Valstī iegūst tādus resursus kā: kokus (piemēram, priedes, egles), Augu resursus (piemēram, sēnes, mellenes, brūklenes), Zvērus (piemēram, briedis, āpsis, lapsas).

Kokus izmanto papīra, celtniecības materiālu un mēbeļu ražošanā.

Augu resursus izmanto pārtikā, kosmētikā un zāļu ražošanā. Dzīvniekus izmanto pārtikā, kā arī izmanto kažokus drēbēm.

Meža izciršana var ietekmēt meža biomas samazināšanos. Jauni meži, ko stāda pēc izciršanas, pakāpeniski palielina biomasu, bet sākotnēji tā var būt mazāka nekā vecajos mežos.

Lai mazinātu antropogēnās ietekmes uz taigas biomu var tikt izmantoti tādi risinājumi kā: Meža apsaimniekošana (meža atjaunošana), aizsargājamo teritoriju paplašināšana (piemēram, nacionālo parku izveidošana), meža ugunsgrēku kontrole (piemēram, Ugunsgrēku regulēšana, lai samazinātu biomasas zudumu un saglabātu meža struktūru).

5. Cilvēki iznīcina kokus un augus

6. Es ieteiktu lai palielinātu gan koksnes krāju, gan ciršanas apjomus.

2. Zviedrija ir viena no Eiropas valstīm ar visaugstāko mežainuma līmeni. 68,7% no valsts teritorijas klāj meži, galvenokārt parastās egles un parastās priedes

3.Taigā var dabū dažādus resursus, piem.

kokus, koksni (Priedes, egles)

Dzīvniekus (Aļņi, brieži, zaķi)

Daž kādus augus, piemēram, ogas, sēnes( mellenes, brūklenes, dzērvenes, gailenes, baravikas, smiltsērkšķi)

4. No šiem resursiem ražo:

Koka, koksnes- celuloze, papīrs, dažādi koka izstrādājumi,( mēbeles, Zāģmateriāli) koka granulas un šķelda

Dzīvnieki- gaļa, kažoks un āda.

No kažoka var ražot dažādus apģērbus

5. Zviedrijas mežu biomu ietekmē intensīva mežsaimniecība, kas ir svarīga valsts ekonomikas daļa.

eži tiek izcirsti lielās platībās un pēc tam atjaunoti.

meži tiek izcirsti lielās platībās un pēc tam atjaunoti. Rezultātā veidojas vienvecuma audzes, kurās trūkst dabiskās meža struktūras un veco koku daudzveidības retas un specializētas sugas, piemēram, dažas sēnes un ķērpji, zaudē piemērotus apstākļus izdzīvošanai, monokultūru stādījumi (galvenokārt priedes un egles) samazina dabisko sugu dažādību, mežsaimniecība samazina oglekļa uzkrāšanas spēju, jo jauni stādījumi ilgstoši nespēj absorbēt tik daudz CO₂ kā vecie meži, intensīva mežu apsaimniekošana var samazināt mežu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, jo vienveidīgas audzes ir mazāk izturīgas pret kaitēkļiem un ekstremāliem laikapstākļiem.

Kopumā Zviedrijas mežu bioms piedzīvo būtiskas izmaiņas cilvēka darbības rezultātā, taču valsts cenšas līdzsvarot ekonomiskos un ekoloģiskos aspektus, lai saglabātu ilgtspējīgu mežsaimniecību.

6.Antropogēnā ietekme uz taigas biomu ir saistīta ar mežizstrādi, rūpniecību, klimata pārmaiņām un piesārņojumu. Lai mazinātu šo ietekmi, var īstenot vairākus risinājumus:

1.Ilgtspējīga mežsaimniecība:

Sertifikācija (piem.,FSC) nodrošināt, ka koksnes ieguve notiek ilgtspējīgi.

Atjaunošanas prakse: Pēc mežizstrādes stādīt jaunus kokus, lai saglabātu meža segumu.

