10.B1 ŠŪNU DAUDZVEIDĪBA by Ilze Dindune https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m en-us 2022-09-20 07:20:33 UTC 2022-11-07 18:20:54 UTC hello@padlet.com https://padlet.net/icons/png/1f41b.png DARBA KRITĒRIJI ilzedindune2 https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304425620 Kam jābūt uz Padlet sienas un kas būs ar to jādara?
(1) 5 minūšu prezentācija par grupai iedalīto dzīvo organismu valsts šūnas analīzi (iekļauti piemēri un papildus informācija).
(2) Pēc prezentācijas vai tās laikā katrai grupai jāuzdod 3 jautājumi klasesbiedriem.]]> 2022-09-20 07:21:32 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304425620 Grupas dalībnieki: ilzedindune2 https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304428976 2022-09-20 07:23:48 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304428976 Grupas dalībnieki: ilzedindune2 https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304429048 2022-09-20 07:23:51 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304429048 Grupas dalībnieki: ilzedindune2 https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304429110 2022-09-20 07:23:54 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304429110 Grupas dalībnieki: ilzedindune2 https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304429160 2022-09-20 07:23:56 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304429160 Grupas dalībnieki: ilzedindune2 https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304429217 2022-09-20 07:23:58 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304429217 Grupas dalībnieki: ilzedindune2 https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304429290 2022-09-20 07:24:01 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304429290 DARBA KRITĒRIJI ilzedindune2 https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304460397 INFORMĀCIJU UN TĀS NOZĪMĪGUMU IZVĒLATIES PAŠI (iesaku padomāt par uzbūvi, daudzveidību, kādu piemēru, kā atšķirt no citām šūnām u.tmldz.)

(1) Iekļaut šūnas bioloģisko zīmējumu (shematiski), kā arī atrast mikroskopa attēlu (norādīt palielinājumu, mikroskopa veidu).
(2) Atrast kādu interesantu faktu (balstīt zinātniskajā pētījumā/rakstā).
(3) BŪS JĀVEIDO ŠŪNAS MODELIS (no otrreizēji izmantojamiem materiāliem).

]]> 2022-09-20 07:46:53 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304460397 Auga šūna https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304504873 •Auga šūna ir eikariotiska šūna.]]> 2022-09-20 08:20:11 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304504873 https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304507948 Bildē ir izteikti redzemi hloroplasti(zaļā krāsā), šūnapvalks(satur šūnu no ārpuses), citoplazma (aizņem šūnas telpu starp kodolu un menbrānu), kodols( glabā dns)]]> 2022-09-20 08:22:17 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304507948 Baktēriju šūna https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304523799 • Baktērijas sastāda lielāko daļu no prokariotu šūnu grupas.
• Prokariotu šūnas ir visvienkāršākās un senākās šūnas.
• Baktēriju tipu iedalījums pēc formas:
1. Lodveida baktērijas
2. Nūjiņveida baktērijas
3. Spirālveida baktērijas]]> 2022-09-20 08:33:56 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304523799 • Lodveida baktērijas https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304524732 2022-09-20 08:34:33 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304524732 • Spirālveida baktērijas https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304525123 2022-09-20 08:34:50 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304525123 • Nūjiņveida baktērijas https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304525537 2022-09-20 08:35:09 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304525537 Cik ir vienšūņu sugas? https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304529844
  • Zināmas aptuveni 50000 sugas.
    • ]]>     2022-09-20 08:38:13 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304529844     Kur sastopami vienšūņi? https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304532072
  • Vienšūņi dzīvo visās ūdenstilpēs (no peļķes līdz okeānam), mitrā augsnē, augos, dzīvniekos un cilvēkā.
    • ]]>     2022-09-20 08:39:48 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304532072     Ievads https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304532648
  • Vieņšūņi jeb protozoji ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
  • Tos atklāja 1675. gadā pirmā mikroskopa izgudrotājs holandietis Antonijs van Lēvenhuks.
    • ]]>     2022-09-20 08:40:14 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304532648     Spermatozoīds https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304537296 Kustīga, vīrišķā dzimumšūna.
    Gandrīz visu galviņu aizņem kodols, tas satur tēva ģenētisko informāciju, kas apaugļošanas laikā tiek nodota pēctecim. Pa visu astīti stiepjas astītes pavediens, ap kuru kakliņam tuvākajā daļā spirālveidā novietoti mitohondriji, kas dod enerģiju spermatozoīda kustībām.]]>     2022-09-20 08:43:20 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304537296     https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304539370 • Baktēriju šūnu īpašības, kas tās atšķir no citām šūnām:
    1. Nav kodola, bet ir kodolviela (nukleoīds), jo ģenētiskais materiāls no citoplazmas nav norobežots ar kodolapvalku.
    2. Atsevišķām baktērijām ir fimbrija jeb pili (piestiprināšanās organoīdi). Tās atšķirās gan pēc veida, gan uzbūves, tāpēc arī to funkcijas ir dažādas.
    3. Ir kapsula, kas apņem šūnapvalku un nodrošina šūnai papildus aizsardzību no ārējās vides, piemēram, no mehāniskiem bojājumiem, izžūšanas un inficēšanās ar toksiskām vielām.
    4. Lielākajai daļai baktēriju ir vica/vicas, kas nodrošina baktēriju pārvietošanos.
    ]]>     2022-09-20 08:44:43 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304539370     Tipi https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304540441 • Mainīgā amēba, zaļā eiglēna un lamblijas pieder pie sarkodīnvicaiņu tipa
    • Tupelīte un bursārija ietilpst skropstaiņu jeb infuzoriju tipā (To pazīme ir daudzas skropstiņas uz ķermeņa virsmas)
    • Eiglēna, zaļā eiglēna ir mikroskopisks vienšūnas organisms, kas barojas miksotrofi.
    • Sarkodīnas un vicaiņi, kā arī skropstaiņi dzīvo galvenokārt saldūdeņos un jūrās. Pārējie vienšūņi ir parazīti.]]>     2022-09-20 08:45:27 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304540441     https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304545732 Spirostrombidium sp, optiskais mikroskops.

