• Sabiedrība bija ļoti stratificēta ar stingru sociālo hierarhiju, kurā monarhs bija augšgalā, sekoja kārs un garīdzniecība, bet visa tauta bija apakšā.
• Reliģija spēlēja nozīmīgu lomu sabiedrībā, un monarhi bieži bija cieši saistīti ar dominējošo reliģiju savā valstī.
• Ekonomika galvenokārt bija lauksaimnieciska, ar lielāko daļu cilvēku, kas dzīvoja lauku teritorijās un strādāja kā zemnieki vai darba ņēmēji. 
• Sabiedrība kopumā bija autoritāra, ar mazu toleranci pret atšķirīgu viedokli vai opozīciju monarha varai.

• Muižniecība- Viņi bieži dzīvoja grandiozos pilīs un muižās, bija pieejama labākā izglītība un veselības aprūpe un baudīja luksusa dzīvesveidu.
• Zemākās klases (zemnieki un darbaļaudis, u.c.)- Viņi dzīvoja nabadzībā un cīnījās, lai sasniegtu savus mērķus. Viņi bieži strādāja ilgas stundas par ļoti mazu atalgojumu, un viņu dzīves bija pakļautas lordu un monarhijas kaprīzēm.
• Reliģija- Monarhi bieži uzskatīja sevi par dievišķi ieceltiem valdniekiem, un Baznīca spēlēja svarīgu lomu viņu valdīšanas atbalstīšanā.

• Politeisms- Hinduisms, tika praktizēta Indijā un citās Dienvidaustrumu Āzijas daļās. 
• Monoteisms:

•  Baroks (17. gs.)- to raksturo ornāmentāla, dramatiska stila. Baroka māksla bieži vien bija ar pārspīlētu kustību, dziļām ēnām un intensīvām emocijām, un to izmantoja valdnieki, lai radītu sajūtu par bausli un lieliskumu.

• Rokoko (vidusposmā 18. gadsimtā)-  bija smalkāks un dekoratīvāks stils. Rokoko mākslu raksturoja pasteļkrāsas, nesimetriskas formas un ornamenti, un to bieži vien izmantoja pils iekšpusē un izsmalcinātu dārzu projektēšanā.

• Uzmanība pievērsta saprātam un loģikai: Cilvēki noraida mītu un dogmu, un vietā tā sāka piemērot zinātniskās metodes visās zināšanu jomās.
• Ticība progresam: Cilvēki bija optimistiski attiecībā uz nākotni un uzskatīja, ka cilvēce ir spējīga nepārtraukti attīstīties uz labākas pasaules virzieniem.
• Uzsvērta individuālā brīvība un tiesības: Cilvēki aizstāvēja individuālās brīvības ideju, argumentējot, ka cilvēkiem vajadzētu būt brīviem domāt un rīkoties pēc saviem ieskatiem, ja vien viņi nekaitē citiem.
• Autoritātes un tradīciju izpēte: Cilvēki izaicināja tradicionālās autoritātes formas, ieskaitot baznīcas un monarhijas varu.

• Politeisms (Hinduisms)- politeisms nebija būtisks viedoklis apgaismības laikmeta laikā, bet gan agrāko kultūras un reliģiskās tradīcijas relikts.
• Monoteisms (kristietība, judaisms, islāms,utt.)- bija svarīgs viedoklis apgaismības laikmeta laikā, atspoguļojot perioda raksturīgo uzmanību pret saprātu, novērošanu un dabisko reliģiju, kas uzsvēra viena Dieva esamību.

• Romantisms: Romantisma māksla rakstījās ar uzsvaru uz emocijām, individualismu un dabas pasauli. 

• Reālisms: Reālisms bija stils, kas centās attēlot pasauli tādu, kāda tā patiesībā bija, bez idealizācijas vai izpušķošanas. 

• Industrializācija: 19. gadsimtā sākās industriālā revolūcija, kas radīja ievērojamus pārmaiņu ražošanas un patēriņa veidos. 
• Politiskās revolūcijas: 19. gadsimtā notika vairākas politiskas revolūcijas. Šīs revolūcijas noveda pie jaunu valdību veidošanās un nacionālisma un demokrātijas pieauguma.
• Imperiālisms: Eiropas lielvalstis sāka paplašināt savus impērijus 19. gadsimtā. Tas noveda pie daudzu pasaules daļu kolonizācijas un resursu un cilvēku izmantošanas.