Izvēles izciršana: Izcirst tikai atsevišķus kokus, nevis veselus masīvus.

2.Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība:

Aizsargājamās teritorijas: Veidot dabas rezervātus un nacionālos parkus.

Savvaļas dzīvnieku koridori: Nodrošināt dzīvniekiem iespēju brīvi pārvietoties starp teritorijām.

Invazīvo sugu kontrole: Novērst svešzemju sugu izplatīšanos, kas apdraud vietējās ekosistēmas.

3.Rūpnieciskās ietekmes samazināšana:

Atkritumu apsaimniekošana: Novērst piesārņojumu, kontrolējot rūpniecisko atkritumu izplūdi.

Tīrākas tehnoloģijas: Ieviest videi draudzīgākus procesus kokapstrādē un rūpniecībā.

Oglekļa pēdas samazināšana: Veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Darbu rakstīja Jānis, Austris

Somijas taiga:

1. Taiga atrodas valsts ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā.

   2. Somija ir viena no mežainākajām valstīm, ar mežiem, kas sedz apmēram 75% no valsts teritorijas.

   3. - 4. Somijā iegūst dažādus meža resursus:

   • Koki: Priedes, egles un bērzi tiek izmantoti koksnes ražošanā, mēbeļu izgatavošanā, kā arī papīra un celulozes ražošanai.

   • Augi: Dzērvenes, brūklenes un sēnes tiek vākti pārtikai un ārstniecībai.

   • Zvēri: Medības ir nozīmīgas, iegūstot dzīvniekus, piemēram, meža briežus un lūšus.

     5. Intensīva mežu izciršana un koksnes ražošana var samazināt bioloģisko daudzveidību un ietekmēt ekosistēmu. Tomēr ilgtspējīgas apsaimniekošanas metodes

        palīdz mazināt šo ietekmi.

     6. Mežu atjaunošana: Stādīt vietējos kokus un veikt ekosistēmu atjaunošanu.

        Aizsargājamas teritorijas: Paplašināt aizsargājamās dabas teritorijas, lai pasargātu bioloģisko daudzveidību.

     
     

Taiga aizņem 60% valsts.

Teritorijas un stiepjas cauri ziemeļu pravincēmu

2. Mežainuma aprēķini:

Mežu platības daudzums - 3 470 000 ha.

Kanādas kopējā platība:

9 984 670 km²

Kanādas meži aizņem 35% no valsts teritorijas.

3. Mežu sugas - galvenie

Lapu: egle, priede, apse, skābardis.

Sēklu: ozols, kļava, osis, bērzs.

4. Resursi, izmantojums un meži

Tie ir izmantoti, iekļaujot papīru, koksni, kurināmo, medicīnu un celtniecību.

5. Meži ietekmē

Ogas, sēnes un urbanizācijas produktu dedzināšana.

6. Risinājumi

Valstiskā nozīme: aizsargājamas teritorijas un CO₂ emisiju samazināšana,

palīdz saglabāt saudzēt mežus.

1.Taigas izvietojums:visa Zviedrijas daļa.

2.Zviedrija ir ar visaugstako mežainuma līmeni 68,7% klāj meži,egles un priedes.

3.Iegūst koksni,augi un ogas;dzīvniekus.

4.Buvniecībai;degvielai,pārtikai.

5.ugunsgrēku iznīcina mežus.

1.Taiga atrodas Ziemeļos.

2.47,4%

3.Kokus-skujkokus(egles,priedes un lapegles), sēnes, ogas, dzīvnieku kažoki(alņi,brūnie lāči, lapsas un baltie zaķi.)

4.no koksnes pasaulē ražo celulozi un atvasinātos produktus – salvetes, dvieļus, rakstāmpapīru un citus produktus,viskoze un liocels. Liocelu izmanto matračos, tas ir dārgāks nekā kokvilna, toties tam raksturīgas ļoti labas mitruma uztveršanas un atdošanas īpašības.

