Brīvajā laikā sengrieķi rīkoja ballītes, piedalījās vieglatlētikas sacensībās, baudīja teātra izrādes, medīja/makšķerēja, godināja dievus festivālos.

• Vīrieši - ģimenes galva, piederēja visas tiesības un priekšrocības, piedalījās vai skatījās olimpiskās spēles.

• Sievietes - aliek mājās un pavadīja laiku ar iekštelpu aktivitātēm, nespēja balsot, piederēt zemei vai mantot. Dzīves mērķis - bērnu audzināšana.

• Bērni - mācījās lasīt, rakstīt un rēķināt matemātiku. Zēni pievērsās sportiskām aktivitātēm, meitenes - piepildīt mātes lomu, dejām, mūzikai.

• Vergi - pildīja vairākus darbus, ko saimnieki lika, piemēram, darbu mājās, lauksaimniecībā, raktuvēs.

Sengrieķi dzīvoja pilsētvalstīs jeb polisās.

Polisas sastāvēja no agora (pilsētas centrs), aizsargmūris, tempļi, valdības ēkas un akropole kalna virsotnē.

Mājokļi - celti ap pagalmu vai dārzu, sienas - koka/dubļu ķieģeļiem, mazi logi bez stikla, koka slēģi, lai pasargātu no karstās saules, telpās nebija daudz mēbeļu.

Reliģija - mitoloģija, cilvēki pielūdza vairākas dievības, kā arī citas pārdabiskas būtnes (olimpa dievi - Zevs, Hēra, Poseidons, Demētra, Atēna, Apollons, Artemīda, Arejs, Afrodīte, Hēfaists, Hermejs, Hestija).

Valdības sistēma - demokrātija.

Sengrieķi pirmie izgudroja šo valdības sistēmu, kā arī dominējošā valdības sistēma.

Intelektuālie sasniegumi:

Sengrieķu zinātnieki ir atklājuši astronomijas, ģeogrāfijas un matemātikas jomas. Kā arī filozofiju, lai izprastu apkārtējo pasauli, neizmantojot mītus, reliģiju un maģiju.

Ievērojamākie sengrieķu zinātnieki -

Pitagors (nozīmīgi sasniegumi matemātikā, astronomijā un mūzikā);

Hipokrats (atklāja slimību zinātniskos iemeslus);

Aristotelis (klasificēja dzīvniekus, atklāja dzīvības ķēdi);

Aristarhs (izgudroja pirmo zināmo modeli, kas novietoja Sauli Visuma vidū un Zeme riņķo ap to).

Mākslas jomas:

1. Arhitektūra - tempļi , brīvdabas teātri , agors , stadioni.

Izmantotie materiāli - dubļu ķieģeļi, kokmateriāli, mūris, akmens un kaļķakmens.

Ievērojamākie arhitekti - Ictinus, Dinokrāts un Kallikrats.

2. Tēlniecība - dievu un varoņu, sportistu, valstsvīru un filozofu skulptūras, kas piepildīja tempļus un svētnīcas.

Izmantotie materiāli- bronzas, kaļķakmens, marmora un ziloņkaula.

Ievērojamākie tēlnieki - Feidijs, Polikleitoss, Kresils.

3. Keramika - pārsvarā veidoti trauki un izmantoti ēdiena gatavošanai vai uzglabāšanai.

Izmantotie materiāls - māls.

Ievērojamākais podnieki/gleznotāji - Ergotimos un Kleitiass.

4. Teātris - Dionīsa godināšanas festivāls, no kura izcēlās dramatiskie žanri - traģēdija, komēdija un satīra luga.

Brīvajā laikā romieši nodarbojās ar peldēšanu, pavadīja laiku pirtīs, jāšanu, skatījās gladiatoru cīņas un devās uz Kolizeju.

1. Patricieši - pārsvarā aristokrāti, valdoši, bagāti.

2. "Ekiti" - sociāli zemāki vīrieši, kas nodarbojās ar vergu tirdzniecību, banku vadīšanu, importēja/eksportēja preces.

