Nodarbības uzdevumi bija valodas jomā (klausās tekstu, stāsta par veicamo uzdevumu, lasa vārdus, izliek sniegā vārdus no dabas materiāliem), sociālajā un pilsoniskajā jomā (klausās dažādas situācijas, iejūtas putnu lomā, parāda un nosauc to emocijas, izvērtē, vai pašu putnu barotavās putni vienmēr var atrast barību), dabaszinātņu jomā (atpazīst putnus, kas ziemā apmeklē putnu barotavas, skenējot kodus, klausās putnu balsīs, atdarina tās), kultūras un pašizpausmes mākslā jomā (izmantojot pudeles ar krāsainu ūdeni, uzzīmē sniegā savas emocijas pēc uzdevumu veikšanas, stāsta par uzzīmēto). 

Bērnu vecums: 5, 6 gadi (3. posms)

Santa Dāvida, Jaungulbenes PII “Pienenīte”

Visi kopīgi vienojas, ka cels sniega māju. Bet kā uzbūvēt sniega māju, lai tā būtu izturīga? Vienojas par būvniecībai nepieciešamajiem palīgmateriāliem – taisnstūra un apaļas bļodas, lāpstas, plēve jumtam. Problēma– kā nostiprināt plēves jumtu? Vairāku eksperimentu rezultātā, izmantojot laukumā pieejamus priekšmetus, bērniem rodas ideja izveidot jumta balstu. Priekšmeti nav stabili, tos grūti nostiprināt, tāpēc rodas ideja izmantot sniega blokus, novietojot tos vienu uz otra. Tiek noskaidrots, ka tā būs kolonna. Sniega blokus izmanto arī plēves nostiprināšanai uz mājas sienām.

Bērnu vecums: 4-6 gadi (2., 3. posms)

Vita Korlaša, Jaungulbenes PII “Pienenīte”

Mērķis: Atpazīt kokus dabā pēc atšķirīgā raksturojuma un klasifikācijas.

Uzdevumi:

1.      Atšķirt un nosaukt ziemas gadalaika ietekmi uz dažādām koku sugām.

2.      Saklausīt un nosaukt pirmo skaņu koku nosaukumiem

3.      Atpazīt egļu augļus – čiekurus, tas salasīt pēc dotā skaita.

4.      Mērīt sniega dziļumu.

Bērni āra vidē darbojas tuvējā parkā, kurā pēc teiša vērojuma un didaktisko uzdevumu veikšanas, papildina zināšanas dabaszinību jomā, integrējot valodas jomu, orientējoties koku nosaukumu pirmo skaņu saklausīšanā un atpazīšanā. Pēc dzejoļa noskaitīšanas bērni atpazīst kokus, ar kuriem darbosies dabā (egles, lapu koki).bērni raksturo ziemas atšķirīgo ietekmi uz kokiem. Salasot 2 čiekurus, vienu liek pie resnākā stumbra, otru pie tievākā stumbra. Lai rastu atbildi, kāpēc nevar atrast nobirušās lapas lapu kokiem, skolotājas virzīti, ar kociņu mēra sniega biezumu, salīdzina ar citu vietu. Tā ar iegūtiem sārtiem, smaidīgiem vaidziņiem un vienu čiekuriņu, turot labajā rokā, bērni gandarīti dodas uz grupu telpām.

Mērķis: Turpināt apgūt lasīt un rakstītprasmi valodas jomā

1.      Izmantot gada laika īpašību kā baltu lapu.

2.      Zināšanu atspoguļojums uz sniega, pielietojot dabas materiālu – kociņu.

3.      Darbību saskaņošana ar vārdiem skaitāmpantā.

Novērojot ziemas gadalaikam raksturīgo īpašību – balts sniegs, bērni darbojās ar valodas jomas dominanti, kurai pakārtota matemātikas un mākslas joma. Lasīt un rakstīt prasmē atspoguļo zināšanas sava vārda rakstīšanā ar lielajiem spiestajiem burtiem. Skaitot skaitāmpantu, cenšas zīmēšanas darbības saskaņot ar izrunātajiem vārdiem. Tāpat integrējot darbošanos matemātikas jomā, bērni izmanto kociņu kā cirkuļa daļu, ejot apkārt kociņam, skaita soļus, nosauc izveidoto ģeometrisko figūru – riņķis, veicinot iztēli, nosauc vēl piemērus, kas ir izveidots. Tiek saskatīta līdzība ar burtu O. Caur šādu, attīstību veicinošu āra nodarbību, visi gūst pozitīvas emocijas 

Bērnu vecums : 3.vecumposms

Bērnu uzmanību pievērš skolotājas radīta skaņa. 

 Bērni tiek mudināti spriest: kas šo skaņu radīja, vai tā bija skaļa – klusa, vai skaņu var dzirdēt – redzēt – sajust, vai to var pierakstīt?

