Cik skolēni spēlē spēles laukā

Cik ilgi skolēni pavada laukā.

Ko skolēni starpbrīdī spēles

Izpētīti informācijas avoti par skolēnu aktivitāšu ietekmi uz mācību sasniegumiem. Uzrakstīti 3 fakti.

Hipotēze: Skolēni, skolas laikā starpbrīžos laukā pavada 15 minūtes.

Cik minūtes skolēni pavada laukā?

Ko skolēni dara laukā?

Kad skolēni iet laukā?

Kas būtu nepieciešam vai ietu laukā?

Uzdevumi: Izpētīt teorētiskos avotus par skolēna darbībām lauka.

Novērot skolēnus starpbrīžos.

Izveidot anketu datu vākšana.

Apkopot iegūtos datus.

Metodes:teorijas izpēte,novērošana aptauja.

Āra vaig iet, lai būtu skābeklis. Skābekli vajag, lai domātu labāk,lai smadzenes strādātu labāk .Svaigā gaisā spēlēties vajag, lai ar draugiem pavadītu laiku.Rezultātā spēlējoties ar draugiem var komunicēt veicina sadarbības prasmes. Āra aktivitātes mazina atkarību no tehnoloģijām.Spēlējot āra attīstās muskuļi un koordinācija.Ejot ārā mazinās saslimšana.Pēc ara aktivitātēm smadzenes domā labāk.Pastaiga laukā mazina uztraukumu,stresu, dusmas.Pēc aktivitātēm laukā uzlabojas miega kvalitāte.

https://medicine.lv/raksti/ka-ara-aktivitates-ietekme-berna-attistibu?utm_source=chatgpt.com

https://dzirkstele.lv/arhivs/citas-zinas/petijumi-liecina-ka-skoleni-latvijas-skolas-ir-mazaktivi/?utm_source=chatgpt.com

https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/skoleniem-par-maz-fizisko-aktivitasu/?utm_source=chatgpt.com

https://nra.lv/latvija/454916-petijums-par-neveseligu-dzivesveidu-atklaj-negaiditus-faktus.htm?utm_source=chatgpt.com

(13%), kuri norādījuši, ka nedēļas laika nav piedalījušies nevienā fiziskajā aktivitātē ārpus sporta stundām. Fiziskās aktivitātes veicinošas vides pētījums.pdfhttps://esparveselibu.lv/sites/default/files/2020-04/Fizisk%C4%81s%20aktivit%C4%81tes%20veicino%C5%A1as%20vides%20p%C4%93t%C4%ABjums.pdfNo visām mazkustīga dzīvesveida aktivitātēm, visvairāk laika skolēni velta tām, kas saistītas ar viedierīču, datora, televizora lietošanu. Visvairāk laika skolēni pavada skatoties televīzijas raidījumus vai video – vairāk nekā 45 minūtes dienā tam velta 86% skolēnu, savukārt 16% skolēnu – vairāk nekā 3,5 stundas dienā. Arī spēļu spēlēšana (10%), seriāluVisbiežākās aktivitātes, ar kurām skolēni nodarbojas starpbrīžu laikā, ir socializēšanās ar vienaudžiem un viedierīču izmantošana.

Viens no iemesliem, kādēļ skolēni neizmanto starpbrīžus pilnvērtīgi fiziskajām aktivitātēm, ir tas, ka tiem ir ierobežotas iespējas izmantot skolas inventāru. viņiem nav pieejams sporta zāle spēles gaiteņos vai citā telpā un sporta vai rotaļu starpbrīžos.