3. Plebeji - vairākas ienesīgas profesijas.

4. Brīvie - vergi, kuriem bija izdevies izpirkt brīvību vai kuru īpašnieki viņus bija atbrīvojuši.

5. Vergi - nepiederēja nekādas tiesības un uzskatīti par īpašumu, strādāja raktuvēs, ceļa būvniecībās u.c.

Mājokļi:

Lielākā iedzīvotāju daļa dzīvoja dzīvokļos.

Turīgākas ģimenes dzīvoja vienas ģimenes mājā - villā.

Taču mazāk turīgas ģimenes - šaurās daudzdzīvokļu mājās - insulas, šajās ēkās parasti ir tikai viena līdz divas istabas.

Reliģija:

Senie romieši pielūdza vairākas dievības.

Ievērojamākās dievības - Jupiters, Junona, Minerva.

Dominējošā valdības sistēma bija demokrātija.

Intelektuālie sasniegumi:

1. Cements;

2. Ceļi;

3. Operācijas elementi (attīstīja ideju par ķeizargriezienu, ķirurģiskās metodes);

4. Jūlija kalendārs (365 dienas - iedalītas 12 mēnešos);

5. Laikraksti.

Mākslas jomas:

1. Arhitektūra.

Uzskatīta par klasiskās arhitektūras daļu.

Izmantotie materiāli - akmens, kokmateriāls, ķieģeļi, stikls, marmors un cements.

Ievērojamākie darbi - Kolizejs, Romas forums un Panteons.

2. Tēlniecība.

Lielāka tieksme uz reālismu un impresionismu, izmantojot gaismas un abstraktu formu trikus.

Izmantotie materiāli - bronza un marmors.

Ievērojamākās skulptūras - Mirstošā Gallija, Romas patricieša galva un Orators.

3. Mozaīkas.

Mozaīkas parādījās uz tempļu un māju grīdām, sienām un griestiem.

Izmantotie materiāli - stikls un akmens.

Ievērojamākie darbi - Antiohijas mozaīkas, Zlitenas mozaīka.

4. Gleznošana.

Romiešu glezniecība būtībā ir sienu gleznojumi uz ģipša.

Izmantotie materiāli - koks, ziloņkauls.

Ievērojamākie mākslas darbi - Iksiona sods un Sienas gleznojums Fânio Sinistor namā Boskorelē.

Brīvajā laikā cilvēki piedalījās reliģiskās aktivitātēs - apmeklējot baznīcas, piedaloties dievkalpojumos, lūgšanās, kopienas pasākumos - tirgos, tautas dejās, koncertos, sporta spēlēs un dabas baudīšanā.

1. Garīdznieki - mūki, mūķenes, priesteri, bīskapi un pāvesti. Atbrīvoti no nodokļiem. Ļoti izglītoti, jo prata lasīt un rakstīt. Taču jāievēro stingras regulas no baznīcas puses.2.

2. Bruņinieki - muižnieki, grāfi, hercogi un karaļi. Grezna dzīve, jo viegli varēja kļūt turīgiem un piedalīties politikā. Liels risks nomirt jaunā vecumā un jāievēro bruņniecības noteikumi.3.

3. Pilsētnieki - amatnieki, to mācekļi un palīgstrādnieki, tirgotāji un namnieki. Liela brīvība, jo piederēja savs uzņēmums un dzīvoja pēc pilsētas regulāra. Taču jāmaksā augsti nodokļi.4.

4. Zemnieki - lauksaimnieki un lielākā daļa sabiedrības. Liela brīvība uz savu personīgo mantu un ģimenes dzīvi. Trūkumi - augsti nodokļi, jāiet karā, zems dzīves līmenis.

Mājokļi - auksti, mitri un tumši. Dažreiz ārpus mājas bija siltāks nekā tās sienās. Drošības nolūkos logi bija ļoti mazi ar koka slēģiem.

Reliģija - pēc Romas impērijas krišanas dominējošā reliģija bija kristība un katoļticība.

Valdības sistēma - monarhija, noteicošā loma bija monarhu un citu augsta ranga augstmaņu komunikācijai ar padotajiem, ar kuriem viņus saistīja uzticības zvērests.

