1919. gada 25. novembrī. Karš starp Latviju un Vāciju. by Armins Dukuls

Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica 1919. gada 25. novembra nota Vācijas Ārlietu ministram H.Milleram par kara pieteikumu Vācijai.

arminsdukuls6 — 2024-01-31 19:27:22 UTC

Pirms 100 gadiem Latvija pieteica karu Vācijai, pārtraucot diplomātiskās attiecības un pilnvarojot Igauniju parūpēties par Latvijas pilsoņiem Vācijā.

Vācijas pieņemtais lēmums.

arminsdukuls6 — 2024-01-31 19:27:25 UTC

Tādas rīcības iemesls bija Vācijas lēmums 18. novembrī ņemt savā aizsardzībā bijušās Pāvela Bermonta armijas vācu un krievu daļas, par kuru komandieri pēc Bermonta atkāpšanās no amata kļuva Vācijas 6. rezerves korpusa komandieris, ģenerālis Magnuss fon Eberhards.

Sakāves Rīgā

arminsdukuls6 — 2024-01-31 19:27:27 UTC

Pēc sakāves pie Rīgas un Liepājas bermontieši gan sāka pamest Latviju, taču turpināja pretoties Latvijas armijai. Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics lūdza savam kolēģim Vācijā Hermanim Milleram apstiprināt, vai Berlīne tiešām uzņemas rūpes par Bermonta armijas paliekām.

Dīvaina situācija Latvijā

arminsdukuls6 — 2024-01-31 19:27:29 UTC

Rīga nostādīja sevi dīvainā situācijā, jo citas valstis, pabeidzot Pirmo pasaules karu, jau 28. jūnijā bija parakstījušas Versaļas mieru ar Vāciju.

Latvijas kara pieteikums.

arminsdukuls6 — 2024-01-31 19:27:30 UTC

Pēc vēsturnieka Ineša Feldmaņa domām, kara pieteikums vairāk izskatījās pēc valdības galvas Kārļa Ulmaņa mēģinājuma “likvidēt negatīvo auru”, kas bija izplatījusies tautā dēļ viņa sadarbības ar vāciešiem 1918. gada beigās un 1919. gada sākumā.

Karastāvokļa beigas.

arminsdukuls6 — 2024-01-31 19:27:33 UTC

Karastāvoklis Latvijas–Vācijas starpā beidzās tikai 1920. gada 15. jūlijā. Neskatoties uz visiem pievestiem faktiem, Latvijas pagaidu valdība ir atturējusies no katras naidīgas rīcības pret Vāciju un visai pasaulei pierādījusi savus miermīlīgākos nodomus.

Vāciešu karavīru piekļuve Veimāras republikai.

arminsdukuls6 — 2024-01-31 19:40:06 UTC

1919. g. 25. novembrī, tā kā Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas daļas (t. sk. Vācijas armijas 6. rezerves korpusa karavīri) juridiski bija Veimāras republikas pakļautībā, taču turpināja pretoties Latvijas karaspēkam, Latvija pieteica karu Vācijai.

Magnuss fon Eberhards

arminsdukuls6 — 2024-02-06 18:54:45 UTC

Viņa uzdevums pirmkārt bija organizēt bermontiešu evakuāciju.Neskatoties uz saviem daudzkārtējiem apsolījumiem evakuēt Kurzemi un uz maršala Foša 1919.gada 29.septembra notu, vācu valdība, nebūt nedomādama par sava karaspēka izvākšanu, viņu arvien vēl pastiprināja un apgādāja ar ieročiem un kara materiālu;

Unikāls gadījums priekš Latvijas.

arminsdukuls6 — 2024-02-06 18:57:42 UTC

Šis ir unikāls gadījums mūsu valsts vēsturē, kad Latvija kādam pieteikusi karu. Pēc 3.jūlija pamiera noslēgšanas vācu valdība ir rīkojusies naidīgi pret Latviju un viņas valdību ļoti daudzos gadījumos, no kuriem paši raksturīgākie ir sekojošie:

Vācu karaspēki Latvijā.

arminsdukuls6 — 2024-02-06 19:00:21 UTC

Šis demoralizētais vācu karaspēks nav taupījis ne iedzīvotāju mantu, ne arī dzīvību: vācu zaldātu laupīšanas un varmācības Kurzemē bijušas tādas, ka visa civilizētā pasaule neko tamlīdzīgu nav redzējusi .Latvijas militāriestādes un kareivji tika apcietināti un atbruņoti.

Vācu militāru iestāžu iejaukšanās Latvijas valsts lietas.

arminsdukuls6 — 2024-02-06 19:03:53 UTC

Vācu atbildīgās militārās iestādes ir iejaukušās Latvijas valsts apsardzības lietās (kas ir Versaļas miera līguma 433.panta pārkāpums), jo viņas, piedraudot ar represijām, aizliedza izvest Kurzemē mobilizāciju (6.vācu rezerves korpusa š.g.1.oktobra pavēle, parakstīta no grāfa fon der Golca, ar nodomu pabalstīt Bermonta uzbrukumu un uzlabot lielinieku stāvokli.

Latvijas kara pieteikums bija diplomātiska kļūda.

arminsdukuls6 — 2024-02-06 19:05:31 UTC

Mūsdienu vēsturnieku skatījumā Latvijas kara pieteikums bija diplomātiska kļūda, vēsturisks kuriozs, kas sagādāja sarežģījumus tikai pašai Latvijai, jo apgrūtināja ekonomiskos kontaktus.

Latvijai nevajadzīgais solis.

arminsdukuls6 — 2024-02-06 19:10:33 UTC

Latvijas kara pieteikums Vācijai bija pārsteidzīgs un nevajadzīgs solis, kas izraisīja vienīgi sarežģījumus. Taču tas atspoguļoja abu valstu attiecību attīstības gaitu un raksturu 1919.gadā. Februārī iesākušās nesaskaņas pakāpeniski padziļinājās un noveda pie arvien jaunām domstarpībām un konfliktiem.

Pieteikuma iemesls.

arminsdukuls6 — 2024-02-06 19:13:12 UTC

Kara pieteikuma iemesls bija Vācijas lēmums 18. novembrī ņemt savā aizsardzībā bijušās Pāvela Bermonta armijas vācu un krievu daļas, kuras turpināja pretoties Latvijas armijai.

Zigfrīds Anna Meierovics

arminsdukuls6 — 2024-02-06 19:15:19 UTC

Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics lūdza savam kolēģim Vācijā Hermanim Milleram apstiprināt, vai Berlīne tiešām uzņemas rūpes par Bermonta armijas paliekām. Pēc apstiprinošas atbildes saņemšanas Vācijai nosūtīja kara pieteikuma notu.