Sengrieķu kultūra tiek uzskatīta par pamatu, uz kura balstās mūsdienu Rietumu civilizācija.

Senākās sabiedrības:

• Krētas un Mikēnu civilizācijas bija agrākie grieķu kultūras centri.

• Reliģija bija politeistiska – ticība daudziem dieviem.

• Sabiedrības struktūra bija hierarhiska, kur dominēja aristokrātija.

• Sākās polisu jeb pilsētvalstu veidošanās.

Svarīgākās polisas:

• Atēnas un Sparta izcēlās kā varenākās pilsētvalstis.

• Reliģijā dominēja ticība 12 Olimpa dieviem, un sabiedrības pasaules uzskatu pamatā bija kosmocentrisms.

• Raksturīgs duālisms – vienlaikus pastāvēja demokrātija un verdzība.

• Polisās bija noslēgta sabiedrība, kur tikai pilsoņiem bija tiesības iesaistīties pārvaldē. Šī iesaiste ietvēra pienākumu karot, apmaiņā pret tiesībām uz zemi.

Pārmaiņas reliģijā:

• gadsimtā kristīgā reliģija kļuva par oficiālo un monoteisko valsts reliģiju.

• gadsimtā sāka izplatīties kristietība.

  
  

  INTELEKTUĀLIE SASNIEGUMI

  
  

• Matemātikas attīstība: Pitagors un viņa skola ieviesa nozīmīgus principus matemātikā, piemēram, Pitagora teorēmu.

• Rakstības uzlabošana: Tika izveidota vienkārša un viegli saprotama rakstības sistēma.

• Olimpisko spēļu sākums: Pirmās Olimpiskās spēles notika 776. gadā p.m.ē., kļūstot par nozīmīgu kultūras tradīciju.

• Astronomijas sasniegumi: Taless no Milētas bija pirmais, kurš paredzēja Saules aptumsumu, kas iezīmēja astronomijas kā zinātnes attīstību.

• Demokrātijas sākotne: Grieķijā parādījās pirmie demokrātijas elementi, piemēram, pilsoņu tiesības un iespēja piedalīties vēlēšanās.

• 
  

• MĀKSLAS JOMAS UN KULTŪRA

• Teātra attīstība: Grieķu kultūrā teātris kļuva par nozīmīgu mākslas formu, kurā izcēlās traģēdijas un komēdijas.

• Mūzika un poēzija: Sabiedrībā mūzika un poēzija tika uzskatītas par vienotu garīgās izpausmes veidu.

• Tēlniecība:

  • Īpaša uzmanība tika pievērsta proporcionalitātei.

  • Templī tika novietotas dievu statujas.

  • Cilvēku skulptūras bija rūpīgi detalizētas, bieži veidotas pēc atlētu parauga.

• Glezniecība:

  • Tempļos un citās ēkās tika apgleznotas sienas.

  • Keramikas trauki tika rotāti ar ainas no ikdienas dzīves.

• Arhitektūra:

  • Ēkas, piemēram, tempļi, tika būvētas no akmens un marmora.

  • Celtas izcilas sabiedriskās ēkas, piemēram, akropoles, agoras un teātri.

  • Arhitektūrā tika ievērotas stingras proporcionalitātes, līdzīgi kā tēlniecībā.

SABIEDRĪBAS RAKSTUROJUMS

Sabiedrība bija sadalīta divās sociālajās grupās:

• Patricieši: Dižciltīgo kārta, kas pārstāvēja sabiedrības eliti.

• Plebeji: Vienkāršie ļaudis, kam nebija dižciltīgas izcelsmes.

Sociālā struktūra un kultūra Senajā Romā:

• Valstī bija stingri likumi.

• Verdzība bija ierasta.

• Sabiedrībā valdīja kosmopolītisms.

• Plebejiem nebija tiesību piedalīties pārvaldē.

• Gladiatoru cīņas bija populārs izklaides veids, bet pret citām tautām un fizisko darbu izturējās nievājoši.

Intelektuālie sasniegumi

• Tika uzsākta ceļu būvniecība, uzlabojot transporta sistēmu.

• Likumdošana ievērojami attīstījās.

• Latīņu valoda un alfabēts tika pilnveidoti un attīstīti.

• Ēku celtniecībā tika ieviests betons.

• Tika izgudrots ūdensvads, uzlabojot ūdensapgādes sistēmas.

• Pastāvēja duālisms – valda demokrātija, taču tiesības sabiedrībā nebija vienādas.