Intelektuālie sasniegumi:

1. Brilles - pirmās brilles mācēja tikai uzsēdināt uz deguna 15. gs. izgudrotas tuvredzīgiem cilvēkiem.;

2. Kompass - no Ķīnas atveda arābu tirgotāji, izmantoja, kuģojot pa Vidusjūru;

3. Šaujampulveri - pirmo reizi tika izmantots karadarbībā;

4. Astrolabs - ierīce, lai precīzi izmērītu Saules un zvaigžņu atrašanās vietu debesīs.

Mākslas jomas:

Viduslaika māksla ietver galvenās mākslas kustības un periodus, nacionālo un reģionālo mākslu, žanrus, atdzimšanu, mākslinieku amatniecību un pašus māksliniekus.

Ievērojamākie mākslinieki - Džoto di Bondone (Kristus sēras), Brāļi Limburgi un Ambrogio Lorenceti.

Brīvajā laikā cilvēki apmeklēja koncertus, mākslas galerijas, lasīja un rakstīja dzejas, esejas un romānus, spēlēja galda spēles un nodarbojās ar sporta veidiem, dejošanu un dārzkopību.

Iedzīvotāji kļuva bagātāki, kas izraisīja tirdzniecības un ceļojumu pieaugumu.

Paradījās vairāk interesi par izglītību, veicināja mākslas uzplaukumu un zinātniskus atklājumus/izgudrojumus.

Humānisms ir uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām utt.

1. Muižnieki/zemnieki - pieder vara un bagātība, tika piešķirti īpašumi.

2. Pilsētnieki - tirgotāji, amatnieki un kvalificēti strādnieki, uzkrāja bagātību ar tirdzniecību, atbalstīja kultūras attīstību.

3. Zemnieki - lauksaimniecības strādnieki. Ierobežotas tiesības, nabadzīgi.

Mājokļi:

• Būvētas, izmantojot akmeni, ķieģeļus un kokmateriālus, un fasādēs bieži bija dekoratīvi elementi.

• Daudzām mājām bija centrālie dārzi/pagalmi, lielas ieejas, greznas mēbeles, augsti griesti, sienu rotājumi, kamīni, kāpnes.

Reliģija - kristietība un katoļticība.

Valsts pārvalde - pārsvarā monarhija, laikiem ejot oligarhija/ feodālisms.

Intelektuālie sasniegumi:

1. Iespiedmašīna - Johans Gūtenbergs, mehāniska ierīce spiediena izdarīšanai uz tintes virsmas.

2. Mākslinieciskās tehnikas - piemēram, lineāro perspektīvu, kas ļāva gleznās reālistiskāk un precīzāk attēlot telpu.

3. Anatomijas izpēte - ārsti un mākslinieki aktīvi pētīja cilvēka anatomiju, kas izraisīja labāku izpratni par cilvēka ķermeņa uzbūvi un funkcijām;

4. Mūzikas instrumenti - tika izgudroti jauni instrumenti, kā arī pastiprināta esošo instrumentu izmantošana;

5. Laika ierīces - pārvietojamais pulkstenis, pulksteņa svārsts, spirālspere.

Mākslas jomas:

Renesanses māksla bija transformācijas periods, klasisko ideju atdzimšana, koncentrēšanās uz humānismu.

1. Tēlotājmāksla - mākslas forma, kas ietver cilvēka vai objekta attēlošanu, izmantojot vizuālus medijus. Džoto di Bondone, kurš pārzināja gan arhitektūras, gan mozaīkas, gan tēlniecības noslēpumus.

2. Leonardo da Vinči - mākslas stila pamatlicējs, veicis teorētiskos pētījumus visdažādākajās jomās, pretēji baznīcas stingram aizliegumam studējis cilvēka anatomiju.

3. Humānisma ideālus - cilvēka skaistuma un neierobežoto spēju apliecinājumu - attēloja Mikelandželo Buonarroti, jaunā, baroka stila ievadītājs.

