Padomju Savienība un Vācija noslēdz neuzbrukšanas līgumu. 

1939. GADA 5. OKTOBRIS

Militāra un politiska spiediena rezultātā Latvija paraksta “savstarpējās palīdzības” līgumu ar PSRS, atļaujot savā teritorijā izvietot Sarkanās armijas kara bāzes.

  

1940. GADA 15. JŪNIJS

PSRS agresija pret Latviju, uzbrukums vairākām sardzēm uz Latvijas austrumu robežas.

 

1940. GADA 16. JŪNIJS

PSRS iesniedz Latvijas valdībai ultimātu un pieprasa Latvijas valdības atkāpšanos un PSRS karaspēka neierobežota skaita ielaišanu Latvijā.

 

1940. GADA 17. JŪNIJS

PSRS okupē Latviju.

1940. GADA 14.-15. JŪLIJS 

Pārkāpjot Latvijas Vēlēšanu likumu un Latvijas Satversmi, notiek nedemokrātiskas Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās viens vēlēšanu saraksts – „Latvijas Darba Tautas bloks”.

 

1940. GADA 21. JŪLIJS

Jaunā Saeima pasludina Latviju par Sociālistisku Padomju Republiku un lūdz PSRS uzņemt Latviju tās sastāvā. Kārlis Ulmanis atstāj prezidenta amatu, nākamajā dienā viņu arestē un deportē uz Krieviju.

 

1940. GADA 5. AUGUSTS

Latviju iekļauj PSRS.

 

1941. GADA 13./14.JŪNIJS

Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija, uz PSRS izsūta 15 443 Latvijas iedzīvotāju.

1939, Gads 1 . septembris - Vācija uzbrūk Polijaij , sākās otrais pasaules karš .  

1939. Gads  5. oktobris – Latvija pāraksta ar PSRS “Savstarpējās palīdzības" līgumu .  

1940. Gads 15 . Jūnījs  - PSRS uzbrūk uz Latvijas sardzēm un uz austrumu robežām. 

1940. Gads 16. Jūnījs - PSRS pieprasa Latvijas atkāpšanos .  

1940. Gads 17 . Jūnījs - PSRS okupē Latvijas teritoriju. 

1940. Gads 20. Jūnījs - Maskavā sastādīja jaunu Latvijas valdību. 

1940.gads 21 . Jūlījs - Latviju pasludina par Sociālistisku Padomju Republiku. 

1940.gads 5. augusts – Latviju iekļauj PSRS .  

1940. Gads novembris - Latvijā stājas spēkā Krievijas kriminalkodekss. 

2) 5. oktobrī piespiedu kārtā Latvija un PSRS paraksta kondificiālu protokolu par kara bāžu izvietojumu.

3) 1940. gadā 16. jūnijā, kad Latvijā bija Dziesmu svētki,  Molotovs uz Maskavu izsauca Ulmani un spiež brīvprātīgi laist Padomju karaspēku, nododot pie tam vēl Padomju ultimātu, kas saturēja mīlīgus pārmetumus un 2 prasības. 

4) 17. jūnijā PSRS jau okupē Latviju , tomēr sākās latviešu pretestība, kurai sekoja uz policijas darbinieku izvērstās dusmas, tādējādi pieņēma lēmumu, ka privatpersonas nedrīkstēja nekur iet un viss tika aizslēgts. 

5) 18.jūnijā Latvijas pilsētā Rīgā ieradās PSRS Tautu Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Višinskis, lait Latvijā tomēr izveidotos Padomju vajadzīgā valdība. 

6) 19. jūnijā jau Višinskis Ulmanim iesniedz jauno ministra kabineta sarakstu, kur nebija neviena komunista, jo tie jau bija noslodzīti cietumā, jo Staļins neuzticējās tiem.

7) 21. jūnijā notiek grandioza smalki organizēta demonstrācija, kuras mērķis bija parādīt, ka jaunā vara ir darba ļaužu vara, kura paredzēja atbrīvot politieslodzītos no cietuma un treniņcietuma. Tomēr Sarkanajai armijai tads žests nepatika un viņš tos iesloga atpakaļ. 

8) 4.jūlijā pēc Staļina pavēles un Višinska gribas Ulmanis izsludina Saeimas vēlēšanās. Tika iesniegti 12 saraksti, tomēr Centrālvēlēšanas komisija noraida 11, tādējādi atstājot  tikai vienu sarakstu – Latvijas Darba Tautas bloks, kuru pārstāvēja komunisti un to līdzskrējējie. 

