https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso en-us 2022-02-02 07:43:10 UTC 2026-01-18 17:36:16 UTC hello@padlet.com https://padlet.net/icons/png/1f1f1-1f1fb.png dpaulovics90 https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024871840 Helsinki-86 bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986. gada jūnijā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss, ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības. Uz ārzemēm tika nosūtīta 17 personu protesta vēstule pret PSKP CK un Latvijas KP CK, kā arī Helsinki-86 dibināšanas dokumenti, kas izraisīja plašu rezonansi.]]> 2022-02-02 08:00:08 UTC https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024871840 dpaulovics90 https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024889014 1987. gada 14. jūnijā grupa organizēja ziedu nolikšanas ceremoniju komunistiskā terora upuru piemiņai pie Brīvības pieminekļa Rīgā.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Helsinki-86

]]> 2022-02-02 08:12:15 UTC https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024889014 dpaulovics90 https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024912058 Dibināja LKP reakcionārā spārna krievvalodīgie biedri 1989. gada 7. janvārī kā pretsvaru 1988. gada 8. oktobrī dibinātajai Latvijas Tautas frontei. Tā izmantoja LKP un Padomju Armijas infrastruktūru - izdeva laikrakstu, no ārzemju radiostaciju slāpētājiem izveidoja savu radiostaciju . Interfrontes vadītāji bija Igors Lopatins un Anatolijs Aleksejevs, dibinātāju vidū bija arī Tatjana Ždanoka. 1989. gada vasarā tās pārstāvji piedalījās PSRS Apvienotās Darbaļaužu frontes dibināšanā.]]> 2022-02-02 08:28:52 UTC https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024912058 dpaulovics90 https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024916654 Atmodas laikā nacionālās inteliģences pārstāvji kļuva par nacionālo kultūras biedrību veidošanas procesa līderiem. 1988.gadā radās Baltu–slāvu biedrība, Latvijas ebreju kultūras biedrība, ukraiņu biedrība "Dņipro", Poļu savienība, baltkrievu kultūras biedrība "Svitanok", Latvijas igauņu biedrība un citas. Pēc to iniciatīvas tika izveidota Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācija, kas apvieno vairāk nekā divdesmit nacionālo biedrību un nesen sava priekšsēdētāja Rafi Haradžanjana vadībā svinēja desmitgadi.]]> 2022-02-02 08:32:26 UTC https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024916654 dpaulovics90 https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024918897 LNNK tika dibināta 1988. gada jūlijā kā latviešu nacionālistu kustība. Atšķirībā no Latvijas Tautas Frontes, kas sākotnēji iestājās tikai par Latvijas autonomiju PSRS sastāvā, LNNK jau tolaik stingri iestājās par Latvijas pilnīgu neatkarību. Starp Atmodas laiku LNNK līderiem minami Eduards Berklavs, Visvaldis Lācis, Einars Repše, Andrejs Krastiņš, Juris Dobelis un citi.]]> 2022-02-02 08:34:10 UTC https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024918897 dpaulovics90 https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024921910 20. gs. 80. gadu 2. pusē, izmantojot labvēlīgo politisko situāciju PSRS, Latvijā iesākās sabiedriski politisks process (saukts arī par atmodu, Dziesmoto revolūciju), kura virsmērķis bija Latvijas neatkarības atjaunošana. Neatkarību atbalstošajiem spēkiem 1990. gadā izdevās iegūt vairākumu Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākajā Padomē (LPSR AP) un īstenot konstitucionālu valsts neatkarības atjaunošanas ceļu.]]> 2022-02-02 08:36:33 UTC https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024921910 dpaulovics90 https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024929438 1988. gada 14. jūnijā pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē demonstrācijas laikā grupas "Helsinki-86" biedrs Konstantīns Pupurs cauri visai Rīgai, no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu Kapiem, iznesa Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.]]> 2022-02-02 08:42:39 UTC https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024929438 dpaulovics90 https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024956722 Līdz ar Mihaila Gorbačova nākšanu pie varas 1985.gadā visā Padomju Savienībā sākās procesi, kas tika dēvēti par “pārbūvi” un “atklātību” . Latvijā aktivizējās vairākas sabiedriski politiskas organizācijas un kustības, kuras pauda atbalstu idejai par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.

https://www.saeima.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/brivibas-cels

]]> 2022-02-02 09:02:45 UTC https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024956722 dpaulovics90 https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024958951 Pirmās publiskās akcijas Rīgā 1987. gada 14. jūnijā un 23. augustā organizēja 1986. gadā dibinātā cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa „Helsinki-86”. 1987. gada 23. augustā notika pirmās pret padomju režīmu vērstās demonstrācijas pie Brīvības pieminekļa. 

https://enciklopedija.lv/skirklis/22218-Latvijas-neatkar%C4%ABbas-atjauno%C5%A1ana

]]> 2022-02-02 09:04:23 UTC https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024958951 dpaulovics90 https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024959916 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot “par” un 13 – “pret”, pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Tas ir Neatkarības deklarācijai pakārtots dokuments, ar kuru atcēla 1990.gada 4.maijā noteikto pārejas periodu un pilnībā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību

https://www.saeima.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/brivibas-cels]]> 2022-02-02 09:05:09 UTC https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024959916 dpaulovics90 https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024963328 Latvijā šis laiks bija viens no svarīgākajiem gadiem jo Latvija atguva valstisko statusu un bija brīvi, vairs nevajadzēja runāt krieviski varēja atverti vairāķ Latviešu skolas, un izrādīt savu Latvisko tautību un reliģījas.]]> 2022-02-02 09:07:55 UTC https://padlet.com/dpaulovics90/zbgix7frsoiworso/wish/2024963328