4. Rembrants - mākslai raksturīgs reālisms, radot reālus, psiholoģiski izteiktus portretus.

Brīvajā laikā cilvēki nodarbojās ar banketu un baļļu apmeklēšanu, medībām, azartspēlēm, mūziku/dejām, pastaigām pa dārziem un mākslas atzinību.

Nostiprinājās pārliecība, ka cilvēka prāts ir visaptverošs un nekļūdīgs.

1. Monarhs - valdnieks, kas valda vienpersoniski un savu varu ir mantojis.

2. Aristokrāti - piederēja nozīmīga zeme, tituli un bagātība. Ieņēma ietekmīgus amatus valdībā, armijā un tiesā.

3. Galminieki - viņi sniedza padomus tādos jautājumos kā politika, pārvaldība un diplomātija.

4. Ierēdņi - atbildīgi par valsts ikdienas pārvaldību.

5. Militārais spēks - atbildīgi par kārtības uzturēšanu, valsts aizstāvēšanu un valdnieka gribas izpildi.

6. Zemnieki - strādāja zemi, ražojot pārtiku un resursus valstij, ierobežotas tiesības un dzīvoja muižnieku pakļautībā.

7. Dzimtcilvēki - vergu strādnieki, kuri bija piesaistīti zemei un pakļauti zemes īpašnieku varai.

Mājokļi tika iedalīti sabiedrības līmeņos:

1. Pilis/muižas;

2. Rindu mājas;

3. Dzīvokļi.

Reliģija: savs valdnieks un sava reliģiskā piederība, dominējošās ticības bija katoļticība un protestantisms.

Valsts pārvalde: monarhija, absolūtā monarhija - neierobežota monarha vara, kad valdnieks viens pats pieņem lēmumus, parlamentārā monarhija — valdnieks pieņem likumus/ lēmumus sadarbībā ar parlamentu.

Intelektuālie sasniegumi:

1. Krama muskete - mainīja kara darbības raksturu;

Vairāki zinātniskie atklājumi:

1. Ņūtona kustības likums - fiziskās pasaules izpratnei;

2. Mikroskops un teleskops - bioloģiskiem un astronomiskiem mērķiem.

3. Barometrs - būtisks atmosfēriskā spiediena mērīšanai.

Mākslas jomas:

Baroks - izplatītākais mākslas virziens, kas centās atstāt uz cilvēku pēc iespējas dziļāku iespaidu.

Attīstījās vairākas mākslas jomas:

1. Glezniecība (dramatiskas kompozīcijas, spēcīgi gaismas un ēnu kontrasti un emocionāla intensitāte);

2. Tēlniecība (sarežģītas skulptūras pilīm, dārziem un sabiedriskām telpām);

3. Arhitektūra (monumentālas pilis, baznīcas un sabiedriskās ēkas);

4. Mūzika (radīja/ izpildīja mūziku dažādiem gadījumiem);

5. Teātris (populāri izklaides veidi ar grezniem tērpiem un sarežģītām izrādēm).

Sabiedrības raksturojums:

Brīvajā laikā cilvēki apmeklēja publiksus pasākumus (balles, tējas dzeršanas, vakariņas), koncertus, operas un baleta izrādes, pastaigas ar dabas ainavām, šūšana, sporta spēles u.tml.

Apgaismības laikmeta garīgās vērtības - drosme kritizēt, iecietība pret citu uzskatiem, skaidrība par sevi.

Sabiedrības ideāls bija indivīds, kas spēj būt patstāvīgs un kalpot sabiedrības interesēm.

Nostiprinājās pārliecība, ka cilvēks ir labs un viņa rīcība ir pareiza, ja vien to vada prāts un ļaunais ir nepietiekamās izglītības sekas.

Apgaismptāju galvenie uzskati:

1. visi cilvēki ir vienlīdzīgi kopš dzimšanas;

2. visiem cilvēkiem ir vienādas iespējas neatkarīgi no to rases, tautības, valodas vai reliģijas;

3. visiem ir vienādas tiesības prasīt, lai pret viņiem izturētos ar cieņu;

4. tiesības būt saprastiem, izglītībai, līdzdalībai visos valsts amatos un profesijās;

5. visiem cilvēkiem ir tiesības tikt tiesātiem pēc vienotiem likumiem;

6. visi ir brīvi;

7. jebkurš var izteikt savu viedokli;

8. visiem ir vienādas tiesības uz likumīgi iegūtu īpašumu.