9) Ulmanis licis atņemt ārzemju pases, tomēr 1939. gadā 22. decembrī ieviesa likumu par uzvārdu maiņu, lai cilvēkus nemāca bailes par notiekošo situāciju.

10) 20. jūlijā valdība pieņem lēmumu – Ulmaņa prezidenta pilnvara beidzas 21. jūlijā. Tomēr Ulmanim tiek piedāvāts variants – mierīgi un drošībā doties uz Šveici. 

2.      Latvija vēlas palikt neitrālas valsts statusā tāpēc noraida Padomju Savienības piedāvājumi- parakstīt robežvalstu neatkarības garantiju. Kas parāda to, ka Latvija neuzticas Padomju Savienības solījumiem.

3.      Jūlijā PSRS paziņo, ka robežvalstu garantijas attiektos ne tikai uz tiešiem, bet arī netiešiem agresoriem. Kas netieši nozīmē to, ka ārvalstu karaspēks jebkurā brīdī, brīvi var ienākt Latvijas valsts teritorijā. Latvija kategoriski atsakās no šāda piedāvājuma.

4.      1939. gada 23. augustā Maskavā starp PSRS un Vāciju tiek parakstīts Molotova-Ribentropa pakts. Slepens dokuments ar slepeniem apakšpunktiem tiek nodots svešās rokās un beigu beigās nonāk Baltijā. Dokuments ir tik šokējošs, ka tas nevieš nekādu uzticību tā patiesumam. PSRS un Vācija noliedz tajā minētās vienošanās.

5.      Sācies ir otrais pasaules karš, Ulmanis paraksta neitralitātes deklarāciju.

6.      Pēc Vācijas iebrukuma Polijā Latvija apstākļu spiesta pārtrauc sadarbību ar Poliju, kā rezultātā tā vairs nav neitrāla un nostājas agresorvalstu- Vācijas un PSRS  pusē.

7.      2. Oktobrī Padomju Savienība pieprasa Latvijas teritorijā izvietot PSRS karabāzes, 5. oktobrī Latvija kļūst par PSRS protektorātu. Latvijas teritorijā ienāk 25 000 PSRS karavīru, neskaitot flotes un karavīru ģimenes locekļus.

8.      16. jūnijā PSRS izsaka ultimātu Latvijai, kura neīstenošanas rezultātā draud ar karaspēka ielaišanu Latvijā.

9.      19. jūnijā izsniedz jauno ministru kabineta sarakstu. Visi jaunie ministri kādu laiku dzīvojuši Padomju Krievijā.

10.   21. jūlijā nacionālajā teātrī Latvijā pasludina Latviju par- Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku.

11.   Augustā Maskavā Latvija tiek uzņemta PSRS sastāvā.

2.Slepenais protokols. Atsakās no parakstītās neitralitātes deklarācijas un iestājas agresoru pusē.

3.Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS.

4.Latvija kļūst par PSRS protektorātu.

5.Vācbaltieši un daži latvieši dodas prom.

6.Komunisti provucē nemierus tur, kur atrodas kara bāzes. (Aprīlī tiek apcietināti 67 komunisti)

7.Veikali piedzīvo iztrūkumu. Visi steidz iegādāties pirmās nepieciešamības preces.

8.Zigfrīds Meierovics cenšas izveidot Baltijas Antanti.

9.Padomju Savienības ultimāts.

10.Sarkanā armija okupē Latviju.

11.Komendantstunda iedzīvotājiem.

12.Apstiprina jauno valdību.

13.Aizsargu organizācijas likvidācija.

14.Nedemokrātiskas Saeimas vēlēšanas.

15.Beidzās Ulmaņa valsts prezidenta pilnvaras.

16.Saeimas sēde. Pasludina padomju varu. Pašu Latviju par Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku.

17.Latvijas PSR uzņemšana PSRS sastāvā. Latvija pievienota Padomju Savienībai.

 

Baltijas valstīm Otrā pasaules kara beigas nenozīmēja atbrīvošanu un uzvaru pār «absolūto ļaunumu», bet gan neatkarības zaudēšanu un viena ļaunuma nomaiņu ar otru ļaunumu. Latvija, Lietuva un Igaunija bija vienīgās Eiropas valstis, kuru suverenitāte pēc Otrā pasaules kara tā arī netika atjaunota.

