Jāņa Poruka dzīvesgājuma karte by Estere Lietiņa

01 Drēzdene, Vācija

esterelietina — 2025-09-24 12:41:58 UTC

1893. gada sākumā ar docenta Hermana fon Vestermana materiālu atbalstu J. Poruks devās uz Vāciju, kur studēja Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā, apgūstot klavierspēli, pašmācības ceļā arī filozofiju, rakstniecības un mūzikas vēsturi, apmeklēja operas izrādes un gleznu galerijas. Avots: https://enciklopedija.lv/skirklis/107565-J%C4%81nis-Poruks

J. Poruka muzikālās dotības un uzcītība nebija pietiekama, lai kļūtu par komponistu vai ievērojamu izpildītāju, tādēļ H. Vestermanis naudu vairs nedeva, un pēc trim semestriem studijas bija jāpārtrauc. Tomēr Drēzdenē pavadīto laiku J. Poruks uzskata par vienu no laimīgākajiem savā dzīvē. Avots: https://www.uzdevumi.lv/p/latviesu-literatura/10-12-klase/janis-poruks-5446/re-549d6f41-1d80-4490-a0f5-32b577b59dd9

‘’ Tā bija mana pilsēta - daudz vairāk mana nekā Rīga. Lai gan Drezdenē atbraucu ar lielãm cerībam turpmākajām ceļam mūzikā
un šo sapni atskurbināja realitāte, ka es nebiju mūzikā pietiekami trenēts un varbūt pat radīts mūzikai. Tomēr Drezdene aizpildīja
manī visus tos robus un tukšumus, par kuriem tāda Rīga nelikās ne zinis. Protams, Drezdenē bija savas nedienas un bēdas, bet te es jutos vislaimīgākais, kāds jebkad biju juties, un šis bija vislaimīgākais laiks manā mūžā.’’ Avots: Ingas Žoludes romāns ''Vendenes lotospuķe'' (160. lpp.)

Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads

esterelietina — 2025-09-24 12:42:04 UTC

Jānis Poruks dzimis 1871. gada 13. oktobrī Cēsu apriņķa Druvienas pagasta "Prēdeļos". Viņa tēvs Jēkabs Poruks bija saimnieks, vēlāk pagasta vecākais. Jānis Poruks mācījies Druvienas pagastskolā. Avots: https://letonika.lv/literatura/section.aspx?id=2190863

Savas bērnības skolas sadzīve deva ierosmi populārajam J. Poruka stāstam “Kauja pie Knipskas” (1897).Avots: https://enciklopedija.lv/skirklis/107565-J%C4%81nis-Poruks

'' Pazinu ik ameni ceļa malā, tāpat kā Kūkažiņā, kurā uz visiem tiem bija kādreiz atpūtusies, (…) bērēs un kāzās — tik daudz rītu šeit aizvadīts, te es iepazinu mīlestību, nāvi, vientulību, padebešus un gara brīvību.'' Avots: Ingas Žoludes romāns '' Vendenes lotospuķe'' (183., 191. lpp)

Rīga, Latvija

esterelietina — 2025-09-24 12:42:09 UTC

1894. gada aprīlī J. Poruks atgriežas Latvijā un ar pārtraukumiem strādā laikrakstā "Mājas Viesis" un žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts". Laikā no 1897. gada līdz 1899. gadam J. Poruks Rīgas Politehniskajā institūtā studē ķīmiju, bet no 1901. gada līdz 1905. gadam - komerczinātnes. Tomēr no viņa neiznāca arī ķīmiķis vai veikalnieks. J. Poruks bija sapņotājs, gauži nepraktisks cilvēks, kas neprot atrast sev drošu vietu dzīvē. Avots: https://www.uzdevumi.lv/p/latviesu-literatura/10-12-klase/janis-poruks-5446/re-549d6f41-1d80-4490-a0f5-32b577b59dd9

'' Tā kā es biju pārāk negudrs, lai iedomātos, ka man tāda zinātne ir par sarežģītu, sāku to kāri lasīt, un, tā lasot, mana apetīte arvien pieauga. Ar neatzītajiem māksliniekiem mēs bieži pārspriedām dažādas diskutablas mistiskas un ezoteriskas lietas, un vienā no tādām reizēm mūsu polemikas centrā nonāca temats par profesora Mendeļejeva tabeles sapni.''

