1) Kā pagāja ceļš uz Prāgu? Pastāsti par kādu brīdi, kas palika atmiņā.

2) Kāds ir tavs pirmais iespaids par Prāgu un mūsu apmešanās vietu? Ko uzreiz pamanīji?

3) Kas tevi šodien pārsteidza vai iepriecināja? Kāpēc?

4) Ko jaunu šodien uzzināji? Kādas pirmās atšķirības no Latvijas ievēroji?

5) Kā pavadīji laiku pēc ierašanās? Pastāsti, ko darīji un kas visvairāk patika.

6) Ko šodien ēdi vai nogaršoji? Kā garšoja, un vai kaut kas bija neierasts?

7) 📸 Pievieno 1–3 fotogrāfijas ar īsiem paskaidrojumiem.

1) Ko šodien darīji, izmēģināji vai vēroji skolā? Pastāsti par interesantāko!

2) Ko pamanīji skolas telpās, apkārtnē un ikdienas norisēs? Kas bija līdzīgs mūsu skolai, un kas atšķīrās?

3) Kā izdevās iepazīties un sarunāties ar citiem? Pastāsti par kādu sarunu vai kopīgu darbošanos.

4) Ko jaunu šodien iemācījies vai uzzināji? Kas pārsteidza vai īpaši patika?

5) Kā šodien pavadīji brīvo laiku? Ko darīji, un kas no tā palika atmiņā? Vari pastāstīt arī par spēlēm, sarunām vai atpūtu.

6) Ko šodien ēdi vai nogaršoji? Kas garšoja, un kas bija neierasts?

7) 📸 Pievieno 1–3 fotogrāfijas ar īsiem paskaidrojumiem.

1) Ko šodien darīji vai vēroji? Kas tev šķita visinteresantākais?

2) Kur pamanīji rūpes par vidi — skolā, pilsētā vai citur? Apraksti kādu piemēru.

3) Ko jaunu uzzināji par to, kā saudzēt vidi? Ko no tā varētu darīt arī mēs?

4) Kas tevi šodien pārsteidza vai iepriecināja? Pastāsti, kāpēc!

5) Kā pavadīji brīvo laiku? Varbūt kaut kur devies, darbojies kopā ar citiem vai atpūties? Kas tajā tev visvairāk patika?

6) Ko šodien ēdi? Vai nogaršoji kaut ko jaunu? Kā tu to raksturotu?

7) 📸 Pievieno 1–3 fotogrāfijas ar īsiem paskaidrojumiem.

1) Ko šodien izmēģināji vai vēroji? Pastāsti, kā tas notika!

2) Ko jaunu iemācījies vai uzzināji par tehnoloģijām? Kur tas varētu noderēt?

3) Kas izdevās viegli, un kas bija grūtāk? Kā mēģināji tikt galā, un kas palīdzēja?

4) Kas šodien visvairāk pārsteidza vai patika? Paskaidro, kāpēc!

5) Ko darīji brīvajā laikā? Pastāsti par kādu vietu, nodarbi, sarunu vai mierīgu atpūtas brīdi.

6) Ko šodien ēdi vai nogaršoji? Vai kādu ēdienu ieteiktu pamēģināt arī citiem? Kāpēc?

7) 📸 Pievieno 1–3 fotogrāfijas ar īsiem paskaidrojumiem.

1) Ko šodien darīji vai vēroji? Kas tev palika atmiņā?

2) Kā šodien cilvēki sadarbojās un palīdzēja cits citam? Pastāsti kādu piemēru.

3) Ko apkārtējā vidē vai cilvēku attieksmē pamanīji tādu, kas palīdz ikvienam piedalīties un justies pieņemtam?

4) Ko šodien iemācījies vai saprati? Kas īpaši patika vai pārsteidza?

5) Kā pavadīji brīvo laiku? Ko izvēlējies darīt, un kas tev tajā patika?

6) Ko šodien ēdi? Kādas atšķirības ēdienos vai ēšanas paradumos šo dienu laikā esi pamanījis?

7) 📸 Pievieno 1–3 fotogrāfijas ar īsiem paskaidrojumiem.

1) Kas šīs nedēļas nodarbībās un kopīgajās aktivitātēs tev bija visinteresantākais? Kāpēc?

2) Ko jaunu esi iemācījies vai sapratis? Kur tas tev varētu noderēt?

3) Kādas atšķirības no Latvijas pamanīji skolā, pilsētvidē un cilvēku ikdienā? Mini piemērus.

4) Kuru ideju vai pieredzi tu gribētu paņemt līdzi uz mūsu skolu? Kā mēs to varētu izmantot?

5) Kā šodien pavadīji brīvo laiku? Kurš brīdis vai nodarbe tev visvairāk patika?

6) Kurš šajā nedēļā nogaršotais ēdiens tev garšoja vislabāk? Raksturo to cilvēkam, kurš to nav ēdis!

7) 📸 Pievieno 1–3 fotogrāfijas ar īsiem paskaidrojumiem.

1) Kā pagāja pēdējā diena Prāgā un mājupceļš? Ko darīji, un kas palika atmiņā?

2) Kura braucienā apmeklētā vieta tev patika visvairāk? Pastāsti, kas tajā bija īpašs.

3) Kurš kopīgais piedzīvojums vai brīvā laika brīdis visspilgtāk paliks atmiņā? Kāpēc?

4) Ko šajā nedēļā uzzināji par Čehiju, tās vidi un cilvēku ikdienu? Ko pastāstīsi mājiniekiem?