    ]]>     2022-09-20 08:49:22 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304545732     Baktēriju šūnu uzbūve https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304546159 2022-09-20 08:49:39 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304546159 https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304546222 Strombidium sp, optiskais mikroskops.

    ]]>     2022-09-20 08:49:42 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304546222     https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304546738 2022-09-20 08:50:03 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304546738 Elpošana https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304549434 • Vienšūņi elpo. Skābeklis nonāk to citoplazmā caur visu ķermeņa virsmu. Apgādā ar skābekli organiskās vielas, līdz tās pārvēršas par ūdeni, oglekļa dioksīdu un citiem savienojumiem.
    • Oglekļa dioksīds elpošanas procesā, izdalās pār visu ķermeņa virsmu. 

    ]]>     2022-09-20 08:52:11 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304549434     Sēņu šūnas https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304551314
    Sēnēm ir eikariotu šūnas.
    Sēnes sastāv no mikroskopiskiem pavedieniem - hifām.

    Hifas savijoties veido micēliju, kas atrodas jebkādā substrātā, no kura var uzņemt organiskās vielas. (Micēliji ir sēņu saknes)

    Sēņu šūnapvalks satur hitīnu. Sēņu šūnās nav plastīdu.

    Sēņu šūnapvalks stingri nenorobežo šūnu no šūnas, tāpēc sēņu citoplazma var pārvietoties no vienas šūnas uz otru.

    Labos apstākļos micēlijs veido augļķermeņus, uz kuriem attīstās sporas.
    Sporas nokļūstot uz pareiza substāta, dīgst.
    Ar pietiekamu mitruma un siltuma daudzumu, no sporām veidojas misēlijs. ]]>     2022-09-20 08:53:36 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304551314     Vienšūņa nozīme dabā un cilvēka dzīvē https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304554518
  • Vienšūņiem ir liela nozīme dabā un cilvēka dzīvē, piemēram, tupelītes attīra ūdeni un aprij daudz baktērijas.
  •  Vienšūņi noder par barību zivju mazuļiem, vēžiem un odu kāpuriem.
  • Čaulainie sarkodīni, kad nogrimst okeāna vai jūras dibenā un aiziet bojā, tās veido kaļķa nogulas. No tā var izgatavot krītus, ar kaļķa noguļām var balināt ēku sienas un griestus, kā arī kaļķakmens, no kura ceļ namus, sastāv galvenokārt no dzīvnieciņu čaulām.
  • Daudzu sugu vienšūņi parazitē dzīvniekos un cilvēkos. Var rasties zarnu slimības, iekaisumi žultspūslī, rada brūces resnajā zarnā. Malāriju, bīstamu slimību, izraisīja sporaiņu tipam piederošais malārijas plazmodijs.
    • ]]>     2022-09-20 08:56:05 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304554518     Amēba https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304556328 • Amēbas ir mikroskopisku vienšūnas organismu ģints.

