Mans satriecošais padlets by Pēteris Rāzna

Senā Grieķija

raznapeteris — 2022-10-16 19:16:40 UTC

Sabiedrības raksturojums
Par senās Grieķijas rašanos tiek uzskatīs 8. gs. p.m.ē.
Sievietēm, ienācējiem un vergiem nebija pilsoņu tiesības. Viņu vidū bija arī turīgi cilvēki – darbnīcu un kuģu īpašnieki, lieltirgotāji. Polisas pilsoņi savu gribu pauda tautas sapulcē, kur lēma par karu un mieru, pieņēma likumus un vēlēja amatvīrus.
Reizi četros gados vasarā Grieķijā pasludināja svēto mieru – pārtrauca karus un Olimpijā no visām polisām pulcējās atlēti – sportisti, kas piedalījās sacensībās, un skatītāji, kura juta līdzi sacensību dalībniekiem. Šajā laikā grieķi izjuta īpašu vienotību un lepnumu par piederību Grieķijai. Olimpisko spēļu tradīcija radās pirms daudziem gadsimtiem kā reliģisku svētku sastāvdaļa. Par tās sākumiem pieņemts uzskatīt 776. g. p.m.ē.
Grieķija bija sadalīta polisās jeb pilsētvalstīs jo pašai Grieķijai bija tāds ģeogrāfisks stāvoklis.
Pastāvēja politeisms.
Intelektuālie sasniegumi
Lielu ietekmi uz Eiropas kultūru ir atstājusi grieķu filozofija, literatūra, kā arī mitoloģija. Sengrieķu literatūrai ir izcila loma Eiropas literatūras izveidē un attīstībā. Senajā Grieķijā meklējami aizsākumi gan Eiropas dzejai, gan dramaturģijai un teātrim, gan arī prozai.
Mākslas jomas
Senajā Grieķijā izveidojās klasiskais arhitektūras ordera tips(Doriskais, Joniskais, Korintiskais).
Propileji - monumentāli vārti, ieeja, ko veido kolonnāde un portiki, kas izvietoti simetriski pa ieejas asi.
Sengrieķu tēlniecībā bija 3 periodi (Arhaiskais, Klasiskais, Hellēniskais).
Sengrieķu keramikā raksturīgi 4 vāžu stili (Ģeometriskais, Melnfigūru, Orientālais, Sarkanfigūru stili) un formas (Amfora, Psikters, Lekita, Stamnoss).

Senā Roma

raznapeteris — 2022-10-17 19:42:48 UTC

Sabiedrības raksturojums
Dižciltīgos, kuri dzīvoja Romā kopš tās dibināšanas, dēvēja par patriciešiem. Romas aristokrātisko dzimtu pēctečiem bija noteicošā loma valsts pārvaldē līdz 3. gs. p.m.ē. Viņiem piederēja lieli zemes īpašumi.
Plebeji – Romas vienkāršie iedzīvotāji bija iedzīvotāju lielākā grupa. Pilsētā viņi nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību. Laukos tie bija zemnieki – nelielu zemes gabalu īpašnieki.
Vergi bija vai nu karagūstekņi, vai arī nonākuši verdzībā parādu dēļ. Viņus uzskatīja par īpašnieka mantu.
Senāts – augstākā varas institūcija Romas republikas laikā.
Senators palika amatā uz mūžu.
Kad valstij draudēja briesmas, Senāts atcēla konsulus un uz pusgadu iecēla diktatoru, kas koncentrēja savās rokās visu varu. Viņa pienākums bija novērst draudus valstij.
Pastāvēja politeisms.
Intelektuālie sasniegumi
Tieši romieši bija pirmie vēsturē, kas radīja plašas atvērtas iekštelpas, pateicoties sapratnei, ka arku var pagriezt trīs dimensijās (Kupols).
Šķidrais akmens jeb betons ir viens no lielākajiem romiešu sasniegumiem, kā arī nevar klusēt par tādu izgudrojumu kā ceļi. Kanalizācija, akvedukti, hidroenerģija un pontonu tilti.
Māklslas jomas
Ļoti populārs tēlniecības veids Romā bija cilnis. Ciļņos romieši iemūžināja valsts un valstsvīru dzīvē svarīgus notikumus.
Mozaīkās attēloja ļoti dažādus sižetus - kauju, medību, gladiatoru cīņu, sadzīves ainu skatus, dzīvniekus, augus, sarežģītus ornamentus utt.
Glezniecība kalpoja telpu izdaiļošanai.