5) Ko jaunu uzzināji par sevi? Ko tagad vari izdarīt drošāk vai patstāvīgāk?

6) Vai piepildījās tas, ko gaidīji pirms brauciena? Kas bija citādi, nekā iztēlojies?

7) 📸 Pievieno 1–3 fotogrāfijas, kas vislabāk palīdz izstāstīt tavu brauciena stāstu.

Šorīt visiem agrs rīts — daži cēlās jau trijos vai četros, citi piecos, lai dotos uz lidostu. Tur mūs ar gardām brokastīm palutināja Jasmines mamma — mielojāmies ar picām, salātiem un omleti, bet kafija palīdzēja pamosties tik agrā rītā. Sirsnīgs paldies par jauko ceļamaizi! ❤️

Tagad esam pie iekāpšanas vārtiem un gaidām savu lidmašīnu. Prāga, mēs jau drīz būsim klāt! 🇨🇿

Mani ļoti pārsteidza metro, jo ar tādu transportu es nekad iepriekš nebiju braucis. Es daudz ko jaunu neuzzināju, bet sapratu, ka Prāga ir līdzīga Rīgai, tikai lielāka. Pēc ierašanās mēs aizbraucām uz viesnīcu, pēc tam devāmies atpakaļ uz pilsētu un pastaigājāmies pa Prāgu. Man visvairāk patika braukt ar metro. Es ēdu KFC, un ēdiens bija diezgan labs.

Pirmais iespaids: Prāga atgādina Vecrīgu, un apmeklētās vietas bija interesantas.

Pārsteidza: Nostaigājām veselus 15 km.

Jaunais: Latvijā ir plakans reljefs, Prāgā viļņains.

Pēc ierašanās: Spēlējām spēles un kopā ar draugiem jauki pavadījām laiku.

Ēdiens: Pica, KFC, augļi un našķi. Nekā neparasta nebija.

Foto:

KFC: atpūta pēc garās pastaigas.

Kārļa tilts: krucifikss un statujas naktī.

Grupa: kopā uz tilta, fonā apgaismotā Prāgas pils.

Šodiena sākās agri — daži cēlās jau trijos vai četros, citi piecos, lai dotos uz lidostu. Tur mūs ar gardām brokastīm palutināja Jasmines mamma — mielojāmies ar picām, salātiem un omleti, bet kafija palīdzēja pamosties. Sirsnīgs paldies par tik jauku ceļojuma sākumu! ❤️

Lidojums pagāja mierīgi, priecējot ar skaistiem skatiem aiz loga. Kādam tas bija pats pirmais lidojums! Prāgā mūs sagaidīja Ivanna un pavadīja līdz hostelim — vispirms braucām ar autobusu, pēc tam ar metro. Ap vienpadsmitiem jau bijām galā, bet numuriņos tikām tikai ap trijiem. Gaidīšanas laiku piepildījām ar pastaigu svaigā gaisā, sarunām un vairākām kopīgām spēlēm.

Hostelis mūs sagaidīja ar vienkāršiem apstākļiem un arī dažiem pārbaudījumiem — tīrība un telpu stāvoklis vietām lika vilties. Sakārtojām savas guļvietas, iekārtojāmies un mazliet atpūtāmies. Neiztika arī bez amizantiem atgadījumiem — vienā istabiņā nokrita aizkari, taču jaunieši paši tika galā un tos salaboja. 😊

Pēc atpūtas ar sabiedrisko transportu devāmies uz centru. Maršrutus un pārsēšanās vietas atrast bija viegli, turklāt īpaši iepriecināja mūsu komanda — gan skolēni, gan skolotājas iesaistījās, pētīja, piedāvāja idejas un palīdzēja orientēties. Jaunieši ātri pamanīja vajadzīgo transportu, atcerējās pieturas un ceļu atpakaļ. Ar viņiem kopā ceļot ir viegli un patīkami!

Vislielākais prieks šodien ir par jauniešu draudzīgumu, patstāvību un atbildību. Lai gan skolā viņi savā starpā ikdienā varbūt sarunājas mazāk, šeit visi turas kopā, pieņem cits citu un ir sadraudzējušies. Vakariņās jauniešiem iegādājāmies maltīti KFC, bet pašas paēdām blakus esošajā ķīniešu ēstuvē. Viņi patstāvīgi paēda, apskatīja veikaliņus, iegādājās suvenīrus un pēc tam visi kopā atnāca pie mums. Ir laba sajūta redzēt, ka varam viņiem uzticēties. ❤️

Bet vakars Prāgā… tas mūs apbūra! Katra ēka šķita kā no pasakas — atšķirīgas krāsas, grezni rotājumi, neparastas detaļas un iespaidīga arhitektūra. Gājām pa mazajām ieliņām, apbrīnojām izgaismoto pilsētu, devāmies uz Kārļa tiltu un vērojām Prāgas pili vakara gaismās. Ik pa brīdim atlika vien apstāties un brīnīties, cik skaisti!

Arī skolēnu iespaidos izskan prieks par kopā būšanu, pilsētas skatiem un jauno pieredzi. Kādam īpašs piedzīvojums bija pirmā braukšana ar metro, kādam Prāga atgādināja lielāku Rīgu, bet vēl kādu pārsteidza kalnainās ielas un dienā nostaigātie aptuveni 15 kilometri.

