Vēsturiskā atmiņa un apziņa. Atkārtojums - 20. – 21. gadsimts (1900. gads – mūsdienām) by Timšāns Neils

1905. gada revolūcija

timsansneils — 2024-02-26 11:20:34 UTC

Latvijas teritorijā notika plaši sociāli un nacionāli nemieri, kas bija daļa no Krievijas impērijas revolūcijas. Revolūcijas laikā tika izvirzīti prasījumi pēc latviešu autonomijas, zemnieku zemes reformas un demokrātiskām tiesībām

1914–1918. gads

timsansneils — 2024-02-26 11:21:09 UTC

Latvijas teritorija kļuva par frontes līniju starp Vācijas un Krievijas armijām. Karš izraisīja lielu postu, cilvēku upurus un bēgļu plūsmu. Vairāk nekā 200 000 latviešu tika piesaukti karadienestā abās karojošajās pusēs

1915 - 1918. gada Latviešu strēlnieku kustība

timsansneils — 2024-02-26 11:22:16 UTC

Latviešu brīvprātīgie, kas cīnījās Krievijas armijā pret Vāciju, apvienojās latviešu strēlnieku bataljonos un pulkos. Latviešu strēlnieki piedalījās gan frontes kaujās, gan 1917. gada revolūcijās Krievijā. Viņi kļuva par latviešu nacionālās pašapziņas un neatkarības simbolu

1918. gads Padomju Latvija

timsansneils — 2024-02-26 11:23:18 UTC

Pēc Oktobra revolūcijas Krievijā, Latvijas teritorijā tika izveidota Padomju Latvija, kas bija Padomju Krievijas sastāvdaļa. Padomju Latvija ieviesa komunistisku varu, nacionalizēja īpašumus, aizliedza politiskās partijas un veica represijas pret pretiniekiem. Padomju Latvija pastāvēja tikai dažus mēnešus, pirms tika iznīcināta Latvijas brīvības cīņu laikā

1918. gada 18.novembris

timsansneils — 2024-02-26 11:25:08 UTC

Latvijas Tautas padome, kas pārstāvēja dažādas politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas, pasludināja Latvijas Republikas neatkarību no Vācijas un Krievijas. Šis datums ir Latvijas valsts dibināšanas diena un nacionālais svētku diena. Latvijas Republika bija demokrātiska un parlamentāra valsts, kas garantēja visu tautību pilsoņu tiesības, vārda un saimnieciskās brīvības

1919. gada 3. marts

timsansneils — 2024-02-26 11:34:21 UTC

Sākās apvienoto vācu un latviešu spēku kopīgais uzbrukums lielinieku frontei. Uzbrukuma trešajā dienā pie Airītēm netālu no Skrundas pārpratuma dēļ notika sadursme starp latviešu un vācu karaspēka vienībām. Biezajā miglā viņi cits citu noturēja par lieliniekiem un sākās apšaude, kuras laikā krita pulkvedis Oskars Kalpaks

1919. gada 22. maijs

timsansneils — 2024-02-26 11:34:41 UTC

Latvijas Pagaidu valdība un Igaunijas Tautas padome noslēdza vienošanos par militāru un politisku sadarbību. Vienošanās paredzēja, ka abas valstis cīnīsies kopīgi pret Padomju Krieviju un Baltijas landesvēru, kā arī atbalstīs viena otras neatkarību un teritoriālo integritāti

1919. gada 22. oktrobris

timsansneils — 2024-02-26 11:35:02 UTC

Latvijas Pagaidu valdība un Lietuvas Taryba noslēdza vienošanos par militāru un politisku sadarbību. Vienošanās paredzēja, ka abas valstis cīnīsies kopīgi pret Padomju Krieviju un Baltijas landesvēru, kā arī atbalstīs viena otras neatkarību un teritoriālo integritāti

1919. gada 11. novembris

timsansneils — 2024-02-26 11:35:18 UTC

Latvijas armija, atbalstīta ar Igaunijas un Lietuvas karaspēku, sāka Rīgas atbrīvošanas operāciju. Pēc divām dienām ilgām kaujām, 13. novembrī Rīgā tika atjaunota Latvijas Pagaidu valdības vara .

1920. gada 11.augusts

timsansneils — 2024-02-26 11:35:42 UTC

Latvijas Pagaidu valdība un Padomju Krievijas pārstāvji parakstīja miera līgumu Rīgā. Līgums noslēdza Latvijas Neatkarības karu un atzina Latvijas Republikas neatkarību un suverenitāti. Līgums arī noteica Latvijas un Krievijas robežu, kā arī paredzēja kara upuru atlīdzināšanu un politisko un ekonomisko attiecību regulēšanu .

