daļu īpašos samēros un lakas izmantošanā.

● Baroks tiecās uz mākslu sintēzi (tēlniecības un arhitektūras, glezniecības un arhitektūras vienotību), uz ansambļu mākslu, arhitektūras un vides saistību. Arhitekti veidoja jaunas ielas, laukumus un ēku kompleksus.

● Baroku raksturo vilšanās, skepse, izmisums, pat traģika indivīda un pasaules attiecībās, tam vairs nav raksturīga renesanses laika harmonija. Mākslai ar pārspīlētu nāves, ciešanu, mocību un pesimistisku scēnu palīdzību vajadzēja panākt dramatisku efektu.

● Baroka stila galvenās iezīmes: oficiāls svinīgums, dinamiskums; nedaudz ārišķīgs, dzīvespriecīgs. Baroka glezniecībā redzami spēcīgi kontrasti, gaismas un ēnas bagātīga spēle. Vizuāli baroku raksturo ornamentāla pārbagātība, iztēles brīvība, diagonālā kompozīcija, greznība, ciešanas, vīzijas, ekstāzes, mitoloģiski sižeti, alegorijas un simboli, jutekliskums.

● Slavenākie pārstāvi: Džovanni Lorenco Bernīni (1598 – 1680), Mikelandželo da Karavadžo (1573 – 1610), Pīters Pauls Rubens (1577 – 1640), Antoniss van Deiks (1599 – 1641), Djego da Silva Velaskess (1599 – 1660).

● Par estētisko ideālu izmanto klasisko (senās Grieķijas un Romas) mākslu un dižrenesanses mākslas tradīcijas.

● Darbus adresēja izglītotam antīkās kultūras pazinējam, ne vienkāršās tautas masām.

● Arhitektūrā klasicisms ir viens no stingrākajiem orderu stiliem. Pārsvarā ceļ sabiedriskās celtnes - muzejus, teātrus, pilis un baznīcas. Salīdzinājumā ar baroka pārmērībām klasicisms ir diezgan askētisks stils.Šī stila pamatā ir jau antīkajā sabiedrībā radītā teorija par skaistuma ideāla mūžīgumu un absolūtumu.17 gs. klasicisma idejas visagrāk ienāca glezniecībā. Klasicisma meistaru darbu tematika galvenokārt bija antīkās vēstures, mitoloģijas un Bībeles tēli.

● Klasicisma stila pazīmes: līdzsvarotība, stabilitāte, regularitāte, atkārtošanās, paredzamība, statiskums, apvaldība, neitralitāte, konsekvence, konvencionalitāte, secīgums, pārdomātība, kompozīcijas centrējums.

● Slavenākie pārstāvi: Luijs Levo (ap 1605– 1661), Žils Mansārs – Arduēns (1646 – 1708), (Andrē Lenotrs (1613 – 1700), Nikolā Pusēns (1594 – 1665).

● Šī virziena ietvaros jauno laiku mākslinieki centās izvairīties no izdomājumiem, dažnedažādām fantāzijām, tā vietā tēlojot reālo īstenību, izvēloties arī vidusmēra un zemāko slāņu ikdienas attēlojumu, parādot dzīves īstenību. ● Kā galveno vērtību izvirzīja dzīves patiesības atspoguļošanu.

● Cilvēka kā galvenā mākslas priekšmeta vispusīgs attēlojums, tēlu individualizācija. Uzmanības centrā nonāk arī sabiedrības zemāko slāņu ikdiena.

● Iedziļināšanās laikmeta nozīmīgākajās problēmās, netiešs to vērtējums caur autora pozīciju.

● Slavenākie pārstāvi: Rembrants Harmers van Reins (1606 – 1669), Jans Vermērs van Delfs (1632 – 1675).

Pārstāv impresionisma virzienu, kura mērķis - notvert mirkli ar konkrēto apgaismojumu, kustību.

Mākslinieks darbā pauž savas iekšējās izjūtas, emocijas ar krāsu, līniju izteiksmīgumu. Neizvirza mērķi - attēlot realitāti.

Jaunos radošos principus sāka noteikt citas vērtības:

gan saprātīgais, gan jūtas un emocijas, arī šo abu pieeju sajaukums;

tika noliegta ārējās pasaules izzināšana, aktuāls kļuva jautājums par cilvēka un Visuma savstarpējām attiecībām;

vairs netika meklēts skaistums, bet gan traģiskais un neglītais;

tika sašaurināts izteiksmes līdzekļu lietojums - par vērtību kļuva lakonisms (ierobežota izteiksmes līdzekļu izvēle).