Atpakaļ hostelī tikām ātri un veiksmīgi. Tagad visi devušies pie miera — aiz istabiņu durvīm klusums. Pēc tik gara un piedzīvojumiem bagāta ceļa esam noguruši, bet, manuprāt, arī ļoti priecīgi.

Pirmā diena dod labu sajūtu par turpmāko nedēļu. Jau gaidām, kad Prāgu ieraudzīsim dienasgaismā! Rīt agri celsimies, paēdīsim brokastis un dosimies uz skolu. Bet par to — jau nākamajā stāstā. ✨

Šodien, ieejot skolā, uzreiz pamanīju, ka viņi taupa gaismu un gaiteņos to neslēdz iekšā. Kā arī viņiem gaitenī nav soliņu, uz kuriem pasēdēt, bet ir klases, kurās noteiktos laikos drīkst ieiet. Stundās viņi ir paklausīgi, klusi un cītīgi mācās.

Viņi visi ir ļoti draudzīgi, ieinteresēti un pieņem viens otru.Skolai ir četri stāvi, un visur ir ļoti daudz plakātu un atgādņu — visi gaiteņi un klases ir pilnas ar tiem, kas ir ļoti noderīgi!

Viņiem ir divas sporta zāles — viena mazāka, otra lielāka. Ēdienkarte viņiem nedaudz atšķiras no mūsu skolas. Viņi ir Eko skola, un viņiem ir skapīši, kur var nolikt savas mantas, bet viens skapītis ir jāsadala uz diviem cilvēkiem.

Kopumā šīs dienas pirmā puse bija ļoti aizraujoša un interesanta! 🌟

Rītu sākām ar gardām brokastīm — visi ieradās laikus, baudījām maizītes, vārītas oliņas un pankūkas. Pēc tam devāmies uz skolu, kur mūs sirsnīgi sagaidīja direktore, Erasmus+ un Ekoskolas koordinatores un skolnieces.

Iepazinām Čehiju un skolu prezentācijās, pēc tam devāmies ekskursijā pa telpām un satikām skolotājus un skolēnus. Skola ir liela, plaša, krāsaina un dzīvīga. Pie sienām izvietoti bērnu mākslas darbi, projektu rezultāti, diplomi un vērtīgi materiāli par vēsturi, kultūru un dažādām valstīm. Var redzēt, ka šeit lepojas ar skolēniem un viņu paveikto — to bija prieks vērot! Mazāko klašu bērni mūs iepriecināja ar dziesmām vairākās valodās, turklāt paši ļoti vēlējās uzstāties. 🎶

Mūsu jaunieši sadalījās pa trim devītajām klasēm, piedalījās stundās un iepazīstināja vienaudžus ar sevi, Latviju un mūsu skolu, rādot digitālo grāmatu, prezentāciju un video. Bija daudz jautājumu un sarunu. Puiši īpaši ātri sadraudzējās ar vienas klases skolēniem, kuri viņus aicināja palikt arī nākamajās stundās! Meitenes vairāk vēroja un pamainīja klases — par savu pieredzi viņas vēl pastāstīs pašas.

Vērojot stundas, redzējām gan mierīgu darbu vācu un angļu valodā, gan skaļākas sarunas, skolēniem sēžot grupās. Šodien galvenokārt iepazināmies un draudzējāmies, bet par izglītības sistēmu plašāk runāsim turpmākajās tikšanās reizēs.

Pusdienās gardi paēdām puķkāpostu zupu ar ķiploku grauzdiņiem un bulguru ar tītara gaļu un mērci. Bija arī dārzeņi un vairāku veidu dzērieni. Visi pēc sevis novāca traukus, un devāmies atpakaļ uz hosteli.

Tagad līdz četriem mazliet atpūšamies, lai pēc tam dotos uz ilūziju muzeju. Par pēcpusdienas piedzīvojumiem — vēlāk! 😊

1)5 skolas apmeklē atsevišķi izveidotu vietu, lai apgūtu priekšmetu.

2) dizains klasei notiek 1 vai 2 reizes mēnesī un 4 stundas pēc kārtas. Ja skolēns pabeidz uzdevumu ātrāk, dodas patstāvīgi mājās(pirms stundu oficiālām beigām).

3) Skolēns par darba laikā gūtām traumām ir atbildīgs pats. Ja ar skolēnu kaut kas notiek, kamēr viņš dodas mājās, atbildīgs ir viņš pats. Skolotājs ir atbildīgs TIKAI par savu rīcību.

4) Skolotāji ir mierīgi... skolēns mācās un skolotājs klasē ir, lai vadītu šo procesu nevis izdarītu skolēna vietā vai nodzēstu konfliktus...

5) Skolotājs nav atbildīgs par skolēna sekmēm... Skolotājs uzdevumu izstāsta 1x. Ja skolēns nav dzirdējis viņš prasa klases biedriem.

6) Sasniedzamie mērķi vai kritēriji( pēc kuriem tiks vērtēts skolēna darbs) netiek izklāstīti stundu sākumā un stundu vai darbu beigās nav pašvērtējumu. Stunda sākas ar frāzi - "Nogriez 2gab 20 cm no koka dēļa. Vai salieciet robotu ar paceļamo priekšu."

7) Katra telpa tiek pakārtota konkrētu pramju apgūšanai.

8) Ja klasē ,kur mācās kokapstrādi, ir kaut viens bērns ar atbalstu, tad klasē atrodas 2 skolotāji.

9) Viņi strādā ar apskaušami labiem materiāliem un instrumentiem...

10) Viņiem ir daudz informatīvo teorijas plakātu pie sienām.

