Franu revalcija by Alise Pabērza

Revalūcijas pirmais posms Francijā (1789-1792)

paberza2009 — 2024-05-14 07:21:35 UTC

Otra revolūcijas, kurā tika izmantotas apgaismības idejas, norisinājās Francijā. Te nemieru izraisīja gan saimnieciskās grūtības, gan valsts netaisnīgā nodokļu poletika

Pirms revolūcijas Francija piedzīvoja neražas gadus.

paberza2009 — 2024-05-14 07:27:26 UTC

Cilvēku ienākumi samazinājās, un 88% no tiem viņi bija spiesti tērēt pārtikai. Vienlaikus grūtības piedzīvoja karalis. Viņa ienākumi bija par treždaļu mazāki nekā valsts izdevumi.

Revalūcijas sākšanās

paberza2009 — 2024-05-14 07:31:59 UTC

Sākās 1789. gadā sanākušo ģenerālštatu trešā kārtā pieprasija mainīt parlamenta iekārtu un katram deputātam piešķīra vienu balsi

Revolucijas 2 posms Francijā ( 1792-1794)

paberza2009 — 2024-05-17 08:00:19 UTC

Jaunie likumi nenovērsa saimnieciskās grūtības. Auga cenas, daudzi zaudēja darbu un pienākumus. Tas samazināja uzticību jaunajai varai.

Marats (1743-1793) izsplatīja baukmas

paberza2009 — 2024-05-17 08:04:35 UTC

Ka valdība atbrīvos noziedzniekus, lai apkarotu revolūciju. Tas izraisīja uzbrukumus cietumiem, kuros nežēlīgi nogalināja 1600 cilvēkus

Nacionālā konventa vēlēšanas

paberza2009 — 2024-05-17 08:11:13 UTC

Izmantojot cilvēku izmisumu, politisko klubu vadītāji sarīkoja Nacionālā konventa vēlēšana. Konventā pārsvarā nonāca tie, kurus izvirzīa grūtībās nonākušie. 1792. gadā konventa pārņēma varu valstī .

Konventa izsludināja vīriešu iesaukšanu armijā

paberza2009 — 2024-05-17 08:15:40 UTC

Problēmas sākās, kad konventa izsludināja vīriešu iesaukšanu armijā, sāka regulēt cenas uz algas. Ne visi bija gatavi karot, bet cenu un algu regulēšanu daudziem radīja zaudējumus. Sākās nemier, un daudzi cilvēki prasīja karaļa varas atjaunošanu

Terora apmēri satrauca pat Žoržu Datonu

paberza2009 — 2024-05-17 08:20:12 UTC

Kad viņš centās apturēt teroru, Maksimilijēns Robesprejs panāca, ka arī Daronu soda ar nāvi.

Iedzīvotāji prasīja ātru valdības rīcību

paberza2009 — 2024-05-17 08:27:22 UTC

Sievietes, kas vairs nespēja iegādāties pārtiku, devās uz Vērsaļu un piespieda karali pārcelties uz galvas pilsētu. Pūlī uzbrukka karaļa pilij. To izmantoja politiķi, kuri gribēja iegūt varu. Viņi veidoja politiskos klubus, rīkoja sapūlces un sludīnāja, ka vara ir pievīlusi tautu.

3. kārta pieprasa mainīt parlamenta iekārtu

paberza2009 — 2024-05-23 16:57:00 UTC

1789. gadā ģenerālštatu 3. kārta pieprasa mainīt parlamenta iekārtu un katram deputātam piešķirt 1 balsi.

francijas parlamentu ģenerālštatus

paberza2009 — 2024-05-23 16:58:12 UTC

Bankrota draudi piespiež karali Ludvigu XVI sasaukt francijas parlamentu ģenerālštatus.