17. gadsimtā sabiedrība bija ļoti hierarhiski sakārtota. Pie varas bija karalis, kurš sevī apvienoja gandrīz neierobežotu varu, kas tiek saukta par absolūtismu. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Francijas karalis Luijs XIV, kurš teica, ka viņš ir karalis, un karalis ir valsts. Parastajiem cilvēkiem, zemniekiem un pilsētniekiem, tas ir, nebija nekādas iespējas kaut ko mainīt vai ietekmēt. Sabiedrība bija sadalīta šķirās, un katram bija sava, nemaināma, vieta.

17. gadsimtā valdīja zinātniskā revolūcija – cilvēki sāka izmantot novērojumus un eksperimentus, lai izzinātu pasauli. Ievērojami zinātnieki bija Galileo Galilejs, kurš pierādīja, ka Zeme riņķo ap Sauli, un Renē Dekarts, kurš iedibināja racionālo domāšanu (“Es domāju, tātad es esmu”), un, protams, citi.

18. gadsimtā Apgaismības domātāji – Volters, Monteskjē, Ruso – uzsvēra saprātu, zināšanas un cilvēktiesības. Viņi rakstīja grāmatas, kas vēlāk ietekmēja revolūcijas un demokrātijas attīstību. Izglītība kļuva par vērtību, ne tikai bagātajiem, bet arī plašākai sabiedrībai.

17. gadsimta mākslu ietekmēja absolūtisms – tā bija grezna, monumentāla un slavēja valdniekus. Baroka stils dominēja glezniecībā, arhitektūrā un mūzikā. Piemērs – Versaļas pils Francijā vai komponists Johans Sebastiāns Bahs, kura mūzika bija gan tehniski sarežģīta, gan dziļi emocionāla.

18. gadsimtā māksla kļuva vieglāka un izsmalcinātāka – parādījās rokoko stils ar košām krāsām un rotaļīgumu. Apgaismības ietekmē radās arī kritiskāka pieeja mākslai – mākslinieki attēloja cilvēku ikdienu, netaisnību un sociālās problēmas. Mūzikā dominēja Mocarts un Haidns – klasikas žanra pārstāvji.

Versaļas pils – absolūtisma simbols, greznības un karaļa varas iemiesojums.

Grāmata, spalva, svece – Apgaismības simboli, kas attēlo zināšanu un prāta gaismu.

Voltera portrets – bieži tīkla izmantots kā Apgaismības simbolu domas brīvībai un kritiskai domāšanā.