11) Skolēni prot strādāt grupās...

12) Prot izdarīt darbus pētot darba gaitas aprakstu...

Mūsu meitenes Estere un Annija godam noprezentēja mūsu skolu un pastāstīja par Latviju, atbildēja uz jautājumiem.🩷

Īpaši man patika vērot 3. a klases matemātikas nodarbību. Kad gāju pie viņiem domāju, ka eju uz mūzikas stundu, jo tā man bija pateikts. Bet skolotāja nolēma novadīt matemātiku, jo tur viņiem bija paredzēta dalīšanas atkārtošana. Ļoti radoši un aktīvi viņiem norisinājās nodarbība. Sākumā skolotāja sauca piemēru un skolēniem ātri bija jauzraksta atbilde uz plastikāta dēlīšiem ar rokturi un jāpaceļ augša- kurš ātrāk. Skolotāja pārbauda, un sauc nākamo piemēru. Skolēni ātri ar lupatiņu izdzēš iepriekšējo atbildi un raksta nākamo ar viegli nodzēšamo marķieri. Tādā veidā viņi atkārtoja dalīšanu.

Tad sākās nākamā daļa, kur skolotāja sadalija klasi divās komandās un viņi risināja uzdevumus uz ātrumu, skolotāja deva piemērus, bērni pierakstīja uz saviem A4 plastikāta dēlīšiem risinājumus, tad skrēja pie tāfeles rakstīt atbildes, katras komandas dalībnieki pēc kārtas. Vēlāk apkopoja rezultātus, uzvārētaju komanda apsteidza otru par vienu punktu:)

Ar skolotāju Svetlanu atradām kopīgu valodu ļoti viegli. Angliski skolotāja nerunāja, bet konstatējām, ka čehu valoda diezgan līdzīga krievu, ukraiņu valodai, tādēļ mēs tajās arī sapratāmies:)

Svetlana pastāstīja, ka klasē mācās vairāki bērni no Krievijas un meitene no Ukrainas, mēs iepazināmies, parunājām, meitene labprāt parādīja man savus pierakstus. Secināju, ka locījumi ir ļoti līdzīgi krievu valodas locījumiem, arī dzimtes skan identiski.

Viņi ļoti izkopj rokrakstus, visiem bērniem skaisti noformēti, glīti pieraksti.

Stundas nobeigumā bērni un skolotāja vel nodziedāja man dziesmiņas čehu un ukraiņu valodā. Ar skolotāju vel nedaudz parunājām, padzerām kafiju ar konfektēm un nolēmām, ka satiksimies vēl nākamajās dienās:)

Noskaidroju, ka vērtēšanas sistēma ir no 5 līdz 1, kur 1 ir augstākāis vērtējums:)

Pēc nelielas atpūtas hostelī devāmies uz centru un apmeklējām ilūziju muzeju. Tas bija neliels, taču pilns ar eksponātiem un vietām, kur uzņemt neparastas fotogrāfijas. Izmēģinājām dažādas ilūzijas, smējāmies un sabildējām daudz jautru bilžu! 📸

Pēc muzeja nevarējām paiet garām čehu saldumiem — visi iegādājāmies pa gardumam. Bija ļoti garšīgi un tik sātīgi, ka vēlāk, ēdot picas, visu vairs nespējām apēst. Sākumā domājām pārpalikušo paņemt līdzi uz hosteli, taču nolēmām piedāvāt ēdienu kādam bezpajumtniekam, kurš bija ienācis iegādāties dzērienu. Viņš bija ļoti pateicīgs, un arī mums bija prieks, ka varējām kādu iepriecināt. ❤️

Atgriežoties hostelī, īpaši sirsnīga izvērtās saruna ar meitenēm. Viņas pašas priecājās, cik ātri ir sadraudzējušās, lai gan skolā ikdienā tik daudz nesarunājas. Arī ar puišiem atrasta kopīga valoda — visi turas kopā, pagaida un pieskata cits citu, pamana, vai visi iekāpuši un izkāpuši, paēduši un padzērušies. Ir patiess prieks redzēt šādas rūpes un atbildību!

Puiši, pārnākuši hostelī, paši recepcijā palūdza slotu un atkritumu maisu, lai uzkoptu savu istabiņu. Savukārt meitenes stāstīja, ka pēc sākotnējā pārsteiguma par hosteli tagad ir ērti iekārtojušās, labi izgulējušās un te jau sāk patikt. Viņas teica, ka vakar piedzīvots tik daudz, ka šķitis — pagājusi vesela nedēļa! Šodien atkal jauns sākums un vēl viena iespaidiem bagāta diena.

Jāuzteic arī jauniešu punktualitāte — norunātajā laikā visi ir klāt, nekavējot ne minūti. Drīzāk kādreiz jāpagaida skolotājas! 😊 Tas ļoti atvieglo kopīgo ceļošanu un rada labu sajūtu, ka varam paļauties cits uz citu.

Tagad vakars kļūst mierīgāks — vēl kāda saruna vai spēle, un tad pie miera. Diena noslēdzas ar gandarījumu par piedzīvoto un īpaši lielu prieku par mūsu draudzīgo komandu. ✨

Vakarā bija brīvais laiks tape mēs gājām uz veikaliem lai laiku aizkavētu!

Arī šorīt visi laikus satikāmies brokastīs plkst. astoņos, gardi paēdām un devāmies uz skolu. Šodiena bija aktīva un izzinoša!