Pastaigas laikā bērni uzmanīgi ieklausās un atzīmē skaņas avotus, iepriekš sagatavotajā tabulā ( skolotājs paredz iespējamās skaņas), ko radīja kāds priekšmets, dzīva būtne. (mašīna, putni, koki...)

Daloties savos pierakstos, bērni secina, ka skaņas ir ļoti dažādas, tās rada gan cilvēki, gan daba, gan priekšmeti. Secina, ka skaņas labāk var sadzirdēt, ja pats nerunā, bet klausās.

 Eksperimentu laikā bērni atklāj kā rodas skaņa. Ka skaņu var sajust, redzēt gaisa vibrāciju. 

 Dodoties uz mājām viens no bērniem aicina tēti : ‘’ Iesim klusu, es tev ‘’ parādīšu’’ visādas skaņas!’’. Es priecājos, ka nodarbības mērķis ir sasniegts! 

 

 

Sociāli pilsoniskā j.-veikt patstāvīgi izvēlētu vai piedāvātu darbību.

 Kultūras j.- mākslinieciskajā darbībā izmantot dažādus materiālus un tehniskos paņēmienus.

 Valodas j.- atbild ar jautājumiem ar vārdiem vai darbību.

 Tehnoloģiju j.-izteikt ideju savas ieceres īstenošanaiun materiālu izvēlei.

 Dabas zinību j.-vēro un pēta sniegu, to sasaistot ar gadalaiku.

Matemātikas j.- praktiskā darbībā nosaka priekšmetu skaitu, krāsas.

Veselības j. – ar prieku iesaistās fiziskās aktivitātēs.

 

 

 

Kādā dienā bērni izdomāja, ka gleznot var ne tikai uz balta papīra, bet arī uz baltā sniega. Visi kopā pārrunāja, kas nepieciešams, lai varētu gleznot ārā. Sagādāja krāsas, otas, spainīšus ūdenim, lai izskalotu otas.

Vispirms bērni ierosināja izveidot gleznām rāmīšus, tika sameklēti zari un izveidoti rāmji četrstūru formās. Savos mākslas darbos bērni realizēja dažādas idejas, tika zīmētas varavīksnes, planētas, mājas, puķes, saule, cilvēki, zelta mākoņi, debesis. Pēc darbošanās bērni aizrautīgi stāstīja par savām “Sniega gleznām” (kas tajās attēlots, ko zīmēja vispirms, ko- pēc tam, kas izdevās vislabāk, kā to panāca).

Bērnu vecums: 4-6 gadi (2., 3. posms)

Aivija Krūmiņa, Jaungulbenes PII “Pienenīte”

·         Atrod sava vārda pirmo burtu attēlu kartītēs.

·         Nosauc izvēlētā burta skaņu.

·         Veido burtu no dabas materiāla – čiekuriem.

·         Zīmē savu vai citu burtu ar krāsām dabā – sniegā.
Darba gaita: Skolotāja ar bērniem dodas uz mežu, lai aplūkotu čiekurus. Tos atrodot, atklājam, ka ar daudziem čiekuriem ir mielojusies vāvere. Bērni aplūko vāveres attēlu, un noskaidro kāpēc viņu dēvē par Kuplastīti. Bērniem tiek piedāvātas burtu kartītes, katrs bērns atrod sava vārda pirmo burtu. Bērni dodas ar savu burtu kartīti uz bērnu laukumiņu, un pēc parauga konstruē savu burtu no čiekuriem sniegā. Kad bērni ir izveidojuši burtus, attiecīgi pieejot pie katra burta, jautājam kā burtiņš tas ir? Kā arī visi bērni atkārtoti izsakām tā skaņu. Skolotāja bērniem iedod krāsu pudelītes ar šķīdinātām guaša krāsām, lai varētu papildus sakrāsot krāsu burtiņus baltajā sniegā. 

    Katrs izvelk kārtas skaitli un pēc kārtas saņem darbarīkus – pipeti, atšķaidītu guašu krāsu trauciņā.
 Izvēlas zem ābeles sniegā vietu un mēģina ar pipetes palīdzību uzzīmēt izlozēto kārtas skaitli.
    Eksperimenta vērojumi sniegā: kādas ir izmaiņas, vai krāsu cipari labi saskatāmi? Kuras krāsas var labāk pamanīt? Kā izdevās darbs ar pipeti?

    Gaisa temperatūra bija ap 0⁰ grādu, darbošanās ar pipeti un krāsām bērniem ļoti patika. Atgriezeniskā saite tika sagaidīta un varējām turpināt ceļu.     

   Kustību rotaļa: “Autobuss dodas ceļā”. Pēc kārtas skaitļa bērni piebiedrojas autobusā. 
Nobeigumā kustību rotaļa: “Lēnāk brauksi, tālāk tiksi”.