Freskas klāja dižciltīgo, bagāto pilsoņu māju sienas. Freskas gleznoja tieši uz apmetuma, kas tika klāts vairākās kārtās, līdz bija gluds.
Visvairāk skatītāju Romā pulcināja teātris, gladiatoru spēles un cirks. Tam tika būvēti speciāli amfiteātri. Teātri uz skatuves aktieri spēlēja maskās, sākumā tikai vīrieši.
Pakāpeniski Senajā Romā izveidojās gladiatoru cīņu izrādes.
Vietu, kurā notika zirgu skriešanas sacensības, sauca par cirku vai hipodromu.
Glezniecība

Stili:

Inkrustācijas stils.
Arhitektūras stils.
Kandelabru stils.
Dekoratīvais stils.

Viduslaiku kultūra

raznapeteris — 2022-10-18 15:51:06 UTC

Sabiedrības raksturojums
Viduslaikos lielākā daļa cilvēku dzīvoja laukos un nodarbojās ar lauksaimniecību. Ilgu laiku valdīja naturālā saimniecība, un daudzas ģimenes dzīvoja uz eksistences robežas.
Šajā laika posmā Eiropa sasniegusi dažādas, kvalitatīvi atšķirīgas ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības pakāpes. Tādēļ viduslaikus pieņemts dalīt vairākos, parasti trijos periodos — agrīnie viduslaiki (500—1000), vidējie jeb klasiskie viduslaiki (1000—1250), vēlīnie viduslaiki (1250—1500). 4. gadsimtā sākās Lielā tautu staigāšana. Rietumeiropā pakāpeniski izveidojās dzimtbūšana.
Veidojās 3 lieli teritoriālie kompleksi:

musulmaniskās arābu zemes;
Bizantijas impērija;
Rietumeiropas barbaru karalistes.

Rietumeiropā nostiprinājās un paplašinājās Francijas Karaliste.

Pastāvēja monoteisms.
Intelektuālie sasniegumi
Uzplauka tirdzniecība un amatniecība, kas koncentrējās pilsētās. Viena no tipiskām viduslaiku iezīmēm bija feodālisms, kas bija militārās organizācijas un pārvaldes balsts.
Zinātne attīstījās ciešā mijiedarbībā ar reliģisko domu. Šai periodā cilvēki apguva dabas spēkus, mācījās izmantot ūdens, vēja un dzīvnieku enerģiju un pirmo reizi vēsturē radīja sarežģītu civilizāciju, kas nebija balstīta uz smagā vergu darba izmantošanu. Taču tehniskie sasniegumi tieši neietekmēja zinātni. Zinātne viduslaikos galvenokārt nodarbojās ar grāmatu un balstījās galvenokārt uz abstrakto domāšanu.
Viduslaiku galvenie izgudrojumi bija brilles, arkls, mehāniskais pulkstenis, dzirnavas, papīra izgatavošana, lielgabals, arbalets.
Mākslas jomas
Raksturojot romānikas periodu Eiropā, pirmo reizi iespējams runāt par vienotu stilu kultūrā - glezniecībā, tēlniecībā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā u.c. Visās jomās mākslinieki sekoja vienotiem likumiem - katra forma atbilda nepieciešamībai un funkcijai, viss tika veidots skaidrs, vizuāli vienkāršs, saprotams.
Viduslaikos raksturīgi bija divi arhitektūras stili-Gotika un Romānika.
Romānika - šīs ēkas bija uzceltas vienā stilā, kas balstījās uz Senās Romas tradīcijām, tādēļ to nosauca par romāniku. Romānikas celtnes bija smagnējas un tumšas. Tām bija vareni, biezi mūri, masīvas starpsienas un šauri logi. Gandrīz visa romānikas arhitektūra un māksla bija saistīta ar kristīgo reliģiju. Romānikas celtnes bija smagnējas un tumšas.

Gotika - Kopš 12. gadsimta vidus vispirms Ziemeļfrancijā, bet aptuveni simts gadus vēlāk arī citās Eiropas zemēs sāka celt baznīcas, kas bija pavisam citādas nekā ierastās drūmās romānikas celtnes. Jaunajam stilam - gotikai bija raksturīgs vieglums un graciozitāte.

