1) kur es šodien biju, ko redzēju, ko darīju,

2) kādas atziņas guvu (par vidi un cilvēkiem, un par sevi).

Laiks vipcienā gāja lēni, gribēju ēst, bet paldies visiem par atbalstu un kopā pavadītu laiku, ja ne jūs laiks ietu vēl lēnāk.

Skolā man nepatika, biju ļoti nogurusi, gribēju gulēt. Satika mūs skolēni, un stataisīja eksursiju pa skolu, kuras laikā es neko nesaparatu un viņi parādīja sevi un skolu ne no labākās puses. Bija jocīga sajūta, itkā mūs sagaidīja, jo skolēnus piespieda mūs satikt. Garastāvokli pacēla gājiens uz veiklau kur mūs pacienāja skolotājs ar saldējumu.

Kad mus satika mūsu viesģimene, es nenožēloju ka atbraucu, ģimene ir ļoti forsa, mājīga. Nereāli skaista māja, ļoti liela. Ērtā gūlta un atnosefēra ( ir sava atsevišķa vannas istaba). Mēs pastaigājām kopā ar Sintiju, aizgājām uz veikalu un apskatījām apkārtni. Vakaru mēs pavadījām kopā ar ģimene ēdot garšīgas vakariņas un iepazināmies ar gimenes tēti. Man ļoti patīk šī ģimene, Runājam mēs angļu valodā,dienā runāt bija vieglāk uz vakaru jau grūti runāt jo noguru.

Iebraucot oytenā un izkāpjot no vilciena mani pārsteidza, ka bija tik zaļi koki un pļavas. Iepazīstoties ar viesģimenēm varēja labāk izbaudīt apkārtējo dabu, jo bija iespeja kopā iet pastaigā.

Mani ļoti pārsteidza tas, ka mēs ejam un sākām katram hallo) šo dienu es pavadīju vai relaksējošas, bet tas no 20 vai ar ģimeni

Iepazinos ar ģimeni labāk un viņiem nav grūti, ka es maksāju valodas, piemēram, 1 vārds angļu un 4 vācu. Pastaigājoties pa pilsētiņu redzēju gan lielākas gan mazākas ēkas. Šodien dienas vakariņas ēdu makaronus ar mērci un tas bija ļoti ass, bet man pajautāja vai es ēdīšu un tas bija ļoti garšīgi) runāju vairāk vāciski nekā angliski, bet vienalga sanāk ka miksējas

Ar nepacietību gaidu tālāko ceļojumu

Lai gan noguruma dēļ vakar aizgāju gulēt nepierasti agri, šorīt bija diezgan grūti pamosties. Visu rītu es biju miegaina, taču tuvāk pusdienām jau sāku justies labāk. Skolas koncepts man likās diezgan jocīgs, jo ļoti atšķiras no Latvijas izglītības sistēmas, taču man patika tas, ka ir plašs interešu izglītības piedāvājums - no dārzkopobas līdz kokapstrādes. Kad mēs apmeklējām mācību stundas, radās iespaids, ka skolēni brīvi var darīt ko grib vai arī nedarīt neko vispār, jo skolotāja uz ilgu laiku bija izgājusi no klases, tāpēc skolēni sāka mežonīgi mētāt kaut kādus spilvenus, taču, kad viņa atgriezās, nepievērsa uzmanību skaļajām sarunām. Interesanti, ka katrs var izvēlēties savu veidu, kā pierakstīt informāciju un pildīt uzdevumus. Daļa izmantoja datorus, cita - darba burtnīcas vai parastas baltas lapas. Angļu valodas stundā ievēroju, ka skolotāja angliski nerunā vispār, savukārt iepriekšējā gada klausīšanās uzdevumi, ko pildija bērni, bija vieglāki nekā Latvijā. Runājot ar vācu meitenēm, uzzināju ka vairums skolēnu pēc 10. klases dodas uz profesionālās izglītības iestādēm, savukārt viņu skolā klasē paliek 5-10 cilvēki.