Bērnu vecums: 2-6 gadi.
Pirms sporta aktivitātēm tiek skandētas Meteņa dziesmas un izspēlēta  "Saimnieces rotaļdeja".

1. Meteņos ir jāveļ sniega bumbas, lai kāpostiem būtu lielas galvas. Sadalāmies 2 komandās, veļam sniega bumbu (ja līp) vai taisām sniega piramīdas.

2.Meteņos noteikti jāvizinās ar  ragavām, lai vasarā  augtu branga labība. Ir nepieciešama vanniņa, kur bērni pēc kārtas pa vienam sēžas iekšā un pievelkoties ar rokām pie virves, kas piesieta pie koka, velk sevi uz priekšu.

3. Visi pagājušā gada sliktie notikumi un blēņas jādzen prom. Bērni sadalās divās komandās, velk “raganu galvas”(zaļā audumā iesietas lupatas un klāt pielikts kāds smagums), kuras mēs velkam līdz atzīmētajai mietiņam, tādā veidā atbrīvojoties no visiem “sliktumiem”.

Ir iesprausti sniegā mietiņi ar konservu bundžām, pa kuriem ir jātrāpa ar sniega pikām.

Bērni sadalās 2 komandās (Pavasaris, Ziema) un velk virvi. Pēc tās komandas, kura ir spēcīgāka, mēs sapratam, vai pavasaris vēl ir tepat, vai vēl ir jāgaida?

 Protams, neizpaliek vizināšanās no kalna, lielīšanās un desiņu cepšana pie ugunskura.

 Kad aktivitātes beigušās, skolotāji pārrunā ar bērniem, kura aktivitāte patika vislabāk, kura bija visgrūtāk izpildāma.

SR – Stāstīt par savu dzīvesvietu un tuvāko apkārtni, sadarbojoties īsteno kopīgu uzdevumu, saprot vienotu kārtības un drošības noteikumu nozīmi, ievēro tos, prognozē dažādas rīcības sekas ar personīgo veselību un drošību saistītās ikdienas situācijās.

Bērni veica 2,5 km garu ceļa posmu uz Apsīša Jēkaba dzimtajām mājām “Kalaņģi”, dziedot dziesmas un vērojot apkārtni, ceļa posms tika noiets nemanot.

Tur bērnus sagaidīja viesmīlīga sieviete, kas bērniem izrādīja māju, pastāstīja par Apsīti Jēkabu. Bērniem tika parādīta neliela dokumentālā filma par mājas vēsturi līdz mūsdienām. 

Pēc filmas bērni atbildēja uz jautājumiem, ko jaunu viņi ir uzzinājuši, vai patika filma, kādas ir viņu domas par Apsīša Jēkaba dzimtajām mājām.

Pirms bērni uzsāka gatavoties piknikam un aktivitātēm, tika pārrunāti drošības noteikumi.

Tika sagatavota piknika vieta, puikas palīdzēja sanest malku, meitenes sagatavoja mielastu. Bērni paēda, padzēra tēju un devās rotaļās. Rotaļas izdomāja paši, sadalījās komandās. Daļa bērnu spēlēja “Tuk, tuk”, daļa bērnu rādīja trikus viens otram, meitenes palīdzēja salasīt nokritušos ābolus.

Pirms došanās prom, viss tika nokopts, palīdzēja samazgāt traukus. Katrs ierakstīja savu vārdu lielajā viesu grāmatā. Pateicās par viesmīlību un devās atpakaļ 2,5 km garajā mājup ceļā.

Sociāla un pilsoniskā mācību jomā SR - Sadarbojoties īsteno kopīgu uzdevumu un vienojas par kopīgu mērķi.

Bērni sadalījās divās komandās (skaitot uz pirmais, otrais). Katrai komandai sava laukuma daļa. 

Uzdevums – kopīgi savākt krāsainās rudens lapas un izveidot no tām skaitļus pēc pašu iztēles (lielus, mazus, vienu, vairākus).

Uzdevums – tīrīt sniegu rotaļu laukumā.

Bērni ar sniega lāpstām tīra sniegu rotaļu laukumā. Veido taciņas, lai mazākie bērnudārza bērni var pārvietoties. 

Pašu priekam izveidoja lielu sniega kalnu, kur var šļūkt, kas bērniem ļoti patika. Ar lielu centību krāva sniegu kaudzē.

Uzdevums – izveidot no sniega burtu “K”.

Bērni paši liekot lietā savu iztēli, izveido burtu “K”. Idejas bija dažādas, kāds izveidoja no sniega, cits izraka sniegā, daļa bērnu iemīdīja sniegā burta formas, izveidoja no sniega pikām burtu.

Visi darbojās ar aizrautību, bērniem uzdevums ļoti patika.

Uzdevums – doties ārā pavasara medībās.

