- Karaļi un karaļienes

- Zemes īpašnieki

- Augstākās sabiedriskās klases pārstāvji

- Politiskie un ekonomiskie līderi

2. Cilvēki ar privilēģijām:

- Katoļu baznīcas hierarhija

- Priviliģēti tirgotāji un amatnieki

- Zemes īpašnieku un monarha pakļautie

3. Strādnieki un zemnieki:

- Darbinieki ražošanas un lauksaimniecības nozarēs

- Zemnieki, kuriem bieži vien bija smagi nodokļi un pienākumi

4. Bez privilēģijām:

- Bezdarbnieki un cilvēki ar minimālu vai nekādu ienākumu

- Cilvēki ar sociālajām problēmām vai noziedzīgu pagātni

5. Minoritātes un citi:

- Ebreji, kuri bieži vien bija diskriminēti un ierobežoti savās tiesībās

- Cita reliģiskā un etniskā minoritāte

- Nabadzīgie un bezpalīdzīgie, tostarp bērni un vecāka gadagājuma cilvēki

- Bībeles studijas un teoloģija bija būtiska daudzu izglītības sistēmās.

- Baznīca kontrolēja daudzas izglītības iestādes un bija galvenais izglītības avots.

2. Priviliģētu izglītība:

- Augstākās sabiedriskās klases, it īpaši aristokrātija, varēja piekļūt augstākajai izglītībai, tostarp universitātēm un akadēmijām.

- Dažas no šīm izglītības iestādēm bija veltītas reliģiskajai izglītībai vai valdības dienesta vajadzībām.

3. Zinātniskās attīstības ierobežojumi:

- Zinātne dažkārt bija ierobežota un kontroles zem kāda priekšteksta, piemēram, baznīcas doktrīnas.

- Daži zinātniskie atklājumi varēja būt pretrunā ar katoļu baznīcas mācībām, tāpēc tos varēja nomelnot vai pat sodīt.

4. Valdības un militārā izglītība:

- Valdība finansēja izglītības iestādes, kas sagatavoja nākotnes valdības darbiniekus, piemēram, birokrātus un militāros virsniekus.

- Dažas izglītības iestādes bija veltītas militārajiem mācībām, lai nodrošinātu valsts aizsardzību.

5. Zinātnes attīstība:

- Lai gan zinātne bija vairāk saistīta ar reliģiskām un praktiskām vajadzībām, bija arī daži nozīmīgi zinātniskie atklājumi un izgudrojumi, piemēram, saistībā ar medicīnu, fiziku un matemātiku.

6. Izglītības nevienlīdzība:

- Lielākajai daļai iedzīvotāju, it īpaši zemākajām klasēm, bija ierobežots piekļuve izglītībai, un daudziem nebija iespējas apgūt lasīšanu un rakstīšanu.

- Izglītības sistēma bieži vien veicināja sociālo nevienlīdzību un nodrošināja privilēģijas augstākajām klasēm.

- Karaļi un aristokrāti bieži bija lieli mākslas mecenāti, kas veicināja glezniecību, skulptūru, mūziku un literatūru.

- Finansēja māksliniekus un rakstniekus, lai radītu darbus, kas slavētu viņu varu un augstumu.

2. Reliģiskā māksla:

- Baznīca bija galvenais mākslas patronāts, un reliģiskie motīvi bieži vien bija izplatīti mākslas darbos, piemēram, gleznās, skulptūrās un arhitektūrā.

- Baznīcas un katedrāles bieži bija krāšņi greznas.

3. Klasiskā māksla un literatūra:

- Klasiskie grieķu un romiešu darbi tika atdzīvināti un atjaunoti kā paraugs māksliniekiem un rakstniekiem.

- Antīkās mitoloģijas un vēstures stāsti bija populāri temati daudzās gleznās, skulptūrās un literārajos darbos.

4. Baroks:

- Baroks bija dominējošais mākslas stils absolūtisma laikā, raksturīgs ar greznību, drāmu un emocionālu izteiksmi, kontrastu.

- Baroka arhitektūra, piemēram, Versaļas pils Francijā, bija simbols valdnieka varai un greznībai.

5. Rokoko:

- Tam ir raksturīga izsmalcinātība, vieglums un dekoratīvisms, atšķiroties no baroka grūtuma un dramatiskuma.

6. Teātris un mūzika:

- Teātris un opera aristokrātijas un bagātāko sabiedrības locekļu vidū.

- Mūzika, it īpaši baroka mūzika, bija iecienīta gan karaļu, gan aristokrātu lokā.

