Slāņota sabiedrība

Vergi

Monarhija

Liela ietekme gara pasaulei.

85% cilvēku dzīvoja laukos

Cilvēku savstarpējas attiecības tika pakļautas stingrai kontrolei.

Raganas tika vajātas un sodītas. 

Papīra nauda

Atstarojošs teleskops (I.Ņūtons) 

Pirmie pulksteņi ar skaņu.

Svārsta un atsperu pulksteņu izgudrošana.

Atklāta cilvēka anatomija - asinsriņķošanas atklāšana. 

Mikroskopa izgudrošana - rezultātā beidzot tiek atklāta, izpētīta šūna. 

Vjets pavēra jaunas matemātiskās iespējas algebrā.

I. Ņūtons rada Ņūtona likumus, izskaidro gravitāciju.

Antroprocentrisms - cilvēks ir centrālais vai svarīgākais visuma elements.

Likti demokrātijas pamati

 Filozofijas pamati

Romas impērija

balstījās uz likumiem un jurispudenci

Kultūra - kosmopolitiska

Romas izredzētības ideja

Slāņota sabiedrība: patricieši (bagātie), plebeji (viekāršā tauta)

Neiecietība pret kaimiņu tautām

Necieņa pret fizisko darbu

Romas impērijā iekļauto tautu dievu adaptēšana

1.gs. izplatās kristīgā reliģija

No 4.gs. pārsvarā kristīgais monoteisms

Līdz ar kristīgo draudžu izplatīšanos no kosmocentrisma pārgāja uz teocentrismu

Gladiatoru cīņas

Bijušās Rietumromas imperijas zemes, Rietumeiropa, Centrāleiropa un Ziemeļeiropa

Dinastiju princips - varas mantošana

Sabiedrība dalījās garīdzniekos (runātāji), bruņiniekos (karotāji) un pilsētniekos/zemniekos(strādātāji)

Sievietes politikā tiek diskriminētas

Pilsētas - jauna, no laukiem atšķirīga kultūras telpa

Romas katoļu baznīca

Krīstīgā ticība, romiešu, ķeltu un ģermāņu kultūru saplūšana

Idejas par pāvesta nekļūdību ticības jautājumos

Teocentrisms, teoloģiskās dogmas

Protestantisms, dumpinieciskums

Reliģiska neiecietība pret citu ticību pārstāvjiem

Bizantijas impērija bija milzīga valsts ar valodu un tradīciju ziņā dažādu iedzīvotāju sastāvu, kā arī atšķirīgu ekonomisko attīstības līmeni

Bijušās Austrumromas impērijas teritorijas, Tuvie Austrumi

Kristīgā ticība, grieķu, romiešu, slāvu, austrumu(persiešu un arābu) kultūras ietekme

Bizantieši sevi sauca par romiešiem jeb romejiem

Sievietes iesaistās politikā

Sabiedrība dalījās garīdzniekos (runātāji), bruņiniekos (karotāji) un pilsētniekos/zemniekos(strādātāji)

Bizantijā kā teritoriālā valstī lielā nozīme - ierēdniecībai

Etniski un sociālistiski atvērta politiskā elita

Teocentrisms

Ortodoksolā baznīca - Pareizticīgā baznīca

Humānisms

Mākslas mecenāti

Veidojās Buržuāzija

Viens no galvenajiem renesanses ieguvumiem ir atgūtā sabiedrības domāšanas, apziņas patstāvība

Humānisti uzskatīja, ka ideālam cilvēkam jābūt brīvam garā, vispusīgi izglītotam un fiziski spēcīgam

Izglītots cilvēks prata klasiskās valodas, pārzināja antīko filozofiju un literatūru un interesējās par dabaszinātnēm un tehnikas sasniegumiem.

Renesansē notika nacionālās kultūras attīstība - nošķiršanās no latinizētās universālās baznīcas, pievēršanās tautas valodai reliģijā un izglītībā

Likumdošana, jurispudece

Demkrātija

Pastāv duālisms - demokrātiska valsts, tomēr tiesības visiem pilsoņiem nav ne tuvu līdzīgas

Antīkā estētika - iekšējais saturs tikpat svarīs kā ārejais.