Pedagogs iepriekš ir sagatavojis attēlus ar pavasara vēstnešiem. Bērnu uzdevums atrast tuvākajā apkārtnē attēlotos pavasara vēstnešus.

Pirmais attēls, bērniem jāatrod strauts, kas ir netālu no skolas. Esot pie strauta bērni pēta vai strauts nav aizsalis, vai var sadzirdēt, kā strauts tek, kāda ir skaņa (atdarina skaņu). Nonāk pie secinājuma, ka strauts nav vairs aizsalis, kas liecina, ka tuvojas pavasaris.

Otrajā attēlā bērni meklē putnu būrīšus. Skolas parkā to ir daudz, bērni paši saskaitīja cik būrīšu ir parkā.

Trešais attēls - ieraudzīt putnu. Ļoti paveicās, tieši tajā brīdī bija novērojams putnu kāsis. Bērni stāstīja, ka putni atlido no siltajām zemēm uz mājām. Klausījās putnu dziesmas (atdarināja tās).

Trešajā attēlā jāatrod pumpurs. Turpat parkā bērni krūmos un pie kokiem meklēja pumpurus. Ar prieku vēroja, kāds izskatās pumpurs, izdarīja secinājumus, par to, kas no šī pumpura izplauks.

Ceturtajā attēlā – atrodi sniegpulkstenīti. Šis uzdevums bija sarežģītāks, bet izdevās atrast. Pārrunājām, kā jāizturas pret augiem, vai jāsaudzē, kā mēs varam palīdzēt dabai.

Bērni dalījās pašpieredzē visos atrastajos pavasara vēstnešos, pastāstīja, kā vēl var pateikt, ka ir atnācis pavasaris.

Pievērst bērnu uzmanību sarmas rakstiem uz nojumītes logiem. Rosinu rakstīt un zīmēt uz tiem. Ar cimdiem tas neizdodas. Pamēģinām to darīt ar pirkstu: auksts, bet sāk kust, jo roka silta. Iepriekšējā dienā spīdēja saule, no jumta nokusis sniegs, izveidojusies peļķe, kura pa nakti sasalusi. Pamanam , ka tā ir pārklājusies ar plānu , trauslu ledu. Izlaužot gabaliņu, caur to var skatīties, jo tas ir caurspīdīgs.
Sniegā pamanam savu pēdu nospiedumus, vērojam to rakstus. Pamēģinam no sniega ar formiņām veidot pēdas, plaukstas( labs veidošanas materiāls). Pārrunājam, kas vēl atstāj sniegā pēdas un ko ar sniegu vēl var darīt? ( veidot pikas, velt sniega vīrus, braukt ar ragaviņām, slēpot) Dodamies ar slēpēm uz trasi.

Dodamies uz savu bērnudārza parku.
Atkārtojam t.dz. aicinu bērnu runāt līdz.
                    Ai, bitīte, ai, bitīte
                  Tavu lielu čaklumu
                  Tecēj dienu, tecēj nakti,
                 Ne miedziņa negulēja.
No t.dz. iepazinām bites tikumu-čaklumu. Salīdzinājām ar iepriekšējās dienas pasaku ,,Sienāzis un skudra''.  Jautāju, kāds bija sienāzis, ko darīja ? Bērni atbild: Sienāzis bija slinks visu vasaru lēkāja un dziedāja, kamēr skudra čakli strādāja, bērniem ir ko salīdzināt.
Mums ir daudz koki un pie kokiem mums  visiem kopīgi pēc kārtas jāpiestiprina  kārtas skaitļi no 1.-10.,pēc tam uzdevums bērniem  pieliekt pie koka kukaiņa attēlu pēc brīvas izvēles. Kopā visi pārrunājam, piemēram, Es biti pieliku pie pirmā koka, Es lapseni pieliku pie otrā koka utt. rosinu runāt ar pilniem teikumiem. Tad bērni no groziņa ņem burtu, patstāvīgi atrod  kukaini ,pieliek burtu pie kukaiņa. Kopā visi pārrunājam, atkārtojam.

Kustību pauze ,,Kas notiek zem zemes''?

Bērni ņem lupas, meklē kukaiņus, meklē dažādus dabas materiālus, kas ir pieejami parkā un izveido savu kukaini.
Refleksija: Kukaiņus iepazinām divas nedēļas, krāsojot, zīmējot, veidojot no plastilīna, skaitot tautasdziesmas par kukaiņiem, lasot pamācošas pasakas, dabas stūrī pēc parauga no dažādiem dabas materiāliem izlika kukaiņus, izveidojot grupai rotājumus -bites locījuma tehnikā,, nogaršojām bitīšu medu, ārā pastaigu laikā ieraudzījām pirmo raibo taureni.

Ārā vingro ar maisiņiem.

Met tālumā tukšus maisiņus (nesaburzītus, saburzītus pikā).

Sapilda tos ar sniegu.

Saskaita, salīdzina svaru.

