Dažāda veida instrukcijas (ikonas, teksts), varbūt dažādas grūtības pakāpes instrukcijas (līdzīgi kā spēlēs "clue cards") no kurām jāizvēlās sev atbilstošākais (no vienkāršākā uz sarežģītāko).

jādara un kāpēc ir jādara.

Strukturizētāki apraksti, ikonas. Saprotamas instrukcijas.

- Skolēnam jēdziens tiek skaidrots, saistot to ar vārda izcelsmi.

- Skolēns tiek aicināts meklēt vārda izcelsmi.

- Skolēns tiek aicināts saistīt jaunu jēdzienu ar fonētiski līdzīgiem vārdiem, tādējādi meklējot vārda (jēdziena) nozīmi.

Mērīšana - skolēni saista jēdziena izcelsmi ar citiem vārdiem, lai skaidrotu jēdziena nozīmi.

Skolēni paši tiecas noskaidrot jēdziena izcelsmi, lai nostiprinātu jēdziena izpratni apziņā.

Mērķis: Ja radīšu vizuālu, vienkāršotu, lakonisku materiālu ar infografikām, attēliem,

tad skolēnam mācību process būs vairāk caurskatāms, varēs sekot līdzi mācību plānam, zinās, kur meklēt informāciju un atbalstu, pārbaudīt, vai radošais darbs atbilst vērtēšanas kritērijiem, un uzlabot darbu.

1) mērķi un temata laika līniju,

2) vērtēšanas kritērijus,

3) uzdevumus,

4) prezentāciju - mākslas darbu attēlus izziņai un iedvesmai,

5) izziņas materiālu - apkopojumu, uzskates līdzekļus, atgādnes, t.s., stratēģijas (ja tādas būs).

4.klases temats "Fotografēšana. Foto stāsts", kritēriji.

3.klases tematiskais plāns laika līnijā

1.klases temats "Grāmata. Grāmatas dizains un ilustrācijas."

ŠEIT - 3.klase, temats "Nemateriālais kultūras manotojums"

Pārbaudāms - skolēns spēj reflektēt mutiski/rakstiski vai skolotājs to redz/dzird.

Kā sasniegt:

1. Izvērtēšanas instruments oie uzdevumiem

Izvēlies vienkāršu veidu, kā skolēns novērtē savu izpratni:

• Simboli.

• Skala 1–5: 1 – nesaprotu, 5 – pilnīgi saprotu

• Krāsas: zaļa – sapratu, dzeltena – daļēji, sarkana – nesapratu.

Skolēni aizpilda šo pēc uzdevuma vai stundas.

2. Īss pieraksts vai refleksija

Pēc uzdevuma vai stundas skolēni pieraksta 1–2 teikumus.

3. Pārrunas pāros vai grupās

Skolēni īsi paskaidro savu pašvērtējumu klasesbiedram vai grupai.

Plāns - darbības soļi, uzdevumu sadale.

Pārbaude - vai visi saprot savas lomas, pienākumus un uzdevumus (uzraudzīt vai seko līdzi plānam).

*Palasot dažus avotus par sadarbību grupā, ir vēl 2 stratēģijas - domāšana skaļi (kā obligāts uzdevums kādam no grupas - piemēram, kā pieņemtu lēmumu vai kā veiktu uzdevumu, sadalot to pa soļiem, otrs/pārējie pieraksta izmantotās stratēģijas) un sadarbības skripti (skolēniem tiek dota struktūra (scenārijs), pēc kuras viņi veic grupas darbu).

KUR ES ESMU?

Ir kartītes - sākšu dalīt lomas, nākamais solis ir lomu apraksti un stratēģiju piemēri vizuāli redzami.

1. Vizuālajā mākslā var labi trenēt pašregulētu mācīšanos. Šajā mācību priekšmetā labi var saskatīt visas fāzes: mērķis, plānošana, process un reflektēšana, nepieciešamo izmaiņu veikšana, procesa turpinājums un pabeigšana, pašrefleksija, novērtēšana.

