-Vīriešu augstākais slānis bija aristokrāti. Aristokrāti iesaistījās polisu pārvaldē. Otrais slānis bija vīrieši ar mazāk auglīgu zemi. Tos sauca par perioikoi. Trešais slānis nodarbojās ar tirzniecību un manufaktūru.

-Sievietēm bija maz tiesību, tās laiku pavadīja mājās, rūpējoties par bērniem. Sievietes drīkstēja dzert vīnu un viņām drīkstēja piederēt zeme.

-Bērni apmeklēja skolas, tie mācījās lasīt, rakstīt un apguva matemātiku. Vēlāk arī literatūru un fiziskas aktivitātes. Atēnās zēniem bija obligāts militārais dienests. Meitenes mācījās, viņas apguva vieglatlētiku un dejošanu.

-Pusdarbnieki ir Spartas heloti. Tos nevarēja pārdot. Helotiem bija jāpiedalās karā.

-Vergi uzskatīti kā vajadzība un kaut kas normāls. Vergi iegūti tos iegādājoties, zādzībās un karos. Vergi varēja piederēt arī valstij. Vergi nodarbojās ar darbiem mājās, ar lauksaimniecību, darbu raktuvēs, izklaidē un militārajos spēkos.

-Politeisms valdīja ,tā bija ticība dieviem. Galvenie dievi bija Olimpa dievi, piemēram Zevs. Uzskatīts, ka tie mitinājās Olimpa kalnā. Dievi pielūgti problēmās saistītās ar karu. Par godu dieviem tika celti tempļi.

2.Intelektuālie sasniegumi-Senā Grieķija pazīstama ar vienu no agrākajām demokrātijas formām. Atēnu demokrātija ļāva tiesīgiem pilsoņiem piedalīties lēmumu pieņemšanā.

-Filozofijai un filozofiem bija liela ietekme uz Rietumu domāšanu. Grieķu filozofija centās izprast fundimentālus jautājumus par visumu, cilvēka eksistenci un zināšanu būtību.

- Matemātikā pamatus ģeometrijai lika Grieķu matemātiķi, izstrādājot teorēmas un principus. Tos izmanto arī mūsdienās. Grieķi progresēja trigonometrijā, algebrā un skaitļu teorijā.

-Medicīnā Sengrieķu ārsti lika pamatus zinātniskām pieejām dziedniecībā. Grieķu medicīna ietekmēja vēlākās medicīnas tradīcijas, veicināja mūsdienu medicīnas prakses attīstību.

3.Mākslas jomas

-Tēlniecība bija tēlotāja mākslas veids, kurā no daudzveidīgiem materiāliem veidoti telpiski darbi. Seno Grieķu tēlniecība iedalās helēnisma, klasiskajā un arhaiskajā. Helēnisma laikmetā skulptūru kvalitāte un oriģinalitāte kritās, bet tās tika veidotas dabīgākas. Klasiskajā periodā skulptūrās attēlo personas kustībā. Arhaiskajā periodā veidotas skulptūras ar cilvēkiem stāvošā pozīcijā.

-Arhitektūra bija mākslas veids, kas radīja telpisku vidi kurā notika cilvēka dzīves procesi. Grieķu arhitekti uzmanību pievērsa simetrijai un proporcijām. Zināmākais grieķu arhitektūras sasniegums ir Partenons, templis celts par godu Atēnai. Daudzas grieķu celtnes tika veltītas grieķu dieviem un dievietēm.

-Keramika Senajā Grieķijā iedalīta četros veidos. Protoģeometriskā keramika, tās raksturīgākā iezīme ir apļi un pusapļi ar kuriem tā rotāta. Ģeometriskai keramikai raksturīgs, ka viss trauks noklāts ar horizontālām joslām, un rotāts ar ģeometriskām figūrām. Sarkanfigūru keramikā trauks noklāts ar melnu krāsu tā, lai figūras paliek sarkanas bet fons melns, detaļas iezīmētas ar lakas līnijām. Melnfigūru keramikai raksturīgs melnas krāsas gleznojums uz sarkanā māla trauka fona, detaļas ieskrāpētas.