MĀKSLAS JOMAS

Tēlniecība:

• Sākotnējie tēlniecības darbi bija reālistiski, vēlāk tika ietekmēti no grieķu tēlniecības.

• Mozaīkas attēloja dažādas ainas, piemēram, gladiatoru cīņas, ikdienas dzīvi, medības utt.

• Tika veidoti ciļņi – mākslas darbi, kuros attēloti ievērojami valstiskie notikumi.

Glezniecība:

• Ēku sienas tika apgleznotas, un populāras bija freskas.

• Mozaīku izveidē tika izmantoti krāsaini māla gabaliņi, lai radītu greznu izskatu.

• Gleznās bieži attēloja dabu, ziedus, dzīvniekus un mitoloģiskus tēlus.

Arhitektūra:

• Būvniecībā tika ieviests betons, kas uzlaboja celtniecību.

• Attīstījās kupolu un arku konstrukcija.

• Krāšņos dekoros tika izmantots daudzkrāsains marmors.

Sabiedrības raksturojums

• Viduslaiku Eiropā valsts un baznīca bija savstarpēji saistītas. Tā kā kristietība uzskatīja, ka valsts valdnieki ir dievišķi izvēlēti, to politika bieži balstījās uz Baznīcas vērtībām.

• Kristietība kļuva par centrālo reliģiju visā Eiropā, un tās doktrīnas ietekmēja visu sabiedrisko dzīvi, sākot no valdības līdz izglītībai un mākslai.

• Viduslaikos Eiropā Baznīca bija galvenais kultūras un mākslas līdzeklis. Lielākā daļa mākslas, literatūras un arhitektūras veidojumu tika iedvesmoti no reliģiskajiem motīviem.

• Baznīca bija galvenais spēks, kas organizēja cilvēku dzīvi un veidoja pasaules uzskatus.

  Intelektuālie sasniegumi

  • Skolastika: Toms Akvīnietis apvienoja kristietības mācību ar Aristoteļa filozofiju

  • Astronomija un ģeogrāfija: Ptolemaja Zemes centriskais modelis.

  • Medicīna: Viduslaiku medicīnā, balstoties uz grieķu un romiešu zināšanām, tika izstrādātas pamatprincipi, slimību diagnosticēšana.

  Mākslas jomas

  • Arhitektūra: Gotika (Notre-Dame katedrāle), romānika (bazilikas, klosteri).

  • Tēlniecība: Relģiskie tēli - Jēzus un Svēto skulptūras.

  • Glezniecība: Bizantiešu mozaīkas, gotiskās gleznas ar reliģiskām tēmām.

  • Teātris: Reliģiskie iestudējumi

  Mākslas stili un virzieni

  • Gotika: Smalkas līnijas, augsti torņi, vitrāžas.

Sabiedrības raksturojums

• Renesanses laikā cilvēks kļuva par pasaules centru, uzsverot cilvēka spēju radīt, mācīties un izpētīt pasauli.

• Tika popularizētas izglītības un mākslas vērtības.

• Sabiedrība tika uzskatīta par izglītojamu un attīstāmu, uzsverot individualitāti un sabiedrisko atbildību.

• Renesanses laikā valsts bija cieši saistīta ar intelektuālajām idejām, un valdnieki bija izglītoti cilvēki, kas atbalstīja mākslu, zinātni un filozofiju.

• Renesanses laikmetā lielākais reliģiskais uzsvars bija uz kristietību. Tomēr interesējās arī par klasisko grieķu un romiešu reliģijām.

• Renesanses māksla pievērsās cilvēka formām un dabas novērošanai, akcentējot cilvēka skaistumu, individualitāti un intelektuālo potenciālu.I

  Intelektuālie sasniegumi

  • Anatomija: Leonardo da Vinči un Andreas Vesalius veica svarīgus pētījumus cilvēka ķermeņa anatomijā, kas bija pamats vēlākai medicīnas attīstībai.

  • Astronomija: Nikolaus Koperniks ierosināja heliocentrisko teoriju

  • Matemātika: Johannes Keplers izstrādāja planētu kustības likumus.

  • Fizika: Galileo Galilejs izmantoja teleskopu, lai pētītu debess ķermeņus

  • Optika: Leonardo da Vinči pētījumi par gaismas un ēnu spēlēm

  Mākslas jomas

  • Arhitektūra: Pilas, tempļi, stabi un simetrija.

  • Tēlniecība: Mikelandželo (Dāvids), Donatello (Svētā Jāņa Kristītāja statuja).