2)Kurzemē nenotika vairs karadarbība.

Vācijas vispārējā kapitulācija izbeidza karadarbību arī Kurzemē — PSRS vienīgajā vēl neiekarotajā Latvijas teritorijā.

3)Sākot ar 1944. g., visās frontēs sākās Vācijas armijas un tās sabiedroto atkāpšanās.

1944. g. 27. janvārī tika likvidēta 900 dienu ilgā Ļeņingradas blokāde. Līdz 1944. g. rudenim padomju karaspēks bija pilnībā sasniedzis PSRS pirmskara robežu (izņemot Kurzemi, kas palika neieņemta līdz kara beigām). Sarkanā armija iegāja Rumānijas, Bulgārijas, Dienvidslāvijas, Ungārijas un Polijas teritorijā

4)Kurzemnieki bažījās par savu turpmāko likteni.

Kurzemes civiliedzīvotājiem 1945. gada 8. maijs atnesa gan prieku par kara beigām, gan bažas un nedrošību par turpmāko likteni. Kā vēlāk atcerējās tobrīd tikai 11 gadu vecais Jānis Milzarājs, neviens par kapitulāciju neko iepriekš nav zinājis.

5)Vācijas armija atkāpās no Latvijas teritorijas.

Vācu armijas daļas no Pūres muižas jau bija pazudušas.

6)Krievija sāka ieņemt visu Latvijas teritoriju.

Pēkšņi parādījās Sarkanās armijas karaspēks. Pūres muižā sarkanarmieši uzlauza visas durvis, gan administrācijas telpām, gan laboratorijām un dzīvokļiem. Uzlauza arī visus kopējā telpā novietotos produktu skapīšus, pa grīdu izbārstot tur atrastos miltus, putraimus un citu pārtiku.

7)Latviešu tauta tika aplaupīta.

Tad sākās laupīšanas. To neveica kādi atsevišķi klaiņojoši sarkanarmieši, bet organizētā veidā nodaļa ar virsnieku priekšgalā. Mājās ienāca sarkanarmiešu grupa, un virsnieks paziņoja, ka jāveic kratīšana.

8)Tika draudēts cilvēkiem.

Kad mūsu tante Emīlija negribēja ar labu no savējā šķirties, viņai pie deniņiem pielika pistoles stobru, un viņa pārdomāja.

9)Pret tautu izturējās ar necieņu.

Viņa pārnāca piekauta, sasista, vienos zilumos un ar saplēstām drēbēm. Atpakaļceļā viņa bija satikusi divus sarkanarmiešus, kas mēģināja viņu izvarot.

10)Otrā pasaules kara atcere Eiropā un Latvijā

8. maijs ir svarīga diena daudzām Eiropas un pasaules valstīm, kas šajā datumā atzīmē Otrā pasaules kara beigu gadadienu Eiropā. Ar šī kara vēsturi saistās arī citi svarīgi datumi, kas ir vairāku Eiropas valstu atmiņu politikas neatņemama sastāvdaļa.

2. Vācija kapitulēja un beidza karadarbību Kurzemē “Vācijas vispārējā kapitulācija izbeidza karadarbību arī Kurzemē " 

3. Latvijas karavīri ar PSRS armijas palīdzību “attīrīja " Latvijas teritoriju no Vāciešiem “Padomju Savienības teritorijas iztīrīšanu no iebrucējiem, t.sk. ienaidnieka Baltijas karaspēka nogriešanu no Austrumprūsijas, tā sašķelšanu ar sekojošu iznīcināšanu " 

4. Pēc Vācijas kapitulācijas veidojas partizānu vienības “Vairāki ar kauju nopelniem bagāti 19. divīzijas virsnieki (kapteinis Pēteris Čevers, virsleitnants Miervaldis Ziedainis, leitnants Kārlis Mūsiņš un citi) kļuva par nacionālo partizānu vienību komandieriem. " 

5. Kurzemes iedzīvotāji nebija pārliecināti par turpmāko likteni “Vācu armijas daļas no Pūres muižas jau bija pazudušas. Pēkšņi parādījās Sarkanās armijas karaspēks. Pūres muižā sarkanarmieši uzlauza visas durvis, gan administrācijas telpām, gan laboratorijām un dzīvokļiem. Uzlauza arī visus kopējā telpā novietotos produktu skapīšus, pa grīdu izbārstot tur atrastos miltus, putraimus un citu pārtiku. "  