2. Rakstā bija minēti fakti, kas man stundās: 1) radīja bažas, 2) par kurām bija neapmierināti vecāki. Precizēju – dažiem skolēniem vizuālā māksla ir visizaicinošākais priekšmets, jo tajā ir ilglaicīgs process, kura laikā saskaras ar grūtībām, ka neizdodas tā, kā ir iztēlots, dažiem pazeminās motivācija, grūtības pārvaldīt emocijas, ir negatīvas emocijas grūtību laikā, par kurām vecāki ir neapmierināti.

3. Būtu nepieciešams skaidrojošs darbs tieši ar vecākiem – par fāzēm, pašregulētu mācīšanos, skolēnu izaicinājumiem un to, ka tie ir daļa no dabīga mācīšanās procesa. Lieliski, ka ir pētījums, uz kuru var atsaukties, un kurš mani iedevis drošības sajūtu, ka tā diemžēl, bet ir daļa no procesa, ka tā vienkārši notiek.

4. Lai varētu palīdzēt skolēniem apgūt pašregulētu/pašvadītu mācīšanos, minētās fāzes saskan ar manu mērķi – izveidot atgādnes, lai skolēns var sekot līdzi un zināt – kādu tematu mācās, kāds ir mērķis, kādi ir vērtēšanas kritēriji un kādus uzdevumus, darbus veiks temata laikā (temata plāns).

5. Chat GPT jautāju, kā formulēt kritērijus, lai tos saprastu dažādu vecuma posma bērni. Atbilde bija idejiski līdzīga tam, kā es par to domāju pirms divām nedēļām. Biju iepriekš izveidojusi un padlet ielikusi labas atgādnes vērtēšanas kritērijus, lai varu pati sevi pārbaudīt, vai man ir izdevies sasniegt mērķi.

1) Atrast 2-3 rakstus/video, kuri ir saistīti ar jūsu izvirzīto mērķi. Varat meklēt paši, bet te ir arī daži, kas varbūt kādam var noderēt no Ildzes sagatavotajiem: https://padlet.com/ildzechakane/pa-regul-tas-m-c-an-s-literat-ra-domdaris-6wyk96pnbsvfkidb

2) Izlasīt/noskatītīties izvēlētos rakstus un savā slejā padletā pievienot gan saiti uz izvēlētajiem resursiem, gan dažas atziņas, kuras guvi no izlasītā/redzētā.

3) Ja ir jau izdevies ko darīt saistībā ar savu izvirzīto mērķi, pievieno un nedaudz apraksti to savā padlet slejā!

Ieteikums no Ildzes: https://notebooklm.google/ Tajā var iekopēt saiti no izvēlētā raksta un uzdot dažādus jautājumus par to, kas rakstā ir minēts. Piemēram, jautāju “Kā man pētījumā iegūtie rezultāti var palīdzēt radīt pozitīvu attieksmi pret kļūdām angļu valodas stundās?”. Ja grib – var angļu valodā pārveidot un noklausīties rakstus arī podcast veidā. Šis ir mākslīgā intelekta rīks un, protams, lietojam ar saprātu!

Lasot šo: https://padlet.com/livapulke1/kopdarbi-un-ce-uz-m-r-i-mmbo85spdyc31e0p/wish/zV61Q6XRR8ObWO98

Meklējot info: https://www.startdesign.lv/dizaina-domasana-ka-piecu-solu-process

Kas jādara: jāmeklē vēl apstiprinājumi literatūrā un jātaisa jauni soļi.

Ideju ģenerēšanas soļi.

Varianti, kā tikt galā ar "iestrēdzienu", ja nav ideju.

Kad mainīt stratēģiju?

Kad ideja kļūst oriģinālāka?

Kā uzlabot?

Kad pārslēgties no vienkāršākām uz sarežģītākām metodēm?

