Atrodas: Puškinova ielā netālu no Košices vēsturiskā centra, Slovākijā

Tā aizstāja vecāko pareizticīgo sinagogu Zvonárska ielā, kas celta 1899. Gadā.

Ortodoksālais jūdaisma ir daži galvenie pamatprincipi kā ticība vienam visvarenam dievam, kas rādijis visumu un turpina pār to valdīt. Dieva un ebreju derību, kas noslēgta Sinajā un Toru kā dieva likumu krājumu.

Maimonida trīspadmit principi - Šie trīspadsmit principi ir centrāli jūdaisma ticībai un tika izklāstīti, lai nodrošinātu pareizu izpratni par Dievu un novērstu kādas netiešas ticības formas. Maimonīda uzskatīja, ka šie principi ir būtiski ikvienam ticīgajam ebrejam un ka tos vajadzētu mācīt un saprast, lai stiprinātu ebreju ticību.

Maimonida trīspadsmit principi:

1. Dieva pastāvēšana: Pirmajā pamatprincipā Maimonīda uzsvēra ticību vienīgajam un absolūti pirmajam Dievam, kas ir bez fiziskas būtnes. Viņš izceļ Dieva vienīgumu un pilnīgumu, noraidot jebkādas citādas dievības vai spējas, kas konkurētu ar Viņa augstāko varu.

   
   

2. Dieva vienīgums: Otrajā principā Maimonīds apstiprina Dieva vienīgumu, kas nozīmē, ka nav nevienas citu dievību vai būtņu, kas varētu būt līdzīgas Dievam vai dalīties Viņa varā. Šis princips nošķir jūdaisma monoteismu no citu ticību formām.

   
   

3. Dieva nematerialitāte un ķermeņa noraidīšana: Trešais pamatprincips uzsver Dieva nemateriālo dabu un noraida ideju, ka Viņš varētu būt ierobežots ar fizisku ķermeni. Maimonīds uzskata, ka Dievs ir bezformīgs un bez ķermeņa, un tāpēc nav ietekmējams vai ierobežots fiziskā veidā.

2. "Otrs izaicinājums, kurā mēs visi esam pārņemti, ir saistīts ar faktu, ka tieši šajā laikmetā – kur demokrātisko diskursu pārņem naids un bailes, kur pēc Otrā pasaules kara tiek iedragāta pasaules kārtība, un mācības Holokausts dažās sabiedrībās nedaudz izzūd — kā mēs kopīgi cīnāmies pret naidu, bailēm un antisemītismu? Tas ir nopietns izaicinājums, ar kuru saskaras visas mūsu kopienas, tostarp Ziemeļamerika, bet noteikti arī citur."

3. "trešais izaicinājums ir ļoti pozitīvs, bet tomēr milzīgs izaicinājums mūsu cilvēkiem. Ir miljoniem cilvēku, kas klauvē pie mūsu durvīm un saka: "Mēs vēlamies būt neatņemama ebreju tautas sastāvdaļa." Mums ir jāatver durvis un jāatver savas sirdis, un mums tās visas jāsaņem ar lielu mīlestību un pieķeršanos visā pasaulē."

Risinājumi:

1. Izglītība un Savstarpēja Izpratne: Veicināt izglītību par savstarpējo izpratni un cieņu, gan iekšēji savā kopienā, gan ārpus tās. Izglītības programma var ietvert gan reliģiskus, gan laicīgus aspektus, lai stiprinātu izpratni par ebreju kultūru un vēsturi.

2. Dialogs un Komunikācija: Veidot aktīvu dialogu starp Izraēlu un Ziemeļamerikas ebrejiem, daloties ar idejām un pieredzi. Starpšanas un dialoga platformas var palīdzēt saprast dažādas perspektīvas un risināt jebkādas neskaidrības.

3. Mācības par Holokaustu un Atmiņas Saglabāšana: Pastiprināt centienus saglabāt mācības par Holokaustu un veicināt atmiņas saglabāšanu. Tas ne tikai stiprina kopienas apziņu par saviem vēsturiskajiem traģēdijas notikumiem, bet arī sniedz pamatu sapratnei un solidaritātei.

4. Aktīvā līdzdalība un Ietekme: Aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un veicināt vērtību, kas izceļ kopienas stiprināšanu un savstarpējo cieņu. Tas var ietvert ne tikai reliģiskas aktivitātes, bet arī pilsonisku dalību un sadarbību ar citām kopienām.

11. Lielākā daļa katoļu, kas pieņem Dievgaldu, neiet uz grēksūdzi Lielākā daļa katoļu ir noraidījuši Baznīcas mācību par kontracepciju un seksuālajiem grēkiem

Risinājumi:

1. Izglītība un Mācības: Pastiprināt centienus sniegt ticīgajiem pilnīgāku izglītību par katoļu mācībām un pamatprincipiem. Tas ietver pieeju gan katoļu skolām, gan mācībām baznīcās, lai cilvēki labāk saprastu savas ticības pamatus.

