SUZU, Japan, Jan 31 (Reuters) - A month on from a huge earthquake that struck Japan's west coast, survivors are battling freezing and unsanitary conditions while tens of thousands of homes remain without running water.

Some areas in the isolated Noto peninsula may not have water restored for another two months, the government of Ishikawa prefecture said, adding to risks for those living in cramped evacuation centres where authorities say respiratory infections and gastroenteritis have been detected."There's no water, so we can't wash our clothes or bathe," said Yoshio Binsaki, a 68-year-old resident of the battered coastal town of Suzu, as he prepared to haul a 20 litre (5.3 U.S. gallon) water tank to his car to take home.

More than 230 people died in the magnitude 7.6 quake, Japan's deadliest in eight years, which also left 44,000 homes fully or partially destroyed while 40,000 have no running water. More than 13,000 residents are living in evacuation centres, according to the Ishikawa government.Chisa Terashita, a mother of three who evacuated from her wrecked home in Suzu, said that immediately after the quake she and her husband drank as little water as possible to conserve what they had, and still face tough decisions on how to ration water to keep the family healthy.

"The one non-negotiable I have is washing and sanitising our hands after going to the toilet, given it's the season when infections can spread quickly," she added.Bitter cold is also posing a challenge, especially for scores of residents who are sleeping in their cars after their homes were wrecked. The area was hit by heavy snow over the past week and authorities have warned of a risk of landslides.

"This life is becoming the norm - I think we can get through it," Terashita said. "Well, we have no other choice."

Over 900 deaths from the devastating Kobe earthquake of 1995 happened after the quake, due in part to the spread of flu and lack of medical care at evacuation centres, according to public health experts.

Authorities in Ishikawa prefecture are set to begin vaccinating evacuees for influenza on Thursday.

Around mid-afternoon on Tuesday at a primary school in Suzu, where around 4,800 houses still have no water, children played on the swings while locals gathered around a communal water tank that has become a lifeline for many.

As evening fell, residents gathered to bathe in a makeshift public bath set up at the school by soldiers sent in to help with relief work - an improvement from immediately after the quake when people would queue for an hour in the rain for 5 litres of water.

(This story has been corrected to fix attribution to Chisa Terashita's comments in paragraph 5)

Reporting by Sakura Murakami and Tom Bateman; Editing by Edmund Klamann

2. Zemestrīces ir dabas katastrofas, kas var izraisīt dažādas sekas, ieskaitot zemes nogruvumus, cunami un ēku sabrukšanu, kas atstāj plašu postījumu un traģisku rezultātu noplūdi cilvēku dzīvēs un īpašumos.

3. Lai gan zemestrīces var notikt visur pasaulē, visbiežāk tās notiek zemestrīču joslās, piemēram, Klusā okeāna ugunslokā, kur zemes plāksnes saskaras un var radīt vēl lielākus un bīstamākus zemestrīčus.

4. Lielu zemestrīču seku rezultātā bieži tiek novēroti ievērojami zaudējumi, tostarp infrastruktūras bojājumi, mājokļu sabrukšana un pat dzīvību zaudēšana, kas atstāj dziļas sekas skartajās kopienās un valstīs.

5. Pēc lielām zemestrīcēm gan starptautiskās organizācijas, gan valstu valdības mobilizējas, lai sniegtu atbalstu un palīdzību skartajām teritorijām, organizējot ziedojumu vākšanu, nodrošinot medicīnisko un humanitāro palīdzību un piedaloties atjaunošanas darbos, lai atbalstītu postījumu pārvarēšanu un dzīves atjaunošanu.

LA.lv. (2023, December 19). Ķīnas ziemeļrietumos spēcīga zemestrīce – vismaz 116 bojāgājušie, ap 500 ievainoto; ievērojami postījumi. LA.LV. https://www.la.lv/kinas-ziemelrietumos-speciga-zemestrice-vismaz-116-bojagajusie-ap-500-ievainoto-ieverojami-postijumi

Ideja par starptautisku glābšanas komandu varētu tikt realizēta ar valstu sadarbību, kā arī ar atbalstu no starptautiskām organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, kas specializējas krīzes reaģēšanā un humānajā palīdzībā. Šāda veida iniciatīva būtu jākoordinē Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) vai citas starptautiskas organizācijas, kas nodarbojas ar humāno palīdzību un krīzes reaģēšanu.