  • Glezniecība: Leonardo da Vinči, Mikelandželo, Rafaēls - cilvēka ķermeņa un emociju izteikšana.

  • Teātris: Šekspīrs

  Mākslas stili un virzieni

  • Renesanse: Atgriešanās pie klasiskajām idejām un formām, līdzsvara, perspektīva.

Sabiedrības raksturojums

• Absolūtisma laikmetā cilvēka dzīve bija pakļauta valdnieka varai un sabiedriskajai kārtībai.

• Sabiedrība tika stingri sadalīta kārtās, un katram bija jāievēro savi pienākumi atbilstoši viņa statusam.

• Cilvēka individuālās tiesības un brīvība tika ierobežotas, uzmanība tika pievērsta sabiedrības kārtības uzturēšanai.

• Absolūtismā valsts bija cieši saistīta ar monarha varu, kuram bija pilnīga kontrole pār politiku, armiju, ekonomiku un likumdošanu.

• Absolūtisma laikmetā kristietība bija dominējošā reliģija. Valdnieki uzskatīja, ka viņu vara nāk no Dieva

• Absolūtisma laikmetā māksla kļuva par valdnieka varas simbolu. Mākslinieki, arhitekti un mūziķi bieži strādāja monarhu pasūtījumos, veidojot grandiozus pils kompleksus, portretus.

• 85% no iedzīvotājiem dzīvoja laukos

• Raganas tika stingri vajātas un sodītas

  Intelektuālie sasniegumi

  • Astronomija: Johannes Keplers un Galilejo Galilejs paplašināja Kopernika heliocentrisko modeli, pierādot planētu kustības likumus

  • Papīra nauda

  • Atstarojošais teleskops (I.Ņūtons)

  • Tiek atklāta cilvēka anatomija- asinsriņķošanas atklāšana

  • Mikroskopa izgudrošana

  • Fizika: Izsaks Ņūtons formulēja gravitācijas likumu.

  • Ķīmija: Roberts Boils veica pētījumus par gāzēm, nosakot gāzu likumus.

  • Tika atvērtas zinātņu akadēmijas

  • Pirmie skaņas pulksteņi

  • Tiek izpētīta šūna ar mikroskopa palīdzību

  Mākslas jomas, stili, virzieni

  • Valdīja divi lielie stili:

    Baroks - dinamiska, mainīga, nenoturīga pasaules aina, kura valda disharmonija, cīņa, dzimšana un nāve.

    Rokoko - apzināta novirzīšanās no

    īstenības. Rokoko cilvēks grib

    baudīt dzīves augļus bez piepūles, darba.

  • Arhitektūra: Baroks (Versailles pils).

  • Tēlniecība: Bernini (Pētera bazilika).

  • Glezniecība: Rembrants, Velazks - gaismas un ēnas spēles.

  Svarīgākie darbi, celtnes

  • Pirmā opera, kura bija gan mūzika, gan liberts - "Eiridīke"

  • J. Porselliss. Vētra uz jūras (1629.g)

  • Dž. L. Bernīnī. Svetãs Terēzes ekstāze. (1647.-1652.g.)

  • Dž. L. Bernīnī. Baldahīns, (1624.-1633.g.)

  • Parīze, Panteons

  • St-Sulpice, baznīca.

    (1646.-1777.g.)

  • B. Longēna. Venēcija, Santa

    Maria della Salute.

  • Rembrants van Reins. Trīs koki. 1650.g.

  • Mikelandželo Merīzi da

    Karavadžo. "Kapā guldīsana".

    1603.-1604.g.

  • Pīters Pauls Rūbenss.

    "Bakhanāle". Ap 1615.g.

Sabiedrības raksturojums

• Sapratnes un prāta vērtēšana – cilvēki sāka uzskatīt, ka pasauli var izprast ar prāta un zinātnes palīdzību, nevis tikai caur reliģiju vai tradīcijām.

• Zinātnes un izglītības attīstība – strauji attīstījās dabaszinātnes, tika veidotas enciklopēdijas, pieauga interese par izglītību un zināšanām.

• Reliģiskās iecietības pieaugums – sabiedrībā sāka vairāk pieņemt dažādas reliģiskās pārliecības un mazinājās baznīcas vara.

• Cilvēktiesību ideju rašanās – tika uzsvērtas cilvēka dabiskās tiesības, brīvība, īpašuma tiesības un vienlīdzība likuma priekšā.

• Absolūtisma kritika – arvien vairāk tika kritizēti autoritārie valdnieki, pieauga idejas par demokrātiju un tautas varu.