• Cilvēki 19. gadsimtā bija dažādi un atšķirīgi, ar dažādiem fona apstākļiem, ticībām un pieredzēm, atkarībā no faktoriem, piemēram, ģeogrāfijas, sociālekonomiskās klases un kultūras. 

• Eiropā un Amerikā: kristietība
• Citās valstīs: jūdaisms, islāms, budisms, hinduisms

• Arhitektūra: Eifeļa tornis, Kristāla pils, Tadžmahals, u.c.
• Tēlniecība: "Mazais dejotājs četrpadsmit gadu vecumā", "Staigājošais cilvēks", u.c.
• Glezniecība: "Ūdensrozes" un "Impresija. Saullēkts" no Kloda Monē, u.c.
• Teātris: "Otrās māsas" no Antona Čechova, "Tramvajs 'Vēlme' " no Tenesija Viljamsa, "Jūlijas jaunkundze" u.c.

• Arhitektūra: Casa Batlló, Barselonā, Spānijā, Stokleta pils, Briselē, Beļģijā, u.c.
• Tēlniecība: Ogista Rodēna "Skūpsts" un ''Domātāji'', u.c.
• Glezniecība: "Zvaigžņu nakts" no Vincenta van Goga, Pola Sezana "Kāršu spēlētāji", u.c.
• Teātris: Morisa Mēterlinka "Zilais putns",  Antona Čehova "Ķiršu dārzs", u.c.

• Arhitektūra: Gotiskā katedrāle
• Tēlniecība: Ogista Rodēna "Elles vārti".
• Glezniecība: Edvarda Munka "Kliedziens".
• Teātris: Strindberga "Sapņu luga".

• Industrializācija: 19. gadsimtu raksturoja industrializācijas uzplaukums, kas pārveidoja sabiedrību, radot jaunas tehnoloģijas, rūpnīcas un transporta veidus. Tas noveda pie pilsētu augšanas un pārejas no lauksaimniecības uz pilsētu sabiedrībām.

1) Sabiedrības

• Modernisma laikmetam bija raksturīgas arī būtiskas politiskas pārmaiņas, tostarp Pirmais un Otrais pasaules karš. Šie kari pamatīgi ietekmēja sabiedrību, izraisot būtiskas izmaiņas politikā, ekonomikā un kultūrā.

• Strauja industrializācija un urbanizācija 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pārveidoja pilsētas un sabiedrību kopumā. Cilvēki pārcēlās no laukiem uz pilsētām, un kļuva arvien izplatītākas jaunas darba formas, piemēram, rūpnīcas darbs.

2) Cilvēki

• Modernisma laikmeta cilvēkiem bija raksturīgs eksperimentēšanas gars, inovācijas un vēlme pārkāpt robežas un apstrīdēt konvencijas.

• Modernistus raksturoja individuālisma izjūta un tieksme pēc personiskās brīvības.

• Modernisti izmantoja eksperimentēšanu, abstrakciju un inovācijas, savos darbos bieži iekļaujot jaunas tehnoloģijas un materiālus.

3) Reliģīja

• Modernisma laikā bija daudz reliģisko cilvēku un grupu, kas zināmā mērā sasniedza sava pastāvēšanas augstums, ieskaitot jaunu reliģisku kustību rašanos, piemēram, Kristīgo zinātni, spiritismu un teozofiju.

    2. Intelektuālie sasniegumi
1) Literatūrā- par vienu no nozīmīgākajiem modernisma priekštečiem tiek uzskatīts franču dzejnieks Šarls Bodlērs(1821-1867), kas šokēja sava laika lasītājus, savos darbos aplūkojot ar cilvēka seksualitāti saistītas tēmas, koncentrējoties arī uz nāvi, iznīcību, ļauno, noslēpumaino.

2) Filozofijā domātāji kā Frīdrihs Niče, Martīns Heidegers un Žans-Pols Sartrs izstrādāja jaunas eksistenciālas un fenomenoloģiskas pieejas, lai saprastu cilvēka stāvokli.

3) Mākslā- modernisms ir jēdziens, kas tiek lietots, lai apzīmētu dažādus jaunus virzienus, tendences un strāvojumus pasaules mākslā, arhitektūrā, mūzikā, literatūrā 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta pirmajāpusē, ko vieno tradīcijas izaicināšana vai noliegšana, dažādi stila un formas eksperimenti, jaunu stilu attīstīšana, subjektīvisms, individuālisms un nereti arī elitārisms.