7. Cenzūra un kontrole:

- Valdība un baznīca bieži veica cenzūru un kontroli pār mākslas un literatūras darbiem, lai nodrošinātu to atbilstību oficiālajai ideoloģijai un valsts interesēm.

2. Baznīcas hierarhija: Baznīcas amatpersonas, ieskaitot katoļu baznīcas kardinālus, bīskapus un mācītājus, veidoja savu atsevišķo sabiedrības slāni, kas bieži vien bija saistīts ar reliģisko varu un ietekmi.

3. Intelektuāļi: Sabiedrībā pastāvēja slānis, kas ietvēra filozofus, rakstniekus, zinātniekus un izglītības darbiniekus. Viņi bija iesaistīti intelektuālās diskusijās un veidoja sabiedrības kultūras dzīvi.

4. Vidusšķiras: Profesionāli strādnieki, mazie uzņēmēji, amatnieki un tirgotāji - viņi varēja būt arī aktīvi dalībnieki kultūras un politiskajā dzīvē.

5. Strādnieki un lauksaimnieki: Bija nodarbināti ar fizisku darbu un bieži vien dzīvoja vienkāršos apstākļos.

6. Nabadzīgais slānis: Trūka piekļuves izglītībai un veselības aprūpei, un viņi bieži dzīvoja nelabvēlīgos dzīves apstākļos.

2. Zinātniskās metodes: Tika uzsvērta zinātniskās metodes nozīme, kas balstījās uz novērojumiem, eksperimentiem un loģisku secinājumu izdarīšanu. Zinātniskās metodes tika uzskatītas par galveno veidu, kā gūt jaunas zināšanas un izprast pasauli.

3. Izglītības reformas: Tika dibinātas jaunas skolas, universitātes un izglītības iestādes, kas sniedza iespēju iegūt zināšanas un attīstīt loģisko domāšanu.

4. Izglītības filosofija: Filosofi un izglītības reformatori uzsvēra, ka izglītība ir svarīga, lai veicinātu sabiedrības progresu un brīvību.

5. Zinātnes un filosofijas attiecības: Zinātne un filosofija cieši sadarbojās, veidojot dialogu par cilvēces jautājumiem un dabas likumiem.

6. Tiesību un brīvību izpratne: Apgaismības idejas par demokrātiju un cilvēka tiesībām bija būtisks elements revolucionārajās pārmaiņās Amerikas un Francijas revolūcijās.

Fransuā Bušē un Viljams Hogārts bija divi no nozīmīgākajiem šī perioda māksliniekiem.

2. Romantisms: Romantisma virzienā centrā bija emocijas, subjektivitāte, kontrasti un daba, kā arī individuālisms. Šī perioda mākslas darbi bieži vien izpaužas kā emociju izpausmes un atspoguļo romantisku ainavu un noskaņu.

3. Reālisms: Reālisma virzienam raksturīga objektīva īstenības attēlošana, precizitāte un detaļas, kā arī sadzīves situāciju un cilvēku, un vides attēlojums.

Klasiskās mūzikas laikā, kas būtiski ietekmēja Eiropas mūzikas ainavu, svarīgi pārstāvji bija Vīnes klasiķi - Gluks, Haidns, Mocarts un van Bēthovens. Šie komponisti atstāja neatkārtojamu ieguldījumu klasiskās mūzikas attīstībā.

Literatūrā apgaismības idejas ietekmēja daiļliteratūras žanrus un veidoja izglītojošu funkciju, piemēram, fabulas, romāni un dramaturģija. Darbi bieži satirizēja sava laika negācijas un atspoguļoja sabiedrības politiskās, sociālās un kultūras problēmas.

• Cilvēki masveidā pārcēlās no laukiem uz pilsētām, jo rūpnīcas piedāvāja darbu.

• Pilsētas strauji auga, bet tās bieži bija pārapdzīvotas un ar sliktu infrastruktūru (netīrība, slimības).

2. Jauna sociālā struktūra:

• Strādnieku šķira (proletariāts) kļuva par lielāko sabiedrības daļu, strādājot rūpnīcās garas stundas par zemām algām.

• Rūpnieki un uzņēmēji (buržuāzija) kļuva ļoti bagāti un spēcīgi. Viņi bija industriālās revolūcijas galvenie ieguvēji.

3. Darba apstākļi:

• Rūpnīcās bija smags un bīstams darbs, arī bērni strādāja.

• Darba diena bieži ilga 12–16 stundas bez atbilstošiem darba drošības pasākumiem.

4. Tehnoloģiju ietekme:

• Mašīnas aizstāja roku darbu, kas radīja neapmierinātību, īpaši amatnieku vidū.

