Lomās: Līga Martinenko, Roberts Avots, Elita Majevska, Zane Vītoliņa, Viktorija Laura Vītola

Scenogrāfs un Gaismotājs: Kārlis Freibergs

Notika Jelgavas Kultūras namā, Kr. Barona iela 6

19.02.2025

Šī bija mana pirmā reize skatīties izrādi uz skatuves un redzēt aktierus tik tuvu, kur es spēju sajust atmosferu un dedzīgumu aktieros.

Bija ļoti stipras emocijas, kas padarīja izrāde ļoti interesantu.

Man ļoti patika, ka mainījās vietas, kur notika sarunas un darbības, un tas mani pārsteidza, jo gaidīju parastu izrādi ar vienu skata punktu, bet domas mainījās, ka pārslēdzās aktieru pozīcijas.

Mani nokaitinājā Diānas darbības un mazliet arī no viņas bija bail, jo negaidīju viņas personības maiņu no jaukas uz gandrīz briesmonīgu.

Man visvairāk no visām scēnām patika tās, kas bija dzīvoklī ar māti, jo tās, manuprāt, bija visjautrākās, un par to liecina tas, ka visi skatītāji smējās.

Gaismas analīze:

1 aina- Mātes bēres, manuprāt, gaisma bija novietota aiz aktieriem lai paslēptu viņa sejas un man ir doma starp trīs lietām, ko tā gaisma varētu nozīmēt- parasta baznīcas gaisma, māte tiek vesta pie dieva vai tā kā tās ir bēres varbūt kādā mežā kur cauri spīd daži saules stari. Man tās domas nāca, jo pati gaisma bija dzeltene un gaiša, un gāja no augšas uz leju.

2 aina - Diānas emociju sabrukums, manuprāt, zilā krāsa simbolizēja bēdas, bija tikai pati Diāna kura bija iesprostota zilajā gaismā, laikam spotlight, un varēja ,manuprāt, saprast, ka viņa bija iesprostota un nebija nekādas izejas. Bija ļoti labi saprotami, ko Diāna domā zilās gaismas un veintulības dēļ.

3 aina- Diānas vientulība uz dīvāna, gaisma bija tumša un paša Diāna bija paslēpusies dīvānā, manuprāt, gaisma bija domātā kā vakara gaisma un domāts tā lai var saprast Diānas vientulību un neveiksmi.