Tiek likti filozofijas pamati

Ievieš betonu

Senie romieši veidoja tirdzniecības ceļus, rēķinot optimālo attālumu starp ratu riteņiem

Vizuālā māksla tika pielīdzināta amatniecībai, jo tika apgūta kā atsevišķs amats

Cirks

Monumentalitāte - gigantomānija

Jaunu ēku/ formu daudzveidība arhitektūrā: Arka, velve, kupolveidigi pārsegumi, pirtis, akvedukti, amfiteātri, muižu arhitektūra.

Lielākoties mākslā tiek attēloti oratori, karavadoņi

Plaši izplatīts cilnis tēlniecībā

Tēlniekus piesaistīja cilvēku individualidāte, jūtas, pārdzīvojumi, kas atstāj sekas cilveka izskatā

Zinātnei un izglītībai ir citas funkcijas nekā antīkajā kultūrā: tā sāk kalpot Baznīcas vajadzībām

Izglītību var iegūt izglītību var iegūt principā tikai baznīcai piederošie, līdz ar to, galvenā izglītības vieta ir baznīca

Garīdznieki skaitās kā izglītotākais slānis

Šajā laikā vairāk tika postīts, nekā radīts

Izgudrots mehāniskais pulkstenis

Papīra izgatavošana

Romānika

• Muižu sistēma

• Feodālisms

• Lauksaimniecības attīstīšanās, tirdzniecības atdzimšana

• Arhitektūra

• Tēlotājmāksla

• Lietišķā māksla

• Raksturīgs horizontālisms, lielas mūra sienas, lokveida arkas, mozaīkas, freskas, reliģisko sižetu tēlojums

Gotika

• Katedrāles - ticības, varas un bagātības simbols

• Pārmaiņas Eiropas sociālajā, politiskajā un saimnieciskaja dzīvē

• Baznīcas un laicīgās varas sadarbība

• Raksturīgas vertikālas celtnes, telpiskuma idejas, smailloka arkas, kontrforss, ribotas pārsegum velves, balsta pilārs, vitrāžas

• Reālistisks figūru veidojums tēlniecībā

Romas izredzētības ideja

Konstantinopolē nodibināja kristiešu augstskolu, kuru sauca par auditoriju. Tur mācījās grieķu valodas gramatiku, retoriku (runas mākslu), tiesības un filozofiju

Pirmie Eiropā iemācījās izgatavot zīdu, lieliski apstrādāja zeltu, sudrabu un stikluSaglabājušās arī vērienīgi izbūvētas pazemes ūdenskrātuves – cisternas, kur glabājās dzeramā ūdens rezerves

Saglabājušās arī vērienīgi izbūvētas pazemes ūdenskrātuves – cisternas, kur glabājās dzeramā ūdens rezerves

Celtniecības un mākslas mērķis bija imperatora varas lieluma apliecināšana

Dažviet parādijās Rietumeiropas iezīmes - romānika un gotika

Mākslas darbi (freskas, mozaīkas) lielākoties tika veltītas baznīcai

Ikonostass

Hronikas, vēstures grāmatas, filozofu domu krājumui

Konstantinopole

Antīkā senatne, viduslaiki, jaunie laiki

Tika izgudrota iespiedmašīna, iespiestas pirmās grāmatas, kas noveda pie atvieglotas izglītošanās

Kopš 14. gadsimta mākslinieki labāk pārzināja anatomiju, rodas izpratne par proporcijām

Arhimēda fizika

Ptolemaja ģeogrāfija

Hipokrata medicīna

Nikolajs Koperniks - pamatoja heliocentrisko sistēmu, kurā Visuma centrs ir Saule

Veidojot mākslas darbus, ir jābalstās uz  matemātikas likumiem, jāizdara nekļūdīgi aprēķini un stingri jāievēro proporcijas

Dubultportreti ar dažādiem simboliem

Atšķirībā no Itālijas renesanses lielāka ietekme bija gotikai

Perspektīvas izmantošanas paņēmieni

Daudz simbolikas, kas bija raksturīga viduslaiku mākslai

Darbos parādās vairāk precīzu, reālistisku detaļu

Anglijā radās tam laikam unikāls literatūras žanrs - drāma

palaco - pilsētas pils tipa ēkas konstrukcija, tipiski:

• uzsvērti horizontāļu ritmi (vienādas formas logu rindas)

• izstieptas dzegu joslas visas sienas garumā, atdalot stāvus;

• logu augšdaļās pusaploces arkas formā;

• ēkas smagnējību, cienīgumu pastiprina rustojums.