• Pilsoniskās sabiedrības veidošanās – veidojās plašāka sabiedriskā līdzdalība, preses brīvība un domu apmaiņa.

• Sabiedrība dalījās privileģētās kārtās- dižciltīgie un garīdznieki. Un nepriviliģētās kārtās- strādnieki un zemnieki.

• Gandrīz visi nēsāja parūkas

• Sievietes nenēsāja bikses

• Vēdekļu izmantošana

• Smalka uzvedības maniere

  
  

  Apgaismotāji uzskatīja, ka:

  1. visi cilvēki ir vienlīdzīgi kopš dzimšanas un kārtu atšķirības un ar tām saistītās priekšrocības ir nedabiskas;

  2. visiem cilvēkiem ir vienāda daba neatkarīgi no to rases, tautības, valodas vai reliģijas;

  3. visiem ir vienādas tiesības prasīt, lai pret viņiem izturētos vienādi;

  4. tiesības būt saprastiem, tiesības uz izglītību, līdzdalību visos valsts amatos un profesijās;

  5. visiem cilvēkiem ir tiesības tikt tiesātiem pēc vieniem likumiem;

  6. visi cilvēki ir brīvi;

  7. jebkuram cilvēkam ir tiesības brīvi izteikt savu viedokli;

  8. visiem cilvēkiem ir vienādas tiesības uz likumīgi iegūtu īpašumu.

  Intelektuālie sasniegumi

  • Fizika un matemātika: Isaks Ņūtons formulēja vispārējos fizikas likumus

  • Astronomija: Viliams Heršelis atklāja Urānu, un Džeims Klērks Maksvels izstrādāja elektromagnētiskās teorijas, kas vēlāk veidoja modernās fizikas pamatus.

  • Ķīmija: Antuāns Lorāns ieviesa masas saglabāšanas likumu un attīstīja ķīmijas zinātni.

  • Pirmā tvaika mašīna (Tomass Nūmens)

  • Automātiskais šaujamierocis- (Džeimss Paklouss)

  • D.Defo romāns- "Robinsons Krūzo"

  • Dzīvsudraba termometrs (Fārenheits)

  • Filozofija: Voltērs, Monteskjē, Žans Žaks Ruso attīstīja idejas par cilvēktiesībām, valdības lomu un sabiedriskajām vērtībām.

  • Tualetes papīra izmantošanas aizsākumi

  • Ķīmija un pigmenti: Zinātniskie atklājumi par ķīmiju ļāva radīt jaunus mākslas materiālus, jaunus pigmentus

  
  

  Mākslas jomas, stili, virzieni

  Valdīja divi lielie mākslas stili: klasicisms (antīkās grieķu un romas kultūras atdarināšana) un romantisms (Tiecas izveidot ērtu, apmierinošu gaisotni)

  • Arhitektūra: Neoklasicisms, simetrija, vienkāršība.

  • Tēlniecība: Antonio Kanova (Amors un Psyche).

  • Glezniecība: Džošua Reinolds,Žaks Luijs Davids Dāvids - neoklasicisms.

  • Teātris: Voltērs, Diderots.

  Mākslas stili un virzieni

  • Neoklasicisms: Atgriešanās pie klasiskajām formām, skaidrība, līdzsvars.

    Svarīgākie darbi

  • „Divi traktāti par valdību” – Džons Loks, 1689

  • „Par likumu garu” – Monteskjē, 1748

  • „Kandids” – Voltērs, 1759

  • „Sabiedriskais līgums” – Žans Žaks Ruso, 1762

  • „Enciklopēdija” – Didro un d’Alamberts, 1751–1772

  • „Kas ir apgaismība?” – Imanuels Kants, 1784

  • „Pētījums par cilvēka sapratni” – Dāvids Hjūms, 1748

  • „Tautu bagātība” – Adams Smits, 1776

  • „Par noziegumiem un sodiem” – Cesare Beccaria, 1764

  • „Sieviešu tiesību aizstāvība” – Mērija Volstounkrafta, 1792

Sabiedrības raksturojums

• Romantismi uzsvēra cilvēka emocionālās un radošās spējas, kā arī viņa cieņu pret dabu un individuālismu.

• Lielu ietekmi uz sabiedrību atstāja darba šķiru kustības un cīņas par darbinieku tiesībām.

• 19. gadsimtā notika lielas pārmaiņas politiskajā struktūrā, kas skāra gan monarhijas sabrukumu, gan demokrātijas attīstību.