5.Meža ugunsgrēku biežums un intensitāte ir atkarīga no laikapstākļiem. Kā norāda Valsts meža dienests, joprojām cilvēka apzināta vai neapzināta rīcība ir galvenais meža ugunsgrēku cēlonis. Kādi ir meža ugunsgrēku veidi, cik bieži un kāpēc tie deg, un ko, uzturoties mežā vai purvā īpaši ugunsnedrošajā periodā, aizliegts darīt.

6.zinātnieki uzskata, ka jāveicina Ziemeļvalstu mežu augšana, lai palielinātu gan koksnes krāju, gan ciršanas apjomus. Tas ļautu aizstāt fosilos resursus un mazināt spiedienu uz neskartajiem mežiem, tādējādi sekmējot klimata pārmaiņu mazināšanu, kas mūsdienās ir galvenais vides apdraudējums.

Mežainums - 66,5%

Dzīvnieki - plaši izplatīti ir lūsis, āmrija, vilks, lapsa, brūnais lācis, ūdrs, sable, zebiekste, ermīns. Zaķu, ķirbju un grauzēju ir daudz: bebri, burunduki, peles, vāveres un lidojošās vāveres.

Augi - parastā priede, dažas Amerikas priežu sugas, Sibīrijas un Daūrijas lapegle.

Lietošana - lapegles izmanto viskozes, liocels, ražošanā, apģērbu izgatavošanā, salvetes, dvieļus, rakstāmpapīru un citus produktus.

Ietekme - izcirst mežus, kā norāda Valsts meža dienests, joprojām cilvēka apzināta vai neapzināta rīcība ir galvenais meža ugunsgrēku cēlonis.

Risinājums - samazināt ciršanas apjomus un aizsargāt vairāk mežu, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un cīnītos pret klimata pārmaiņām.

1.Taigas izvietojums: Ziemeļ Rietumu puse

2.Mežainums: 39% Kanādas zemes platības klāj meži, un valstī ir 9% no pasaules mežu platībām.Mežs sastāv galvenokārt no egles, papeles un priedes.

3.var iegūt: koksni, papīru,biomasas un enerģētisko resursu,ne-koksnes produkti (sēnes,ogas,sveķi,sīrupi)

4.Iegūtos resursus izmanto celtniecībā un mēbeļu ražošanā,papīrā un iepakojumu materiāliem,pārtikai,dzērieniem un farmācija.

5.Negatīvā ietekme: biotopu zudums,augsnes degredācija,klimata pārmaiņas.

Pozitīvā ietekme:Co2,ekonomiskās attīstības veicināšana,bioloģiskās daudzveidībās saglabāšana.

2. Mežainums - 57%

3. Koki (Egles, priedes, bērzi). Augi (Meža ogas: brūklenes, mellenes, dzērvenes. Sēnes: gailenes, baravikas). Zvēri (aļņi, brieži, zaķi).

4. Koksne (celuloze, papīrs, tekstilšķiedras, finieris, kokogles), piemēram, būvmateriāliem, mēbelēm, apģērbam. Augi un zvēri pārtikai un apģērbam, piemēram no zvēru ādas. Augus, kā meža ogas izmanto ne tikai pārtikā, bet arī ārstniecība, piemēram, vitamīnu ražošanā.

5. Ugunsgrēki, koku izciršana, piesārņojums, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.

6. Veicināt mežu apsaimniekošanu ar mērķi palielināt koksnes pieaugumu un mežistrādes apjomus. Samazināt ciršanas apjomus un aizsargāt vairāk mežu, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un cīnītos pret klimata pārmaiņām.

2. Krievija-748000000ha=100%

   Platība-17075400km2=x%

   748000000*100/17075400=

   =44%

3. Dzīvnieki-lūsis, brūnais lācis, staltais briedis, alnis, mednis, sabrulis

   Koki-melnās egles, priedes, apses, papīra bērzi, baltegles, lapegles.