Brauciens uz Brēmeni man ļoti patika! Skaistās vecās pilsētas ieliņas, dažādas kafejnīcas un daudzi, daudzi suvenīru un saldumu veikaliņi veidoja brīnumainu noskaņu, neskatoties uz nepatīkamajiem laikapstākļiem. Pardevēji bija ļoti laipni, gandrīz visi no viņiem zināja angļu valodu. Pateicoties vecajām ēkām, gaisotne pilsētas centrā atgādināja kādu gotisku filmu, īpaši lietus laikā. Mēs arī ieskrējām kādā jaukā ēstuvē, kurā taisija bagetus, picas un ļoti gardas pankūkas. Lai gan runāt ar pārdevēju nācās ar Google translate palīdzību, viņš bija ļoti saprotošs, pacietīgs un jauks. Kopumā diena bija interesanta un pilna ar pozitīviem iespaidiem, īpaši vakarā.

vispirms ieradāmies skolā, tur bija prezentācija par skola, un tad dalījāmies grupās. bija divas stundas, neviens mums ar Polinu nepievērsa uzmanību (😭😭), bet neapvainojāmies. Skatījāmies, kā angļu valodas un vēstures stundās skolēni īsti neko nedarīja, vienkārši kaifovali, visu laiku gāja ārā, un visu stundu (75 minūtes) viss ko vini izdarija - no kartona vienkārši izgrieza apli. Ne źizņ, a malina

Tad devāmies uz Brēmeni, bija ļoti forši, bet mēs ar Polinoju mazliet apmaldījāmies, un tāpēc bijām dusmīgi, tad kad atradām visu, ko gribējām, viss kļuva labi. Ar vācu studentiem kļūst arvien vieglāk sazināties, viņi ir gatavi palīdzēt un mes varam viegli saprast viens otru angļu valodā

Pēc nodarbībām skolā mēs ar Jekaterīnu, Kristīni un mūsu viesģimenēm devāmies uz boulingu.

Nokļūstot mājās mēs kopā ar mūsu viesģimeni vakariņojām. Pēc viesģimenes teiktā, mēs ēdam īstas vāciešu vakariņas (mēs varējām taisīt paši sviestmaizēs kādas vēlamies). Atmosfēra bija ļoti mājīga. Mēs pastāstījām par latviešu tradicionālajiem ēdieniem, svētkiem, tradīcijām un izglītību, savukārt viesģimene deva plašāku ieskatu par Vāciju. Mēs pavadījām laiku ļoti omulīgi. Tāpat arī mūsu viesģimene sagādāja mums lietusmēteļus, siltākas drēbes un somu, lai rīt varētu doties uz jūru. Liels paldies viņiem!

Pēc stundām devāmies mājās ar manu meiteni taisīt gaļas salātus, kā cienastu nesām to pie ciemiņiem (Polinas viesģimenes). Čaļi cepa gaļiņu uz grila. Pēc ēšanas mēs devāmies uz pļavu, mēs redzējām zirgus un pat izdevās tos paglaudīt. Viesģimene parādīja mums soliņu no kura bija redzams iespaidīgs skats uz saulrietu.

Brēmene ir pārāk liela un man sāp un sāpēja kājas. Daudz mazu veikaliņu. Ir interesanti redzēt tā kā nav pie mums

Pēc es kopā ar ģimeni devos svinēt dzimšanas dienu brālim viņas patēva. Atgriezos un apgūlos 02.24

Tā bija forša diena

jūrā bija ļoti auksti un mēs skatījāmies uz dažiem tārpiem🪱🪱 un neko nesapratām, bet tas bija ļoti interesanti.

tad ēdām un pirkām visādas foršas lietas. un devāmies uz skolu.

tur skolēni uzstājās ar prezentāciju, ļoti klusi runāja un atkal neko nesapratām, bet bija interesanti.

tad mēs ar ģimeni devāmies mājās. Viņi manā istabā ienesa ģitāru (!!!!) un pastiprinātāju no ģimenes drauga, un tas ir ļoti forši. Es biju ļoti laimīga.

tad mēs ar mammu runājām kādas trīs stundas, tas bija ļoti forši. viņa mēģināja ar mani runāt krieviski (viņa to mācījās skolā un ļoti labi zina) un angliski.bija ļoti interesanti, daudz ko pārrunājām, bija ļoti jauki un mīļi, kā mājās❤️‍🔥❤️‍🔥

viņa stāstīja Vācijas vēsturi, pat ar prezentāciju (vina ir skolotāja, un tagad mācās par skolotāju baznīcā ). apspriedām dažādas dzīves situācijas.

sestdien mēs spēlēsim ar viņas dēlu (viņš spēlē basģitāru) un varbūt viņa tēti vai draugu pie bungām. tas ir haips🤘🏻🤘🏻🤘🏻