2. Saskaņā ar SRL komponentiem, izvērtēšanas jeb novērtēšanas fāze ietver:

   2.1. Pašrefleksiju par mācību rezultātiem.

   2.2. Mācību pieredzes novērtēšanu.

   2.3. Secinājumu izdarīšanu turpmākajai mācīšanās reizei.

   
   

Iztrūkst skolēnu vadīšana šajā domāšanas procesā pirms tam - pajautāt, aicināt viņus pašus meklēt utt. Nepieciešams iekļaut tāda tipa jautājumus / uzdevumus.

Atbilžu lapas vēl neesmu ieviesusi, taču šī brīža tēmas uzdevumus viņi pārbauda (pašpārbaude) ar geogebra aplikāciju.

Ko darīt tālak?

1. Iedot strukturētus pašvērtējuma rīkus un tos praktizēt biežāk.

2. Lai pašvērtējumam ir jēga, tas jānoslēdz ar rīcību. Iedod 3–4 izvēles, piemēram:

   • “Izpildīšu vēl vienu līdzīgu uzdevumu.”

   • “Lūgšu paskaidrojumu.”

   • “Atkārtošu jēdzienus.”

   • “Strādāšu pārī, lai salīdzinātu domāšanu.”

Refleksija ir ļoti vajadzīga. Tā palīdz studentiem apzināties savu radošo procesu, izvēles un sajūtas. Bērns apgūst domāt par savu mācīšanos, ne tikai par gala rezultātu.

Bērni mācās analizēt savu mācīšanos, kas veicina gan radošumu, gan pašapziņu.

https://padlet.com/ildzechakane/pa-regul-tas-m-c-an-s-literat-ra-domdaris-6wyk96pnbsvfkidb/wish/j40PQDyNn4wjZvXB

Building a greater understanding of the structure and origin of words can support the learning of new vocabulary, and aid understanding of science more generally.

Knowing the word origin or etymology of a term can also help to identify its roots and can make it is easier to understand its use in science.

Pašefektivitāte ietekmē skolēnu izvēli, pūles, neatlaidību un sasniegumus. Skolēniem ar mācīšanās traucējumiem tā mēdz būt zemāka, bieži iepriekšējo neveiksmju dēļ. Pašefektivitāte veidojas no:

1. Personīgās pieredzes (panākumi/veiksmes),

2. Vērošanas (citu modeļu novērošana),

3. Sociālās pārliecināšanas (mutisks atbalsts, iedrošinājums),

4. Emocionālajiem stāvokļiem (trauksme, stress).

Gan skolēnu, gan skolotāju pašefektivitāte ir būtiska: skolotāji ar augstāku pašefektivitāti efektīvāk atbalsta skolēnus.

Pašregulācija.

Tā ietver trīs posmus:

• Pirmsdarbība (mērķu izvirzīšana, stratēģiju plānošana, laika organizācija),

• Darbības izpilde (pašinstrukcija, progresu kontrole),

• Pašrefleksija (rezultātu izvērtēšana, atgriezeniska saite, atribūcijas).

Skolēni ar mācīšanās traucējumiem bieži izjūt grūtības visos šajos posmos — viņi mazāk plāno, vājāk seko līdzi progresam un savas neveiksmes piedēvē spējām, nevis stratēģijām.

Pētījumu rezultāti.

• Šiem skolēniem bieži ir zemāka pašefektivitāte, mazāks optimisms, augstāka trauksme.

• Intervences, kas izmanto modelēšanu, pašuzraudzību, stratēģiju mācīšanu, mērķu izvirzīšanu, būtiski uzlabo gan sasniegumus, gan pašefektivitāti.

• Daudzi skolēni ar mācīšanās grūtībām neprecīzi novērtē savas spējas (bieži pārvērtē tās), kas norāda uz metakognitīvu prasmju trūkumu.

  
  

Sekas pedagoģiskajā praksē.

• Skolotājiem jāsniedz skaidra atgriezeniskā saite, iespējas gūt panākumus, jāizmanto modeļi, jāiedrošina un jāpalīdz skolēniem pārvaldīt emocijas.

• Efektīvas metodes: īstermiņa mērķi, stratēģiju mācīšana, regulāra progresu uzraudzība, grupu darbs ar skaidru atbildības sadali.