-Teātris aizsākās 6.gs.p.m.ē. Atēnās ar traģēdiju lugu priekšnesumiem. Senajā Grieķijā teātris iedalījās traģēdijās un komēdijās. Traģēdiju sižeti veidoti no grieķu mitoloģijas. Vardarbība uz skatuves nebija atļauta. Dzejnieks ar savu lugu nevarēja izteikt komentārus vai politiskus paziņojumus. Komēdija sākās no 6.gs.p.m.ē, kur attēloti cilvēki zirgu tērpos un dejotāji pārspīlētos tērpos. Komēdijas avoti uzskatīti Arhiloha un Hiponaksa dzejoļi. Komēdiju izrādes sākās ar kora uzvedumu. Komēdijās pieļauts, ka tiek adresēti tā laika notikumi.

-Patriecieši bija valdošā aristokrātu klase, laika gaitā patrieciešu bagātības samazinājās un plebeju pieauga.

-Plebeji bija strādnieku šķira, bija arī ietekmīgas plebeju ģimenes.

-Eketi bija jātnieki un kavalēriji. Viņi kļuva par daļu augstās klases, un nodarbojās ar uzņēmējdarbību. Ekiti bija patriciešu šķiras vīrieši, kas atradās sociāli zemāk par senatoru šķiru.

-Atbrīvotie bija šķira, kas panāca brīvības izpirkšanu. Atbrīvotais kļuva par īpašnieka klientu. Atbrīvotajiem tika piešķirta pilsonība, taču tie nedrīkstēja ieņemt politiskus amatus, bet to bērniem tika piešķirtas visas pilsoņu tiesības.

-Vergi bija zemākā sabiedrības šķira bez jebkādām tiesībām, un tie tika uzskatīti par saimnieka īpašumu. Romieši paļāvās uz vergiem, lai viņi darītu tos darbus kurus paši nevēlējās darīt.

-Tēvs pieņēma lēmumus, un viņam bija pilnīga kontrole pār bērniem neatkarīgi no to vecuma. Tēvam bija tiesības lemt, vai bērns tiks audzināts mājās. Ja tēvs bērnu pēc dzemdībām pacēla, tas nozīmēja, ka tēvs to pieņēma, ja apgriezās un aizgāja prom, tad bērns netika pieņemts. Lielākoties atraidītas meitenes. Pie varas esošajiem bija pienākums rūpēties par tiem, kas atrodas zemāk.

-Politeisms valdīja Senajā Romā. Visu gadu notika festivāli kuros svinēti dievi. Visi likumi un rituāli tika mīkstināti, vergi drīkstēja piedalīties svētkos.

2.Intelektuālie sasniegumi-Inženierija un arhitektūra, Romieši akveduktu ideju attīstīja un uzlaboja. Akvedukti radīja iespēju transportēt ūdeni. Kā arī Romieši uzbūvēja ceļus ,kas garāki par 88000km.

-Farmakoloģiju ietekmēja grieķu veikumi, taču romiešu atklājumi šajā jomā bija kā pamatakmens viduslaiku medicīnai. Romieši izmantojot grieķu grāmatas, medicīnā sāka izmantot garšaugus un saknes, minerālus, dzīvnieku produktus un metālus. Medikamenti kļuva aizvien pieejamāki.

-Lauksaimniecībā izstrādāti instrumenti, riteņu arkli, vēršu vilktas ražas novākšanas mašīnas, kuras uzlaboja efektivitāti. Attīstījās lopkopības prasmes. Romieši iemantoja pārtikas konservēšanu .

3.Mākslas jomas

-Tēlniecība apvienoja klasiskās grieķu tēlniecības idealizēto pilnību ar tiekšanos pēc reālisma. Lielākā daļa saglabājušos romiešu tēlniecības paraugu ir marmorā. Romieši attēloja dievus, taču, kad Romas imperatori sāka pretendēt uz dievišķību arī viņi kļuva par statuju objektu. Skulptūras romiešu ēkās varēja būt ar dekoratīvu vai politisku nozīmi.