Puiši kopā ar astoto klasi salīdzināja Latvijas un Čehijas svētku tradīcijas — kā svinam Ziemassvētkus, Lieldienas, Jāņus un citus svētkus, kas mums kopīgs un kas atšķirīgs. Savukārt septītajā klasē viņi prezentēja Latviju un mūsu skolu un atbildēja uz jautājumiem.

Meitenes kopā ar septīto klasi gatavoja skaistus iekarināmus dekorus un apmeklēja arī vācu valodas stundu. Darbojoties gadījās neliels iegriezums pirkstā, taču plāksteris palīdzēja un darbu varēja turpināt.

Īpaši interesanta bija mūzikas stunda — skolēni sēdēja aplī, skolotāja spēlēja ģitāru, un visi dziedāja no dziesmu grāmatiņām. Noslēgumā iepazinām arī tradicionālās dejas soļus. 🎶

Pēc gardām pusdienām — tomātu zupas ar desiņu un kartupeļiem, kartupeļu biezeņa ar zivju gabaliņiem un salātiem — devāmies uz centru. Šoreiz vecpilsētu izstaigājām dienasgaismā, kad vēl labāk varējām saskatīt ēku krāsas, rotājumus un smalkās detaļas.

Tirgū guvām vērtīgu mācību: cenu zīmes jālasa uzmanīgi! Augļu kastītei pamanījām cenu 49 kronas, taču izrādījās, ka tā norādīta par 100 gramiem. Skolotājas Aļonas nopirktā kastīte izmaksāja ap 15 eiro! Skolotāja mūs visus uzcienāja, katrs tikām pie diezgan pliekanas zemenītes, ko ēdām maziem kumosiņiem, mēģinot atsaukt atmiņā aizgājušo vasaru. 🍓😊

Pēc tam šķērsojām Vltavu un kāpām augšup uz Prāgas pili, no kurienes pavērās brīnišķīgs skats uz pilsētu. Apmeklējām Sv. Vīta katedrāli, kuras gotiskās ēkas celtniecība sākta 1344. gadā, un Sv. Jura baziliku, kuras pirmsākumi meklējami jau ap 920. gadu — vairāk nekā pirms tūkstoš gadiem! Spilgtās vitrāžas, altāri, ērģeles un senā arhitektūra atstāja ļoti iespaidīgu iespaidu.

Apskatījām arī pils ekspozīcijas un Zelta ieliņu ar mazajām vēsturiskajām mājiņām. Zemās durvis, šaurās istabiņas, senās gultas un virtuves piederumi ļāva iztēloties, kā cilvēki reiz dzīvojuši. Hugo, ieejot šajās telpās, teica: “Es nekad savā dzīvē neesmu juties tik garš!” 😄

Pēc garās pastaigas devāmies vakariņās. Tā kā skolā baudām siltas, tradicionālas pusdienas, vakarā jaunieši izvēlējās ātrās uzkodas — šoreiz McDonald’s. Paspējām iegriezties arī veikalos. Meitenes sevi iepriecināja ar smaržiņām, kosmētikas nieciņiem un amizantām, mīlīgām pīlītēm no vecpilsētas veikaliņiem. 🦆

Vēl viena diena ar daudz redzēta, uzzināta un piedzīvota. Jaunieši bija priecīgi, un arī man šķiet, ka šī diena viņiem ļoti patika. Gaidīsim, ko jaunu atnesīs rītdiena! ✨

Rūpes par vidi es pamanīju, tajā ka viņi skolā ļoti taupa elektrību, stundās strādā praktiski pustumsā, tas mazliet mulsina:)

Pēc tam vērojām ģeometrijas stundu 5. klasē, kur skolēni zīmēja ornamentus. Īpaši pārsteidza mierīgā darba atmosfēra — bērni sarunājās čukstus un pat savus piederumus uz galda nolika ļoti klusi, saudzējot pārējo iespēju koncentrēties. Radās iespaids, ka savstarpēja cieņa un uzmanība pret skolotāju ir viņu ikdienas ieradums. Fizikā kopā ar devītklasniekiem skatījāmies video par ziemeļblāzmu. Skolotājs bija parūpējies arī par subtitriem latviešu valodā, lai mēs varētu sekot līdzi. Savukārt sportā mūsu skolēni kopā ar septīto klasi ārā spēlēja volejbolu.🏐

🇱🇻 🇨🇿Pēc pusdienām skolēni devās atpūsties hostelī, bet es paliku skolā uz sarunu ar pedagogiem un administrāciju. Prezentēju gan Latviju, iepazīstinot ar mūsu kultūru un tradīcijām, gan Inčukalna pamatskolu un Latvijas izglītības sistēmu. Dalījos arī mūsu Erasmus+ pieredzē, stāstot par skolēnu un pedagogu mobilitātēm iepriekšējā gadā un pašlaik. Parādīju, kā skolas mājaslapā un sociālajos tīklos atspoguļojam savu ikdienu un braucienos piedzīvoto.

Kolēģi uzdeva daudz jautājumu, saruna izvērtās dzīva un abpusēji vērtīga. Skolotāji pateicās par dalīšanos un atzina, ka mūsu pieredze viņus iedvesmo. Apsolīja braukt nākamgad ciemos!

🌀 Pēcpusdienā devāmies uz centru un apmeklējām Signal Space digitālās mākslas galeriju. Tā kļuva par vienu no mūsu šī brauciena spilgtākajiem iespaidiem! Gaismas un skaņas instalācijas bija apbrīnojamas — pie katras uzkavējāmies, nesteidzīgi vērojām, klausījāmies un izbaudījām. No līdz šim apmeklētajiem muzejiem un izstādēm šī mums patika visvairāk.