Slāņveida

Verdzība

Monarhija

Milzīga ietekme gara pasaulei

Liela daļa cilvēku dzīvo laukos

Cilvēku savstarpējas attiecības tiek pakļautas stingrai kontrolei

Raganas tiek vajātas un sodītas

Papīra nauda, pulksteņi ar svārstiem, skaņu, atsperu pulksteņi,

Īzaks Ņūtons izskaidro gravitāciju, rada Ņūtona likumus

Tiek atvērtas zinātņu akadēmijas, rodas zinātniskā periodika

Jauni atklājumi cilvēka anatomijā

Tiek izgudrots mikroskops - tiek izpētīta šūna

Vjets izgudro Vjeta teorēmu

Industriālā revolūcija

Valdošie stili ir baroks un rokoko

Baroks - dinamiskā, mainīgā, nenoturīgā pasaules aina, kurā valda disharmonija, cīņa, dzimšana un nāve

Rokoko - apzināta novirzīšanās no īstenības, cilvēks grib baudīt dzīves augļus bez piepūles, darba

Par pasaules mākslas centru kļūst Parīze

Stils pauž jaunas estētiskās vērtības, salīdzinot ar vēlīno renesansi un manierismu. Tā attīstību ietekmēja konfesionālie un politiskie faktori

Kristietībā rodas divi novirzieni - piētisms un apgaismība

Sabiedrība dalās divās privileģētās - dižciltīgie un garīdznieki, un vienā neprivileģētā kārtā - strādnieki un zemnieki

Raganas tiek vajātas un sodītas

Cilvēki ir brīvi, var brīvi izteikt savu viedokli

Cilvēka prāts ir augstākā un galīgā prāta forma, Dievu vairs neuzskatīja par "galveno"

Pieaug nepatika pret reliģisko ticību un baznīcu

Māksla palika konservatīva 

Visums kļūst bezpersonisks, ko regulē tikai vienīgi dabas likumi

Fizikālā pasaule kļūst par cilvēka darbības centrālo punktu

Tiek izgudrota pirmā tvaika mašīna, automātiskā šautene, centrālā apkure, dzīvsudraba termometrs

D. Defo romāns "Robinsons Krūzo"

Sāk izmantot tualetes papīru

Tiek sakārtota satiksmes sistēma

Strauji attīstās akadēmijas

Saloni, kuros varēja brīvi runāt & izteikties 

Tiek nodibinātas lasīšanas biedrības

Zinātnieku un filosofu atklājumi

Anglija kļūst par pirmo industriālo valsti pasaulē

Franču revolūcija - augstākais apgaismības punkts

Vācieši cenšas izglītot savu tautu

Galvenokārt valda 2 lielie mākslas stili

Klasicisms - antīkās grieķu un romas kultūras atdarināšana, saglabājot vieglprātību un sentimentalitāti

Romantisms

Šajā laikā daudzi sāk koncentrēties uz komfortu, un tiecas izveidot ērtu, apmiernošu gaisotni

Gandrīz visi cilvēki nēsā parūkas, tās izrotāja ar mežģīnēm. Sievietēm aizliegts nesāt bikses. Lēna gaita, smalki žesti, taisna stāja. Cilvēki izmantoja vēdekļu.

Kapitālisms

Pilsētu attīstīšanās dēļ sākas zemnieku izputēšana, jo cilvēki brauc prom no laukiem

Cilvēki sāk iegūt tiesības

Cilvēkiem beidzot ir iespēja dzīvot privātu dzīvi

Savstarpējām attiecībām ir jābūt abpusēji brīvprātīgām

Brīva tirzniecība

Atcelta dzimtbūšana

Verdzība daudzviet tiek aizliegta un likvidēta

Cilvēki kļūst pastāvīgāki, pieņem savus lēmumus

Tvaikmašīnas izgudrošana

1814. - uzbūvē pirmo tvaika lokomotīvi

1839. - Daguerre - pirmā veiksmīgā fotogrāfija

1859. - Čārlzs Darvins - "Sugu izcelsme"

1869. - Dmitrijs Mendeļejevs - periodiskā tabula

1876. - Aleksandrs Grahams Bels - telefons

Reālisms (Gustavs Kūrbers, Honorē Daumē, Gistavs Kurbē) - reālisti centās attēlot dzīvi tādu, kāda tā ir, nemeklējot romantiskas vai ideālizētas versijas, galvenā doma ir paradīt sabiedrībai cilvēkus tādus, kādi tie ir. Vairs neslēpties vai izlkties, nebēgt no skarbās patiesības

Impresionisms (Klods Monē, Pjērs Ogists Renuārs, Eduārs Manē) - pretruna pret tradicionālo akadēmisko glezniecību un reālismu. tiek izcelta gaisma un krāsa.