-Glezniecībā dizaini var būt no sarežģītām reālistiskām detaļām līdz ļoti impresionistiskiem apmetumiem, kas aptvēra visu sienu platību tostarp griestus. Uz sienām uzgleznotas visdažādākās ainas.

-Mozaīkas veidotas izmantojot mazus kvadrātus. Kvadrāti izgriezti no marmora, flīzēm, stikla, keramikas un akmens. Laika gaitā mozaīkas kļuva arvien reālistiskākas.

-Arhitektūra-Romas arhitekti izmantoja jonu, doriešu un korintiešu orderi. Romieši neizgudroja kaļķa javu, bet viņi bija pirmie, kas ieraudzīja visas iespējas to izmantot betona ražošanā.

-Bizantijas sabiedrībā dominēja imperatora ģimene un valdīja vīriešu aristokrātija, sabiedrība iedalīta divās grupās, priviliģētie un pazemīgie. Sodi pazemīgajiem bija bargāki taču smagajos noziegumos viss bija vienlīdzīgs. Dzīves līmeņa ziņā pastāvēja liela atšķirība. Aristokrāti bagātības un varu ieguva zemes īpašumtiesību dēļ. Zemes īpašumtiesības tika mantotas, taču piešķirt un atņemt tās var imperators. Uzlabot savu sociālo stāvokli neatkarīgi no esošā uzvārda var ar izglītību. Aristokrātus varēja atšķirt pēc zīda apģērba un juvelierizstrādājumiem. Bizantijas sabiedrības zemākajos līmeņos atradās strādnieki. Šķiras augšgalā atradās juristi, grāmatveži, amatpersonas un diplomāti. Baņķieri un tirgotāji varēja būt bagāti taču aristokrātija viņus turēja zemā cieņā. Vislielākā grupa bija lauksaimnieki kuriem piederēja sava zeme. Lauksaimnieki bija nedaudz augstāki par vergiem. Verdzība ir viena no Bizantijas dīvainajām iezīmēm, jo baznīcā tika atzīts, ka Dieva priekšā visi cilvēki ir vienlīdzīgi neatkarīgi no viņu sociāla stāvokļa. Aristokrātiskajām sievietēm uzticēta ģimenes mājas vadība un bērnu aprūpe. Viņas nevarēja ieņemt kādu ievērojamu valsts amatu. Viņām nebija oficiālas izglītības ,viņas iemācījās vērpt, aust, lasīt, un rakstīt. Zemākas klases sievietes bija aktrises vai prostitūtas. Sociālu attīstību varēja panākt caur laulību.

2.Intelektuālie sasniegumi

-Izglītība tika uzskatīta kā kas ļoti svarīgs, Konstantinopoles universitāte kalpoja kā centrs zinātniekiem studentiem un intelektuāļiem. Bizantijas zinātnieki turpināja klasiskās grieķu literatūras ,filozofijas un zinātnes studiju tradīciju, tādejādi apvienojot bizantiešu intelektuālo pasauli ar klasisko pagātni. Universitātes mācību programma aptvēra plašu priekšmetu klāstu, piemēram, matemātiku, retoriku, filozofiju, gramatiku, astroloģiju un teoloģiju. Daudznozaru pieeja nodrošināja sabiedrības virspusīgu izglītību.

3.Mākslas jomas

-Arhitektūra pirmajā periodā pārstāv tradīciju iemūžināšanu grieķu un romiešu pasaules kultūras ietvaros. Kristiešu baznīcas, pārsvarā bazilikas, radās no pagānu prototipiem, to celtniecība tika uzticēta darbnīcām, kuras iepriekš nodarbinātas pagānu projektos. Otrais periods bija visproduktīvākais. Būvniecības nozīme šajā periodā praktiski tika samazināta līdz saglabāšanai un remontam. Ceturtajā periodā pilis un pils zāles atklāj jaunu ietekmes avotu, islāma mākslu un arhitektūru. Baznīcu veidi pieauga, vienlaikus piedzīvojot ievērojamu mēroga samazinājumu. Piektajā periodā Konstantinopolei bija centrālā arhitektu, amatnieku, ideju un materiālu informācijas centra loma. Sestajā jeb latiņu okupācijas periodā izzuda galvaspilsētas izcilā arhitektūras ietekme. Septītajā periodā Bizantija atkal kļuva par arhitektūras aktivitāšu centru.