6. Laupīšanas periods “Tika atņemti visi pulksteņi. Kad mūsu tante Emīlija negribēja ar labu no savējā šķirties, viņai pie deniņiem pielika pistoles stobru, un viņa pārdomāja. Meklēja arī «vodku», bet tās mums nebija. " 

7.Liela piesārņošana  . “Atšķirībā no vācu armijas uzturēšanās laika Pūres muižas parka apstādījumi bija pilni ar atkritumiem. Visur mētājās tukšas amerikāņu konservu bundžas un kara tehnikas paliekas. "  

8. Agresīva attieksme pret cilvēkiem . “Viņa pārnāca piekauta, sasista, vienos zilumos un ar saplēstām drēbēm. Atpakaļceļā viņa bija satikusi divus sarkanarmiešus, kas mēģināja viņu izvarot. " 

9. Piemiņas diena “Latvijas Republikas Saeima 1995. gadā veica grozījumus likumā un pasludināja 8. maiju par Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. " 

10. Atmiņa par 2. Pasaules karu dzīvo cilvēku sirdīs joprojām “Latvija kopā ar pārējo Eiropu jūsmo par nacistu Vācijas un tās fašistiskā režīma sakāvi 1945. gada maijā. Taču atšķirībā no Rietumeiropas nīstās nacistu Vācijas impērijas krišana nenoveda pie manas dzimtenes atbrīvošanas. " 

„1939. gada 23.augustā Vācija noslēdza savstarpējās neuzbrukšanas līgumu ar PSRS (saukts par Molotovu -Ribentropa paktu) par Austrumeiropas valstu sadalīšanu. Tam tika pievienoti slepeni protokoli, kuri noteica katras lielvalsts ietekmes sfēras. Saskaņā ar tiem Baltijas valstis, Polijas austrumu daļa un Somija nonāca PSRS ietekmes sfērā. Savukārt Polijas rietumu daļa – Vācijas ietekmes sfērā. ”

2. PSRS okupē Latviju

„1940. gada augustā tika organizēts Latvijas delegācijas brauciens uz Maskavu un sagatavotas Latvijas pārstāvju runas „uzņemšanas” ceremonijai. Runas sastādīja PSRS dienestu darbinieki, kuri nezināja Latvijas vēstures pamatfaktus. Rezultātā tās no vēsturiskā viedokļa bija aplamas. PSRS „savstarpējās palīdzības līgumā” ar Latviju bija apsolījusi ievērot Latvijas Republikas suverenitāti, bet rīkojās pretēji tam.

1940. gada 5. augustā Latviju „uzņēma” PSRS sastāvā.”

3 . Vācu okupācijas vara Latvijā

„Vācu okupācijas vara ātri izgaisināja cerības uz Latvijas Republikas atjaunošanu. Visus latviešu militāros formējumus atbruņoja un centrālo valsts iestāžu atjaunošanu apturēja. Vācu okupanti padomju okupācijas laikā atņemtos īpašumus neatdeva to bijušajiem īpašniekiem, bet paturēja Vācijas valsts īpašumā. Tikai 1943. g., kad vācu armijas stāvoklis frontē pasliktinājās, mainījās okupācijas varas iestāžu politika – daļa īpašumu tika atdoti bijušajiem īpašniekiem. ”

4. PSRS atkārtoti okupē Latviju, līdz ar to Latvija savu neatkarību neatgūst līdz PSRS sabrukumam.

‘’Drīz vien arī izrādījās, ka Otrā pasaules kara beigas bija sākums jaunai pretstāvei — t.s. aukstajam karam bijušo sabiedroto — PSRS un rietumvalstu — starpā. Baltijas valstīm Otrā pasaules kara beigas nenozīmēja atbrīvošanu un uzvaru pār «absolūto ļaunumu», bet gan neatkarības zaudēšanu un viena ļaunuma nomaiņu ar otru ļaunumu. Latvija, Lietuva un Igaunija bija vienīgās Eiropas valstis, kuru suverenitāte pēc Otrā pasaules kara tā arī netika atjaunota.”