Vakar viesģimene mums pastāstīja par šo vietu, izrādījās, ka Jarulas (mūsu viesskolēna) patēvs dzīvoja tur 15 gadus. Lai gan es sagatavojos un saģērbos gana silti, es vienalga ļoti nosalu stiprā vēja dēļ, tāpēc ekskursija nelikās īpaši patīkama. Mums rādīja dažādus jūras iemītniekus un stāstīja, ko labu tie dod ekosistēmai un kāds ir to dzīves ritējums, turklāt, vēlāk arī parādīja tos mikroskopa palielinājumā, skaidrojot, kādas ir ķermeņa daļas un kādas funkcijas tās veic. Vēlāk mums bija iespēja paēst vietējās kafejnīcās un aplūkot dažādus suvenīru veikalus, kur pārdevās ļoti skaistas rokassprādzes, ķēdītes, figūriņas u.c. sīkumiņi. Pašā pilsētā nebija tik vējains, taču mākoņainu laikapstākļu dēļ atmosfēra atgādināja mierīgu, drūmu amerikāņu drāmas filmu.

Vēlāk, kad atgriezāmies skolā, dmēs vērojām, kā vietējie skolēni prezentē savus darbus. Viss notika ļoti haotiski, vairākas bērnu grupas prezentēja darbus vienlaikus, skatītāji staigāja apkārt un paši uzdeva viņiem dažādus jautājumus. Tā kā šajā skolā liels uzsvars ir tieši projektu darbiem, man likās, ka Oitenas skolēni iemācījās prezentēt tos jau gana profesionāli, taču radās priekštats, ka viņi neuztver to tik nopietni kā mēs. Prezentācijas laikā vairums bēnu monotoni lasīja informāciju no lapas, slaidi netika noformēti, bija maz attēlu un daudz teksta, ko arī nolasīja runas laikā. Lielākā daļa plakātu, ko veidoja skolēni, pēc manām domām, nebija estētiski pievilcīgi un bija sataisīti diezgan nestrukturēti un nevīžīgi. Uzskatu, ka šajā jomā DVĢ skolēni ir daudz attīstītāki un atbildīgāki.

Vakarā viesģimene sagatavoja mums gardas vakariņas (kāposti, kartupeļu biezenis un cīsiņi) un ļāva atpūsties.

Bija jautri

Vakarā biju ar ģimeni parkā pastaigājusies un biju kafeinīcā un ēdu kaut kādu torti no pilnīgi riekstiem un šokolādes

tad es devos pie Poļinas, mēs devāmies uz veikalu un gaidījām mājās tos, kuriem bija jānāk uz party😦😦😮

ēdām, gājām pastaigāties pa visādiem laukiem, bija ļoti skaisti, satikām zirgus un skatījāmies saulrietu. tad ģimene mani aizveda mājās.

Diemžēl, pirmais iespaids par skolu un vietējiem skolēniem nebija tik labs - apkārt bija haoss, pusaudži uzvedās ļoti skaļi, savukārt skolotāji joprojām domāja, kādās viesģimenēs daži no mums dzīvos. Neviens neko neskaidroja, mēs ilgi sēdējām un gaidījām. Vēlāk mūs aizveda uz saldējumu veikaliņu, kas atradās gana tālu, taču izrādījās, ka tas ir ciet. Mēs bijām ļotiapbēdīnāti un noguruši, daudziem sāpēja kājas. Es biju gatava aizmigt turpat uz soliņa.

Lad mēs atbraucām uz viesģimeni, mēs apsēdāmies uz dīvāna un vienkārši nosēdējām vairāk kā stundu. Garastāvoklis bija slikts, turklāt viesģimenes mājās bija nekārtība, bet duša ļoti neērta, pie tam bija notikusi kāda problēma ar silto ūdeni. Vismaz mums iedeva garšīgu tēju.