-Mozaīkas bija dārgākais un modernākais sienu gleznojumu veids. Pāreja uz mozaīku izmantošanu sienu dekorēšanai nozīmēja to, ka var tikt izmantoti trauslāki materiāli.

-Humānisms kļuva nozīmīgs renesansē, tas cilvēkam lika apšaubīt Romas katoļu baznīcu. Cilvēki iemācījās lasīt, rakstīt un interpretēt idejas, tie cieši kritizēja un pētīja reliģiju. Tika radīta jauna kristietības forma, pazīstama kā protestantisms.

-Sabiedrība sastāvēja no garīdzniekiem, muižniekiem un valdošās šķiras. Trešā kārta sastādīja lielāko sabiedrības daļu Renesansē. Aspektiem mainoties aristokrātija palika kāda bija. Viena no vienīgajām atšķirībām starp aristokrātisko dzīvi renesansē un viduslaikos bija, ka to bija grūtāk uzturēt. Renesanses lielākā sabiedrības daļa bija darba ļaudis, tomēr tiem Renesanses laikmetā bija jauna vieta sabiedrībā, jo dzimtbūšana izkrita no ierastās prakses. Tas bija saistīts ar melno mēri un problēmām, ko tas izraisīja ekonomikā. Pirms Renesanses verdzība bija gandrīz atmesta, taču Rekonkistas rezultātā karagūstekņu kā vergu izmantošana atkal parādījās.

2.Intelektuālie sasniegumi

-Humānisti bija ieinteresēti klasisko zināšanu apgūšanā, kā arī savu prasmju un talantu attīstībā. Renesanses humānisms ietekmēja sabiedrības uzskatus, un šī perioda literatūru, mākslu un izglītību.

-Medicīnas nozarē izmantoti sengrieķu atklājumi. Revolucionāru veikumu panāca Vilijams Hārvijs kurš publicēja grāmatu De Motu Cordis, tajā veikta detalizēta un vispārēja sirds struktūras analīze.

-Astronomija-Renesanses laikā zinātnieki atkārtoti atklāja Platona darbus, kad tie iekļuva Eiropā caur musulmaņu Spāniju un Bizantiju.

3.Mākslas jomas

-Māksla ietver dažas no atpazīstamākajām gleznām un skulptūrām. Renesanses māksla ietver interesi par klasiskās mākslas elementu tveršanu, cilvēka ķermeņa formu un proporcijām, pagānu un reliģiskās ikonogrāfijas sajaukšanu. 14. gadsimtā eksperimentēti ar daudziem renesanses mākslas elementiem. Apgleznoti paneļi altārgleznām un freskām bija visizplatītākais mākslinieciskās dekorācijas veids. Renesanses gleznotāji sienām izmantoja fresku tehniku, paneļiem - temperu, bet paneļiem vai audekliem - eļļu. Portreti bija joma, kurā renesanses mākslinieki bija izcili. Slavenākais piemērs ir Leonardo Mona Liza. Ar tēlniecību saistīta māksla bija gravēšana. Renesanses māksla nepārtraukti attīstījās.

2.Intelektuālie sasniegumi Tehnoloģijas galvenokārt tika izstrādātas, izmantojot nelielas inovācijas un izmantojot musulmaņu starpniecību. Lielākie tehnoloģiskie sasniegumi ietvēra pirmos mehāniskos pulksteņus. Katedrāļu un piļu celtniecība attīstīja celtniecības tehnoloģijas, kā rezultātā tika izveidotas lielas akmens ēkas.