Met tālumā ar vienu roku, ar abām rokām.

Salīdzina izturību, metiena tālumu.

Plēš maisiņus ar rokām, izber sniegu.

Satīra sniegu ar lāpstām kupenā.

Bērnu vecums 5-6 gadi

Tēma: PĀRMAIŅAS!

Integrācija izglītības jomās: Dabas joma, fiziskā attīstība, sociālā un komunikatīvā attīstība, mākslinieciskā un estētiskā attīstība, runas attīstība, matemātiskā attīstība.

Mērķis: Izziņas interešu veidošana par pārmaiņām dabā un sabiedrībā rudenī.

Uzdevumi:

1.Paplašināt un aktivizēt vārdu krājumu ar sēņu, koku  un dažādu citu augu nosaukumiem.

2. Attīstīt domāšanu atcerēties  nosaukumus darbojoties ar viņiem.

3 .Nostiprināt vērošanas un pētīšanas prasmes. (Dažāds dabas materiāls kas atrodams mežā).

4. Veidot saskarsmes prasmes veicot kopīgu darbu. (Izveidojot rudenīgi skaistu mandalu bērnudārza teritorijā).

5. Rosināt iesaistīties dažādās kopējās rotaļās. Kustību rotaļa :,,Aukstāk par zemi”.

Didaktiskā rotaļa :,, Atrodi tādu pašu”.

6. Izraisīt bērnos pozitīvas emocijas par padarīto darbu, saskatīt savā darbā veikumu, vai kļūdas un veiksmīgi vērst visu par labu.

 

Stāķu PII Skolotāja: SINDIJA ZIEDIŅA

Stāķu PII skolotāja Alla Iliņa

Mērķis: sniegt priekšstatu par ziemas priekiem un aktivitātēm, gūt labas emocijas un prieka sajūtu.

Nodarbības norises vieta: kalns, kas atrodas ārpus PII teritorijas. 

Pirms došanās ceļā skolotāja bērniem pastāsta par drošības noteikumiem, pārrunājam arī par to, ko ņemsim līdzi, lai varētu braukt no kalna lejā – ragavas un ābolītis.

Priecīgi, raitā solī bērni dodas ceļā. Kāds no bērniem velk ragavas, kāds sēž ragavās un kāds iet kājām. Laimīgi un priecīgi, bērni laižas no kalna lejā. Bērni paši izvēlās ar kuru draugu kopā sēsties ragavās. Kāds izvēlas braukt viens. Bērni paši uzkāpj kalnā, kurš rāpus, kurš ar kājām, kurš ar skolotāja palīdzību. Bērni priecīgi darbojas, novēro, ka ar ragavām var nobraukt vairāki, bet ar ābolīti – viens. Kā rezultātā izveidojas sacensības, kurš tālāk aizbrauks, izbaudījuši ziemas priekus, bērni atgriežas PII.

Stāķu PII skolotāja Alla Iliņa

Mērķis: novērojot gadalaika pārmaiņas, rosināt iesaistīties laukumiņa sakopšanā.

Nodarbība notiek āra vidē, savā laukumiņā. Iestājoties pavasarim, dabā notiek pārmaiņas, tiek novērots, ka laiks paliek siltāks, sniegs nokusis. Mūsu laukumiņa teritorijā aug 2 koki (bērzi), pēc kuriem , skatoties pa logu ziemas laikā, var noteikt, vai ārā ir vējš - kokiem zari šūpojas. Dodoties laukumiņā, tiek novērots, ka zemē ir sabiruši koku zari, līdz ar to laukums izskatās nesakopts, skolotāja mudina padomāt, ko varētu darīt, lai sakoptu laukumu. Bērni piedāvā savākt zarus, tā arī notiek, bērni, atbildīgi salasīja zarus. Skolotāja piedāvā likt zarus vienā vietā, kā rezultātā izveidojās zaru kaudze. Kopā pēta un salīdzina, cik dažādi ir zari ( resni, tievi, īsi, gari). Skolotāja piedāvā no zariem savīt ligzdu, jo tuvojas Lieldienas un varbūt tur varēs atrast Lieldienu olu. Pārējos zarus sētnieks aiznesa prom.

Tika organizēti 2 pasākumi-viens mazākajiem (1-4 gadniekiem), otrs-lielākajiem (5-7gadniekiem) iestādes bērniem. Bērni dalījās ar savām zināšanām par Lieldienām, kuras iepriekš bija apguvuši kopā ar savām grupu skolotājām,  atbildot uz Saimnieces uzdotajiem jautājumiem. Katram pasākumam bija 2 daļas- 1.daļa-muzikālā (vadīja mūzikas skolotāja Līga, iejūtoties Saimnieces lomā), pēc kuras kopā ar Zaķi(sporta skolotāju Reini), kurš arī iesaistījās kopā ar bērniem muzikālajās aktivitātēs,  bērni devās uz pasākuma 2.daļu-sportiskām aktivitātēm. Izpildot visas sportiskās aktivitātes, katra grupiņa saņēma pārsteigumu no paša Lieldienu zaķa.