V

Vietnē mammamuntētiem rakstā "Vai mans bērns kustas pietiekami? Praktiski padomi vecākiem, kā to veicināt" ir teikts ka Pasaules Veselības organizācija iesaka bērniem un jauniešiem no 5-17 gadiem vismaz 60 minūtes vienā dienā pavadīt laukā. Šajā avotā ir teikts, ka jaunākie pētījumi liecina, ka bērniem un jauniešiem ieteicams sasniegt apmēram 12000 soļus dienā. Avotā medicīna.lv ir teikts, ka bērniem jāpavada svaigā gaisā vismaz četras stundas dienā.

bērniem un pusaudžiem no 5 līdz 18 gadu vecumam katru dienu ieteicamas vismaz 60 minūtes vidējas Veselības veicināšanas un slimību profilakses plāns. https://esparveselibu.lv/sites/default/files/inline-files/Ves_veic_plans_aktual_161220_gala.pdf?utm_source=chatg

V

Atrašanās laukā veicina nervu nomierināšanu. Bērni, kas dienas laikā regulāri atrodas ārā, parasti aizmieg ātrāk un guļ ilgāk. Bērni, kas pavada laiku ārā, biežāk ir priecīgāki un enerģiskāki. “Pētījumi liecina, ka ārā pavadītais laiks var palīdzēt novērst tuvredzību, it īpaši bērniem. Kopīgas pastaigas dabā stiprina attiecības ar vecākiem.

Interneta vietnē Aluksnieši ir teikts, ka Veselības speciālisti atgādina, ka pietiekama fiziskā aktivitāte pozitīvi ietekmē cilvēka fizisko un garīgo veselību, piemēram, stiprina balsta – kustību sistēmu, samazina sirds un asinsvadu slimību risku, kā arī veicina pozitīvas emocijas, bet mazkustīgums ir ne tikai vairāku saslimšanu riska faktors, bet arī veicina ķermeņa aptaukošanos.

v

Āra aktivitātes pozitīvi ietekmē bērna spēju komunicēt un sadarboties ar citiem. Spēlējoties kopā ar vienaudžiem, bērns attīsta emocionālo inteliģenci, mācās risināt strīdus, dalīties, vienoties un strādāt komandā. Tās palīdz attīstīt emociju izpratni un draudzību.

Tikai 34% Eiropas jauniešiem 11, 13 un 15 gadu vecuma ir pietiekama fiziska aktivitate, ka ieteikts PVO vadlīnijās (World Health Statistics, 2006).Latvijas Sabiedrības veselības aģentūras sniegtajos datos ir teikts, ka pietiekami fiziski aktīvi skolēni pusaudžu vecumā Latvijā ir mazāk nekā puse (46,3%) no visiem skolēniem. Palielinoties vecumam, fiziskā aktivitāte būtiski samazinās.Skolēni nevēlas sevi apgrūtināt ar papildus fiziskajām aktivitātēm, tas nozīmē, ka skolēnos nav izveidojusies stabila interese par fiziskajām aktivitātēm kā dzīves nepieciešamību. Sporta skolotājs ir pirmā persona, kas skolēnu varētu ieinteresēt pievērsties sistemātiskām fiziskām aktivitātēm, kas veicinātu skolēnu fizisko aktivitāti ikdienā.Speciālisti uzsver, ka pastāv maldīgs uzskats, ka tikai ilgstoša un intensīva fiziska aktivitāte labvēlīgi ietekmē veselību, bet tā nogurdina. Tādēļ liela daļa cilvēku nevēlas veikt kādas fiziskās aktivitātes.Pedagoģiskā mijiedarbība un skolēnu fiziskā aktivitāte. Promocijas darbs.https://dspace.rsu.lv/items/e09762ac-089e-4ea0-9908-2c9408cd17dd

Fiziskā aktivitāte ir būtisks veselību ietekmējošs faktors jebkurā vecumā. Pietiekama fiziskā aktivitāte nepieciešama gan fiziskās, gan psihiskās veselības veicināšanai. Tā būtiski ietekmē balsta un kustību sistēmu, nervu sistēmu, endokrīnās un imūnsistēmas funkcionālo stāvokli, nodrošina organisma spējas pretoties nelabvēlīgiem faktoriem un slimībām, kā arī samazina sirds un asinsvadu slimību, artrīta un vairāku vēža veidu risku.

https://epale.ec.europa.eu/lv/blog/9-fakti-kas-apliecina-kapec-izglitiba-ir-vajadzigs-sports?utm_source=chatgpt.com