Renesanses laikmets

raznapeteris — 2022-10-18 17:13:15 UTC

Sabiedrības raksturojums
Itālijā intelektuālais potenciāls bija augstāks, nekā citur Eiropā, un kur sadrumstalotība daudzās mazās valstiņās un stipro kaimiņzemju ietekme bija pieņēmušas milzīgus apmērus. Tas veicina agrāk nepieredzētu garīgās dzīves uzplaukumu un radošo meklējumu daudzveidību.
Humānisms ir uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām utt., pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs.
Dižrenesanse ietver daudzas pārmaiņas dažādās sabiedrības dzīves jomās - pašas sabiedrības struktūrā, saimnieciskajā dzīvē, politikā. Pastāvēja monoteisms. Vācijā bija labvēlīgi apstākļi reformācijai, jo Romas katoļu baznīcas kontrolēja un ievāca lielas nodevas. Reformācijas piekritēji atbalstīja indulgenču atcelšanu, reformācija veicināja baznīcas šķelšanos, viedokļu un garīgās varas maiņu. Atdalījās Anglijas, Dānijas baznīcas. Vācijā veidojās luterānisma baznīcas virziens.

Intelektuālie sasniegumi
Īpaša uzmanība tika pievērsta antīkai literatūrai, filozofu sacerējumiem, diskusiju mākslai un latīņu valodai.
Viens no svarīgākajiem atklājumiem bija Maincas zeltkaļa Johana Gūtenberga 15. gs. vidū izgudrotā iespiedprese.

1452. g. uzsāka pirmās grāmatas iespiešanu.

Metāla kausēšana un stikla izgatavošana ļāva radīt spoguli.
No renesanses sākuma posma saglabājušies daudzi vēsturiskie pierādījumi un liecības - grāmatas, gleznas, zinātnes atklājumi. Eiropā ievērojami paaugstinājās izglītības līmenis pateicoties grāmatu iespiešanai, kuras kļuva plašāk pieejamas lielākai sabiedrības daļai.
Renesanses meistaru darbi pieder pazīstamākajiem darbiem mākslas vēsturē līdz pat mūsu dienām.
Mākslas jomas
Māksla kā pašizpausme, tiek izstrādāta perspektīve mākslas darbos.
Periodam raksturīgais kultūras pacēlums skāra visus sabiedrības slāņus.
Renesanses stils veidojās, apvienojot Senās Romas arhitektūras un vietējās viduslaiku arhitektūras tradīcijas, tādēļ stila izpausmes dažādos reģionos bija atšķirīgas. Renesanses periodā popularitāti atguva Senās Romas arhitektūrai raksturīgi mūra konstrukciju veidi – pusaploces arkas, mucveida jeb cilindriskās velves, kupoli.
Tēlniecība
Donatello pirmais renesanses tēlniecībā panāca apaļskulptūras stabilu nostatījumu uz kājām. Donatello izveidoja arī pirmo renesanses kailfigūru ("Dāvids", 15. gs. 30. gadi) un pirmais Eiropas mākslā atlēja bronzas statuju. Laikmetam raksturīgi ļoti izsmalcināti un emocionāli darbi, lielākoties izmantoti Bībeles motīvi.
Teātris
Renesanses teātra māksla lielo uzplaukumu sasniedza 16. - 17. gs. sākumā Itālijā, Spānijā, Anglijā. Uzmanības centrā izvirzījās sarežģītu raksturu, spēcīgu individualitāšu iekšējās pasaules atklāsme.
Renesanses teātra uzplaukums saistīts ar itāliski delartisko komēdiju, L. F. de Vegas Karpio un V. Šekspīra daiļradi.

Absolūtisma kultūrlaikmets

raznapeteris — 2023-05-09 16:48:29 UTC

Sabiedrības raksturojums

Pavalstnieka galvenais pienākums ir kalpot valstij, kura pārstāv kopīgās vajadzības.
Monarhs bija absolūti atbildīgs par visām sabiedrības dzīves jomām, ieskaitot politiku, reliģiju, kultūru un ekonomiku.