Gandarījums bija redzēt bērnu prieka pilnās sejas, kopā dziedot, rotaļājoties un sportojot mūsu iestādes Lieldienu noskaņās sapostajā teritorijā.

Pasākumu organizēja un vadīja  Stāķu PII mūzikas skolotāja Līga Kušķe, sadarbojoties ar sporta skolotāju Reini Felderu.

 

Āra nodarbībā pārrunā, kāds šodien ir laiks. Spīd saule, kas veido apkārt esošo priekšmetu ēnas. Nostājoties ar muguru pret sauli, mēs varam ieraudzīt arī savu ēnu. Skolotāja aicina bērnus sadalīties pa pāriem un atrast vietu laukumā. Bērni izvēlas piedāvāto materiālu (kociņi, lineāls, metra mērs, soļi), ar ko mērīs sava drauga ēnu. Seko darbs pāros. Noskaidrojam, cik gara bijusi katra bērna ēna. Skolotāja ierosina apvilkt ar krāsu bērnu ēnas. Bērni ar prieku iesaistās dotajā aktivitātē, nostājoties dažādās pozās. Kopā aplūko un novērtē sava darba rezultātu, pastāstot, kā šodien nodarbībā veicās, ko mainītu savā darbībā, ko iemācījies no jauna.

SR – praktiskā darbībā, eksperimentējot, izmantojot maņas, novēro un iepazīst ūdens īpašības.

Nosauc novērotās dabas parādības( ūdens, sniegs, kušana/ kūst)

SR – atšķir priekšmetu apaļas formas.

Praktiskā darbībā atšķir jēdzienus – uz, zem.

Praktiskā darbībā nosauc priekšmetu krāsas.

Noskaidrojām, kas ir “ SKITTLES”. Mazas, krāsainas  “ končiņas”, kas varen labi garšo. Un tām ir dažādas garšas un kūst mutē. 

Atcerējāmies par veselīgo uzturu un saldumiem.

Eksperimentu veicām divejādi – gan grupas telpā, izmantojot ūdeni, gan āra vidē, izmantojot sniegu.

Eksperiments telpā un eksperiments āra vidē bija līdzīgs pēc darbības, bet atšķīrās pēc ilguma, tas ir pēc laika, ko veltījām vērošanai, līdz redzējām rezultātu. 

Vērojumus piefiksējām nofotografējot, lai varam precīzāk redzēt notikušās izmaiņas. Varam atklāt, ka rezultāts bija smaržīgs un krāsains! 

SR: izmanto dažādas līnijas, laukumus un krāsas radošajā darbā. 

Emocionāli atsaucas daudzveidīgām mākslas izpausmēm. 

Iesaistās mākslas darbībās.

Stāsta/rāda par savā radošajā darbā attēloto. 

SR: praktiskā darbībā novēro, iepazīst sniegu. 

Ar iekrāsotu ūdeni pulverizatorā, izsmidzinot to, zīmē sniegā dažādas līnijas.

Tad apbrīnojām – stāstījām, rādījām un priecājāmies. Centāmies saskatīt un atrast savas līnijas. 

Noslēgumā visi sastājāmies un nofotografējāmies pie radošā darba. 

Uzdevumi:

·         Sasveicināšanās ar kustībām, 

·         Pārrunas par ziemu, sniega īpašībām, ledū iesalušo figūru apskatīšana, 

·         Sniega kalniņu krāsošana, 

·         Kustību rotaļa ar krāsainajām bumbiņām, pikošanās.

Kopā ar bērniem izveidojām 2 sniega kalniņus – lielāku un mazāku. Noskaidrojām, ka sniega kalniņi ir balti, bet , lai būtu skaistāk, varam tos nokrāsot. Izlēmām krāsot zaļā un dzeltenā krāsā, lai krāsojot nesajauktu, uz katra kalniņa novietojām kociņu ar attiecīgās krāsas lentīti. Piepildījām pudeles ar krāsaino ūdeni un devāmies paveikt darbiņu. Tā kā šādu uzdevumu veicām pirmo reizi, bērni nedaudz apjuka, bet  ar skolotājas palīdzību saprata, kurš kalniņš jākrāso. Visi priecājāmies par skaistajiem kalniņiem.