1. Lai skolēni spētu skaidrot uzdevuma izpildi un izmantotās stratēģijas, būtiska ir Grupas Metakognīcija (GM), kas balstās četrās dimensijās — orientācijā, plānošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā — un tiek stiprināta, izmantojot interaktīvas mācību stratēģijas un apzinātu GM procesu mācīšanu.

Group Orientation: Palīdz skaidrot, kā grupa sākotnēji izprata uzdevumu un apstiprināja mērķus.

Group Planning: Palīdz formulēt, kā grupa sadalīja lomas un definēja soļus uzdevuma pabeigšanai.

Group Monitoring: Palīdz skaidrot, kā grupa uzraudzīja progresu, piemēram, sniedzot atsauksmes, novērtējot uzdevuma statusu un veicot labojumus.

Group Evaluation: Palīdz analizēt, kā grupa kolektīvi novērtēja rezultātus, lēmumu pieņemšanas kvalitāti un uzdevuma pabeigšanu.

2.Lai skolēni varētu izskaidrot, kā viņi sadalīja lomas un strādāja kopā, svarīgi ir tas, ka viņi dalās ar savām domām un idejām, atbalsta cits citu, plāno darbu pēc skaidriem soļiem (sadarbības scenāriji) un ir skaidra atbildības un līdzvērtīga ieguldījuma apzināšanās grupā.

3.Lai skolēni spētu izskaidrot, kā viņi strādāja grupā, domāšanas procesiem ir jābūt redzamiem. To var panākt, izmantojot metakognitīvos jautājumus un uzvednes, kas mudina skolēnus dalīties idejās, skaidrot savas darbības un paredzēt grūtības. Šāda pieeja palīdz skolēniem skaidri nosaukt savas stratēģijas un darba gaitu arī pēc uzdevuma pabeigšanas.

Plānošanai (Group Planning)

• Ko mūsu komanda vēlas sasniegt šajā uzdevumā?

• Kas, mūsuprāt, varētu būt grūtākais šajā darbā?

• Kā mēs sadalīsim lomas, lai visi varētu iesaistīties?

• Kāds ir mūsu darbības plāns? Kādi soļi jāveic?

Uzraudzībai (Group Monitoring)

• Kur mēs šobrīd esam procesā? Vai virzāmies pēc plāna?

• Kas mums šobrīd izdodas labi? Kas rada problēmas?

• Vai kādam vajadzīgs atbalsts? Kā mēs varam viens otram palīdzēt?

• Vai mūsu pašreizējais risinājums ir jēgpilns?

Izvērtēšanai (Group Evaluation)

• Vai mēs sasniedzām to, ko plānojām? Kāpēc jā/nē?

• Kāda stratēģija mums vislabāk palīdzēja?

• Kā mēs strādājām kopā — kas mums izdevās sadarbībā?

• Ko mēs nākamreiz darītu citādi kā grupa?

1. Kāds ir mans mērķis?

2. Kas 1.semestrī izdevās?

3. Vai un ko darīšu citādāk 2.semestrī?

4. Kādi nākamie 2 soļi jāveic, lai tuvotos mērķim?

Skolēns spēj izvērtēt savu izpratni par uzdevumu, tēmu vai matemātisko jēdzienu, izmantojot atbilstošus pašnovērtēšanas paņēmienus.

Kas 1.semestrī izdevās?

Izdevās pašvērtējuma lapas ievies, bija skolēni, kuri cītīgi sekoja līdzi savam progresam un pēc nepieciešamības apmeklē supermācības.

Vai un ko darīšu citādāk 2.semestrī?

Turpināšu darīt iesākot.

Kādi nākamie 2 soļi jāveic, lai tuvotos mērķim?

Pašvērējuma lapas pie tēmām, uzdevumi ar pašnovertējumu.

Lai bērni kļūst patstāvīgāki.

Kas 1.semestrī izdevās?

Rakstījām kladē SR un aķeksējām.

Nesanāca laiku izmantot monētas.

Vai un ko darīšu citādāk 2.semestrī?