Postimpresionisms (Vinsents van Gogs, Pols Sezans, Pols Gogēns) - ļoti strauji paplašina glezniecības valodu. Mākslinieki sāk pievērt lielu uzmanību formai, krāsai un visbeidzot emocionalitātei un psiholoģijai.

Jūgendstils (Alfonss Muha
Ektors Gimārs, Antonio Gaudi, Gustavs Klimts, Emīls Gallē) - aizsākās Anglijā. Atkal tiek izmantotas līnijas, daba un ornamenti. Tiek veidotas kompleksas, nevienmērīgas formas un ornamentāli dizaini. Daudzi mākslinieki iedvesmojas no dabas, īpaši augu un zvēru formām.

Simbolisms (Edvards Munks, Odilons Redons, Pols Verlēns) - aizsākās ar teholoģiju attīstību un insdustrializāciju. Šī kustība ietvēra gan glezniecību, skulptūru, arhitektūru, gan literatūru un mūziku. Jēdzieni un attēli tika interpretēti kā simboli ar noslēpumu un dziļu nozīmi.

Pirmo reizi minēts 5. gadsimtā

Straujš masu kultūras, mediju un izklaides industrijas uzplaukuma laiks

Plurālisms - dažādu uzskatu līdzās pastāvēšana

Straujš masu kultūras, mediju un izklaides industrijas uzplaukums

Reliģijas daudzveidība (deisms, monoteisms un politeisms)

Pasaule kļūst atvērta dažādām mākslas formām un mākslinieku subjektivām izjūtām

Einšteina relativitātes teorija (1905.)

Farmana–Vuazēnu aeroplāns (1908.)

Nilss Bors pierāda, ka elektroni riņķo ap kodolu pa orbitām (1913.)

E.Rezerfords - Pirmā mākslīgā kodolreakcija (1919.)

Atomenerģijas atklāšana (1938.)

Fovisms (Anrī Matiss, Andrē Derēns, Andrē Derēns) - Franču ekspresionistu glezniecības virziens, raksturīgas intensīvas krāsas, deformētas formas. Īslaicīgs, bet svarīgs virzītājspēks modernisma attīstībā.

Kubisms (Pablo Pikaso, Žoržs Braks, Fernāns Ležē) - Virziens tēlotājā mākslā , kas reālās pasaules atveidu shematizēja, izmantojot ģeometriskus laukumus un apjomus. Atpazīstams ar spilgtu subjektivitāti, dzīvotspēju un biežu neskaidrību formu un līdzekļu lietojumā.

Futūrisms (Filippo Tommaso Marinetti, Umberto Bočoni, Džordžo de Kīriko) - Mākslas un literatūras virziens, kas noliedza pagātnes kultūru, absolutizēja dinamismu, kustības un ātruma izpausmes, poetizēja urbānismu un tehniku. Mākslinieki bieži savos darbos precīzi pauž savu viedokli.

Abstrakcionisms (Vasilijs Kandinskis, Pīts Mondriāns, Kazimirs Maļevičs) - Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piemēram, krāsu laukumus, līnijas, apjomus). Abstrakcionisms ietvēra gan abstraktu glezniecību, kur mākslinieki koncentrējās uz attēla formu un krāsu, gan abstraktu skulptūru, kur tika eksperimentēts ar formas un telpas attiecībām.

Dadaisms (Tristans Carā, Hanss Arps, Marsels Dišāns) - Modernistisks novirziens Rietumeiropas literatūrā un mākslā, kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē. Dadaisma mērķis bija apšaubīt mākslas un kultūras normas, izmantojot humora, absurda un pretestības elementus.

Sirreālisms (Andrē Bretons, Andrē Bretons, Renē Magrits) - Tēlotājmākslas, literatūras un kinomākslas virziens (pēc 1. pasaules kara), kam raksturīga dažādu nereālu, fantastisku motīvu tēlošana. Galvenais mērķis bija pārsteigt un šokēt cilvēku, likt viņam aizdomāties vai pat sākt apšaubīt vienkāršas lietas. Sirrēālistu darbos bieži sastopamas neskaidras un fantastiskas ainavas, kas atgādina sapņu pasaules estētiku.