   “Tirgus iela.” Bērniem patīk gatavot dažādas lietas no dabas materiāliem. No čiekura un zariņa izveido mikrofonu, koka miza, kā izrādās, var būt dinozaura āda utt. Ierosināju izveidot tirgu. Bērni no apkārtnē atrodamā gatavoja visneiedomājamākās lietas, iekārtoja savas darba vietas. Es skatījos, ko kurš dara. Aktivitāte sākās tikai ar dažiem bērniem, bet vēlāk varēja novērot aktīvu visu grupiņas bērnu iesaisti. Iegādājos čiekura mikrofonu par 5 bērza lapām. Gāju intervēt tos, kas tirgojas un iepērkas. Sākumā bērni, bikli smaidīdami, novēroja notiekošo, bet tad viens pēc otra atvērās un iesaistījās rotaļā. Nodevu mikrofonu aktīvai, radošai meitenei, lai viņa intervē pārējos grupas biedrus, bet pati filmēju. Video kopīgi noskatījāmies. Intervijās ievērojām sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas – sasveicināties, iepazīties, teikt “paldies” un “lūdzu”, ja nepieciešams, izturēties pieklājīgi, lietot literāri pareizu valodu. Teritorijā mums ir arī skatuvīte. Bērniem izstāstīju, ka tirgos bieži vien ir mūzika. Sāku dziedāt es, un aicināju bērnus pievienoties. Atkal izmantojām čiekura mikrofonu. Bērni piesaka, kurš uzstāsies nākamais, tiek piešķirtas jaunas lomas, dziedātas un sacerētas dziesmas. Bērni jutās kā skatuves mākslinieki, mūziķi, solisti. Vētraini aplausi, un prieks par padarīto, bet pats galvenais – ideju uztveršana un to īstenošana. Šī tirgošanās mums ilga vairāk kā nedēļu! Un tirgot var gandrīz vai jebko!

   Bērni izmantoja savu personīgo pieredzi un iespaidus, radot lielisku atmosfēru savā starpā rotaļas gaitā. Tie, kuriem vecāki strādā tirdzniecības jomā, ir vairāk zinoši, runā un darbojas reālistiski. Ir pamanījuši, ka jāuzraksta zīmes “slēgts”, “atvērts”, “pārtraukums”, devās pēc precēm, savā starpā vienojās par maiņām, skaitīja “naudu” un veica dažādus pierakstus. Bērni paši izveidoja interesantu vidi rotaļai, atrodot tai nepieciešamos elementus ikdienišķās, viegli pieejamās lietās, dabas materiālos. Iesaistījām arī citu grupu bērnus, aicinot nākt “iepirkties”. Arī tie bērniņi mācījās skaitīt “naudu” un veikt pirkumus, neaizmirstot par sasveicināšanos un pieklājības normām.

•    Sīkās motorikas attīstība;

•    Iztēles attīstība;

•    Prasme sadarboties, veidot kompromisus;

•    Socializēšanās praktizēšana, attīstīšana;

•    Skaitīšana, salīdzināšana, ciparu mācīšanās;

•    Burti, rakstīšana, lasīšana;

•    Prasme uzstāties;

•    Komunikācijas prasmju attīstība.

   “Koncerts”. Arī šo aktivitāti iesāku es. Mums teritorijā ir pieejami dažāda augstuma bluķi. Uzkāpu uz viena un norunāju dzejolīti, paklanījos, aicināju nākamo, kurš vēlas uzstāties. Tā sākās mūsu koncertēšana – bērni pieteicās dziedāt, skaitīt dzejoļus, dejot, stāstīt piedzīvojumus utt. Bērni dzied gan dziesmas, ko klausās mājās, gan dziesmas, ko iemācījušies mūzikas nodarbībās.

   Bērni sāka organizēt grupu – meklēja bungas, ģitāras un citus mūzikas instrumentus. To visu viņiem izdevās atrast savā apkārtnē – noderēja zariņi, koka ripas, čiekuri, akmeņi u.c. dabā atrodami materiāli. Protams, atkal ievērojam pieklājības normas – uzklausām viens otru, protam pagaidīt savu kārtu, aplaudējam, izsakām viens otram komplimentus par labi padarītu darbu. Ar šīs spēles palīdzību bērni pilnveido prasmi uzstāties. Viena meitenīte teica, ka kautrējas. Noskaidrojusi, ka viņa labprāt gribētu uzstāties ar dziesmu, devu roku, un kopā kāpām uz skatuves. Dziesmu es zināju, taču apzināti “aizmirsu” - meitene teica priekšā vārdus, dziedāja. Bērni arvien vairāk iesaistījās, bija priecīgi, turpretī es pamazām atkāpos no spēles, līdz biju tikai novērotāja pozīcijā. Bērni vieni paši lieliski tika galā ar rotaļas organizēšanu.

•    Čiekuru salīdzināšana. Paņemam čiekuru no priedes, čiekuru no egles, vērojam tos, salīdzinam, atrodam līdzīgo un atšķirīgo. Esam iesākuši atšķirības atcerēties šādi – priedei ir garas skujas, bet īss čiekurs, taču eglei ir īsas skujas, bet garš čiekurs.