Izmantošu monētas

Kādi nākamie 2 soļi jāveic, lai tuvotos mērķim? Monētas.

Beidzot sākt ieplānoto.

Kas 1.semestrī izdevās?

Ar Līvas palīzību ir izveidotas kartītes - lomu sadale grupā, nekur talāk arī netiku.

Vai un ko darīšu citādāk 2.semestrī?

Jā, sākšu no sākuma ar klasēm, kuras uzsāks mācības otrajā modulī.

Kādi nākamie 2 soļi jāveic, lai tuvotos mērķim?

Izveidot lomu aprakstus, kā arī izveidot 2 sadarbības skriptus jeb struktūru, kurus varētu pielāgot konkrētam uzdevumam.

Kas 1.semestrī izdevās?

Attīstīju skolēnos patstāvību, pašregulāciju un metakognitīvās prasmes. Lieliski darbojas telpā iekārtota vieta, kur skolēns patstāvīgi izmantojot manipulatīvos rīkus tiek pie rezultāta pats.

Vai un ko darīšu citādāk 2.semestrī?

Turpināšu iesākto.

Kādi nākamie 2 soļi jāveic, lai tuvotos mērķim?

Ieviest katrā stundā darba metodes, kurā skolēns var sevi apliecināt.

1. semestrī izdevās: Skolēnus virzīt pa konkrētiem radošās domāšanas soļiem. Palīdzēt viņiem apzināties, kurā solī viņi atrodas un kurš būs nākamais solis. Tā kā soļi ir pārāk plaši/ilglaicīgi un skolēnu temps atšķirīgs, tad grūti viņiem ļaut savu radošo procesu vadīt tik lielā laika/soļu diapozonā.

2.semestrī: fokusēšos uz vienu soli. Pašu būtiskāko vizuālajā mākslā - radošo domāšanu. Palīdzēšu skolēniem saprast, kad viņi ir 1. etapā (mazāk radošas idejas) un kad un kā nokļūst 2. etapā.

Tālākais: jāprecizē metodes balstoties uz papildus pētījumiem un jāiedod izmēģināt tās.

• Pastāsta pārējiem: kur es esmu un ko esmu izdarījis līdz šim.

  
  

Varianti, ko darīt šobrīd.

• Meklē vēl papildus info zinātniskajos rakstos.​

• Meklē konkrētas metodes? Plāns A, plāns B.​

• Ja kaut kas darīts, tad procesa analīze un labojumi, materiālu izgatavošana pētniecības procesam (tie, kuriem darba lapas, kārtis, izvērtējuma lapas utt.). ​

• Idejas, kā Tu redzēsi, ka tas strādā? Pierādījumi.​

  
  

Izčekošanās.

• Pāris teikumi, ko darīsi turpmāk.

2. Ko es vēl darīšu ar savu mērķi līdz nākamajai (25.02.) tikšanās reizei?

Līdz šim esmu pieturējusies pie izveidotā plāna - kā strādāt grupu darbos.

2. Ko es vēl darīšu ar savu mērķi līdz nākamajai (25.02.) tikšanās reizei?

Nākamajās stundās izmantošu Līvas veidotās kartītes.

Sākšu izmantot pērles.

2. Sastrukturizēšu no savas puses zīmogu izsniegšanas sistēmu un kritērijus.

Ja laiks paliek pāri - šis ir laiks, kad taisīt kādu lapu/tabulu, kur veikt novērojumus, iesākt prezentācijas template. Var lasīt rakstus. Meklēt vēl konkrētas metodes? Plāns A, plāns B. Ja kaut kas darīts, tad procesa analīze un labojumi, materiālu izgatavošana pētniecības procesam ​(tie, kuriem darba lapas, kārtis utt.).

4. Izstāstam viens otram savu plānu nākamajam mēnesim. (10min)

____________________________________

Uzdevums no Daces J.D. (10min): "To Do" listes veidošana brīvlaikam. Darbu sekotājā ir salikti darbi, kas attiecas uz visiem, klāt jāliek savi darbi - labojamie p.d., utt. No mentoru kopdarba kolēģi iziet ar sarakstu, pēc kura strādā brīvlaikā.