Otrajā dienas daļā mēs devāmies uz skolu, lai paskatītos 9.klašu TO. Īstenībā es gaidīju no viņiem vairāk, jo viņiem bija 4 nedēļas laika. Viss ko viņi izdarīja ir nokopēja informāciju nedaudz plakātu uztaisīja un nolasīja. Vienīgais, kas man iepatikās bija teātra izrāde. Apkopojot prezentācijas, gribētos pateikt, ka Latvijā par tādu darbu īsti nevērtētu, jo iespējams no mums ir vairāk prasību un stingrāks novērtējums

Līdz 16.00 mums bija brīvais laiks, tāpēc kopā ar Jekaterīnu, Kristīni un Valēriju mēs devāmies uz Brēmeni, lai iegādātos suvenīrus un sataisītu skaistas bildītes. Es vēlreiz pārliecinājos, ka Brēmene ir fantastiski skaista vieta Vācijā, kur gribas atgriezties vēlreiz un vēlreiz. Brēmene - pilsēta, kur senatne satiekas ar modernitāti, kas izpaužas senajās celtnēs un mūsdienu kafejnīcās, kas rotā ielu stūrus, radot savdabīgu harmoniju starp pagātni un tagadni. Šī pilsēta palika mana sirdī. Protams, jebkurš brauciens nevar palikt bez šopinga, tāpēc līdz pašam vakaram mēs pavadījām laiku “Weserpark”, kur mēs iepirkāmies un garšīgi pavakariņojām. Tā bija ļoti jauka un vienlaikus arī nogurdinoša diena.

Pirmajā mums atveda uz skolas bibliotēku un pateica ka varam paņemt grāmatas no turienes ka suvenīru. Diemžēl, visas grāmatas bija vācu valodā un tāpēc daži neko nepaņēma, taču vienalga tas bija ļoti laipns žests no skolas pusēs. Pēc tam mēs strādājam tinkercad programmā un veidojam savus vārdus, lai izprintetu tos uz 3D printera, arī paņēmam tos kā suvenīru. Pēdējā "stundā" mēs spēlējam ar dronu un mašīnām uz pulta. Paēdam garšīgas pusdienas, kur bija kaut kas līdzīgs pelmeņiem, bet gaļas vietā bija vienkārša mīkla (mums joprojām pietrūkst gaļas šeit!) . Kopā ar Kristīni, Agnesi un Valēriju, ar viņu viesģimeni aizbraucām uz Brēmeni, mums ļoti patīka šī pilsēta un gribējām atgriezties vēlreiz, nopirkām visus suvenīrus un devāmies uz Weserparku. Nopirkām tējas, drēbes, saldumus, kosmētiku, grāmatas. Paēdam garšīgu picu, bija nedaudz eļļaina, bet mums arī vagaj tādu Latvijā! Vakaru pavadījām kopā ar viesģimeni.

Šodien Dīters sagatavoja mums dažādas interesantas aktivitātes. Sākumā mēs devāmies uz grāmatu noliktavu (cik sapratu, bibliotēkas viņiem īsti nav), kur mums ļāva apskatīt grāmatas un paņemt tās, kas mums iepatikās. Es ilgi mēģināju atrast kaut ko angļu valodā, bet diemžēl nekā, ko es varētu izlasīt nebija. Uz beigām es nolēmu paskatīties kastē ar bērnu grāmatiņām un atradu melna kaķa dzīves stāstu, kas bija attēlots ar attēliem. Grāmatā nav neviena vārda, tāpēc tas, manuprāt, ir labākais variants priekš manis :)

Vēlāk mums bija 3D printēšanas nodarbība. Bija ļoti aizraujoši veidot piespraudes ar savu vārdu, kā arī vienkārši pētīt tinkercard lietotni, kurā var taisīt dažādus 3D modeļus. Tad mums bija iespēja paspēlēties ar droniem un mašīnītēm.

Pusdienās mums deva interesantus pelmeņus. Mēs ilgi nevarējām saprast, kas tur iekšā, un izsecinājām, ka tā bija maize.

Uzreiz pēc ēšanas mēs ar Kristīni, Jekaterinu un Agnesi devāmies uz Brēmeni. Tā kā bija saulaina piektdiena, vecpilsēta bija pilna ar tūristiem, bet tas nebojāja omulības sajūtu šajā skaistajā vietā. Mēs sapirkām saldumus un suvenīrus, safočējāmies un braucām uz tirdzniecības centru. Man mūsu dzimtā "Akropole" liekas daudz foršāka nekā "Weserpark", tāpēc īpašu baudu no iepirkšanās neguvu. Vakarā mēs parunājāmies ar viesģimeni, noskaidrojām, ka dzīvojam mājas daļā, kurā neviens nedzīvo ikdienā un ka viņi vēlas sākt tur remontu.