•    Pacietīgākie bērni ar prieku vēro, kā krīt egles sēkliņa. Tā virpuļo kā helikopters. Apskatām, kā sēkliņa izskatās. Iemācījāmies, kāpēc sēkliņai ir “spārniņš” - lai vējš to nestu!

•    Salīdzinājām koku lapas, mizas.

•    Iemācījāmies atšķirību starp kokiem un krūmiem (kokam ir viens stumbrs, bet krūmiem to ir daudz), nosaucām atpazīstamākos. Spēlējām spēles, kuru gaitā bērni skaitīja kokus, krūmus, noteica, kuru ir vairāk utt.

•    Bērniem patīk akmeņi – kaut vai tikai paturēt rokās, taču akmeņiem ir visdažādākie pielietojumi – ar tiem var ritmizēt vārdus un melodijas, sist līdzi zilbēm, izlikt burtus un ciparus, un citus attēlus.

•    Mums patīk izmantot vienkāršu tāfeli (ārā tāda ir), lai rakstītu burtus, vārdus. Mēs zīmējām ar aizvērtām acīm, minējām viens otra zīmējumus utt.

•    Zīmēt mums izdevās arī ar smiltīm. Vispirms uz papīra ar PVA līmi uzzīmējām vēlamo attēlu, tad papīru pārkaisa ar sausajām smiltīm, lieko nopurina, un darbiņš ir gatavs.

•    Vērojam gadalaiku ritējumu un/vai maiņu ik dienu. Pamanām pirmos putnus, uzsalušo ledu, un tā kušanas procesu, pirmo no zemes izspraukušos ziedu utt. Pārrunājam novēroto lietu vai parādību nosaukumus, pirmās skaņas.

•    Smiltīs vai uz bruģa rakstām burtus un vārdus, kā arī zīmējam.

•    Mūsu teritorijā ir nojume, kurā ir galdi. Rudenī lasām koku lapas un veram uz kociņiem vai drātīm. Rullējam un veidojam puķes no salasītajām lapām. Top dažādi lapu dekori. Lapas telpā nest nevajag, strādājam svaigā gaisā.

•    Vērojam teritorijā augošo pīlādzi visu gadu, līdz redzam ogas. Tās pagaršojam, veram virtenēs, kā arī izmantojam tējas pagatavošanai.

•    Iekurinam ugunskuru. Uzvāram tēju, dzeram paši un cienājam citu grupiņu bērnus. Esam arī oglēs cepuši maizīti, kartupeļus. Apsēžamies ar tējas krūzi pie galda vai uz bluķīšiem, pārrunājam interesantas tēmas, esam ārā.

•    Atbalstīju bērnu vēlmi taisīt “bāzi”. Viņi saveļ bluķus, taisa sienas, telpas, vāc egļu skujas gultai utt.

SR. Dabaszinību jomā. Saskata koku daudzveidību, atrod dažādu koku lapas. Atšķir un nosauc pazīstamu koku lapas.

Matemātikas jomā. Salīdzina koku lapas, sakārto tās no mazākā uz lielāku. Saskaita lapas, skaitu apzīmē ar ciparu, uzraksta to.

Valodas joma. Stāsta par novēroto, izdara secinājumus. Runā saskaņo lietvārdus ar īpašības vārdiem.

Parkā vēro un salīdzina koku stumbrus, lapas, nosauc kokus, kurus zina (bērzs, ozols, kļava,  utt). 
Raksturo atrastās koku lapas izmanto īpašības vārdus. Kad dažādās koku lapas atrastas, tās tiek sagrupētas pa koku sugām, un saskaitītas, no cik dažādiem kokiem lapas ir atrastas. Bērni palīdz viens otram, ja nepieciešams meklē pieaugušā palīdzību. Kopīgi noskaidrojam ar koku noteicēja palīdzību, kādu koku lapas ir katram bērnam. 
Bērni izdara secinājumus, ka parkā ir daudz dažādi koki. Parkā aug vismaz 10 dažādu lapu koku sugas. 
Viena koka lapas ir dažādos izmēros, krāsās un formās. 

 

Dodoties pastaigā, bērni zīmē karti, kurā atspoguļo maršrutu – virzienus, kā no PII nokļūt līdz Sarkanajai pilij, pievēršot uzmanību ielu nosaukumiem, ceļa zīmēm, ceļu satiksmes noteikumiem.

Nonākot galamērķī, aplūko pili, atbild uz konkrētiem jautājumiem par redzēto, pamana ģeometriskas formas – trīsstūri, četrstūri ( kvadrātu vai taisnstūri), riņķi, veic ierakstus pašu veidotās darba lapās. Patstāvīgi zīmē dažādas formas laukumus, attēlojot Sarkano pili, pēc vērojuma.
Atgriežoties PII, no piedāvātajiem vai paša izvēlētajiem materiāliem, konstruē pili. Zīmēto maršrutu izspēlē ar Photon robota palīdzību.