3.Mākslas jomas, baznīcu un klosteru izveidošana izraisīja akmens arhitektūras attīstību. Kopš sākotnējiem pirmsākumiem, kas pazīstami kā pirmā romānika, stils uzplauka un izplatījās visā Eiropā. No 12. gadsimta sākuma franču celtnieki attīstīja gotikas stilu.

2.Intelektuālie sasniegumi- Švābu astronoms J.Keplers atklāja likumus, saskaņā ar kuriem planētas riņķo ap sauli pa eliptiskām orbītām. Zinātnieks Galilejs izgudroja termometru, svārsta pulksteni, pirmo teleskopu ar kura palīdzību veica virkni atklājumu. Viljams Hārvijs atklāja asinsriti. Fiziķis un matemātiķis Kristiāns Higinss izgatavoja pirmo pulksteni ar svārstu. J.Keplers izgudroja tālskati. Ņūtons atklāja gravitācijas likumu. Roberts Boils radīja sērkociņus.

3.Mākslas jomas- Šajā laikā bija vērojama baroka māksla- pompozais un pārsātinātais baroks, kas kalpoja absolūtisma spožuma demonstrēšanai. Raksturīga mākslas iezīme -glezniecība, arhitektūra, tēlniecība, mūzika, mode, teātris slavina monarhu. Par valdošu mākslas stilu kļūst baroks. Baroks bija mākslas virziens, kura piekritēji centās atstāt uz cilvēku pēc iespējas dziļāku iespaidu ar masīvām un greznām būvēm, spilgtu notikumu atainojumu, košām krāsām, asiem gaismu un ēnu kontrastiem, masīvām skaņu kopām mūzikā. Versaļas pils ir Francijas karaļu pils Versaļā, Ildefransas reģionā, aptuveni 20 km no Parīzes centra un tās autors bija Luis Le Vau. Luiss Le Vau bija franču baroka arhitekts, kurš strādāja Francijas Luija XIV labā. Viņš bija arhitekts, kas palīdzēja attīstīt franču klasisko stilu 17. gadsimtā.

2.Intelektuālie sasniegumi- Ekonomists un filozofs Ādams Smits lika pamatus jaunai mācībai par tautsaimniecības liberālismu. Pretēji merkantilismam jaunā mācība noraidīja jebkādu valsts iejaukšanos saimniecībā. Filozofs un reliģijas vēsturnieks Deivids Hjūms izdeva Lielbritānijas vēsturi sešos sējumos. Dabaszinātnieks Karls fon Linnejs izstrādāja augu un dzīvnieku sistemātikas pamatus. Džeims Vats radīja tvaika mašīnu. Antuāns Lorāns noskaidroja, ka gaisam ir ķīmiskais sastāvs un ka, vielu degšanu izraisa to savienošanās ar skābekli.

3.Mākslas jomas- Eiropas mākslā un arhitektūrā 18. gs. valdīja stilu dažādība. Šajā laikā bija vērojams baroka mākslas noriets – pompozais un pārsātinātais baroks, kas bija kalpojis absolūtisma spožuma demonstrēšanai, pārveidojās intīmā mākslas stilā – rokoko. Tam raksturīgais dekoratīvais elements ir gliemežnīcas motīvs dažādās variācijās. Majestātiskuma vietā nāca maigums un graciozitāte, patosa vietā – vieglums, vieglprātība un jutekliskums. Tam vairāk atbilda mazas formas. Rokoko bija dekoratīvs stils. Tas nav sastopams namu fasādē, bet iekštelpu noformējumā – interjerā. Rokoko stilam bija raksturīgi sienu un griestu dekorējumi, dažādi interjera priekšmeti, sevišķi porcelāna figūras, arī mēbeles. Raksturīgākās krāsas bija gaiši zila, rozā un smilškrāsa. Par tā aizsācēju uzskata Robēru de Kotu. Rokoko ietekmēja arī dzīvesveidu, kas sāka līdzināties spēlei, rotaļai. Pils dārzos un parkos būvēja mākslīgas klintis un alas. Pievēršanās klasiskajām tradīcijām, kas uzplauka Senās Grieķijas un Romas arhitektūrā un mākslā, bija vērojama jau 17. gs. bet īstu uzplaukumu jaunais stils piedzīvoja laikā no 18. gs. Atgriešanās pie klasiskajām tradīcijām nozīmēja formu skaidrību, sakārtotību, līdzsvarotību un mieru, kas atbilda apgaismības laikmeta domāšanai. Pēc Romas Panteona parauga itāliešu arhitekta A.Palladio celtā slavenā Villa Rotonda. 18. gs. pirmajā pusē Lielbritānijā strādāja vairāki pazīstami arhitekti, piemēram, Viljams Kents un Kolins Kempbels.