Zemnieki parasti bija nabagi, neizglītoti un trūka politiskās varas. Viņi bieži bija pakļauti grūtiem dzīves apstākļiem un strādāja ilgas stundas, lai nodrošinātu sevi un savas ģimenes. Vidusšķira sastāvēja no tirgotājiem, profesionāļiem un amatniekiem, kuri baudīja lielākas brīvības un ekonomiskās iespējas nekā zemākās klases, bet joprojām bija pakļauti monarha kaprīzēm.

Kopumā sabiedrība absolvētisma laikā raksturoja spēcīgs uzsvars uz kārtību, stabilitāti un paklausību pret autoritāti. Monarhs tika uzskatīts par galīgo tiesnesi, un indivīda tiesības bieži tika pakļautas valsts vajadzībām.

Intelektuālie sasniegumi

Zinātniskā revolūcija: Tas bija periods, kad tika veikti lieli sasniegumi zinātnē, matemātikā un filozofijā, kas pārvērta cilvēku izpratni par dabas pasauli. Šajā periodā svarīgi cilvēki bija: Galileo Galilei, Isaaks Njūtons un Fransiss Beikons.
Prosvētība: Tas bija intelektuāls un kultūras pārveidošanas periods, kas akcentēja saprātu, brīvību un progresu. Šajā laikā bija svarīgi cilvēki, piemēram, Džons Loks, Voltērs un Žans-Žakss Ruso.
Māksla: lieli sasniegumi mākslā, ieskaitot baroka un rokoko stilus arhitektūrā, glezniecībā un skulptūrā. Šajā laikā svarīgi cilvēki bija, piemēram, Đans Lorenco Bernīni, Rembrants van Rijns un Johans Sebastians Bāhs.
Literatūra: Absolūtisma laikā tika radīti daudzi svarīgas literatūras darbi, ieskaitot darbus no Viljama Šekspīra, Migela de Servantesa un Džona Miltona.
Filozofija: Absolūtisma laikā bija arī svarīgi ieguldījumi filozofijā, ieskaitot Renē Dekarta darbu, ko bieži sauc par "moderna filozofijas tēva".

Mākslas jomas

Baroka stils, kas attīstījās 17. gadsimtā, raksturīgs ar dinamiskām kompozīcijām, dramatisku apgaismojumu un uzmanību reliģiskajiem motīviem. Baroka mākslā bieži parādījās pārspīlētas, dramatiskas kustības un emocionāla sajūta.

Savukārt Rokoko stils, kas attīstījās agrā 18. gadsimtā, bija vairāk smalks un rotaļīgs, ar uzmanību uz vieglām pasteļtoņu krāsām un izsmalcinātiem dekoratīviem elementiem. Rokoko māksla bieži parādīja dabas attēlus, piemēram, ziedus un putnus, skatus no karaļu dzīves, uzmanību pievēršot priekam un atpūtai.

Lielas pilis un sabiedriskas ēkas absolūtisma laikā bieži tika dekorētas ar sarežģītiem baroka un rokoko dizainiem, kas ietvēra smalku apmetumu, freskas un skulptūras.

Pazīstamākie mākslinieki absolūtisma laikā bija Đans Lorenco Bernīni, Pīters Paula Rubensa un Antoāna Vato.

Apgaismības laikmets

raznapeteris — 2023-05-09 21:16:43 UTC

Sabiedrības raksturojums
Apgaismības laikmetā tika likts uzsvars uz individuālismu un personisku brīvību. Dabiskajām tiesībām, piemēram, tiesībām uz dzīvību, brīvību un īpašumu. Kas noveda pie demokrātisku sistēmu attīstības un individuālās autonomijas atzīšanas.
Cilvēki sāka noliekt monarhus un ticību baznīcai.
Sabiedrība apgaismības laikmetā lika uzsvaru uz izglītību un intelektuālās darbības vērtību, kā arī pieauga interese par dabas pasauli un zinātniskajiem atklājumiem.

Intelektuālie sasniegumi

Zinātnē bija būtiski sasniegumi fizikā, ķīmijā, bioloģijā un astronomijā. Zinātnieki kā Izāks Njūtons, Galileo Galilei un Jāzeps Kepleris, ievērojami atvēra mūsu dabas pasaulē, liekot pamatus modernajai zinātnei.