2. Dalāmies, ar to, kas izdomāts. (20min)

3. Turpinām/sākam domāt par to kādi man pierādījumi (bērnu darbi, citāti, jebkas), ka ir kaut kas mainījies (vēlams uzlabojies). (30min).

4. Ierakstīt padletā - kas sadarāms līdz 20.maijam.

Ja laiks paliek pāri - šis ir laiks, kad taisīt kādu lapu/tabulu, kur veikt novērojumus, iesākt prezentācijas template. Var lasīt rakstus. Meklēt vēl konkrētas metodes? Plāns A, plāns B. Ja kaut kas darīts, tad procesa analīze un labojumi, materiālu izgatavošana pētniecības procesam ​(tie, kuriem darba lapas, kārtis utt.).

20. maijā ir reize, kad laiks veidot savas prezentācijas/plakātus.

1. klasēm skiču blokos liekam sarakstu, kas jāizdara darbā un darot darbu viņi paši atzīmē, vai viss ir. (Strādā labi, bet jāatgāina, ka viss ir kladē)

   
   

2. klasēm būs "pērles". Sākot ar nākamo tēmu, kura sāksies pēc pavasara brīvlaika.

Arvien organiskāk sanāk ievietot jēdzienu skaidrojumus un vārdu izcelsmi, kā arī izcelt saistību ar citiem jēdzieniem, vārdiem. Skolēni paši labprātīgi iekļauj skaidrojumus kladē. Skolēni apzināti domā par vārda uzbūvi, lai sasniegtu jēdziena nozīmi un skaidrojumu. Spēj saistīt ar līdzīgiem jēdzieniem.

Kas strādā, kas nē?

Ir tādi jēdzieni, kuriem šis ir jēdzīgi, (fotosintēze, dendrīti, aksoni, sinapse, neiromediatori), ir jēdzieni, kas ir bezjēdzīgi (talāms, hipotalāms (lai gan Kārlis Z. saistīja ar hipodermu, ko mācīja Oskars).

Simeāns pajautāja kāda fotogrāfijas jēdziena skaidrošanas jēga fotosintēzes kontekstā.

Kā savākšu pierādījumus? - skolēnu citāti (piefiksēšu telefonā), skolēnu vēlme izmantot atgādnes un spēja pašiem izdomāt vārda jēdziena nozīmi (kādu jēdziena skaidrošanai uzdošu skolēniem uzdevumu izdomāt skaidrojumu, redzēt vai tiek saistīts ar senajiem vārdiem).

Ko darīšu tālāk?

• Uzdevums skolēniem izdomāt kādu jēdzienu (organiski, stundas ietvaros).

• Varbūt izveidošu atgādni ar būtiskākajiem vārdiem no grieķu valodas, kas apzīmē kādus jēdzienus (vienkārši, izejot cauri esošajiem un potenciālajiem - plakāta formā). (liels VARBŪT)

• Vienai klasei skaidrošu vārda izcelsmi, otrai nē - skatīšos vai ir vajadzība pēc skaidrojuma. Prasīšu kā var nonākt līdz skaidrojumam. Paeksperimentēšu.

• Uztaisīšu viedokļu aptauju par šāda procesa lietderību.

Ar skolēniem arī pārrunāšu, vai šīs tabulas viņiem šķiet vērtīgas - anketa? diskusija?

Ar marta tēmu ieviesīšu līmeņu uzdevumus.

1. 4.a - gan vecās, gan jaunās kritēriju lapas.

   4.b - vecās kritēriju lapas bez uzlabojumiem (bez krāsām, info grafikām),

   4.c - uzlabotās kritēriju lapas ar skola identitātes krāsām, infografikām, kodolīgu info.

   
   

2. Novērošu un pierakstīšu tabulā (izveidošu tabulu katrai klasei).

3. Fotografēšu, kad skolēni izmanto atgādnes - vērtēšanas kritēriju lapu (ja tādi brīži būs).

4. Izveidošu anektu/tabulu skolēniem, došu mācību gada beigās, lai noskaidrotu, vai izmantoja atgādnes - kritēriju lapas un vai tas palīdzēja apgūt zināšanas, prasmes un sasniegt labāku rezultātu.