2. Svētīgo Priedēšana un Mācītāju Apmaiņa: Veidot programmas un iniciatīvas, kas veicina svēto un uzticīgu priesteru un bīskapu izaugsmi. Mācītāju apmaiņa un kopīga svētīgo lūgšana var palīdzēt stiprināt Baznīcas vadību.

3. Ticīgumu veicinošas Iniciatīvas: Ieviest iniciatīvas, kas veicina ticīgo aktīvu līdzdalību un saistību ar Baznīcu. Kopīgi notikumi, semināri un mācību grupas var palīdzēt stiprināt kopienas un reliģisku saikni.

4. Baznīcas Mācību Skaidrojums: Veikt papildu centienus skaidrot Baznīcas mācības un doktrīnas, it īpaši par jautājumiem, kas var radīt neskaidrības vai nesaprašanu. Publikācijas, lekcijas un diskusijas var būt noderīgi līdzekļi.

Vel info no Mir Farooq Ali (https://www.quora.com/profile/Mir-Farooq-Ali-2):

1. "Līderība: Līderība tagad ir korumpēta un bez idejām kopienas un sabiedrības atdzīvināšanai. Līderi ir kļuvuši resni, laupot vājos un pārdodot ietekmi, lai gūtu nelielus ieguvumus. Un musulmaņi kopumā ir ļāvuši tam notikt, jo šie vadītāji izdod simboliskus paziņojumus par to, kā "musulmaņiem ir jābūt vienotiem" vai "cik daudz pūļu viņi iegulda" utt., utt. Musulmaņiem ir vajadzīgi labi cilvēki, kas piecelties un uzņemties šo vadības mantiju."

2. "Izglītība: arvien lielāka uzmanība gan reliģiskajai, gan laicīgajai izglītībai, īpaši sievietēm. Jo vairāk musulmaņi būs izglītoti par savu reliģiju, jo vairāk viņi atzīs sabiedrības pārkāpumus un iestāsies pret to. Tas jau ir sācies sabiedrībās, kurās cilvēki ir atvērtāki izteikties pret radikalizāciju."

3. "“Upura mentalitātes” sajūtas likvidēšana: Man pārāk ilgi šķiet, ka musulmaņiem ir sajūta, ka “visa pasaule ir pret mums”. Tā vietā, lai vainotu visu pasauli, musulmaņiem ir jāskatās uz savu sabiedrību un rīcību, pēc tam jāveic pasākumi, lai tos atrisinātu. Vainot kādu citu ir vienkāršs attaisnojums, lai atsēstos un ļautu lietām ritēt tā, kā tās ir."

4. "Mošeju un sabiedrību padarīšana par iekļaujošāku telpu: izolēšana no ārējiem novērojumiem ir reakcionāra un nepalīdz nevienam mērķim. Mošejas ir jāpadara iekļaujošākas, lai ikviens varētu apmeklēt, spēlēt un mācīties islāmu. Tas ne tikai palīdzēs pašai musulmaņu sabiedrībai, bet arī ļaus tiem, kas nav musulmaņi, novērot un uzzināt par islāmu un musulmaņiem, kas ļoti palīdzēs veidot saiknes starp dažādām kopienām."

Risinājumi:

1. Islāmiskā līderība ar integritāti: Veidot un atbalstīt musulmaņu līderus, kas izceļas ar integritāti, ētiskumu un lielāku atbildības sajūtu pret savu kopienas labklājību. Šie līderi var spēlēt būtisku lomu sabiedrības veidošanā un attīstīšanā.

2. Izglītība par reliģiju un laicīgajiem jautājumiem: Veicināt sabiedrības izglītotību par islāmu, ne tikai reliģiskajā, bet arī laicīgajā aspektā. Īpaša uzmanība jāpievērš sievietēm, nodrošinot viņām piekļuvi izglītībai un iespēju piedalīties sabiedrības dzīvē.

3. Iekšējas pārmaiņas un paškritika: Veicināt kritisku domāšanu un paškritiku musulmaņu kopienās, lai mazinātu "upura mentalitātes" sajūtu. Šāda pieeja ļautu koncentrēties uz iekšējām problēmām un atrisināt tās, nevis automātiski vainot ārējo pasauli.

4. Aktīva dalība sabiedrībā: Veidot atvērtas un iesaistošas mošejas, kas ne tikai kalpo reliģiskiem mērķiem, bet arī kļūst par kopienas centriem, kur cilvēki var sazināties, mācīties un piedalīties kopīgās aktivitātēs. Tas veicina iekļaušanu un izpratni starp dažādām kopienām.

5. Starptautiska sadarbība: Atbalstīt starptautisko sadarbību musulmaņu kopienās, lai kopīgi risinātu problēmas un veidotu dialogu starp dažādām kultūrām un reliģijām. Šāda sadarbība var veicināt mieru un sapratni pasaules mērogā.