Filozofijā apgaismotības domātāji attīstīja jaunas idejas par cilvēka dabu, saprātu un morāli. Domātāji, piemēram, Džons Loks, Žans-Žakss Ruso un Immanuels Kants, apšaubīja tradicionālās ticības par valdības, reliģijas un sabiedrības lomu, un aicināja uz lielāku indivīdu brīvību un autonomiju.

Apgaismības laikā politiskā domāšana tika atzīmēta ar būtiskiem progresiem. Monteskjē, Volters un Tomass Peins, izstrādāja jaunas idejas par demokrātiju, cilvēktiesībām un valdības lomu, liekot pamatus daudzām politiskām sistēmām, kas pastāv šodien.

Mākslas jomas
Rakstnieki un mākslinieki pētīja jaunas tēmas, piemēram, saprātu, individualismu un personiskās pieredzes, kas noveda pie jaunu literāru žanru attīstības, piemēram, romāna un esejas, kā arī jaunu mūzikas un teātra formu radīšanas.

Iepriekšējā laika baroka un rokoko stili deva jaunu uzsvaru uz skaidrību, vienkāršību un līdzsvaru.

Glezniecībā tādi mākslinieki kā Žaks-Lūiss Deivids un Žans Auguste-Dominika Ingress apskāva klasiskos skaistuma un proporcijas ideālus un nereti attēloja vēsturiskas vai mitoloģiskas ainas, lielu uzmanību pievēršot detaļām un precizitātei. Populārs kļuva arī portrets, māksliniekiem cenšoties iemūžināt savu subjektu personību un tēlu būtību.

19.gs

raznapeteris — 2023-11-30 20:51:12 UTC

Sabiedrības raksturojums

19.gs. tika likti pamati Eiropas attīstībai uz moderno laikmetu. Šajā laikā Eiropa sasniedza ekonomiskā, politiskā un kulturas uzplaukuma augstāko punktu. Notika Industrializācija, Urbanizācija un Eiropocentrisms. 19. gs. pasaule bija kļuvusi par visu zemeslodi aptverošu komunikāciju un ekonomiski politisko attiecību tīklu. Uz zemes viss kļuva arvien ciešāk savstarpēji saistīts. Notika pāreja no kārtu sabiedrības uz pilsonosko sabiedrību. Vīram vajadzēja spēt nopelnīt tik daudz līdzekļus, lai sievai mājās nevajadzētu strādāt, tā vietā to darītu kalpones.Tikai 19.gs. beigās sievietes sāka strādāt ārpus mājas.

Intelektuālie sasniegumi

Dabaszinātņu jomā:

-gaismas ātrums,

-Oma likums

-Darvins

- Nobels izgudro dinamītu

-Mendeļejevs

-Rentgens

Politika:

Marksisms: Karls Marks un Fridrihs Engels izstrādāja marksistisko ideoloģiju.

Mākslas jomas:

19. gadsimts bija bagāts ar izcilu mākslas attīstību, kurā dominēja vairāki svarīgi virzieni:

Romantisms,

Realisms,

Impresionisms,

Postimpresionisms.

Impresionisms un postimpresionisms mākslā iezīmēja pāreju no tradicionālā stila uz modernismu. Slaveni impresionisma mākslinieki ietver Klabauda Mone, Edžgars Dega un Pjēra

Ogista Renoā.Postimresionisma mākslinieki kā Vinsents Van Gogs, Pols Sēzāns un Pāls Sižāns arī tapa slaveni.

Realisms uzsverēja objektīvu realitātes attēlojumu.To var redzēt darbos no rakstniekiem kā Gustavs Kurbe, Honorsē De La Toura un Džona Milē.

Romantisma mākslinieki izteica emocionālus un subjektīvus aspektus savos darbos, bet ne tik daudz precizitātes vai detalizācijas ziņā. Slaveni romantisma mākslinieki bija Kaspars Devids Fridrihs, Kasperss Devids, Džons Konsts un Viktorija Vecslava.

Modernisms

raznapeteris — 2023-12-02 17:56:42 UTC

Modernisms veicināja inovācijas, individualitāti un radikālus eksperimentus, piedāvājot jaunus skatus uz cilvēku pieredzi un pasaules uztveri.

Sabiedrības raksturojums

Tā saturiskie principi balstījās uz objektīvās pasaules uztveres atveidi katra atsevišķa uztverē un šīs unikālās pieredzes fiksēšanu tekstos.