2.Intelektuālie sasniegumi- 19.gadsimtā ievērojami izplatījās mehanizācija, vispirms rūpnīcās un pēc tam lauksaimniecībā. Kā arī zinātne tika atzīta kā profesija. Pēc tam Luiss Pastērs izveidoja pirmo vakcīnu pret trakumsērgu, kā arī veica daudzus atklājumus ķīmijas jomā, tostarp atklāja kristālu asimetriju. Ķīmijā Dmitrijs Mendeļejevs izveidoja pirmo periodisko elementu tabulu. Fizikā eksperimentu, teoriju un atklājumu dēļ tika izveidots elektromagnētisms kā jauns zinātnes zars. Termodinamika radīja izpratni par siltumu un tika definēts enerģijas jēdziens. Astronomijā tika atklāta planēta Neptūns. Bet vissvarīgākais solis zinātnē šajā laikā bija elektro zinātnes veidotāju formulētās idejas. Viņu darbs mainīja fiziku un ļāva radīt jaunas tehnoloģijas, piemēram, elektroenerģiju, elektrisko telegrāfu, telefonu un radio.

3.Mākslas jomas- 19. gadsimtā uzplauka inženiertehnisko metožu attīstība, vienlaikus strauji attīstoties idejai par dizainu arhitektūras pasaulē. Deviņpadsmitā gadsimta industrializācijas procesa rezultātā strauji paplašinājās iespējas tam, ka ēka var būt bez ierobežojumiem. Tas ļāva apvienot mākslu ar inženierzinātnēm, un tās izstrādājumi bija redzami 19. gadsimta arhitektūrā.

Šajā modernisma laikā bija straujas sociālās pārmaiņas, modernisti izjuta pieaugošu atsvešinātību, kas nav savienojama ar laika morāli, optimismu un konvencijām. Tika iezīmētas lielas pārmaiņas gan kultūrā, gan sabiedrībā. Cilvēkiem nācās pielāgoties jaunajām tehnoloģijām, sabiedriskām struktūrām un filozofiskām idejām, kas tika secināta kā atbilde uz industriālās revolūcijas un urbanizācijas sekām. Tā laika sabiedrība piedzīvoja un pārdzīvoja virkni sociālu, politisku un kultūras pārmaiņu. Kā jau zināms notika strauja industrializācija, kas mainīja katra cilvēka dzīves un darba apstākļus, radot arvien pieaugošu urbanizāciju.

Liela daļa cilvēku pārcēlās no laukiem uz pilsētām, meklējot rūpnīcas un jaunus darba tirgus. Radās jaunas sociālās grupas, kas guva lielu sociālo lomu un saskārās ar grūtiem darba apstākļiem. Strādnieku šķira, kuras intereses aizstāvēja sindikāti, pieauga un kļuva par nozīmīgu politisku spēku, kas veicināja konfliktus par darba un strādnieku tiesībām.

Modernisma laikā cilvēki sāka meklēt jaunus veidus, kā skatīties uz pasauli. Tas bija perioda sākums, kad filozofi un mākslinieki apšaubīja iepriekšējās tradicionālās vērtības un uzskatu sistēmu. Daudzas mākslas kustības, piemēram, kubisms un ekspresionisms, atspoguļoja iekšējās cīņas un dzīves sarežģītības, vienlaikus meklējot jaunas formas un izteiksmē.