   
   

   Anketas datus salīdzināšu ar saviem novērojumiem, vai tie sakrīt vai nē, un kas man jāņem vērā nākošajā mācību gadā.

Ir konkrēts uzdevums, kuru pildīja skolēni pirms šī mērķa izvirzīšanas un kartīšu komplekta sagatavošanas. Ir mani novērojumi par skolēna darbībām, kā viņi pildīja šo uzdevumu.

Attiecīgi kartītes izmantot dažāda veida pāru/grupu darbos un tad atkārtoti piedāvāt to pašu uzdevuma formātu - tad sanāks pirms un pēc.

Vai skolēns spēj skaidrot kā izpildīja darbu, kādas strateģijas izvēlējās un kā sadalīja lomas, lai uzdevumu paveiktu.Vai arī ir mani novērojumi, ko procesā redzu un dzirdu.

Bet ļoti svarīgi ir minēt to, ka šīs kartītes ir jēga izmantot laikietilpīgos grupu darbos. 10-15min darbam neredzu jēgu.

Kartīšu komplektu testēšu savās stundās, mērķtiecīgi plānojot laikietilpīgus pāru/grupu darbus un noteikti jānotestē arī citos priekšmetos.

-Izveidot novērojumu failu.

-Sadalīt mērķi mazākās darbībās un gatavojoties jaunajai tēmai, iekļaut tos mācību procesos.

Ar 2. un 3. klasēm būs novērojumi par pērlēm. Sākums- nav progresa, viņiem patīk pašas pērles, bet jautājumi tpt ir vienādi un viens otrā neieklausās.

Kas vēl sadarāms? Turpināt testēt pērles ar 2. un 3.klasi.

Līmeņu uzdevumi ir ieviesti stundās, vēl jāpadomā, kā panākt, lai skolēni tiešām izvēlas sev atbilstošu līmeni nevis automātiski vienkāršāko.

Līdz 20.05. jāpiefiksē novērojumi, kā strādā pašvērtējuma lapas, kā arī kādas ir pašu skolēnu domas par to lietderīgumu. Tāpat arī jāpiefiksē kādus uzdevumus skolēni turpmāk izvēlas (no līmeņu uzdevumiem) un jāizsecina, kāpēc tā.

1. Iepazīstināšana

Pirmajā stundā iepazīstina ar zīmogiem:

• Muskulis: Bija grūti, bet es tiku galā.

• Mākonis: Man vēl šī prasme jātrenē.

• Rociņa: Man radās jautājumi, es meklēju atbildes un esmu ieinteresēts tēmā.

• Spalviņa: Mans darbs ir paraugs kārtībai un rūpīgumam.

2. Ikdienas darba process

Zīmogošanu var veikt divos veidos:

A. Skolotāja vērtējums

Ejot cauri klasei, kamēr skolēni strādā vai stundas beigās:

• Redzi, ka kāds beidzot sapratis grūtu uzdevumu? saņem muskuli.

• Redzi īpaši skaistu rokrakstu vai strukturētus pierakstus? saņem spalviņu.

• Ja skolēns uzdod padziļinātu jautājumu "Kāpēc tas tā ir?", saņem rociņu.

B. Pašvērtējuma "Stacijas"

Stundas beigās skolēni paši izvēlas un uzspiež sev vienu zīmogu, kas vislabāk raksturo viņu šīs dienas darbu.

1. Jāturpina taisīt pēdējiem tematiem vērtēšanas kritēriji.

2. Jāuztaisa anketa - līdz 20.maijam jāiedod.

3. Jāfotografē jaunrades darbu attēli un jāliek iekšā prezentācijā ar kritēriju lapu.

Gan veiksmes, izdošanos, gan tos, kuriem tas nesanāk tik un tā.

4. Pierakstīt atslēgas mudinājumus, pieturas punkti.