2. Attīstot un uzstādot agrīnās brīdināšanas sistēmas zemestrīču bieži skartajās zonās, mēs varētu ievērojami samazināt postījumu skaitu, nodrošinot iedzīvotājiem vērtīgu laiku, lai sagatavotos un evakuētos pirms zemestrīces sasniedz vislielāko spēku. Šīs sistēmas būtu jābūvē, ņemot vērā precīzas seismiskās aktivitātes analīzes un sadarbību starp valdībām un zinātniekiem.

Ideja par agrīnās brīdināšanas sistēmu attīstību prasa valsts līmeņa sadarbību, finansējumu un ekspertīzi no seismoloģijas un inženierzinātņu jomām. Valstīm, kuras bieži skar zemestrīces, piemēram, Japānai, ir izveidotas efektīvas agrīnās brīdināšanas sistēmas, kuras varētu izmantot par paraugu citām valstīm. Tomēr šāda sistēma būtu jāuzstāda un jāuztur, ņemot vērā valsts konkrētās vajadzības un iespējas.

3. Izveidojot izglītojošas kampaņas par drošības pasākumiem zemestrīces gadījumā, mēs varētu palielināt sabiedrības informētību un sagatavotību, iedrošinot cilvēkus pieņemt preventīvus pasākumus, piemēram, izveidot drošības plānus, veikt būvniecības pielāgojumus un organizēt evakuācijas vadību. Šādas kampaņas varētu ietvert informatīvas brošūras, skolas lekcijas, publiskās izglītojošas kampaņas un sociālo mediju kampanjas, lai nodrošinātu plašu un efektīvu informācijas izplatīšanu.

Ideja par izglītojošām kampaņām varētu tikt īstenota gan valsts, gan vietējā un starptautiskā līmenī, sadarbojoties ar valdības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, skolām, sabiedriskajām iestādēm un citām iesaistītajām organizācijām. Šādas kampaņas varētu saņemt finansiālu atbalstu no valsts vai starptautiskajām organizācijām, kas vēlas veicināt sabiedrības drošību un sagatavotību zemestrīču situācijās.

Ņikona, L. (2020, September 20). Kas ir valsts agrīnās brīdināšanas sistēma - LV portāls. Lvportals.lv. https://lvportals.lv/skaidrojumi/320034-kas-ir-valsts-agrinas-bridinasanas-sistema-2020

2. Agrīnās brīdināšanas sistēmas var sniegt nepieciešamo laiku iedzīvotājiem, lai sagatavotos zemestrīces evakuācijai un novietotos drošībā. Šīs sistēmas var uzskatīt par kritisku ieguldījumu, jo tās ļauj organizēt efektīvu evakuāciju un novērst cilvēku kaušanos vai iestrēgšanu postījumu vietās. Tādējādi tiek samazināti gan materiālie zaudējumi, gan cilvēku traģiskie nāves gadījumi.

3. Izglītojošas kampaņas var radīt izpratni un apzināšanos sabiedrībā par zemestrīču riskiem un nepieciešamajām rīcībām. Tās var sniegt praktiskas norādes par drošības pasākumiem un evakuācijas plāniem, kā arī sniegt informāciju par pirmās palīdzības sniegšanu. Labi informēta un sagatavota sabiedrība ir labāk aprīkota, lai risinātu zemestrīču radītās situācijas, samazinātu paniku un palielinātu kopējo drošības līmeni.

Daniela Beinaroviča, I. (2022). POLITIKAS ZINĀTNES NODAĻA Rīcībpolitikas mācīšanās un maiņa pēc ārkārtas situācijām Latvijā PROMOCIJAS DARBS. https://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/promocijas_darbi/Beinarovica_PromocijasDarbs_2022.pdf

2. Agrīnās brīdināšanas sistēmu izstrāde un uzturēšana prasa sarežģītu tehnisko infrastruktūru, kuras izveide un uzturēšana ir saistīta ar augstām izmaksām, iesaistot gan izstrādes, gan uzturēšanas izdevumus. Šāda sistēma arī prasa pastāvīgu uzlabojumu un modernizāciju, lai nodrošinātu tās efektivitāti, kas vēl papildus palielina izmaksas un sarežģītību.