5. Vācijas armijas kapitulācija Kurzemē – PSRS vienīgajā neiekarotajā Latvijas teritorijā

„Vācijas vispārējā kapitulācija izbeidza karadarbību arī Kurzemē — PSRS vienīgajā vēl neiekarotajā Latvijas teritorijā. Kurzemes fronte izveidojās 1944. gada oktobrī, kad Sarkanā armija izlauzās līdz Klaipēdai un sasniedza Rīgu, pārtraucot vācu karaspēka sauszemes sakarus ar Vāciju”

 6. Sarkanās armijas virspavēlniecība turpināja īstenot uzbrukumus, lai nepieļautu spēku evakuāciju uz Vāciju.

„Sākotnēji padomju 1. un 2. Baltijas frontei bija dots uzdevums iznīcināt armiju grupu «Ziemeļi». Galvenie uzbrukumu virzieni 1. Baltijas frontei bija Liepāja, bet 2. Baltijas frontei — Saldus. Šīs operācijas cieta pilnīgu neveiksmi, tāpēc Sarkanās armijas virspavēlniecība nolēma atvilkt no Kurzemes lielu skaitu karaspēka vienību un turpmāk īstenot uzbrukuma operācijas ar mērķi nepieļaut pretinieka spēku evakuāciju uz Vāciju.”

7. Vācija no Kurzemes evakuē vairāk kā 10 divīzijas.

„1945. gada sākumā, neskatoties uz Sarkanās armijas aktīvo darbību, Vācija no Kurzemes evakuēja vairāk nekā desmit (t. sk. divas tanku) divīzijas. 16. februārī padomju 2. Baltijas fronte atsāka aktīvas uzbrukuma operācijas. Nepārtraukta karadarbība notika līdz 1945. gada aprīļa sākumam, kad abas karojošās puses turpināja gatavoties nākamajām kaujām, tomēr līdz ar Vācijas vispārējo kapitulāciju mēnesi vēlāk aktīva karadarbība Kurzemē vairs neatsākās.”

8. Vācijas atsevišķu karaspēku kapitulācija.

„Jau konkrētu Vācijas karaspēka vienību kapitulācija norisinājās, saskaņojot to ar atbilstošajiem Sarkanās armijas komandieriem. Frontes iecirknī starp Tukumu un Saldu novietotās vācu 16. armijā ietilpstošās divīzijas jau no 6./7. maija nakts atradās atkāpšanās kustībā Ventspils virzienā un par 20—30 kilometriem bija atrāvušās no pretinieka, bet vācu 18. armijas vienības Liepājas, Vaiņodes un Priekules apkārtnē atradās frontālās pozīcijās iepretim Sarkanās armijas daļām.” 

9. Kara beigas latviešiem  PSRS un Vācijas kara frontēs.

„Kara beigas dažādi sagaidīja arī abās frontes pusēs — Vācijas un PSRS bruņoto spēku rindās — iesaistītie latviešu karavīri. Plāņu muižas apkārtnē 130. latviešu strēlnieku korpusa uzbrukuma sektorā padomju gūstā padevās 24. vācu kājnieku divīzija, kas organizēti un mierīgi izpildīja tai dotās kapitulācijas pavēles. Likteņa ironija, bet tās komandieris bija vācbaltietis, bijušais Latvijas armijas pulkvedis-leitnants (tobrīd — Vācijas armijas ģenerālmajors) Haralds Šulcs, kurš 1939. gada novembrī bija repatriējies no Latvijas, bet pēc Otrā pasaules kara desmit garus gadus bija spiests pavadīt padomju gūsta nometnēs. Lielākā daļa 19. latviešu divīzijas karavīru, izmantojot sava komandiera SS grupenfīrera un ieroču SS ģenerāļa Bruno Štrekenbaha formālo pavēli par divīzijas izformēšanu, nevis kapitulāciju, izklīda. Daudzi no viņiem iegāja mežā un vai nu pa mazākiem laiku ceļiem nakts aizsegā centās nokļūt dzimtajās mājās, vai arī bija gatavi turpināt cīņu. Vairāki ar kauju nopelniem bagāti 19. divīzijas virsnieki (kapteinis Pēteris Čevers, virsleitnants Miervaldis Ziedainis, leitnants Kārlis Mūsiņš un citi) kļuva par nacionālo partizānu vienību komandieriem.”