🌯 Vēlāk skolēni lielveikalā iegādājās dāvaniņas un suvenīrus, kopīgi paēdām un devāmies atpakaļ uz hosteli. Prieks redzēt, cik patstāvīgi bērni jau orientējas sabiedriskajā transportā! Ļauju viņiem uzņemties vadību, un viņi zina, kur pārsēsties un kurā virzienā braukt, lai gan pirms šī ceļojuma metro bija braucis tikai viens no septiņiem skolēniem.

😊 Ir patiesi patīkami būt kopā ar šo draudzīgo komandu un pavadīt viņus šajā ceļojumā.

Šovakar esam nolēmuši nedaudz atpūsties un visi kopā uzspēlēt galda spēles. Pēc tam gan dosimies pie miera, jo rīt mūs gaida gara diena dabā!

Runājot par tehnoloģijām, pildīt uzdevumus un taisīt prezentācijas apkopojumu no telefona nav viegli un patīkami ( dators nav līdzi uz Prāgu)... 🤭

Tātad, braucot ilgāku laiku līdz apskates dabas objektiem, pārdomāju vakar sniegto prezentāciju un mēģināju kaut ko arī izpildīt, bet busiņš ik pa laikam kratijās, rakstīšana neizdevās, tikai lasīšana.🤔🤭

Toties apskates dabas objekti atstāja uz mani ļoti lielu iespaidu, jo dabā es vienmēr "uzlādējos", atgūstu spēkus un iedvesmojos ar jaunām idejām gan profesionālajā jomā, gan vienkārši paplašinās redzes loks un atnāk risinājumi vai atbildes uz jautājumiem, kas bija sakrājušies prātā, un beidzot atnāk miers:)

Jau nokļūšana līdz zooloģiskajam dārzam bija praktisks uzdevums: braucām ar metro, pārsēdāmies uz citu līniju un pēc tam uz autobusu. Skolēni arvien pārliecinošāk orientējas pilsētā, iesaistās maršruta atrašanā un pieskata, lai visi turētos kopā. Prieks redzēt, kā aug viņu drošība un prasme sadarboties!

Zooloģiskajā dārzā nesteidzāmies — vērojām dzīvniekus un izbaudījām iespēju redzēt viņu uzvedību tuvumā. Īpaši aizrāva tīģeri, gorillas un citi primāti, pie kuriem uzkavējāmies ilgāk, kā arī ziloņi. Daudz laika pavadījām pie krokodīliem un bruņurupučiem, iepriecināja arī pingvīni un daudzi citi zoodārza iemītnieki. Šādi vērojumi rosina zinātkāri un palīdz labāk novērtēt dabas daudzveidību.

Neliels drosmes pārbaudījums bija brauciens ar krēslu pacēlāju. Augstums dažam lika kājām notrīsēt, tomēr visi saņēmās un nobrauca lejā! Dienas gaitā kārtīgi paēdām un turpinājām kopīgo piedzīvojumu.

Vakarā devāmies uz Prāgas planetāriju, kur noskatījāmies izrādi par maiju dieviem. Tā bija atšķirīga pieredze pēc dabā pavadītās dienas — iespēja iepazīt citas kultūras priekšstatus un vērot stāstu zem lielā kupola. Katram apmeklējumam ir savs raksturs, un arī šoreiz varējām salīdzināt iespaidus un pārrunāt, kas uzrunāja vairāk un kas mazāk.

Atgriežoties hostelī, katrs baudīja karsto šokolādi, un vakaru noslēdzām ar kopīgu kāršu spēlēšanu un sarunām.

Līdzās jaunām zināšanām šī Erasmus+ pieredze dod arī ko ļoti vērtīgu — iespēju kļūt patstāvīgākiem, uzņemties atbildību un piedzīvot, cik daudz varam iemācīties kopā. 💛

Tad devāmies uz kanjonu "Vlika amerika", noskaidrojām, ka agrāk tur bija šahtas, kur strādāja cilvēki, un bija arī bojāgājušie. Iespaidīgi, pārsteidzoši, negaidīti))🤩🏞

Pieturā ieraudzījām vaļrieksta koku un atradām riekstus, panašķojāmies))

Kamēr skolēni piedalījās stundās es ar kolēģēm apskatījām Zaļo skolu un stūrīti. Parunājām arī par skolas lietas, jo bija radušies vairāki jautājumi.

×Skolēni un vecāki visur ir ļoti līdzīgi.

×Bija patīkami redzēt piemēru, kur iekļaujošā izglītība tiešām strādā. To es uzskatu par vērtīgāko guvumu.

Es uzskatu ka ir vairāki iemesli kāpēc šeit viņa strādā tik labi, bet galvenais - 25 klases un 11 skolotāju palīgi. Visās 1 klasēs ir skolotāju palīgi... Un klusums stundās... Tāds arī var būt , ja ir pietiekams atbalsts.

× Biju pārsteigta cik skolotāji maz no sevis atdod stundās un cik viņi mierīgi. Tā nav viena aktiera izrāde, kuram 40 min jānotur skatītāju uzmanība. Fizikas stunda - lapas ar aprakstu un uzdevumiem. Skolnieks lasa teoriju un pilda uzdevumus. Skolotājs palīdz izprast nesaprotamo un izlabo kļūdas. Nav prezentāciju un teorijas izklāstu.