1920 - 1922. gads Satversmes sapulces darbība

timsansneils — 2024-02-26 11:39:13 UTC

Satversmes sapulce bija pirmā demokrātiski ievēlētā likumdevēja institūcija Latvijā. Tās galvenie uzdevumi bija pieņemt Latvijas Republikas Satversmi, veikt zemes reformu un regulēt citus svarīgus jautājumus. Satversmes sapulce pieņēma arī Latvijas valsts simbolus: himnu, karogu un ģerboni

Latvijas iestāšanās Tautu Savienībā 1921. gads

timsansneils — 2024-02-26 11:39:27 UTC

Latvijas Republika kļuva par Tautu Savienības locekli 22. septembrī 1921. gada. Tas bija nozīmīgs solis Latvijas starptautiskajā atzīšanā un drošībā. Latvija piedalījās dažādās Tautu Savienības organizācijās un iniciatīvās, piemēram, Starptautiskajā Darba organizācijā, Starptautiskajā tiesā un Starptautiskajā konferencē par atbruņošanos .

Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms 1934–1940. gads

timsansneils — 2024-02-26 11:39:51 UTC

Kārlis Ulmanis, kas bija Latvijas premjerministrs un Zemnieku savienības līderis, veica valsts apvērsumu 15. maijā 1934. gadā. Viņš apcietināja sociāldemokrātu un citu kreiso partiju līderus, atlaida Saeimu un ieviesa autoritāru varu. Ulmanis kļuva par valsts prezidentu 1936. gadā. Viņa režīms veicināja nacionālo un kultūras identitāti, kā arī palielināja valsts ietekmi ekonomikā .

Padomju okupācija Latvijā 1940. gads

timsansneils — 2024-02-26 11:40:09 UTC

Pēc Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas 1939. gadā, Latvija tika iekļauta Padomju Savienības ietekmes sfērā. 1940. gada jūnijā Padomju Savienība ultimātīvi pieprasīja Latvijai pieņemt padomju karaspēku un izveidot jaunu valdību. Latvijas valdība piekāpās šiem spiediena pasākumiem, lai izvairītos no kara. 17. jūnijā padomju karaspēks iebruka Latvijā. 21. jūnijā tika izveidota prokomunistiska valdība, kuru vadīja Augusts Kirhenšteins. 14.–15. jūlijā notika viltotas vēlēšanas, kurās tika ievēlēta Padomju Latvijas Tautas Saeima. 21. jūlijā Tautas Saeima pieņēma lēmumu pievienoties Padomju Savienībai. 5. augustā Padomju Savienības Augstākā Padome ratificēja šo lēmumu. Tādējādi Latvija zaudēja savu neatkarību un kļuva par Padomju Sociālistisko Republiku .

Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums 1920. gads

timsansneils — 2024-02-26 11:41:13 UTC

Miera līgums noslēdza Latvijas Neatkarības karu un atzina Latvijas Republikas neatkarību un suverenitāti. Līgums arī noteica Latvijas un Krievijas robežu, kā arī paredzēja kara upuru atlīdzināšanu un politisko un ekonomisko attiecību regulēšanu

1949. gada 25. marts

timsansneils — 2024-02-26 11:44:41 UTC

Notika pirmā lielā padomju masu deportācija no Latvijas. Vairāk nekā 42 000 cilvēku tika izsūtīti uz Sibīriju un citām attālām PSRS vietām. Deportācijas mērķis bija iznīcināt latviešu nacionālo eliti, zemnieku saimniecības un meža brāļu kustību

1953. gada 5. marts

timsansneils — 2024-02-26 11:45:25 UTC

Mira PSRS vadītājs Josifs Staļins. Viņa nāve izraisīja politiskas un sociālas pārmaiņas Padomju Savienībā un tās pakļautajās republikās. Staļina kulta kritika, represiju mīkstināšana, atkušņa politika un kosmosa sacensība bija daži no Hruščova laika raksturīgajiem elementiem

1962. gada 14. oktrobris

timsansneils — 2024-02-26 11:46:10 UTC

Sākās Kubas raķešu krīze, kas bija viens no aukstā kara dramatiskākajiem un bīstamākajiem notikumiem. ASV atklāja, ka PSRS ir izvietojusi kodolieročus uz Kubas, kas apdraudēja ASV drošību. ASV prezidents Džons Kenedijs pasludināja karantīnu ap Kubu un pieprasīja PSRS vadītājam Nikitam Hruščovam noņemt raķetes. Pēc divām nedēļām ilgušas spriedzes un sarunu, PSRS piekrita atsaukt raķetes no Kubas, ja ASV atsauks savas raķetes no Turcijas un Itālijas

1974. gada 18. maijs

timsansneils — 2024-02-26 11:46:27 UTC

Notika pirmā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, kurā piedalījās PSRS pārstāvji. PSRS delegāciju veidoja populārās grupas “Intervija” un “Pēsņarji”. Viņi izpildīja dziesmu “Lielais starts”, kas bija veltīta kosmonautiem un kosmosa izpētei. Dziesma ieguva 15. vietu no 17 dalībniekiem. PSRS piedalīšanās Eirovīzijā bija rets gadījums, kad padomju mūziķi varēja konkurēt ar rietumu māksliniekiem un izpaust savu radošumu .