10.Vācija pieņem kapitulāciju

„1945. gada 7. maija agrā rītā PSRS Sarkanās armijas Ļeņingradas un 2. Baltijas frontes komandieris maršals Leonīds Govorovs parakstīja ultimātu ar prasību 24 stundu laikā nodot ieročus, ko nosūtīja vācu armiju grupas «Kurzeme» vadībai. Nākamajā rītā vācu puse atbildēja, ka pieņem kapitulāciju, jo jau zināja par Vācijas Bruņoto kapitulācijas aktu Reimsā. Radiosarunu laikā abas puses vienojās no tās pašas dienas plkst. 14.00 ievērot pamieru. 8. maija pēcpusdienā Saldus novada Ezeres pagasta Ezermaļos armiju grupas «Kurzeme» pārstāvis ģenerālmajors Oto Rauzers parakstīja kapitulācijas noteikumus. Tie noteica miera iestāšanos plkst. 24.00 pēc vietējā laika. ”

 

2.    Vācijas vispārējās kapitulācijas beigas Kurzemē. “Kurzemes fronte izveidojās 1944. gada oktobrī, kad Sarkanā armija izlauzās līdz Klaipēdai un sasniedza Rīgu, pārtraucot vācu karaspēka sauszemes sakarus ar Vāciju.”

3.   Vācijas divīziju evakuācija no Kurzemes . “1945. gada sākumā, neskatoties uz Sarkanās armijas aktīvo darbību, Vācija no Kurzemes evakuēja vairāk nekā desmit (t. sk. divas tanku) divīzijas.”

4.     1945. gada karadarbība Kurzemes teritorijā. “16. februārī padomju 2. Baltijas fronte atsāka aktīvas uzbrukuma operācijas. Nepārtraukta karadarbība notika līdz 1945. gada aprīļa sākumam, kad abas karojošās puses turpināja gatavoties nākamajām kaujām, tomēr līdz ar Vācijas vispārējo kapitulāciju mēnesi vēlāk aktīva karadarbība Kurzemē vairs neatsākās.”

5.    Vācu un padomju armijas puses bija vienotas savā darbībā neraugoties uz to, ka tajā brīdī tās karoja viena pret otru. “Abas karojošās puses visos līmeņos saglabāja korektu attieksmi viena pret otru. Atšķirībā no nežēlības pilnajām kaujām Berlīnē, Breslavā, Vīnē un Dancigā Kurzemē virsnieki un kareivji ar samērā retiem izņēmumiem (īpaši nežēlīgi padomju puse izturējās pret gūstā kritušajiem vlasoviešiem u. tml.) cits pret citu attiecās civilizēti.”

6.    Vācu armijas atkāpšanās un 19. divīzijas izformēšanās, latviešu karavīru bēgšana no Vācu armijas. “…jau no 6./7. maija nakts atradās atkāpšanās kustībā Ventspils virzienā un par 20—30 kilometriem bija atrāvušās no pretinieka…” ; “Lielākā daļa 19. latviešu divīzijas karavīru, izmantojot sava komandiera SS grupenfīrera un ieroču SS ģenerāļa Bruno Štrekenbaha formālo pavēli par divīzijas izformēšanu, nevis kapitulāciju, izklīda.”

7.    Otrā pasaules kara beigas un miera iestāšanās Eiropā. “Kurzemes civiliedzīvotājiem 1945. gada 8. maijs atnesa gan prieku par kara beigām, gan bažas un nedrošību par turpmāko likteni.” ; “Vis kop 8. maijā iestājās klusums. Frontes artilērijas troksnis vairs nebija dzirdams.”

8.    Laupīšanas un demulācijas sarkanās armijas iniciatīvā. “Pēkšņi parādījās Sarkanās armijas karaspēks. Pūres muižā sarkanarmieši uzlauza visas durvis, gan administrācijas telpām, gan laboratorijām un dzīvokļiem. Uzlauza arī visus kopējā telpā novietotos produktu skapīšus, pa grīdu izbārstot tur atrastos miltus, putraimus un citu pārtiku.” ; “Tad sākās laupīšanas. To neveica kādi atsevišķi klaiņojoši sarkanarmieši, bet organizētā veidā nodaļa ar virsnieku priekšgalā. Mājās ienāca sarkanarmiešu grupa, un virsnieks paziņoja, ka jāveic kratīšana.”

9.    Latvijā tiek izsludinātas svētku un atceres dienas. “Viņš bija norūpējies, ka varētu pieaugt bijušo frontinieku politiskā ietekme, tāpēc izcēla ar Otro pasaules karu nesaistītus datumus: 1. maiju — Starptautiskos darba svētkus — un 7. novembri — t.s. Lielās Oktobra revolūcijas jeb boļševiku apvērsuma 1917. gadā Krievijā gadadienu.” ; “8. maijs ir svarīga diena daudzām Eiropas un pasaules valstīm, kas šajā datumā atzīmē Otrā pasaules kara beigu gadadienu Eiropā.”