× Stundas ir diezgan garlaicīgas, bet gandrīz visas klases spēja ievērot disciplīnu un cītīgi veikt pierakstus. Pieraksti ļoti augstā līmenī.

× MI palūdzu sameklēt informāciju vai šāda pieeja spēj sniegt labu rezultātu. Šobrīd izskatās ka Čehu skolas spēj iemācīt skolēniem krietni vairāk kā Larvijas skolas. Es ļoti gribētu apmeklēt Igauņu skolu, lai varētu saprast vai mani secinājumi ir bijuši precīzi. Tas nav iemesls lai skumtu, bet dzinulis lai kļūtu labāki;).

Pēc tam skolēni piedalījās vācu valodas stundā, kur tiem vajadzēja atbildēt uz jautājumiem vāciski, bet noslēgumā kopā ar devītklasniekiem spēlēt spēli. Tikmēr mēs, skolotājas, turpinājām sarunas ar kolēģiem par izglītību un pierakstījām vērtīgas atziņas, ko pārvest mājās. Pusdienās baudījām siltu, sātīgu maltīti — zupu, kotletītes ar kartupeļu biezeni un gurķu salātiem. Gluži kā mājās!

Pēcpusdienā devāmies ārpus Prāgas uz Velká Amerika — iespaidīgo applūdušo karjeru, ko mēdz dēvēt par Čehijas Lielo kanjonu. Nokļūšana prasīja vairākas pārsēšanās, taču veiksmīgi tikām galā, izbaudījām skatus un uzņēmām kopīgas bildes.

Atpakaļceļā nācās vingrināt pacietību, jo gaidītais autobuss neieradās, nacās ilgi gaidīt nākamo un spardīt zem kājām rudenīgās lapas, zem kurām izrādījās paslēpušies valrieksti, labi, ka tā, jo tas aizņēma mūsu prātus, sasildīja, pie tam- tie izradījās ēdami un pat garšīgi! 🌰

Atgriežoties Prāgā, pārsēšanās veicās īpaši raiti — metro pienāca tieši tad, kad ieradāmies stacijās. Vakaru noslēdzām ar gardām vakariņām un nesteidzīgām sarunām kādā jaukā kafejnīcā netālu no hosteļa. Pārrunājām skolā un ceļojumā piedzīvoto un vienkārši izbaudījām kopā būšanu.

Tagad laiks atpūtai, jo rīt priekšā numuriņu atbrīvošana un pēdējie piedzīvojumi Prāgas centrā. Kas mūs sagaidīs — par to rīt! Tad arī atskatīsimies uz visu nedēļu: ko esam uzzinājuši, iemācījušies un ko no šīs Erasmus+ pieredzes vedīsim līdzi uz mājām. 💛

Skolai beidzoties mes uzreiz devāmies uz kanjonu bija labi pēc kanjona braucam atpakaļ un pie viesnīcas paēdām. Bija laba diena

Šodien mēs no skolas devāmies ātrāk prom, lai paspētu uz autobusu, kas mūs aizveda uz kanjonu. Tur mēs redzējām brīnišķīgus dabas skatus. Laikapstākļi un gadalaiks bija ideāli, jo bija rudens, un koku lapas bija skaistos oranžos un sarkanos toņos.

Pēc tam mēs devāmies atpakaļ uz autobusu, taču tas kavējās. Kamēr gaidījām, mēs uz zemes meklējām valriekstus, kas bija svaigi un garšīgi. Skolotājas bija sagatavojušas arī sviestmaizes, kuras mēs sadalījām savā starpā un kopīgi apēdām.

Šī diena bija ļoti aizraujoša un piedzīvojumiem pilna! Es izbaudīju skaistos rudens skatus, gardos valriekstus un kopā pavadīto laiku ar pārējiem.

Uzņemošajā skolā mūs sirsnīgi sagaidīja direktore Jana, Ivanna, pedagogi un skolēni. Skola ir plaša, krāsaina un sakopta — sienas rotā bērnu mākslas darbi, projektu rezultāti, diplomi un mācību materiāli. Īpašu mājīgumu piešķir sunītis direktores kabinetā!

Skolā ir 25 klases un 11 skolotāju palīgi. Kā mums pastāstīja, pirmajās klasēs palīgi ir obligāti, vēlāk viņi strādā tur, kur atbalsts nepieciešams. Skola uzņem bērnus ar dažādām atbalsta vajadzībām, taču ēka nav pielāgota skolēniem ar kustību traucējumiem. Mazākajiem pieejama rīta grupa un pagarinātās dienas grupas, vecāki divreiz gadā tiek aicināti uz individuālām sarunām.

Skolas gaitas bērni uzsāk sešu gadu vecumā, skolā sāk mācīties burtus, zilbes, ciparus, saskaitīt un atņemt. Stundas sākas plkst. 8.00 un mazākajiem beidzas ap plkst. 13.00, vecākajiem — vēlāk. Interesanta ir starpbrīžu kārtība: pēc desmit minūtēm zvans aicina skolēnus atgriezties kabinetā, un vēl pēc piecām minūtēm sākas stunda. Skolā valkā ērtu apģērbu un čības. Darba burtnīcas un ēdināšanu apmaksā vecāki. Pusdienas bija gardas un ļoti līdzīgas mūsējām.

Sarunās uzzinājām, ka pedagogiem ir 22 kontaktstundas nedēļā, pārējo darba laiku atvēlot citiem pienākumiem. Tika minēts vidējais atalgojums ap 40 000 Čehijas kronu mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Skolēniem vasaras brīvlaiks un skolotājiem atvaļinājums ilgst divus mēnešus.