• Tas bija laiks, kad reliģijas loma sabiedrībā sāka samazināties, jo zinātne un racionalisms kļuva par dominējošajām vērtībām.

• Romantisms akcentēja cilvēka emocijas, individualitāti, dabu un iekšējo pasauli, bieži kontrastējot ar racionalitāti un industriālismu.

  Intelektuālie sasniegumi

  • Bioloģija: Čārlzs Roberts Darvins izstrādāja evolūcijas teoriju

  • Fizika: Džeimss Klārks Maksvels attīstīja elektromagnētiskās teorijas

  • Ķīmija: Dmitrijs Mendeļējevs izveidoja elementu periodisko tabulu

  • Medicīna: Luijs Pastērs veica pētījumus par mikrobiem un attīstīja vakcināciju un dezinfekcijas metodes.

  • Fotogrāfija: Džozefs Nicefors Nīps un Luijs Žaks Mandē Dagērs izstrādāja fotogrāfijas procesu

  Mākslas jomas

  • Arhitektūra: Neogotika, industrālais dizains.

  • Tēlniecība: Rodins (Mūžīgais cilvēks).

  • Glezniecība: Impresionisms (Monē, Renoārs).

  • Teātris: Shavs, Ibsens.

  Mākslas stili un virzieni

  • Romantisms: Emocijas, dabas spēki.

  • Impresionisms: Gaismas un krāsu attēlojums.

    Nozīmīgi darbi

  • „Jevgeņijs Oņegins” – Aleksandrs Puškins, 1833

  • „Tēvs un dēls” – Ivans Turgenevs, 1862

  • „Lielais gadsimts” – Honore de Balzaks, 1834–1847

  • „Sarkanā zeme” – Nikolajs Gogolis, 1842

  • „Atēna un Romieši” – Johann Wolfgang von Goethe, 1820

  • „Lai dzīvo meža tēvs” – Johannes Brahms, 1850

Sabiedrības raksturojums

• Modernisms akcentēja individualitāti, iekšējo pasauli un autentiskumu, uzsverot cilvēka iekšējo cīņu, emocionālās izpausmes un garīgās meklējumus.

• Sabiedrība modernisma kontekstā tika skatīta kā mainīga un bieži nesaprotama struktūra, kurā cilvēkam ir jāmeklē sava vieta

• Modernisms iezīmēja politisko revolūciju laikmetu, kurā tika izveidotas jaunas idejas par demokrātiju, cilvēka tiesībām un valsts lomu.

• Valsts un politiskā sistēma tika uzskatīta par nepilnīgu, un daudzās modernisma kustībās bija vēlme to mainīt

• Modernisma laikā reliģija kļuva par apspriešanas objektu, jo arvien vairāk cilvēku apšaubīja tradicionālo reliģiju

• Mākslā un literatūrā modernisms radīja jaunus izteiksmes veidus, bieži vien izmantojot simbolus, abstrakciju un fragmentētas formas, lai atspoguļotu cilvēka pieredzi

  Intelektuālie sasniegumi

  • Relatīvā teorija: Alberts Einšteins izstrādāja speciālo un vispārējo relativitātes teoriju

  • Kvantu mehānika: Makss Planks, Nilss Bors,
    Verners Heizenbergs un Ervīns Šrēdingers attīstīja kvantu mehāniku

  • Genētika: Gregors Mendelis atklājumi par mantojumu veidoja pamatu mūsdienu ģenētikai

  Mākslas jomas

  • Arhitektūra: Funkcionālisms.

  • Tēlniecība: Rodins, Močiļi.

  • Glezniecība: Kubisms (Pikaso), Fovisms (Matisse).

  • Teātris: Bertolts Brehts, Strindbergs.

  Mākslas stili un virzieni

  • Kubisms: Formu un perspektīvas pārkāpšana.

  • Fovisms: Spilgtas krāsas un ekspresija.

    Svarīgākie darbi

    „Uliss” – Džeimss Džoiss, 1922

  • „Purs” – T.S. Eliots, 1922

  • „Tēvs un dēls” – Ivans Turgenevs, 1862

  • „No rīta līdz vakaram” – Virginia Woolf, 1927

  • „Loģika” – Bertrāns Rasels, 1903

  • „Mēness un citiem debesīm” – Sigismunds Freud, 1920

  • „Mīlas pārdošana” – Franz Kafka, 1912

  • „Bēdu laikmets” – Marcel Prousts, 1913

  • „Smalkā dzīve” – William Faulkner, 1929

  • „Kā viņš dzīvo” – F. Scott Fitzgerald, 1925