Cilvēki pielūdza dievus. Šie dievi tika saistīti ar noteiktām dzīves jomām.

Pastāvēja stingra sociāla hierarhija, kā pilsoņi, brīvie iedzīvotāji un vergi.

Grieķi izveidoja klasiskās mākslas un arhitektūras kanonus, kas balstijās uz proporcijuun estētikas principiem. Romas arhitektūra izcēlās ar inženiertehniskiem sasniegumiem, kā Kolizejs un Panteons. Grieķi mēģināja akcentēt ideālo cilvēka ķermeni

Romā arhitektūrai ir raksturīgi masīvi būvniecības projekti ar kupoliem, piemeram, arkas. Romiešu darbi bija vairāk orientēti uz reālismu un politiskajiem portreniem nekā Grieķiem. Viņi veidoja arī ļoti detalizētas skulptūras.

Feodālisms bija galvenā politiskā un ekonomiskā sistēma. Remes pārvaldīja karaļi un muižnieki. Garīdziniecība kontrolēja reliģisko dzīvību un izglītību. Zemnieki bija atkarīgi no augstāko kārtu pārstāvjiem.

Kristietība bija centrālais kultūras elements. Reliģija noteica cilvēka dzīves ritmu.

Renesanses laikā daudzās Eiropas valstīs notika centralizēšanas procesi, kur valdnieki kļuva spēcīgāki, veidojot lielākas un vienotākas valstis.

Notika arī sociālas pārmaiņas, kas bija saistītas ar urbanizāciju, tirdzniecības attīstību un jauniem ekonomiskiem apstākļiem. Tirdzniecības ceļojumu attīstība un jaunie atklājumi radīja jaunas iespējas un izaicinājumus.

Arābu matemātiķi ieviesa jaunas matemātikas un astronomijas metodes.

Viduslaikos tika turpināts Aristoteļa un Ptolemaja modelis par Zemes statisko stāvokli Visumā.

Tika attīstīta romānikas arhitektūra, kas bija pazīstama ar masīviem akmens mūriem, bieziem skatiem un nelieliem logiem.

12. un 13. gadsimtā radās gotikas arhitektūra, kas tika raksturota ar augstiem, smailiem lokiem, lieliem logiem.

Andrē Vesālijs, Leonardo da Vinči un citi zinātnieki veica detalizētus pētījumus par cilvēka anatomiju. Johans Gutenberg izgudroja drukas presi, kas revolūcijas veidā mainīja informācijas izplatīšanu un veicināja zināšanu pieejamību plašākai sabiedrībai.

Leonardo da Vinči bija viens no pirmajiem māksliniekiem, kas izmantoja zinātniskās metodes, lai izpētītu cilvēka anatomiju un optikas principus, piemēram, perspektīvas un gaismas un ēnas attiecības.

Viduslaiku glezniecība bija galvenokārt reliģiska un parasti tika izmantota, lai attēlotu Bībeles ainas un kristīgo simbolismu. Bija trīs veidu glezniecības: Bizantiskā glezniecība- raksturīga ar savu stingro simboliku, ikonu glezniecību un zeltu pārklātām virsmām.(4.–12. gs.); Romānikas glezniecība- sākās pāreja uz vairāk realitātes atveidošanu.(10.–12. gs.); Gotikas glezniecība- ieviesa vairāk dabiskuma un gaismas attēlojumu.(12.–15. gs.)

Renesanses laikmetā Virginija (jeb "Mātes dievietes" tēls) bieži tika attēlota gan reliģiskos darbos, gan arī mākslas darbos, kuros tika pielietota klasiskā estētika.

Attīstījās orķestra mūzika, operas un baznīcu mūzika. Slavenākie komponisti bija Johans Sebastiāns Bahs, Francis Jozefs Haidns un Volfgangs Amadejs Mocarts.

Baroka stils bija dominējošais stils 17. gs. un 18. gs. sākumā. To raksturo greznība, pompozitāte, dramatiskums, bagātīga simbolika. Baroka arhitektūra un māksla tika izmantota, lai parādītu valdnieku varu un dievišķumu.

Žans Žaks Ruso uzskatīja, ka cilvēks pēc dabas ir labs, bet sabiedrība viņu samaitā. Viņš aizstāvēja tautas suverenitātiun sabiedrisko līgumu starp valdnieku un tautu. Apgaismības laikmetā uzplauka zinātniskā doma – balstīta novērojumos, eksperimentēšanā un loģikā.

Attīstījās esejas, satīra un filozofiskie romāni, kas kritizēja sociālās netaisnības un vēstīja par progresu.

Sākas klasicisma mūzikas laikmets – līdzsvarots, emocionāli piesātināts, bet strukturēts stils. Slavenākie komponisti bija Jozefs Haidns(simfonijas tēvs ), Volfgangs Amadejs Mocarts,Ludvigs van Bēthovens. Mūzika kļuva pieejamāka plašākai sabiedrībai.

Jaunas politiskās idejas un cīņas
Tika aktualizēti: liberālisms, sociālisms, demokrātijas idejas, sieviešu tiesību kustības sākotne