Sieviešu lomai sabiedrībā iezīmējās lielas sociālās pārmaiņas. Sievietes ieguva tiesības uz izglītību un vēlēšanām, kas bija būtiski soli uz dzimumu vienlīdzību. Sociālās kustības veicināja sieviešu aktīvāku iesaisti sabiedriskajā dzīvē un strādnieku un sociālistiskās kustības pieauga, pieprasot labākus darba apstākļus un darba tiesības.

Šis laikmets ne tikai stimulēja jauno ideju rašanos, bet arī radīja estētisku un intelektuālu spriedzi, kas vēl joprojām ietekmē mūsdienu domāšanu un kultūru. Tas bija periods, kad sabiedrība tika aicināta izvērtēt savas vērtības un identitāti jaunā, dinamiskā pasaulē.

2.Intelektuālie sasniegumi-

Modernisma laikā intelektuālie sasniegumi būtiski ietekmēja sabiedrību, piedāvājot jaunas perspektīvas un domāšanas veidus. Šajā periodā idejas kā eksistenciālisms, freidisms un marksisms radīja pamatu jauniem filozofiskiem un sociāliem uzskatiem, kas izaicināja tradicionālās vērtības un uzskatus. Eksistenciālisms, piemēram, pievērsa uzmanību individa brīvībai un iespējām, kā arī dzīves jēgas meklējumiem, kamēr freidisms atklāja cilvēka apziņas dziļumus un nevēlētās domas. Marksisms, savukārt, rosināja diskusiju par sociālo taisnīgumu un ekonomiskās sistēmas ietekmi uz cilvēku dzīvi.

Tehnoloģiskās un zinātniskās izmaiņas, piemēram, elektrifikācija un dzelzceļa attīstība, būtiski mainīja sabiedrības funkcionēšanu, atvieglojot transportu un piegādi. Dzelzceļš ne vien samazināja ceļojumu laiku, bet arī veicināja preču un cilvēku plūsmu, mudinot urbānizāciju un cilvēku migrāciju uz pilsētām. Jaunās komunikācijas tehnoloģijas, piemēram, telefons un pasts, pilnībā pārveidoja saziņas veidus, nodrošinot ātrāku informācijas apmaiņu un jaunas iespējas sociālajai mijiedarbībai.

Pasta sistēmas attīstība ir svarīgs piemērs, kā šīs pārmaiņas ietekmēja ikdienas dzīvi. Pasts, kā struktūra, kļuva par neatņemamu cilvēku saziņas instrumentu, ļaujot pārsūtīt vēstules un dokumentus daudz efektīvāk nekā agrāk. Francijas pasta dienests “La Poste”, kas tika izveidots 1660. gadā, kļuva par paraugu citiem, veidojot pamatus mūsdienu pasta sistēmām. Ar laiku, kad aizvien vairāk valstis izveidoja savus pasta dienestus, starptautiskā pasta saziņa attīstījās, veidojot globālu savienojamību, kas bija vitāla mūsdienu sabiedrības funkcionēšanai un ekonomikai.

Kopumā modernisma laika intelektuālie sasniegumi un tehnoloģiskās inovācijas izmainīja ne tikai cilvēku ikdienas dzīvi, bet arī radīja jaunas sociālās struktūras un domāšanas paradigmas, kas turpmāk ietekmēja kultūru, politiku un ekonomiku.

3.Mākslas jomas/virzieni-

Modernisma mākslā un literatūrā sāka dominēt jauni virzieni, piemēram, impresionisms, kubisms un eksperimentālā literatūra. Jaunie virzieni, atteicās no tradicionāliem estētiskiem principiem. Mākslinieki meklēja jaunas izteiksmes formas, izmantojot abstrakciju, ģeometriju, simbolismu un subjektivitāti, lai attēlotu visu cilvēka pasaules pieredzi un tās emocijas. Kā piemērs, kubisms, ko popularizēja Pabls Pikaso. Pazīstamākie no virzieniem ir Impresionisms, Postimpresionisms, Fovisms, Kubisms, Futūrisms, Ekspresionisms un Dadaisms. Modernisms bija mākslas vēstures periods, kas ar dažādiem izteiksmes veidiem, mainīja tradicionālo skatījumu uz mākslu un sabiedrību. No impresionisma gaismas un krāsas spēlēm līdz abstraktam kubismam un tehnoloģisko progresu futurismam, modernisms radīja jaunas estētiskas formas, kas būtiski ietekmēja mākslu.