1985. gada 11. marts

timsansneils — 2024-02-26 11:47:29 UTC

PSRS Augstākā Padome ievēlēja Mihailu Gorbačovu par PSRS vadītāju. Gorbačovs ieviesa jaunu politiku, kas bija vērsta uz PSRS reformēšanu un atvēršanu pasaulei. Viņa galvenie principi bija glasnosts (atklātība), perestroika (pārbūve) un novoe mišlenie (jaunā domāšana). Gorbačova politika radīja iespējas demokrātiskām pārmaiņām un nacionālajām kustībām PSRS republikās, tostarp Latvijā

Pārbūves politika 1985–1991. gads

timsansneils — 2024-02-26 11:50:53 UTC

PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs ieviesa jaunu politiku, kas bija vērsta uz PSRS reformēšanu un atvēršanu pasaulei. Viņa galvenie principi bija glasnosts (atklātība), perestroika (pārbūve) un novoe mišlenie (jaunā domāšana). Gorbačova politika radīja iespējas demokrātiskām pārmaiņām un nacionālajām kustībām PSRS republikās, tostarp Latvijā

Trešā Atmoda 1986–1991. gads

timsansneils — 2024-02-26 11:51:23 UTC

Latvijas sabiedrībā sākās plaši sociāli un nacionāli nemieri, kas bija vērsti pret padomju režīmu un tā noziegumiem. Atmodas laikā tika izveidotas dažādas sabiedriski politiskas organizācijas un kustības, piemēram, Helsinki-86, Latvijas Tautas fronte, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība un citi. Atmodas laikā notika arī lielas tautas manifestācijas, kuras pazīstamas kā Dziesmotā revolūcija

Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana 1990–1991. gads

timsansneils — 2024-02-26 11:51:55 UTC

Latvijas Tautas frontes vadītā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Deklarācija atzina Latvijas Republikas proklamēšanu 1918. gadā par likumīgu un spēkā esošu, bet Latvijas pievienošanu PSRS 1940. gadā par nelikumīgu un spēkā neesošu. Deklarācija arī noteica, ka Latvija atjauno savu valstisko neatkarību pakāpeniski, izmantojot konstitucionālo ceļu .

Latvijas politiskās neatkarības atgūšana 1991. gads

timsansneils — 2024-02-26 11:52:20 UTC

Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas process saskārās ar PSRS pretestību un agresiju. 1991. gada janvārī PSRS vadība mēģināja apspiest Latvijas neatkarības kustību, izmantojot militārus un speciālus spēkus. 13. janvārī Rīgā notika asinspirts, kurā gāja bojā septiņi cilvēki. Latvijas tauta aizstāvēja savu neatkarību, veidojot barikādes un pretojoties padomju spiedienam. 1991. gada augustā PSRS centrā notika neveiksmīgs valsts apvērsums, kuru organizēja PSRS konservatīvie spēki. Apvērsuma laikā Latvijas Augstākā Padome pasludināja Latvijas neatkarības pilnīgu atjaunošanu. 21. augustā PSRS Augstākā Padome atzina Latvijas neatkarību. 6. septembrī Latviju atzinusi ASV, 17. septembrī — PSRS, 17. septembrī — ANO .

Latvijas ekonomiskās neatkarības atgūšana 1991–1993. gads

timsansneils — 2024-02-26 11:52:46 UTC

Pēc politiskās neatkarības atgūšanas Latvija saskārās ar grūtiem ekonomiskiem izaicinājumiem. Latvija bija jāatbrīvojas no padomju ekonomiskās sistēmas un jāveido savs nacionālais tirgus. Latvija arī bija jāievieš savs nacionālais naudas vienība, kas aizstātu padomju rubli. 1992. gada 20. jūnijā Latvijas Banka izlaida Latvijas rubli, kas bija pagaidu naudas vienība. 1993. gada 5. jūnijā Latvijas Banka izlaida Latvijas latus, kas bija galīgais naudas vienība. Latvijas latu ieviešana bija svarīgs solis Latvijas ekonomiskās neatkarības un stabilitātes nodrošināšanā .

Pirmais secinājums

timsansneils — 2024-02-26 12:04:23 UTC

Latvijas vēsture 20. gadsimtā ir bijusi pilna ar dramatiskiem un traģiskiem notikumiem, kas ietekmējuši latviešu tautas likteni. Latvija ir piedzīvojusi divus pasaules karus, divas okupācijas, masveida deportācijas, holokaustu, nacionālās pretošanās kustības, valsts neatkarības izveidi, zaudēšanu un atjaunošanu. Latvijas vēsture ir arī liecinājums par latviešu tautas spēju saglabāt savu nacionālo identitāti, kultūru un valodu, neskatoties uz dažādiem apspiešanas un asimilācijas mēģinājumiem

2024-03-07 10:06:55 UTC