Pēc pusdienām atbraucam uz majam, aizgājām ātri uz veikalu un vēlāk aizveda uz tirdzniecības centru, kur satikāties ar skolotajam un gājām iepirkties, ļoti liels centrs, nepaspējam visur aiziet, jo mūsu meitene pie kuras mēs dzīvojam, uzrakstīja un pateica ka mus jau gaida tētis. Iepazināmies ar vians draudzeni, jo viņa staigāja la centru ar draudzeni, ļoti mīla meitene. Aizvedam draudzeni uz majam un braucam uz mūsu majam. Vecaki aizbrauca uz restorānu, bet mēs palikām mājas un aizgājām pastaigaties. Paskatījāmies filmu un gājām gulēt.

Svēta Nikolāja baznīca,

Hamburgas Svētā Miķeļa baznīca), visiem ļoti patika dažādu torņu arhetektūra! Tāpat daudzi novērojuši, ka modernākie Hamburgas rajoni ir ļoti līdzīgi Ņujorkas ielām! Mums paveicās ar pavadoni - Markusu, viņš mums stāstīja interesantus faktus par vietām un pēc tam aizveda mūs uz atrakciju parku, bet diemžēl tas bija slēgts tāpēc mēs visi devāmies uz Five Guys, lai nogaršotu viņu slavenos burgerus. "Neesi bijis Hamburgā, ja neesi baudījis burgerus", vai ne? Garšīgi paēdot, apmeklējām vēl Rātslaukumu un Sv. Pētera baznīcu. Laikam iespaidīgākā vieta, ko apmeklējām Hamburgā bija Hamburger Kunsthalle. Šajā muzejā apskatāmas gleznas no dažādiem gadsimtiem, sākot ar 14. gadsimtu un beidzot ar 21. gadsimta moderno mākslu. Protams, vienas stundas šajā milzīgajā muzejā viennozīmīgi nepietika, bet bija jābrauc atpakaļ. Pulksten 18.30 jau bijām restorānā, kur mūs gaidīja noslēguma vakariņas ar visiem mūsu ceļojuma dalībniekiem Vācijā! (cilvēki no skolas, viesģimenes un mūsu galvenais palīgs - Dītera kungs). Mēs visi ilgi gaidījām šo brīdi, jo mums beidzot atnesa GAĻU. Esam labi paēduši, tomēr mums tik un tā vācu porcijas ir par lielu un daudz ēdamā esam paņēmuši līdzi! Pēc ēšanas nedaudz pastaigājāmies pa apkārtni pēdējo reizi, uztaisījām pāris foto un aizbraucām mājās. Mājās mūs ar Kristīni gaidīja pārsteigums, jo mūsu viesģimene mums sataisīja piemiņas dāvanu (skat. foto). Mēs bijām šokā!

Muzejs bija burvīgs, man ļoti patīk māksla un patīk tā kā cilvēki izpaužas savā stilā, diemžēl bija par maz laika, lai to visu izskatītu.

P.S. Paldies mūsu personīgajam gidam Rolandam, kas palīdzēja orientēties Hamburgā, izdomāt kādas vietas mēs apskatīsim un kooperējas mums)))

tad atnāca māte, un mēs devāmies uz Otto Modersohn muzeju, šis mākslinieks gleznoja ainavas no kaimiņu ciemata, un, kamēr mēs gājām uz muzeju, mēs redzējām viņa gleznas dzīvajā. tad devāmies uz kopīgām vakariņām, bija daudz ēdiena, pārāk daudz (😦😦).

14.04

Kopumā šī nedēļa bija ļoti neparasta, un es ļoti priecājos, ka man bija tāda iespēja.

Šodien, svētdien, man ir ļoti skumji aizbraukt, jūtu patīkamu melanholiju un pat jūtos piesaistīta savai 🇩🇪 ģimenei. noguruša, jo esmu pilna ar emocijam

tāpēc šī nedēļa noteikti paliks manā atmiņā ka kaut kas ļoti mīļš 💔💌

Atbraucot bijām kafejnīcā kur pieēdos un gribējās gulēt bet atbraucot vēlreiz savācu mantas un gāju gulēt . Tas bija īsts piedzīvojums ar Mairas Rīgas lidostā pazaudēšanu līdz es domāju pirmajam solim mājās. Pirmdien un otrdien neticēju ka esmu Vācijā bet vakar ka ir jāaizbrauc ( no rīta bija daudz asaru bet es esmu pateicīga savai ģimenei tā ir daudz ko izdarījusi manā labā. Kad esi vidē kur krievu un to ne visi saprot skolā bet in vācu un ne vienmēr angļu sāc runāt tā kā vajag izmantoju tulkotāju lai pārtulkot kā ir izmest, samaksāt un pārtulkot vācu vārdu. Domāju ka manas zināšanas ir ļoti zemas bet pierādiju sev ka es varu

PALDIES VISIEM PAR ŠO NEDĒĻU!!!