4. Mākslas raksturojums -Foisms ir mākslas virziens, kas izceļ krāsu intensitāti un izteiksmi, apvienojot reālismu ar emocionālu interpretāciju. Šajā stilā mākslinieki bieži lietoja spilgtas krāsas un brīvas formas, lai radītu dzīvīgu un emocionālu noskaņu.

Kubisms izaicina tradicionālo perspektīvu, attēlojot objektus no vairākiem skata punktiem un sadalot tos ģeometriskās formās. Šo virzienu galvenokārt attīstīja Pablo Pikaso un Žoržs Braiks, un tas ietekmēja daudzus nākamos mākslas virzienus.

Ekspresionisms koncentrējas uz emocionālo pieredzi un iekšējām sajūtām, bieži izmantojot pārspīlējumu un neparastus krāsu izvēles, lai radītu dramatisku efektu. Šis virziens parasti atspoguļo mākslinieka subjektīvo redzējumu par pasauli un eksistenci.

Futūrisms svin dinamiku, tehnoloģiju un mūsdienu dzīves ātrumu, uzsverot kustību un izmaiņas kā būtiskus mākslas elementus. Šis virziens dzimis Itālijā, un tā mākslinieki centās attēlot jauno laikmetu, kā arī atteicās no pagātnes tradīcijām.

Abstrakcionisms koncentrējas uz formām, krāsām un līnijām, nevis uz konkrētiem objektiem vai vidēm, aicinot skatītāju interpretēt mākslas darbu pēc saviem ieskatiem. Šis virziens bieži ļauj brīvību iztēlei, akcentējot emocijas un idejas.

Dadaisms ir pretrunīgs mākslas virziens, kas radās kā protesta izpausme pret kariem un sociālajām normām, uzsverot anarhiju un absurdumu. Šis stils izmantoja nejaušības elementus un apšaubīja tradīcijas, bieži vien radot provokatīvus un netradicionālus darbus.

Sirreālisms saistās ar sapņu tēmu, apvienojot reālistiskas detaļas ar fantastiskiem elementiem. Šā stila mākslinieki, piemēram, Salvadors Dalī, centās atklāt dziļākas patiesības, iekļaujot psiholoģiskas un simboliskas dimensijas.

Avangarda mākslas formas- Poparta māksla izceļas ar masu kultūras, komercijas un ikdienas dzīves simboliem, apvienojot augsto mākslu ar populāro kultūru. Šīs mākslas formas darbi bieži vien izmanto krāsainas un dinamiskas grafikas, lai radītu ironisku vai rotaļīgu skatījumu uz patērētāju sabiedrību.

Oparta māksla ir koncentrēta uz optiskajiem ilūzijām un vizuālajiem efektiem, kas radīti, izmantojot ģeometriskas formas un krāsu kontrastus. Šī mākslas forma mudina skatītājus piedzīvot kustības un telpas ilūzijas, izraisot emocionālu un intelektuālu reakciju.

Performances māksla ir laikmetīga mākslas forma, kurā mākslinieki izmanto savu ķermeni un darbības kā izteiksmes līdzekli, bieži runājot par sociālām, politiskām vai personīgām tēmām. Šī forma piedāvā unikālu pieredzi, jo skatītāji kļūst par procesa daļu un var ietekmēt notikuma gaitu.

Hapeningi ir neplānoti un spontāni mākslas notikumi, kuros mākslinieki un dalībnieki aktīvi iesaistās, radot kopīgu pieredzi. Šie pasākumi bieži vien apšauba tradicionālās mākslas formas un ietver interakciju ar auditoriju, izceļot mākslas sociālo un sadarbības aspektu.