• Sabiedrība sāka pierast pie jaunām tehnoloģijām (piemēram, tvaika dzinējiem, dzelzceļiem).

5. Sociālās kustības:

• Strādnieku šķira sāka organizēties arodbiedrībās un cīnīties par labākiem darba apstākļiem un algām.

• Sociālisma un komunisma idejas (piemēram, Marksa un Engelsa darbi) ieguva popularitāti.

6. Dzīves apstākļi:

• Bagātie dzīvoja grezni, bet strādniekiem bija jādzīvo sliktos, bieži vien antisanitāros apstākļos.

1. Tehnoloģiju attīstība:

   • Tika izgudrotas un uzlabotas rūpnieciskās mašīnas (piemēram, tvaika dzinējs, mehāniskie stelles).

   • Sākās elektrības un ķīmijas intensīva izpēte, kas noveda pie otrās industriālās revolūcijas (19. gs. beigas).

2. Jauni atklājumi:

   • Fiziķi un ķīmiķi, piemēram, Maikls Faradejs (elektromagnētisms) un Dmitrijs Mendeļejevs (periodiskā tabula), radīja pamatu modernai zinātnei.

   • Medicīnā – Luijs Pastērs atklāja mikroorganismus un izveidoja pamatus vakcinācijai un higiēnai.

3. Zinātnes pielietojums rūpniecībā:

   • Inženieri, zinātnieki un uzņēmēji sāka strādāt ciešā sadarbībā, piemēram, dzelzceļu un tvaika kuģu būvēšanā.

Izglītība

1. Masveida izglītība:

   • Sabiedrībā pieauga vajadzība pēc izglītotiem darbiniekiem rūpniecībā, tāpēc daudzas valstis sāka ieviest obligāto izglītību.

   • Līdz 19. gadsimta beigām daudzviet Eiropā un ASV bērniem bija jāapmeklē pamatskola.

2. Jaunas iestādes:

   • Tika atvērtas tehniskās universitātes un skolas, kas apmācīja inženierus, ķīmiķus un citus speciālistus.

   • Pieauga bibliotēku, zinātnes biedrību un muzeju loma.

3. Izglītības nevienlīdzība:

   • Strādnieku bērniem bija mazāk iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību, un lielākā daļa meiteņu bieži palika mājās, jo prioritāte bija dēlu izglītībai.

1. Romantisms (18. gs. beigas – 19. gs. vidus):

   • Reakcija pret industrializāciju un racionalitāti. Mākslinieki pievērsās emocijām, dabas skaistumam un individuālajai brīvībai.

   • Slaveni mākslinieki: Viljams Tērners (dramatiski dabasskati) un Fransisko Goija (emocionālas un satraucošas gleznas).

2. Reālisms (19. gs. vidus):

   • Centās atspoguļot ikdienas dzīvi, īpaši strādnieku šķiras grūtības un sociālās netaisnības.

   • Slaveni mākslinieki: Gustavs Kurbe un Onorē Domjē.

3. Impresionisms (19. gs. beigas):

   • Mākslinieki pievērsās gaismas un krāsu spēlēm, attēlojot mirkļa iespaidu. Šis stils bieži atspoguļoja jauno pilsētnieku dzīvi.

   • Slaveni mākslinieki: Klods Monē un Edgars Degā.

Literatūra

1. Romantisma literatūra:

   • Tika izcelta dabas varenība, mīlestība un traģiskas kaislības.

   • Slaveni autori: Džordžs Gordons Bairons, Viljams Vordsvorts.

2. Reālisma literatūra:

   • Attēloja sociālās problēmas, industrializācijas ietekmi un strādnieku dzīvi.

   • Slaveni autori: Čārlzs Dikenss (Olivers Tvists), Gustavs Flobērs (Madame Bovary).

3. Sociālisma idejas literatūrā:

   • Rakstnieki sāka pievērsties netaisnībām, ko radīja industrializācija. Piemēram, Marks un Engelss publicēja Komunistisko manifestu.

Mūzika

1. Romantiskā mūzika:

   • Uzsvars uz emocijām un individuālu izpausmi. Komponisti bieži iedvesmojās no dabas un tautas mūzikas.

   • Slaveni komponisti: Ludvigs van Bēthovens, Frederiks Šopēns, Fricis Lists.

2. Opera:

   • Verdi un Vāgners radīja darbus ar dziļām emocijām un lielu dramatismu.

Arhitektūra

1. Industriālais dizains:

   • Parādījās dzelzs un stikla konstrukcijas (piemēram, Kristāla pils Londona).