10.   Latvijas teritorija vairākus desmitus gadu atrodas pilnīgā Padomju Savienības pakļautībā. “Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas Augstākā padome 1990. gada 3. oktobrī pieņēma likumu…”

2. 1940. g. 14./15.jūnija nakts  PSRS uzbrukums Latvijas robežsargu postenim Masļenkos.”1940. g. 14./15.jūnija naktī PSRS militārās vienības uzbruka latviešu robežsargu postenim Masļenkos. Vairāki robežsargi un to piederīgie tika nogalināti. Ap 40 Latvijas pilsoņus sagūstīja un aizveda uz Krieviju.”

3. 1940. gada 17. jūnijā PSRS karaspēka ienākšana Latvijā no 2 pusēm. “1940.gada 17.jūnijā PSRS karaspēks Latvijā ienāca no divām pusēm – no Lietuvas, kas jau bija okupēta, un no PSRS. Sarkanā armija ieņēma visus svarīgākos objektus. Pret prezidenta pili tika pavērsti Daugavā noenkurota padomju kreisera lielgabalu stobri.”

4. 1940.gada 5.augustā Latvija tiek oficiāli iekļauta PSRS sastāvā. “Latijas valsts 1940.gada 5.augustā kļūst par PSR Latviju, Latvija kā  neatkarīga valsts  beidza pastāvēt.”

5.  1941. gada 22. jūnijā vācu karaspēka iebrukums Latvijā. “Sākās Vācijas un PSRS karš, ko sauc par Lielo Tēvijas karu (1941.-1945.g.).No 1941. gada 22. jūnija līdz 6. jūlijam Latvijā iesākās vācu okupācijas periods.”

6. 1941. g. 1. jūlijā Vācieši ieņēma Rīgu un dažu dienu laikā (līdz 8. jūlijam) visu Latvijas teritoriju.”Sākotnēji iedzīvotāji sagaidīja vāciešus kā atbrīvotājus. Rīgas radiofonā atkal skanēja Latvijas himna un ielās parādījās nacionālie karogi. Latvieši cerēja, ka tiks atjaunota valsts neatkarība. Drīz bija skaidrs, ka padomju okupācijas režīmu nomainījis ne mazāk nežēlīgs vācu okupācijas režīms.”

7. 1943.g. lūzuma punkts Austrumu frontē, attīstība partizānu vienībās. ”Kad iestājās lūzums Austrumu frontē, partizānu kustība sāka ievērojami attīstīties. No PSRS teritorijas tika iesūtītas speciālas partizānu vienības. 1944.g sākumā Latvijas teritorijā darbojās 3 partizānu brigādes:Ziemeļlatvijā darbojās 1. partizānu brigāde V. Samsona vadībā; Lubānas mežos 2.brigāde P. Ratiņa vadībā; Zemgalē 3.brigāde O. Oškalna vadībā.”

8. 1944.gada jūlijā Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā ienāk PSRS armija. “ PSRS sabiedrotie Rietumos atklāja Otro fronti, padomju karaspēks sāka strauji tuvoties Latvijas robežām. 1944. gada jūlijā Latgalē ienāca pirmās Sarkanās armijas daļas. 13. un 14. oktobrī vācu karaspēks Rīgu atstāja. Līdzās vāciešiem Latvijas teritorijā cīnījās abas leģiona divīzijas.”

9. 1945.gada 7./8.maija Vācijas kapitulācija Kurzemē. “Vācijas vispārējā kapitulācija izbeidza karadarbību arī Kurzemē — PSRS vienīgajā vēl neiekarotajā Latvijas teritorijā. Kurzemes fronte izveidojās 1944. gada oktobrī, kad Sarkanā armija izlauzās līdz Klaipēdai un sasniedza Rīgu, pārtraucot vācu karaspēka sauszemes sakarus ar Vāciju.”

10. Latvijas nonākšana atkal PSRS okupācijas jūgā. ”1945. gada 8. maijs ir diena, kad līdz ar nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi Eiropā beidzās Otrais pasaules karš un iestājās miers, taču Latvija nonāca atkal PSRS sastāvā.”