3. Izglītošanas kampaņu veidošana un īstenošana, lai informētu un sagatavotu sabiedrību zemestrīču riska situācijās, ir ilgstošs process, kas prasa nepārtrauktu finansiālu atbalstu un resursus. Šādas kampaņas bieži vien prasa pastāvīgu publicitāti, izglītošanas materiālu izstrādi un izplatīšanu, kā arī cilvēkresursus, lai veiktu izglītojošas aktivitātes, kas nodrošina sabiedrības informētību un gatavību zemestrīču gadījumos.

2. Agrīnās brīdināšanas sistēmas un sabiedrības izglītošana ir būtiski svarīgas, lai samazinātu zemestrīču radītos zaudējumus un upuru skaitu. Izstrādājot un ieviešot efektīvas brīdināšanas sistēmas, var dot cilvēkiem laiku un iespēju droši evakuēties vai sagatavoties zemestrīces sekām. Izglītošana par drošības pasākumiem un evakuācijas plāniem var arī palielināt sabiedrības gatavību un rezilienti zemestrīču situācijās.

3. Svarīgi ir turpināt attīstīt tehnoloģijas un metodes, kas ļauj efektīvi reaģēt uz zemestrīcēm un to sekām. Piemēram, satelītu tehnoloģijas un sensori var palīdzēt prognozēt un novērst zemestrīču sekas, savukārt uzlabotas būvniecības metodes un inženiertehniskie risinājumi var samazināt būvju bojājumus. Investīcijas šādās tehnoloģijās un pasākumos var sniegt konkrētus rezultātus, kas palīdz samazināt zemestrīču radīto postījumu smagumu un cilvēku ciešanas.

ZEMESTRĪCES ISLANDĒ

Islandē 2023. gada novembrī notika intensīvas seismiskās aktivitātes dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis civilajai aizsardzībai Sundhnjukagigarā, ziemeļos no Grindavīkas. Vulkāna izvirdums tika prognozēts "pēc vairākām dienām". Grindavīkas ciems ar 4000 iedzīvotājiem tika plānoti evakuēt izvirduma gadījumā. Zemestrīces bija jūtamas arī 40 kilometru attālumā no Reikjavīkas un lielā daļā valsts dienvidu piekrastes. Tika slēgta populārā tūristu vieta "Zilā lagūna" uz laiku. Cilvēki bija gatavi vulkāna izvirdumam un sagatavojuši ūdens spaiņus. Laikā, kad Islandē ir biežas zemestrīces un vulkāna izvirdumi, iedzīvotāji pieraduši pie šādas situācijas, taču satraukums pastāvēja par iespējamo draudu. Plaisas uz ceļiem un turpinājusies seismiskā aktivitāte liecina par nepastāvīgo situāciju reģionā.

Tas liecina , ka cilvēkiem , kuri dzīvo seismiski aktīvajās zonās jābūt saprašanai par to , kā rīkoties, glābt sevi un citus, un saglabāt mieru tādās situācijās. Mūsu idejas un risinājumi būtu noderīgi šiem cilvēkiem.

Liepajniekeim.lv. (n.d.). Islandes dienvidrietumos notikušas zemestrīces pirms iespējama vulkāna izvirduma. Liepajniekiem.lv. Retrieved February 7, 2024, from https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/pasaule/islandes-dienvidrietumos-notikusas-zemestrices-pirms-iespejama-vulkana-izvirduma/

Jauns.lv. (2023, November 11). Islandē ar šausmām gaida iespējamo vulkāna izvirdumu. Tur dzīvojošie latvieši dalās iespaidos. Jauns.lv. https://jauns.lv/raksts/arzemes/583494-islande-ar-sausmam-gaida-iespejamo-vulkana-izvirdumu-tur-dzivojosie-latviesi-dalas-iespaidos

BNN. (2023, November 13). Zemestrīces Islandē kļūst vājākas, bet brīdinājums par vulkāna izvirdumu paliek spēkā. BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU. https://bnn.lv/zemestrices-islande-klust-vajakas-bet-bridinajums-par-vulkana-izvirdumu-paliek-speka-31749