Īpaši uzrunāja Ekoskolas darbs: atkritumu šķirošana, elektroenerģijas taupīšana, kompostēšana un lietusūdens savākšana dobju laistīšanai. Pie skolas izveidotas divas zaļās klases, ugunskura vieta un stadions ar dažādu sporta veidu laukumiem. Skola organizē arī nedēļu ilgus klašu braucienus, piemēram, slēpošanu.

Mūsu skolēni piedalījās stundās, prezentēja Latviju un Inčukalna pamatskolu, salīdzināja abu tautu svētku tradīcijas un iepazina vienaudžus. Gatavojām dekorus, vērojām ģeometrijas, fizikas un valodu stundas, izzinājām ziemeļblāzmu, mūzikā dziedājām un dejojām. Kopīgas sarunas, volejbols un badmintons palīdzēja pārvarēt sākotnējo nedrošību.

Vairākās vērotajās stundās pārsteidza klusā, cieņpilnā darba atmosfēra un nesteidzīgais mācību ritms. Pirmajā klasē bērni oktobra beigās mācījās burtiņus, zilbes un bija tikuši līdz ciparam 5. Šie novērojumi rosināja pārdomāt mācību tempu un laiku prasmju nostiprināšanai. Pedagogi guva idejas arī dizaina un tehnoloģiju nodarbībās, vērojot specializētās telpas, aprīkojumu un skolēnu patstāvīgo darbu.

Pieredzes apmaiņa bija abpusēja — iepazīstinājām kolēģus ar Latviju, mūsu kultūru, izglītības sistēmu un skolas Erasmus+ pieredzi. Daudzie jautājumi pārauga vērtīgās sarunās par to, ko varam mācīties cits no cita.

Mācīšanās turpinājās arī ārpus skolas. Iepazinām Prāgas vecpilsētu un pils kompleksu, Svētā Vīta katedrāli, Svētā Jura baziliku un Zelta ieliņu. Ilūziju muzejā tapa jautras fotogrāfijas, bet Signal Space gaismas un skaņas instalācijas kļuva par vienu no spilgtākajiem iespaidiem. Apmeklējām zooloģisko dārzu un planetāriju, apskatījām Velká Amerika karjeru, bet pēdējā dienā izbraucām ar kuģīti pa Vltavu, baudot pilsētu no ūdens. Skolotājas Ieva un Aļona paguva arī iegriezties vaska figūru muzejā — mazliet papriecāties un nofotografēties ar slavenību vaska līdziniekiem!

Ikdienas situācijas mācīja orientēties transportā, plānot tēriņus, ievērot laiku un pielāgoties pārmaiņām. Skolēni arvien drošāk uzņēmās vadību maršruta atrašanā. Īpašs prieks bija vērot, kā viņi sadraudzējas. Kopīgās spēles un vakara sarunas šo draudzību vēl nostiprināja.

Aiz piepildītās programmas bija arī intensīvs pedagogu darbs un nepārtraukta atbildība. Dzīvojot kopā ar skolēniem, jāorganizē transports un ēdienreizes, jāpielāgo plāni, jāseko bērnu labsajūtai, jāsazinās ar vecākiem, kolēģiem, jādokumentē pieredze, jāatskaitās par finansēm. Agri rīti un vēli vakari prasīja izturību, elastību un komandas sadarbību.

Pagājušajā gadā pavadīju piecus bērnus uz Cinfaes Portugālē un piecus bērnus uz Stambulu Turcijā. Tur viņi dzīvoja viesģimenēs. Tā ir brīnišķīga iespēja iepazīt kultūru no iekšpuses un iegūt jaunus draugus pasaulē.

No vienas puses, kā skolotāja jūties atvieglotāk, brīvāk, bet tik un tā jātur roka uz pulsa un jārisina problēmas, ja tādas rodas, kā arī nepārtraukti jāsazinās ar bērniem un viņu vecākiem.

Savukārt šeit, kad bērni ir kopā ar tevi visu diennakti, tikai guļ blakus istabās, slodze šķiet lielāka, bet, iespējams, ieguvumu ir vairāk. Viesģimenēm nebūtu iespējams bērniem tik daudz parādīt. Kā saka, abi varianti labi un iedod atšķirīgu, bet jebkurā gadījumā vērtīgu pieredzi.

Esmu pateicīga savām kolēģēm par atbalstu un veiksmīgo sadarbību. Īpašs paldies mūsu skolēniem par punktualitāti, atsaucību un uzticēšanos! Paldies visiem par izturību — šī bija ļoti intensīva nedēļa! Paldies direktorei Janai, Ivannai un uzņemošās skolas kolektīvam par sirsnīgo uzņemšanu.

Milzīgs paldies skolotājai Zintai par šī brauciena organizēšanu un ieguldīto darbu! Sirsnīgs paldies arī vecākiem par atbalstu un uzticēšanos, nododot mūsu gādībā savus tik foršos bērnus! ❤️

Mājup vedam jaunas zināšanas, idejas darbam, lielāku pārliecību par savām spējām un vērtīgu kopīgo pieredzi. 💛

Rakstus sagatavoja, grupu vadīja, koordinēja ikdienu un organizēja kopīgās aktivitātes Prāgā es— Ieva Kalniņa.

P.S. Pārējie raksti un bildes Inčukalna pamatskolas mājas lapā, Facebook kontā.