Sabiedrības slāņi:

1. Augstā sabiedrības kārta - karaļi, aristokrāti, vadīja valsti un nodrošināja tās stabilitāti;

2. Amatnieki - iedzīvotāju, kuri dzīvoja pilsētās un laukos;

3. Garīdznieki un intelektuāļi - veicināja domu brīvību un progresu caur saviem darbiem;

4. Biedrību organizāciju biedri - pievērsa uzmanību izglītībai, labdarībai, kultūrai un cilvēktiesībām.

Mājokļi atspoguļoja sabiedrības sociālo struktūru un ekonomisko situāciju, un tie atšķīrās pēc komforta līmeņa. Materiāli, ko izmantoja būvniecībā: koks, ķieģeļi, akmens, māls un metāls.

Reliģija - deisms (ticība Dievam bez reliģiskām atsaucēm) un ateisms.

Valsts pārvalde - apgaismība ienesa politisko modernizāciju, ieviešot demokrātiskās vērtības un institūcijas.

Intelektuālie sasniegumi:

1. Gāzes turbīna - Džons Barbers 1791. gads, gāze tiek saspiesta ar gaisu mašīnā, un šī maisījuma sadegšana atbrīvo karstās gāzes strūklu, kas liek turbīnai rotēties.

2. Volta kaudze - barošanas avots, kas iespējoja mūsdienu viedtālruni. Alessandro Volta 1800. gadā.

3. Dženera vakcīna - Edvard Dženers 1796. gadā radīja pirmo vakcīnu pret bakām.

4. Klavieres - Bartolomeo Cristofori 1709. gadā izgudro pirmās klavieres;

5. Vārdnīca - Samuels Džonsons 1755. gadā publicē pirmo angļu valodas vārdnīcu 15. aprīlī pēc deviņiem rakstīšanas gadiem;

6. Litogrāfija - Alois Senefelders 1798. gadā ieviesa drukas tehniku, kurā attēli vai teksti tiek drukāti no plakātiem uz īpašiem akmens blokiem vai metāla plāksnēm.

Mākslas jomas:

Klasicisms - mākslas stils Eiropā, pastāvēja laika posmā 17. - 19.gs. pirmajai pusei. Tas atzina antīko mākslu un dižrenesanses mākslu par pasaules kultūras augstāko sasniegumu.

Klasicisma arhitektūra:

• Andrea Palladio, klasicisma pamatlicējs, par pamatu izmantoja klasisko arhitektūru. Viņa zināmākais projekts - villa Rotonda.

• Nikolā Fransuā Blondels izstrādāja Parīzes un Rošforas pilsētbūvniecības projektus, kurus uzskata par klasicisma teorētisko pamatu. Ņemot par paraugu romiešu triumfa arkas, veidoja triumfa vārtus Parīzē.

  
  

Klasicisma glezniecība - var redzēt Sengrieķu mitoloģijas varoņus, sengrieķu apģērbos tērptus cilvēkus, kā arī antīkās arhitektūras elementus.

Iezīmes - formu sakārtotība, lineārs zīmējums, loģisks objektu izkārtojums, skaidra, līdzsvarota kompozīcija, kompozīcija sadalīta 3 plānos.

• Nikolā Pusēns, klasicisma pārstāvis, gleznojis reliģiska un vēsturiska satura darbus, izmantojis mitoloģiskus sižetu. Ievērojamākais darbs - "Dzejnieka iedvesmošana".

• Klods Lorēns, uztver dabu tiešāk, caur personisko pārdzīvojumu prizmu, atveido līganus pakalnus, kuplas koku lapotnes, arhitektūras motīvus, drupas. Ievērojamākais darbs - "Kuģa "Svētā Urzula" sagatavošana ceļojumam".

Rokoko - arhitektūras un mākslas stilu vai stilistisko virzienu, kas aizsākās Francijā 18. gs.