Sports un fiziskās aktivitātes „baro” smadzenes, palīdzot tām efektīvi strādāt, augt un darboties. Sports un fiziskās aktivitātes var uzlabot mācīšanās kvalitāti un atmiņu. Pat īsas, dažu minūšu ilgas sporta un fiziskās aktivitātes var uzlabot koncentrācijas spēju un uzmanību, kas tieši ietekmē spēju mācīties un uztvert informāciju. Jaunāko skolēnu rēķināšanas prasme un lasītprasme paaugstinātu fizisko aktivitāšu rezultātā ievērojami uzlabojas. Sporta un citas fiziskās aktivitātes, ir īpaši nozīmīgas, lai radītu piederības sajūtu un stiprinātu apņēmību, tās var arī palīdzēt potenciāli atstumtajiem skolēniem justies piederīgiem un pieņemtiem. Fiziski aktīviem cilvēkiem ir labāki akadēmiskie sasniegumi nekā viņu neaktīvajiem vienaudžiem, un tie, kuri ir visaktīvākie, ir vislielākie ieguvēji.

https://epale.ec.europa.eu/lv/blog/9-fakti-kas-apliecina-kapec-izglitiba-ir-vajadzigs-sports?utm_source=chatgpt.com

Fiziskās aktivitātes trūkums

1. https://dspace.rsu.lv/items/e09762ac-089e-4ea0-9908-2c9408cd17dd

2. https://esparveselibu.lv/sites/default/files/inline-files/Ves_veic_plans_aktual_161220_gala.pdf?utm_source=chatgpt.com

3. https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2020-04/Fizisk%C4%81s%20aktivit%C4%81tes%20veicino%C5%A1as%20vides%20p%C4%93t%C4%ABjums.pdf

Mazkustīguma ietekme

https://mape.gov.lv/api/files/6F9D24B2-68D8-48A0-8F84-0FB2A849DA9D/download?utm_source=chatgpt.com

Šajā darbā es pētu…

Mana pētījuma tēma ir…

Es izvēlējos šo tēmu, jo…

Šī tēma man šķita interesanta, tāpēc…

Mērķa un uzdevumu formulēšanai

Mans pētījuma mērķis ir noskaidrot…

Es vēlos uzzināt…

Lai to noskaidrotu, es plānoju…

Mans uzdevums ir izpētīt…

Informācijas avotu aprakstam

Informāciju es ieguvu no…

Es izmantoju grāmatas/enciklopēdijas/interneta resursus, piemēram…

Es atradu faktus…

Man palīdzēja arī…

Novērojumu vai eksperimenta aprakstam

Es novēroju, ka…

Novērojuma laikā es pamanīju…

Aptaujas rezultāti parāda…

Es uzzināju, ka…

Salīdzināšanai un secināšanai

Salīdzinot datus, var redzēt, ka…

Tāpēc es domāju, ka…

Secinājumos var teikt, ka…

Kopumā es sapratu, ka…

Noslēgumam

Darba laikā es iemācījos…

Man šķita interesanti uzzināt…

Es vēlētos nākotnē pētīt arī…

Šis pētījums man palīdzēja saprast…

Kā raksta (autora vārds) …

Pēc (autora vārda) domām…

Kā teikts grāmatā “(nosaukums)” …

Kā es uzzināju no (avota nosaukuma) …

Informācija no (grāmatas/enciklopēdijas) rāda, ka…

Saskaņā ar (autora vārdu) …

Kā minēts rakstā “(nosaukums)” …

Atsauce beigās teikumam vai faktam

… par to liecina informācija (avota nosaukumā).

… to var uzzināt (avotā).

… tā norādīts (autora vārds, grāmata).

… to apstiprina dati no (avota).

Frāzes, kā paskaidrot, no kurienes ņemta informācija

Šo informāciju atradu (grāmatā/enciklopēdijā/internetā).

Es izmantoju (autors, nosaukums), kur teikts, ka…

Datus ieguvu no (avota).

Faktus atradu (autors / nosaukums / gads).