• Cilvēki masveidā pārvācās uz pilsētām.

• Mašīnas, elektrība un transporta attīstība mainīja ikdienas dzīvi.

Kultūras dinamika:

• Pieauga individuālisms – cilvēki pievērsās personīgajai brīvībai un pašizpausmei.

• Tradicionālās vērtības tika apšaubītas, aizstājot ar jauniem, eksperimentāliem uzskatiem.

Pasaules kari:

• Kari radīja lielu trauksmi un atsvešinātību, kas atspoguļojās mākslā un filozofijā.

• Sabiedrība kļuva skeptiskāka pret autoritāti un tradīcijām.

Sociālā spriedze:

• Pieauga šķiru cīņa – strādnieku kustības un feminisms guva jaunu spēku.

• Lielas atšķirības starp bagātajiem un nabadzīgajiem.

1. Izglītības pieejamība:

   • Industrializācija un urbanizācija veicināja izglītības paplašināšanos, īpaši pilsētās.

   • Parādījās vairāk skolu un universitāšu, kas piedāvāja modernākus mācību priekšmetus, piemēram, zinātni un tehnoloģijas.

   • Bērniem bija lielākas iespējas iegūt izglītību, taču joprojām pastāvēja atšķirības starp augstāko izglītību bagātajiem un strādnieku šķiru.

2. Izglītības modernizācija:

   • Mācību metodes kļuva progresīvākas, uzsverot kritisko domāšanu un radošumu.

   • Skolu sistēmās sāka iekļaut vairāk praktiskās zināšanas, kas palīdzēja sagatavot jauniešus rūpnieciskajai un tehnoloģiskajai pasaulei.

Zinātne

1. Zinātnes revolūcija:

   • Modernisma laikā zinātne piedzīvoja lielu uzplaukumu.

   • Izgudrojumi un atklājumi (piemēram, Einšteina relativitātes teorija, Freida psiholoģija, darvina evolūcijas teorija) mainīja cilvēku skatījumu uz pasauli.

2. Tehnoloģiju attīstība:

   • Zinātne un tehnoloģija bija cieši saistītas – piemēram, ķīmija, elektrodzinēji, telekomunikācijas un automašīnas radīja jaunas rūpniecības un sociālās pārmaiņas.

   • Zinātne ietekmēja arī mākslu un filozofiju, jo jauni atklājumi pārveidoja cilvēka izpratni par realitāti.

3. Zinātniskā metodoloģija:

   • Bija uzsvars uz eksperimentiem, novērojumiem un loģisku analīzi.

   • Tā attīstījās arī jaunas teorijas par cilvēka dabu, prātu un sabiedrību, piemēram, Freida psihoanalīze un citi jauni pieejas cilvēka uzvedībai.

1. Kubisms un abstrakcija (20. gs. sākums):

   • Mākslinieki sāka pārkāpt tradicionālās attēlošanas robežas, meklējot jaunus veidus, kā parādīt objektus un pasauli.

   • Slaveni mākslinieki: Pablo Pikaso, Wassily Kandinsky.

2. Fauvisms un ekspresionisms:

   • Mākslinieki izmantoja spilgtas krāsas un pārspīlētu formas, lai paustu emocijas un subjektīvos iespaidus.

   • Slaveni mākslinieki: Henri Matisse, Edvard Munch (ar viņa gleznu Kliedziens).

Kultūra

1. Literatūra:

   • Modernisms literatūrā atspoguļoja iekšējo pasauli, apšaubot tradicionālās vērtības un formātus.

   • Autori pievērsās jaunām izteiksmes formām, piemēram, plūstošām domām un iznīcinātām naratīvām struktūrām.

   • Slaveni autori: Džeimss Džoiss, Viržīnija Vulfa.

2. Teātris:

   • Teātrī modernisms radīja eksperimentālus darbus, bieži vien atsakoties no klasiskās struktūras un atspoguļojot cilvēka psiholoģiju un sabiedrību.

   • Slaveni dramaturgi: Henriks Ibzens (Pērs Gints), Augusts Strindbergs.

3. Mūzika:

   • Romantiskā mūzika un vēlāk modernisma komponisti eksperimentēja ar jauniem skaņu meklējumiem un harmonijām.

   • Slaveni komponisti: Igors Stravinskis, Arnolds Šēnbergs, Claude Debussy.

4. Filozofija:

   • Eksistenciālisms un kritiskā teorija ietekmēja kultūras domāšanu, uzsverot cilvēka eksistenciālo brīvību un dzīves jēgu.

   • Filozofi: Frīdrihs Nīče, Martin Heidegger.