Modernisma pasaules uztveri lielā mērā ietekmējusi F. Nīčes pārcilvēka koncepcija un psihoanalītiķa Z. Freida priekšstats par cilvēku kā par bioloģisku būtni.

Modernisms pretrunīgi attiecās pret iepriekšējiem gadsimtiem un tradīcijām. Izraisīja vēlmi pārvarēt pagātnes normas un veidot kaut ko jaunu, inovatīvu.Tas ietvēra neierastus stila elementus, struktūras un valodas izmantošanu.

Mākslas jomas

Modernisma literatūrā ietilpst impresionisms, simbolisms, dadaisms, sirreālisms, ekspresionisms, akmeisms, imažinisms.

Svarīgi ir atzīmēt, ka modernisms nav vienota un viegli definējama kustība; tā ietvēra daudzveidīgas izpausmes un strāvojumus, piemēram, kubismu, futūrismu, dadaismu, ekspresionismu un citus. Katrs no šiem veidiem piedāvāja savu redzējumu par mākslu un sabiedrību.

Ekspresionisti attēloja dažādas izjūtas, kas valdīja sabiedrībā - šausmas, bailes, neglīto,piemēram, austriešu ekspresionisma pārstāvis O.Kokoška.

Intelektuālie sasniegumi

Jauni mūzikas stili, piemēram, džezs, ieguva popularitāti.

Būvniecībā:

Arhitekti sāka pievērsties funkcionalitātei un izmantošanas ērtībai, kas veicināja vienkāršas un efektīvas būves.
parādijās brutālisms, kuā tiek uzsvērta sienu rūpnieciskā tekstūra un nepārkrāsotās betona virsmas.

Zinātne:

-Zinātnieki izstrādāja kvantu fizikas teorijas, kas izmainīja mūsu izpratni par pasaules struktūru un darbību.

-Radio un kino

Politika:

-Dažās valstīs parādījās totalitārie režīmi, piemēram, nacistiskais Vācija un komunistiskais režīms Padomju Savienībā. Šie režīmi apvienoja politiku, ekonomiku un sabiedrisko dzīvi vienā centrālajā varas punktā, liekot lielu uzsvaru uz valsts kontroli.

-Pirms un pēc Pirmā pasaules kara daudzas valstis piedzīvoja demokrātijas attīstību un paplašināšanos.

19.gs beigas, 20.gs. sākums

raznapeteris — 2024-05-07 14:41:15 UTC

Sabiedrības raksturojums

19. gadsimta beigās industriālā revolūcija bija pilnā sparā, pārveidojot sabiedrību no agrās uz rūpniecisko.

Rūpnieciskās ražošanas metodes un tehnoloģijas radīja jaunas iespējas ražot un patērēt preces, bet arī radīja strādnieku kustību un sociālās nevienlīdzības pieaugumu.

Eiropas valstis konkurēja koloniālajiem impērijām, kolonizējot daudzas pasaules daļas.

Dažādās revolucionārās kustības, piemēram, Francijas 1848. gada revolūcija un caristiskās Krievijas 1917. gada revolūcija, izraisīja politisko un sociālo nemieru.

Intelektuālie sasniegumi

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā notika zinātnes un tehnoloģiju attīstība kā - elektrība, telekomunikācija, automašīnu ražošana un medicīnas attīstība.

Domātāji kā Karls Marks, Fridrihs Ničs un Zigmunds Freids radīja būtiskas teorijas sociālajās un psiholoģiskajās zinātnēs, ieskaitot komunisma un psihoanalīzes teorijas.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā daudzi uzsvēra reliģiskās domas apšaubīšanu un zinātniskās metodes nozīmi.

Mākslas jomas

Mākslas pasaules pārņēma impresionistu un postimpresionistu kustība, kas izceļas ar jaunām tehnikām un tematiem, piemēram, augstākās dzīves kvalitātes attēlošanu un subjektīvu iespaidu uzņemšanu.

20. gadsimta sākumā sākās modernisma periods, kas raksturīgs ar dažādu formu, krāsu un saturu, atsakoties no tradicionālajiem mākslas standartiem.

Dadaisms un surrealisms radīja jaunas un pārsteidzošas mākslas formas, eksperimentējot ar absurdu, nejaušību un zemapziņu, un piešķirot brīvību ideju radīšanai.