Raksturīgās iezīmes - sniegt vizuālu baudījumu un labsajūtu, maigums un graciozitāte, vieglums, jutekliskums, mazas formas, sienu un griestu dekorējumi, dažādi interjera priekšmeti, gaiši zila, rozā un smilškrāsa.

Rokoko arhitektūra - gliemežvāku forma, izliekumi, maskaronu rotājumi, arabeskas ornamentācija un citu klasisku elementu izmantošana.

Ievērojamākie piemēri:

• Katrīnas pils Sanktpēterburgā, Džohanns Frīdrihs Braunstīns un Johans Fersters.

• Helbling House Insbrukā, Antons Gigls

• Hôtel de Soubise Parīzē, Pjērs Aleksiss Delamairs

Rokoko glezniecība - asimetrija, krāsas - maigas, pasteļkrāsas, saistīta ar aristokrātiju - attēloti viņi paši krāšņā apģērbā vai viņu brīvais laiks, mierīga dabas vide ar kokiem un "zaļumiem".

• Antuāns Vato - franču rokoko glezniecības aizsācējs, "Svētceļojums uz Kitēras salu"

• Fransuā Bušē - franču salongleznotājs, "Jupiters un Kalisto"

• Džovanni Batista Tjepolo - itālietis, kuru uzskata par pēdējo lielāko itāliešu baroka meistaru un nozīmīgāko Venēcijas rokoko pārstāvi.

Brīvajā laikā Bizantijas pilsoņi nodarbojās ar sporta aktivitātēm kā peldēšana, bumbas spēles, kā arī dažādas sacensības - skriešana, cīņas utt.

1. Imperators un aristokrāti - visaugstākās sabiedriskās kārtas pārstāvji, kuri baudīja vislielāko varu un bagātību.

2. Militārpersonas - virsnieki, ģenerāļi, karavīri un sargi, nodrošināja impērijas aizsardzību un bija būtiski sabiedrības drošībai.

3. Reliģiskie pārstāvji - baznīcas vadītāji, mūki un garīdznieki. Viņu loma bija gan garīgā, gan sociālā jomā.

4. Amatnieki - strādnieki, tirgotāji, amatnieki un lauksaimnieki, kuri nodrošināja impērijas ekonomiku un dzīves pamatvajadzības.

5. Vergi - viszemākā sabiedriskā kārta, kuriem nebija tiesību un kuri bieži bija atkarīgi no savu kungu vai valdnieku labvēlības.

Mājokļi:

Bizantijas impērijas mājokļi varēja būt diezgan daudzveidīgi. Daudzi mājokļi ietvēra pagalmus vai dārzus, kas bija atvērtas gaisa un saules starojumam. Iekštelpas varēja būt organizētas ap šiem pagalmiem, veidojot atvērtus un gaisīgus telpu plānus.

Materiāli - akmeņi, māls. Greznākiem mājokļiem - marmors un krāsains stikls.

Reliģija:

Bizantijas kultūras pamatā bija grieķu un romiešu kultūras mantojums, taču pamazām bizantiešu baznīca arvien vairāk attālinājās no Romas kristiešiem, lai uzsvērtu savu patstāvību, viņi sāka sevi dēvēt par pareizticīgajiem.

Valdības sistēma:

Monarhija - varas centrs bija imperators vai imperatore.

Intelektuālie sasniegumi:

1. Pirmie izgatavoja zīdu;

2. Lieliski apstrādāja zeltu, sudrabu un stiklu;

3. Leons Matemātiķis atklāja algebru;

4. „Grieķu uguns” - īpašs degošs maisījums no naftas, sēra un dzīvsudraba. Tas ūdenī neapdzisa un tāpēc aizdedzināja pretinieku kuģus.

Mākslas jomas:

Pārsvarā veltīti baznīcai -

1. Baznīcu sienas tika rotātas ar freskām un mozaīkām;

2. Galvenie mākslas darbi bija ikonas;

3. Augsta attīstība Bizantijā bija arhitektūrai;

4. Viņi būvēja augstus un krāšņus dievnamus ar kupoliem.