''Tā 1897. gadā iestājos mācīties Politehniskā institūta ķīmiķos. Viena no manām miļākajām vietām bija jumta stāvā, tur es mēdzu klusi sēdēt līdzās observatorijas uzpariktei, pa ceļam mierinādams ar papirosu vienu otru politehniķi, kas bija ieslodzīti karcerī.''

Avots: Ingas Žoludes romāns ''Vendenes lotospuķe'' (277., 278.lpp)

Rīgas iela 20, Cēsis, Cēsu pilsēta, Cēsu novads, LV-4101, Latvija

esterelietina — 2025-09-24 12:42:20 UTC

1901. gadā Cēsīs Jānis Poruks iepazinās ar Ernestīni Pētersoni. Vēlāk Ernestīne atcerējās, ka „biju viņu jau aizmirsusi, kad jūnijā, tai pašā gadā, ieraugu Poruku atkal Cēsīs. Viņš sēž Centrālviesnīcā augšā pie loga, un liekas, ka viņam cita darba nebūtu kā skatīties ārā, jo manas māsas Dances dzīvoklis ir taisni pretī, un Poruks pastāvīgi raugās šurp.(...) Es gan tur Cēsīs nedzīvoju, bet sevišķs nemiers mani moka iet uz pilsētu skatīties, ko viņš dara.” Ernestīne apprecējās ar Jāni Poruku 1902. gada 9. decembrī. Atgādinu, ka Ernestīnes māsa Hermīne Dance dzīvoja Rīgas ielā 20 vienstāva mūra ēkā, kuru varēja redzēt no viesnīcas, Rīgas ielā 17, otrā stāva istabas. Avots: https://www.cesis.lv/lv/novads/cesu-novads/cesnieks-un-vina-nams/cesis-rigas-iela-20

''Brīžiem gardīnes pie Hermīnes aparta-menta loga sakustējās, bet mani nodeva degošā smēķa sīkā guntiņa, kas tonakt dega kā mīlestības lapa. Šīs ilgas it kā pacēla mūsu interesi vienam par otru vēl augstāk, vel lielāku, darīja to īstāku.
Tā bija romantiska un skaista kā ne no šīs pasaules — ne kuram katram cilvekam tādu izdevās sastapt. Lielākoties cilvēki izdzīvoja, nodzīvoja mūžu, nekad neuzzinādami, ka tik liela un tīra mīlestība patiesi iespējama, ka tas nebija tikai romantisko mākslinieku uzgleznots fantoms.'' Avots: Ingas Žoludes romāns ''Vendenes lotospuķe'' (377. lpp.)

Lāči, Jaunpiebalgas pagasts, Cēsis Municipality

esterelietina — 2025-09-24 14:34:44 UTC

Pēc 1905. gada Jāņa Poruka dzīvē sākās dvēseles krēslas gadi, viņš dzīvoja Cēsīs pie savas sievas Ernestīnes Pētersones, vairākkārt ārstējās psihisko slimību klīnikās, viņa radošā darbība apsīka.Avots: https://letonika.lv/literatura/section.aspx?id=219086

''Pienāca vasaras brīvlaiks, un Ērni man piedāvāja padzīvoties pa Lāčiem, lai nebūtu visu laiku jātērējas uz vilcienu, un mēs jau gandrīz bijām kā vīrs un sieva, noliktais kāzu datums 9. augustā tuvojās. Abas augšas istabas Ērni atvēlēja man, bet pati pārgāja uz viesu namiņu kopā ar mazo māsēlu Anniņu. Viņas tur abas gatavoja pūru.''

'' Kad bija pavisam drūmi un es zināju, ka mājās labāk nekļūs, tikai kārtējā bezmiega nakts, nemaz turp nesteidzos, Ērni nevarēja mani auklēt, jo pasaulē bija Karmenīte, bet es...man pašam bija jātiek galā.Taču es to nevareju.'' Avots: Ingas Žoludes romāns ''Vendenes lotospuķe'' (447., 467.lpp)