    • Nepastāvīga ķermeņa forma, jo nepārtraukti veidojas māņkājiņas jeb pseidopodijas.

    •Tās vairojas mitozes procesā, bezdzimumiski.]]>     2022-09-20 08:57:25 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304556328     https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304557427 *Eikariotru šūna
    *Dzīvnieku šūna, enerģijas ieguvei oksidē cukurus, lai radītu jaunas šūnas, dalās.
    *Tās pamatfunkcija ir uztvert barības vielas, kuras dzīvnieks iegūst no ārpuses, pārveidot tās par vielām, kuras vēlāk izmantos enerģijas ražošanai     un likvidēt tā radītos atkritumus.

    Tā sastāv no :
    1. Kodoliņa - tas atrodas iekš kodola, ražo ribosomas.
    2. Kodola - organoīds kurš satur iedzimtības informāciju, regulē šūnas darbību.
    3. Ribosomas - sintizē olbaltumvielas. 
    4. Graudainā un gludā endoplazmatiskā tīklā- vislielākie organoīdi, plakanu membrānu un kanāliņu sistēma, kas caur auž citoplazmu.
    Uz graudainā endoplazmatiskā tīkla membrānā citoplazmas pusē ir ribosoma, bet uz gludā - ribosomu nav.
    5. Goldži kompleksa - uzkrāj ET sintizētās vielas un transportē tās pūslīšu sastāvā. Pūslīši insala vielas ārpus šūnas vai vendo lizosomas. 
    6. Citoskeleta - blīvs pavedienu tīkls citoplazmā, kas piešķir šūnai formu un nodrošina iekššūnu transportu, vido šūnas basta sistēmu.
    7.  Mitohondrijiem - mitohondriji šūnu apgādā ar enerģiju. Jauni mitohondriji veidojas no vecajiem
    8. Vakuolas - uzkrāj rezerves vielas, regulē šūnu spiedienu. Galvenā nozīme ūdens uzsūkšanā šūnā.
    9. Citoplazmas - aizņem šūnas telpu starp
    plazmatisko mebrānu un kodolu. Tā sastāv no hialoplaas, organoīdiem, citoskeleta un ieslēgumiem.
    10. Lizosomas - šūnas gremošanas organoīdi. Tie ir ar membrānu apņemti pūslīši, kas satur dažādus hidrolītiskos (gremošanas) fermentus.
    11. Centriolas - tās funkcija ir ražot un sakārtot pavedienus, kas būs nepieciešami šūnu dalīšanās laikā.
    12. Plazmatiskā mebrāna - nodrošina šūnas suvernitāti un komunikāciju. Tā no ārpuses apņem dzīvnieku šūnu.
    13.  Centrosomas - tā sastāv no divām centriolām. Atrodas netālu no kodola un tai ir svarīga loma šūnas dalīšanās laikā.
    ]]>     2022-09-20 08:58:18 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304557427     Tupelīte https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304562628 • Tupelītes ķermenim ir kurpes zoles forma.

    •Pārvietošanos nodrošina daudzās skropstiņas

    •Tupelītei, atšķirībā no amēbām, ir šūnas mute un rīkle. Barību ievada mutē, vēzējot ap muti esošās skropstiņas.

    •Tupelītes vairojas daloties. Laiku pa laikam tupelītēm notiek dzimumprocess - divas tupelītes satuvinās un apmainās ar mazo kodolu daļām. Tā notiek iedzimtības informācijas apmaiņa starp diviem īpatņiem.]]>     2022-09-20 09:02:09 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304562628     Eiglēna(zāļā eiglēna) https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304565361 • Piesārņotos ūdeņos bieži ir sastopama zaļā eiglēna.

    •Tā izskatās zaļa, jo ķermenī ir daudz ovālu graudiņu, kas satur hlorofilu.

    •Tās vairojas, daloties uz pusēm.