Atnācu mājās, atpūšos , un ģimene mani aizveda uz tirdzniecības centru, kur mums bija iespēja iepirkties. Nopirkām garšīgas tējas.

tad mēs atbraucām mājās un es devos gulēt

Ekskursijas laikā mēs aplūkojām vairākas baznīcas. Visvairāk mani apbrīnoja Svētās Katerīnas baznīcas ērģeles, kas piesaistīja ne vien ar grezno izskatu, bet arī ar sulīgo skanējumu. Pusdienojām mēs slavenā amerikāņu ātrās ēdināšanas restorānā "Five Guys" (par tām cenām burgeriem pašiem bija jāielido manā mutē), taču uzskatu, ka mūsu mīļais "Hesburgers" ir daudz labāks.

Pēcpusdienā mēs apmeklējām Mākslas muzeju. Man ir ļoti žēl, ka tam tika atvēlēta tikai 1 stunda, jo muzeja ēka ir patiesi liela un eksponātu bija ļoti daudz. Manuprāt, šī muzeja apskatei tiešām ir jāvelta visa diena, lai varētu apdomāti izpētīt katru sīkāko izstādes detaļu. Sākumā likās, ka tas ir parasts muzejs ar dažādu laikmetu gleznām (starp citu es sapratu, ka visvairāk mani piesaista impresionisma laika māksla), taču jo ilgāk es soļoju pa šo telpu "labirintu", jo vairāk pārliecinājos, ka nokļuvu kādā citā pasaulē. Vienas izstādes tumšajās telpās telpās noskaņa atgādināja kādu postapokalipses videospēli ar maģiskām uguntiņām no stikla, savukārt cita izstāde, jas bija pagrabstāvā tika veltīta prostitūcijai, pedofilijai un seksuālajai vardarbībai. Tur atmosfēra bija trauksmaina, itkā es būtu kādā šausmu filmā.

Vakarā mēs apmeklējām grieķu restorānu "Lemonia". Ja godīgi, mani nedaudz smīdina tas fakts, ka Vācijā mēs nogaršojām tieši grieķu virtuvi. Bija ļoti daudz garšīgas gaļas un dārzeņu. Kopumā man ļoti garšoja, taču diemžēl daudz apēst nesanāca. Vakara gaisotne bija jautra un nesteidzīga, tāpēc es to patiesi izbaudīju.

Kad atgriezāmies mājās, mēs pateicāmies viesģimenei par silto uzņemšanu un atstājām ierakstu ar pateicības vārdiem viņu viesu grāmatiņā.

Laiks vipcienā gāja lēni, gribēju ēst, bet paldies visiem par atbalstu un kopā pavadītu laiku, ja ne jūs laiks ietu vēl lēnāk.

Skolā man nepatika, biju ļoti nogurusi, gribēju gulēt. Satika mūs skolēni, un stataisīja eksursiju pa skolu, kuras laikā es neko nesaparatu un viņi parādīja sevi un skolu ne no labākās puses. Bija jocīga sajūta, itkā mūs sagaidīja, jo skolēnus piespieda mūs satikt. Garastāvokli pacēla gājiens uz veiklau kur mūs pacienāja skolotājs ar saldējumu.

Kad mus satika mūsu viesģimene, es nenožēloju ka atbraucu, ģimene ir ļoti forsa, mājīga. Nereāli skaista māja, ļoti liela. Ērtā gūlta un atnosefēra ( ir sava atsevišķa vannas istaba). Mēs pastaigājām kopā ar Sintiju, aizgājām uz veikalu un apskatījām apkārtni. Vakaru mēs pavadījām kopā ar ģimene ēdot garšīgas vakariņas un iepazināmies ar gimenes tēti. Man ļoti patīk šī ģimene, Runājam mēs angļu valodā,dienā runāt bija vieglāk uz vakaru jau grūti runāt jo noguru.