https://padlet.com/markussbrigis39/pa6xpyuzocsia6r8 en-us 2021-12-12 16:49:37 UTC 2025-12-29 21:55:38 UTC hello@padlet.com https://padlet.net/icons/png/1f603.png markussbrigis39 https://padlet.com/markussbrigis39/pa6xpyuzocsia6r8/wish/1942947159 Reliģiskās konfesijas Atšķirībā no viduslaikiem, kad valsts kalpoja reliģijai, agrie jaunie laiki nāca ar jaunu pieeju. Valdnieka vara pamatojās "Dieva žēlastībā", un reliģija kļuva par vienu no valsts politiskajiem instrumentiem. Arī Kurzemes hercogistē baznīca kalpoja hercoga varas stiprināšanai un kļuva par vienojošo saiti starp muižniecību un hercogu. Kad tieši Gothards Ketlers un viņa līdzgaitnieki bija pārgājuši luterticībā, nav zināms, taču Pakļaušanās līgumā katoliskais Polijas karalis faktiski atzina luterticību par jaunās hercogistes oficiālo reliģiju. Katoļu ticība tolaik Kurzemē nebija aizliegta, tomēr nekādi netika veicināta. Gotharda vadībā notika hercogistes ev. luteriskās baznīcas organizācijas izveide, un hercogs bija šās organizācijas galva. Tā kā viena no Reformācijas prasībām bija dievkalpojumu un sprediķu noturēšana iedzīvotājiem saprotamā valodā, hercogs Gothards uzdeva veikt baznīcas grāmatu un dziesmu tulkošanu un iespiešanu latviešu valodā.]]> 2021-12-12 16:57:05 UTC https://padlet.com/markussbrigis39/pa6xpyuzocsia6r8/wish/1942947159 markussbrigis39 https://padlet.com/markussbrigis39/pa6xpyuzocsia6r8/wish/1942954198  1586. gada 8. jūnijā Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis Stefans Batorijs apstiprināja Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboni,kurā bija divi heraldiskie dzīvnieki: lauva kā Kurzemes daļas simbols un alnis (vai briedis) kā Zemgales un Sēlijas daļas simbols. To izcelsme ir neskaidra, taču Johans Renners savā "Livonijas vēsturē" jau 16. gadsimtā rakstīja, ka lauva ir bijis arī senajā Kursas ķēniņvalsts ģerbonī: ]]> 2021-12-12 17:03:01 UTC https://padlet.com/markussbrigis39/pa6xpyuzocsia6r8/wish/1942954198