    •Eiglēnas ir iespējams izmantot kosmētikā, izejvielu biomateriāliem, pārtiku dažādiem mājlopiem un ūdensdzīvniekiem. Tās izmanto arī netīru un piesārņotu ūdenstilpju attīrīšanai. Japānā tās arī izmanto uzturā. Euglena Company Tokijā kultivē šo mikroorganismu tādos daudzumos, ka to var komerciāli izmantot. Notiek arī izpēte, vai no eiglēnas var ražot biodegvielu]]>     2022-09-20 09:03:49 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2304565361     https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2305511904 2022-09-20 18:27:47 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2305511904 https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2305558033 1. Arheji ir vienšūnu prokarioti, kas molekulārā līmenī būtiski atšķiras gan no baktērijām, gan no eikariotiem.

    2. Arheju šūnu vidējais diametrs ir ap 1 μm un garums vidēji 5 μm.

    3. Šūnu forma ir visdažādākā. Sastopamas ir sfēriskas, iegarenas, spirāliskas, trīsstūra un taisnstūra formas.

    4. Daudziem arhejiem ir viciņas, kuru sastāvā, atšķirībā no baktērijām, ietilpst vairāku veidu flagellīni.

    5. Arheji nespēj sintezēt sarežģītus hidrolītiskus fermentus, tāpēc tie lielākoties spēj pārstrādāt tikai vienkāršākās organiskās vielas.

    6. Arheji ir plaši izplatīti apkārtējā vidē, tostarp aizņemot nišas, kas nav pieejamas citām dzīvības formām. Dažas arhejas dzīvo vides apstākļos, kas tiek uzskatīti par pārāk ekstrēmiem, lai visa zināmā dzīvība varētu izdzīvot dodod viņiem nosaukumu - ekstremofili .]]>     2022-09-20 18:58:45 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2305558033     Sēņu šūnu organoīdi https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2306705615 Sēņu šūnām ir raksturīgs šūnapvalks.
    Tās veido smalkus šūnu pavedienus - hifas.

    Organoīdi:

    - Kodols (Satur iedzimtības informāciju
    - Mitohondrijs (Šūnas spēkstacija)
    - Šūnapvalks (Mehāniski balsta un aizsargā šūnu)
    - Plazmatiskā membrāna (Nodrošina vielu apmaiņu starp citoplazmu un vidi)
    - Goldži pūslīts (Izdala vielas ārpus šūnas un veido lizosomas)
    - Goldži komplekss (Uzkrāj ET sintezētās vielas un transportē tās pūslīšu sastāvā)
    - Ribosoma (Sintezē olbaltumvielas)
    - Endoplazmatiskais tīkls (Veic olbaltumvielu sintēzi, pārveidošanu un transportu)]]>     2022-09-21 12:10:10 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2306705615     Augu šūnas uzbūve https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2306969980 1. KODOLS - Satur iedzimtības informāciju. Regulē šūnas darbību. Kodoliņā veidojas ribosomu sastāvdaļas, kas caur kodola porām nonāk citoplazmā.
    2. CITOPLAZMA - Nodrošina vielmaiņu šūnā un mijiedarbību starp organoīdiem, tā aizņem 80% no šunas. 
    3. PLAZMATISKĀ MEMBRĀNA - Nodrošina vielu apmaiņu starp citoplazmu un vidi. Uztver izmaiņas apkārtējā vidē.
    4. RIBOSOMA - Sintezē olbaltumvielas.
    5. ENDOPLAZMATISKAIS TĪKLS - Graudainais ET veic olbaltum- vielu sintēzi, pārveidošanu un transportu. Gludais ET sintezē lipīdus.
    6. GOLDŽI KOMPLEKSS - Uzkrāj ET sintezētās vielas un transportē tās pūslīšu sastāvā. Pūslīši izdala vielas ārpus šūnas vai veido lizosomas.
    7. LIZOSOMA - Dažādu vielu un novecojošu šūnas struktūru sadalīšana.
    8. ŠUNAPVALKS - Mehāniski balsta un aizsargā šūnu, nodrošina vielu apmaiņu starp šūnām.
    9. HLOROPLASTS - Dod šūnai zaļo krāsu, veic fotosintēzi, pārvēršot gaismas enerģiju par ATP (adenozīntrifosfāts) saišu enerģiju. Šo enerģiju patērē, lai no neorganiskajām vielām (ogļskābās gāzes un ūdens) ražotu organiskās vielas.
    10. MITOHONDRIJS - Skābekļa klātbūtnē oksidējoties organiskiem savienojumiem, atbrīvojas enerģija, kas tiek izmantota ATP sintēzei.
    11. VAKUOLA - Šūnsulā uzkrāj vielmaiņas produktus, regulē spiedienu šūnā. Galvenā nozīme ūdens uzsūkšanā šūnā.