   Augi-Taigā ir ļoti skāba augsne, tāpēc te nav liela augu dažādība, bet tomēr tajos aug rasenes un kreimules.

4. Koku-

   Papīra un celulozes rūpnircība

   Ķīmiskā rūpniecība

5. Princips uz mežu dabas daudzveidību ir vienkāršs – jo ilgāku laiku mežā nav veikta saimnieciskā darbība, jo lielāka ir tajā sastopamā sugu un dabiskajiem mežiem raksturīgo struktūru daudzveidība.

6. Svarīgākā risināmā problēma ir klimata pārmaiņu radītie draudi, ko izraisa ogļskābās gāzes koncentrācijas palielināšanās atmosfērā.

   Tātad atrisinājums šai problēmai būtu:

   Mežu saglabāšana un atjaunošana

   Atkritumu samazināšana

   Jauni likumi pret CO2 atmossfērā

   
   

   Vaters Binovskis, Agris Tjaguns

   
   

Mežainums - 66,5%

Dzīvnieki - plaši izplatīti ir lūsis, āmrija, vilks, lapsa, brūnais lācis, ūdrs, sable, zebiekste un ermīns.

Augi - parastā priede, dažas Amerikas priežu sugas, Sibīrijas un Daūrijas lapegle.

Izmantošana - viskozes un licolsa ražošanai, salvetes, dvieļus, rakstāmpapīru un citus produktus.

risinājums - samazināt ciršanas apjomus un aizsargāt vairāk mežu, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un cīnītos pret klimata pārmaiņām.

1. Zviedrijas taiga atrodas no 59 grādiem Z pl. Līdz 68 grādiem Z pl.

2. Zviedrijā meži aizņem 61,2 %. Zviedrijā mežu daudzums pēdējo gadsimtu laikā ir pieaudzis, pateicoties ilgtspējīgai mežsaimniecībai un meža atjaunošanas politikai.

3. Koki- 80% skujkoki (parastās egles un priedes), 20% lapukoki (bērzi, apses, ozoli, osis, goba).

   Augi- ogas un sēnes (mellenes, brūklenes, parastās gailenes, melnais rudmiesis, brūnās gailenes, baravikas un bērzlapes).

   Dzīvnieki- Alņi, stirnas, mežacūkas.

4. Koksne- būvmateriāli (no visiem kokiem), no skujkokiem- sveķi, darva, celuloze.

   
   

   Meža ogas un sēnes- tiek ievāktas vietējam uzturam un eksportam.

   
   

   Dzīvnieki- gaļu izmanto ēdienos un produktos, kažoku- apģērbam, aksesuāriem, mēbelēm, interjeram, amatniecībā, mednieku un ziemas sporta ekipējumam.

5. Negatīvās ietekmes- mežu izciršana, monokultūra, mežsaimniecība, piesārņojums un mežu iznīcināšana.

   
   

   Pozitīvā ietekme- selektīvā izciršana, mežu atjaunošana, dabisko mežu aizsardzība, ekotūrisms, oglekļa piesaistīšanās palielināšana.

6. Stādīt visādu koku sugas, samazināt rūpniecības piesārņojumu, censties mazāk izcirst mežu.

   
   

   
   

2. Mežainums Somijā sasniedz apmēram 73%.

3. Galvenie resursi: priedes, egles, bērzi, mellenes, brūklenes, ārstniecības augi, aļņi, stirnas, vilki un lāči.

4. Kokmateriālus izmanto būvniecībā, papīra un mēbeļu ražošanā. Ogas lieto uzturā, ārstniecības augus - medicīnā. Dzīvniekus izmanto pārtikā un agrāk arī kažokādās.

5. Mežizstrāde un rūpniecība samazina bioloģisko daudzveidību un piesārņo augsni. Tāpat tiek veicinātas klimata pārmaiņas.

6. Lai mazinātu ietekmi, Somijā tiek izmantota ilgtspējīga mežsaimniecība, samazinātas emisijas un notiek sabiedrības izglītošana par dabas aizsardzību.