• Louis Daguerre un William Henry Fox Talbot bija divi neatkarīgi izgudrotāji, kuri attīstīja atšķirīgas fotogrāfijas metodes.

• Louis Daguerre izstrādāja Daguerreotipiju, kas bija pirmā plaši izplatītā fotogrāfijas tehnika. Tas radīja attēlus uz sudraba līdzekļa apdarei uz polerētas varas plāksnēm.

• William Henry Fox Talbot izgudroja kalotipi, kas bija citāda metode, izmantojot fotosensibilu papīru, lai radītu attēlus.

Šie izgudrojumi iesāka fotogrāfijas revolūciju un radīja iespēju cilvēkiem iegūt attēlus parasti nepieredzētas veiksmes ātrumā un vieglumā.

• Aleksandrs Greihams Bels un Elisha Greijsam abi tika klasificēti kā telefona izgudrotāji neatkarīgi viens no otra.

• Bels, strādājot pie izstrādes komerciālām vajadzībām, izstrādāja pirmo praktisko telefona modeli, kas tika patentēts 1876. gadā.

• Greijsam savukārt strādāja pie telefona izstrādes nekomerciāli un demonstrēja telefona prototipu savā laboratorijā, bet nekad nepatentēja savu izgudrojumu.

Telefons radikāli mainīja komunikācijas veidu, ļaujot cilvēkiem sazināties uz attālumu, kas bija iepriekš neiedomājams. Tas izraisīja revolūciju sakaru jomā un iezīmēja ceļu uz mūsdienu sakaru tehnoloģiju attīstību.

• Auguste un Luijs Lumière bija franču brāļi, kas ir atzīti par kinematogrāfa izgudrotājiem un kino pionieriem.

• gada 28. decembrī Lumière brāļi pirmoreiz demonstrēja savu kinematogrāfu Parīzē, kurā tika rādīts viņu slavenais filma "Ieeja fabrikā" (L'Arrivée d'un train en gare de La Ciotat).

• Kinematogrāfs bija pirmās filmēšanas un attēla parādīšanas ierīce, kas izraisīja kino industriju un kino kā mākslas formu.

• Alberts Einšteins publicēja savu īsto teoriju par īpašo relatīvitāti 1905. gadā savā slavenajā "Brīdī, kad es uzrakstīju savu īsto teoriju par īpašo relatīvitāti" ("On the Electrodynamics of Moving Bodies") rakstā.

• Šajā teorijā Einšteins pirmo reizi izklāstīja savus uzskatus par laiku, telpu, masu un enerģiju, kas radikāli mainīja mūsu izpratni par fizikas likumiem.

• Šī teorija noveda pie vienlīdzības starp masu un enerģiju, ko izteica slavenais vienādojums E=mc², kas ir viens no slavenākajiem vienādojumiem fizikā.

"Dadaisms" bija mākslas kustība, kas radās Pirmā pasaules kara laikā kā pretruna pret sabiedriskajiem un politiskajiem normām, kā arī pret tradicionālo mākslas izpratni. Dadaisms bieži izmantoja ironiju, absurditāti un provokāciju, lai izraisītu publikas pārdomas par mākslas nozīmi un vērtību.

Šī virziena pārstāvji noorganizēja tikai trīs izstādes. Uzplaukums saistīts ar 1906. gadu. Fovisma līderi bija mākslinieki Andrē Derēns (1880-1954, Francija) un Anrī Matiss (1869-1954, Francija).

• ekspresionisti noliedz racionālo, saprātīgo;

• uzsver kāpinātu izteiksmīgumu, lai attēlotu pārdzīvojumus, sevišķi - negatīvos, lai skatītāju ierautu tajā noskaņā, kurā atradies mākslinieks;,

• lai to panāktu, izmanto līniju, formu deformāciju, krāsu plūsmas.

  
  

  Ekspresionisti neinformē par faktiem, bet par cilvēka garīgās dzīves izpausmēm, psihes izkropļojumiem, pārdzīvotām šausmām, eksistences pretrunām.

Sirrealisms bija mākslas un literatūras kustība, kas centās atbrīvot prātu no loģikas un racionalitātes, sekojot apziņas un zemapziņas sapņainajām valstībām.

Nozīmīgi surrealismam saistītie mākslinieki bija Salvador Dalí, René Magritte un Max Ernst.

• 1996. gadā Bauhaus arhitektūras stilā uzceltās ēkas Veimārā un Desavā tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.