    ]]>     2022-09-21 14:29:21 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2306969980     https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2306980213 2022-09-21 14:34:46 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2306980213 https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307034498 2022-09-21 15:01:46 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307034498 • Zinātniskais pētijums https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307137428 •  Zinātnieki ir atraduši iespēju kā mikroskopā izpētīt vissīkākās šūnas struktūras. Šajā pētijumā ar ļoti specifiskiem aparātiem (krioelektronmikroskopijas un caurstarojošās elektronmikroskopijas )palīdzību izdevās noskaidrot šūnas vissmazākās daļiņas izmērus un ārējo uzbūvi.
    • Pētijuma mērķis ir iemācīt cilvēcei     eksistējošajos, dabā sastopamajos baktēriju mikronodalījumos nomainīt tajos esošos enzīmus pret citiem, farmācijā vai biotehnoloģijā svarīgiem, tad šiem mikronodalījumiem būtu plašs pielietojums.

    https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/57335/

    ]]>     2022-09-21 15:54:48 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307137428     Pētījums https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307152846

    ]]>     2022-09-21 16:03:20 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307152846     Vissīkākās baktērijas šūnas daļiņa novērojot ar krioelektronmikroskopu. https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307212511 2022-09-21 16:36:57 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307212511 Baktēriju šūnas uzbūve https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307267833 • plazmatiskā membrāna - nodrošina šūnas suverenitāti, norobežo šūnu no ārvides
    • šūnapvalks -  apņem, balsta un aizsargā šūnu
    • DNS -  glabā ģenētisko informāciju
    • vica -  nodrošina baktēriju pārvietošanos
    • fimbrija - piestiprināšanās organoīds
    • citoplazma - aizņem šūnas telpu     ]]>     2022-09-21 17:07:47 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307267833     Pētījums https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307357481 2022-09-21 17:59:44 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307357481 Interesants fakts: https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307365470 Augu vīruss: 
    •Vīrusi nesastāv no šūnapvalka, bet gan no olbaltumvielu apvalka.
    •Lai vīrusi spētu funkcionēt un, tiem nepieciešams atrasties dzīvā organismā. 
    •Vīrusi ir šūnu parazīti – vīruss izmanto auga resursus, lai izdzīvotu, nedodot nekādu labumu.
    •Par cik vīrusi uzturās auga sulā, tie pārvietojas, pārnesājot to, piemēram, ar dārza šķērēm.

    ]]>     2022-09-21 18:04:40 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307365470     Interesanti fakti: https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307462634 Cilmes šūnas:
    1.  Ja šūna ir ievainota vai tai ir DNS defekti, tā pašiznīcinās, lai neietekmētu citas šūnas.
    2.  Cilmes šūnas ir totipotentas. Tas nozīmē, ka tās var pārvērsties par jebkuru ķermenim nepieciešamo šūnu.
    3. Traumu/bojājumu gadījumos, ķermeņa šūnas spēj kļūt par „audu cilmes šūnām”, kuras ir spējīgas atjaunot bojātos audus.
    4.  Savukārt veidojoties vēža šūnām - cilmes šūnas nevis atjauno audus, bet sāk nekontrolēti dalīties un veidot audzēju. 


    ]]>     2022-09-21 19:10:26 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307462634     Zinātniskais pētījums https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307493693   Puse no mikrobu šūnām Zemes okeānos atrodas nogulumos. Daudzas no šīm šūnām ir arhejas un vienšūnu prokarioti, kas ir atdalīti no baktērijām un eikariotiem. 
    Visas četras no pētītajām šūnām kodēja proteīnus noārdošos enzīmus. Turklāt mēs atklājām, ka šie divi peptidāzes veidi ir bagātīgi un aktīvi jūras nogulumos, norādot, ka nekultivētām arhejām var būt iepriekš neatklāta loma proteīnu remineralizācijā bezoksiskajos jūras nogulumos.


    https://www.nature.com/articles/nature12033]]>     2022-09-21 19:35:42 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307493693     https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307515583 2022-09-21 19:54:51 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2307515583 Pētijums: https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2308146740 2022-09-22 05:59:35 UTC https://padlet.com/ilzedindune2/yn6s0y9btddncb8m/wish/2308146740