https://padlet.com/sendijad/Bookmarks Sendija Drozdova un Kristīne Dombrovska 9.c en-us 2022-02-01 13:57:38 UTC 2022-02-02 06:54:59 UTC hello@padlet.com sendijad https://padlet.com/sendijad/Bookmarks/wish/2023427343 1906. gada 19. decembrī Krievijas Impērija Kamjanske, Jekaterinoslavas guberņa, Krievijas impērija (tagad Ukraina)

Miris

1982. gada 10. novembrī (75 gadu vecumā) Padomju Savienība Maskava, PSRS (tagad Krievija)

Amatā bijis

No 1964. gada 14. oktobra līdz 1982. gada 10. novembrim.

Priekšnieks

Ņikita Hruščovs

Pēctecis

Jurijs Andropovs]]> 2022-02-01 14:28:34 UTC https://padlet.com/sendijad/Bookmarks/wish/2023427343 sendijad https://padlet.com/sendijad/Bookmarks/wish/2023549067 Brežņeva varas konsolidācijai ir divi posmi, pirmajā viņš atbrīvojās no 1964. gada oktobra sazvērestības aktīvākajiem rīkotājiem, otrajā viņš nostiprināja savu varu jau kā valsts līderis. Taču visu viņa valdīšanas laiku Politbirojā pastāvēja kolektīvās varas modelis, kurā savu ietekmi saglabāja vairāki ietekmīgi Politbiroja locekļi.

Brežņevs sāk īstenot savu saspīlējuma atslabuma ārpolitiskas programmu, kas vērsta uz ciešākām attiecībām ar Rietumeiropu un ASV. Viņš dodas svarīgās ārzemju vizītēs, kurās agrāk devās Kosigins vai Podgornijs. 1972. un 1973. gadā viņš tiekas ar ASV Prezidentu Niksonu.

Kad Kiriļenko iegūst pārāk lielu ietekmi partijā, no 1976. gada viņa vara tiek strauji samazināta un sākas Brežņeva varas pieauguma otrais posms.

Partijas aparāts ticēja Brežņevam, uzskatot viņu par savu aizbildni un sistēmas aizstāvi. Pēc Roja Medvedeva un LA Molčanova domām, partijas nomenklatūra noraidīja jebkādas reformas, centās saglabāt režīmu, kas tai nodrošināja varu, stabilitāti un plašas privilēģijas, un tieši Brežņeva periodā partijas aparāts pilnībā pakļāva valsti, ministrijas un izpildvaru. komitejas kļuva tikai par partiju lēmumu izpildītājiem.struktūrām, un bezpartejiskie vadītāji praktiski ir pazuduši.]]> 2022-02-01 15:16:42 UTC https://padlet.com/sendijad/Bookmarks/wish/2023549067 sendijad https://padlet.com/sendijad/Bookmarks/wish/2023725493 Tēvs nāk no Kurskas apgabala Brežņeva ciema, Leonīda mātes vecāki ir no Enakijevas. Brežņeva tēvs bija metalurģijas rūpnīcas tehniskais strādnieks - "ražotājs". Brālis - Jakovs Iļjičs Brežņevs (1912-1993). Māsa - Vera Iļjiņična Brežņeva (1910-1997).

1928. gada martā Brežņevs tika pārcelts uz Urāliem, kur viņš strādāja par mērnieku, rajona zemes nodaļas vadītāju, Urālu apgabala Bisert rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku (1929-1930). 1930. gada 13. februārī apstiprināts Sverdlovskas apriņķa zemes pārvaldes (okržu) zemes ierīcības nodaļas vadītāja amatā.

1953. gada 20. maijā PSKP CK Prezidijs apstiprināja ģenerālmajoru Brežņevu par PSRS Aizsardzības ministrijas Galvenās politiskās pārvaldes priekšnieka vietnieku.

1964. gadā viņš piedalījās N. S. Hruščova izraidīšanas organizēšanā. Leonīds Brežņevs piedāvāja PSRS VDK priekšsēdētājam V.E.Semičastnijam PSKP CK oktobra plēnuma sagatavošanas laikā 1964.gadā fiziski atbrīvoties no N.S.Hruščova. Politbiroja loceklis, PSKP Centrālās komitejas prezidijs (1964-1973), Ukrainas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs (1963-1972) P. E. Šelests atgādināja.

]]> 2022-02-01 16:28:34 UTC https://padlet.com/sendijad/Bookmarks/wish/2023725493 sendijad https://padlet.com/sendijad/Bookmarks/wish/2023810476  Brežņeva vadības sākums iekrita uz astoto piecu gadu plānu (1966-1970), kā rezultātā ievērojami uzlabojās padomju pilsoņu labklājība. Lielākajai daļai ģimeņu tika dota iespēja iegādāties ledusskapjus, televizorus, veļas mašīnas un radio. Tas lielā mērā ir saistīts ar Kosigina ekonomiskās reformas īstenošanu. Piecu gadu plāns kļuva par visveiksmīgāko padomju vēsturē un tika saukts par "zeltu". 1967. gadā valsts pārgāja uz piecu dienu darba nedēļu.]]> 2022-02-01 17:04:18 UTC https://padlet.com/sendijad/Bookmarks/wish/2023810476 sendijad https://padlet.com/sendijad/Bookmarks/wish/2024769924 2022-02-02 06:19:46 UTC https://padlet.com/sendijad/Bookmarks/wish/2024769924