4) Zinātnē modernisma laikmetā tika panākti būtiski sasniegumi fizikā, ķīmijā un bioloģijā, ieskaitot relativitātes teorijas izstrādi Albera Einšteina un penicilīna atklāšanu Aleksandrs Flemings.

3. Mākslas jomas
1) Kubisms: radies 20.gadsimta sākumā, bija pirmais no protestējošiem virzieniem, kas izmantoja deformāciju, lai radītu formu. Trīsdimensionālu kubveida elementu parādīšanās gleznās deva virziena nosaukumu. Kubisms akcentē ģeometriskās formas un fragmentāciju, lai radītu jaunu pasaules uztveres veidu. Tā aizsācēji - Žoržs Braks un Pablo Pikaso.

• Arhitektūra: Lekorbizjē Francijā

• Tēlniecība: Aleksandra Arčipenko "Sievietes galva"

• Glezniecība: Žorža Braka ''Sieviete ar ģitāru''

2) Ekspresionisms: Ekspresionisms kā virziens konstatējams 20.gs. sākumā. Ekspresionisti attēloja dažādas izjūtas, kas valdīja sabiedrībā - šausmas, bailes, neglīto. Šis mākslas stils raksturo formas un krāsu izkropļojumu, lai izceltu intensīvas emocijas vai nodotu personisku redzējumu par realitāti. 

• Arhitektūra: Einšteina tornis, Potsdamā, Vācijā

• Tēlniecība: Georga Kolbe  "Dejotājs"

• Glezniecība: Edvarda Munks ''Kliedziens''

• Teātris: Spoku sonāte

3) Futurisms: nosaukums tulkojumā no latīņu valodas futurum nozīmē nākotne. Šis mākslas virziens izveidojās Itālijā 20.gs.sākumā. Futūrisma pamatā bija ideja, ka vecā pasaule ir noliedzama un tās vietā jārada jauna, kurā valdītu tehnika, ātrums un revolūcija.

• Arhitektūra: Futūristiskā māja, Komo, Itālijā

• Tēlniecība: Luidži Russolo "Laika troksnis"

• Glezniecība: Umberto Bočoni "Pilsēta paceļas"

• Teātris: Vladimira Majakovska "Noslēpumainā bufete"

4) Sirreālisms: Tēlotājmākslā sirreālisms attīstījās divos virzienos - 1) abstraktais sirreālisms (izmantoja kubisma un abstrakcionisma līdzekļus) un 2) figurālais sirreālisms ("sapņu idille apvienojās ar vispretīgāko reālo lietu atveidojumiem, vistiešākais naturālisms - ar fantastiskām, nereālām būtnēm iluzionistiski veidotā telpā")

• Arhitektūra: Sagrada Familia, Barselonā.

• Tēlniecība: Salvadora Dalī "Atmiņas noturība"

• Glezniecība: Salvadora Dalī  ''Ziloņi''

• Teātris: Žana Ženē "Kalpones"

5) Dadaisms: Dadaisms radās 1916.gadā Šveicē mākslinieku emigrantu aprindās un eksistēja un šokēja sabiedrību līdz 1922.gadam. Dadaisti centās novest līdz absurdam visas estētiskās vērtības, vērsās pret sabiedrības likumiem, morāli, reliģiju, ētiku.

• Arhitektūra: Georga Muche ''Haus am Horn''

• Tēlniecība: Mereta Openheima "Objekts (Le Déjeuner en fourrure)"

• Glezniecība: Marsela Dišāna "Strūklaka"

• Teātris: Tristana Cara "Gāzes sirds".

6) Abstraktais mākslas stils- abstrakcionismam ir dažādi novirzieni, kas izveidojas jau 20. gadsimta sākumā. Abstrakcionisms tiek uzsvērts līniju, krāsu, toņu nozīme, tās būtība - neatkarība no darba līdzības ar apkārtējo pasauli.

• Arhitektūra: Gugenheima muzejs Bilbao, Spānijā,

• Tēlniecība: Konstantīna Brancusi "Putns kosmosā"

• Glezniecība: Elsvorta Kellija "Melns, balts un pelēks"

4. Raksturīgi simboli

Pasaules kari- modernisma laika posma ikoniskākie notikumi bija divi pasaules kari. Lai gan šie divi kari notika divos dažādos periodos, tie abi mainīja pasauli dažādos veidos. Bija, protams, zaudējumi, bet arī sasniegumi dažādos aspektos (industriālismā, tehnoloģijā u.c)
Māksla- māksla simbolizē modernisma laikmetu, jo no mākslas darbiem bija redzama pasaules attīstība.