• patricieši (dižciltīgie, piederību mantojuši no sava tēva);

• plēbeji (brīva, nedižciltīgo tauta).

---------------------------------

• Kad Romā tika likvidēts valdnieks, vara nonāca patriciešu rokās;

• Patriciešu dzimtu vecāko padomi veidoja senāts un amatpersonas.

• Plēbeji nedrīkst precēties ar patriciešiem;

• Plēbejiem nav politisku tiesību;

• Necieš paši darīt fizisku darbu;

----------------------------------

• Vergi (piegādāja jūras laupītāji, kā arī daudzi no vergiem piedzima vergu ģimenēs.)

• 3. gs. p.m.ē. Romā vergi bija apmēram ¼ no visiem iedzīvotājiem.

----------------------------------

• Gladiatoru cīņas.

• Valdīja politeisms līdz 1. gs.

• 1. gs. sākumā tika ieviests moniteisms. To Romā ienesa ebreji un grieķi. 4. gs. kristietība kļuva par vienīgo Romas reliģiju.

• Izmantoja dažādu krāsu marmoru, skulptūras un sienu gleznojumus sienu izdaiļošanai;

• Mozaīkās attēloja dažādus sižetus- kauju, medību, gladiatoru cīņu, sadzīves ainu skatus, dzīvniekus, augus, sarežģītus ornamentus utt.

• Mozaīkas veidoja no māla gabaliņiem un saistīja ar betonu.

Tēlniecība:

• sākotnē bija reālistiskas skulptūras;

• cilvēku individualitāte, jūtas, pārdzīvotais, kas atstāj ietekmi cilvēka izskatā;

• Vēlāk iepazīstot grieķu tēlniecības mākslu, tā ietekmēja romiešus- romiešu tēlnieki sāka atdarināt grieķu orģinālus.

Glezniecība:

• Pompeji un Herkulāna;

• Freskas varēja bieži atrast Dižciltīgo un bagāto mājās uz sienām;

• Sienu glezniecību romieši aizguva no grieķiem 2. gs. p.m.ē.

Teātris:

• liela nozīme Eiropas teātra un dramaturģijas attīstībā;

• Senās Romas teātris ietekmējies no sengrieķu teātra;

• Aktrieri parasti bija vergi (tikai vīrieši).

• 4. gs. p.m.ē. pieauga vergu skaits;

----------------------------------

• 1. gs. sāk izplatīties kristīgā reliģija;

• 4. gs. Grieķijā tiek ieviests monoteisms.

• rotāja dekoratīvu ciļņu joslas un statujas;

  
  

  Sabiedriskās ēkas:

• plašas un skaistas;

  
  

  Dzīvojamās ēkas:

• Pat turīgo grieķu dzīvojamās mājas bija nelielas un pieticīgi iekārtotas;

• nebija logu uz ielas pusi;

• Ēku celtniecībā izmantoja vietējos materiālus – akmeni un marmoru.

  
  

Tēlniecība:

• Grieķu tēlnieku prasme atveidot cilvēka ķermeni ietekmējusi visu turpmāko tēlniecības attīstību;

• Grieķi pirmie sāka atveidot cilvēku sarežģītā kustībā;

• attēloja savus līdzpilsoņus, parādot tos darbībā;

  
  

Glezniecība:

• Apgleznoja tempļu un portiku sienas;

• Par mākslinieku prasmi mēs varam spriest pēc apgleznotajiem māla traukiem, kas ir saglabājušies;

• ikdienas dzīves ainas, leģendu un mītu sižeti;

  
  

Teātris:

• Teātra aizsākumi saistīti ar vīnkopības dievam Dionīsam veltīto svētku maskotajiem gājieniem;

• Tiek uzskatīts, ka pirmā teātra izrādes Senajā Grieķijā notikusi 534. gadā p.m.ē (lugas autors, aktieris, Tespīds);

• Teātra izrādēs Senajā Grieķijā piedalījās tikai vīrieši, kas nepieciešamības gadījumā tēloja arī sieviešu lomas.

• Aktiera sabiedriskais statuss bija visai augsts.

----------------------------------

• Kāds franču bīskaps kristīgo sabiedrību ir iedalījis 3 kārtās:

• oratores (latīņu val. – tie, kas lūdz), tos veido garīdzniecība;

• bellatores (latīņu val. – tie, kas karo), tos veido dižciltīgie;

• laboratores (latīņu val. - tie, kas strādā), tos veido zemnieki;

• mākslas darbus bizantieši pārsvarā veltīja baznīcai;

• freskas;

• mozaīkas;

• Ikonas kļuva par galvenajiem mākslas darbiem Bizantijā;

• ikonas neizdomāja no jauna, bet gan pārzīmēja no vecākām;

  ----------------------------------

  Arhitektūra

• pareizticīgo baznīca ir sadalīta divās daļās:

  1. draudzes telpā, kur var ienākt katrs;

  2. rituāla telpā pie altāra, kur var ienākt tikai garīdznieki;

• Telpas atdalīja svētbilžu jeb ikonu sienas. Tām bija trīs simboliski vārti. Dievkalpojuma laikā vārtus pēc kārtas atvēra;

• Krusta kupola celtnes;

----------------------------------

• Parlamentārās monarhijas:

• valdnieki sāka sasaukt iedzīvotāju kārtu parlamentu – sabiedrības kārtu pārstāvju sanāksmi, kurā pieņem valstij kopīgus likumus;

• Parasti nebija pārstāvēti zemnieki;

• Absolūtā monarhija

• monarhija ar neierobežotu monarha varu, kurā valdniekam ir tiesības vienpersoniski pieņemt likumus un lēmumus;

• Merkantilisms

• saimnieciska politika;

----------------------------------

• Monarham jārēķinās ar:

• Baznīcas ietekmi un varu, jo kopš viduslaikiem baznīca tiecās iegūt noteicošo lomu valstī;

• bagāto iedzīvotāju slāni, kas veidojās jaunajos laikos;

----------------------------------

• Kristīgā reliģija vairs nebija vienīgā, kas noteica cilvēka domāšanu un rīcību.

----------------------------------

• Empīriskās zināšanas- cilvēks zināšanas par apkārtējo pasauli iegūst, mācoties no pieredzes.

• Attīstījās izglītība - atvēr arvien vairāk augstskolu.

• Tomass Hobss izstrādā dažas liberālisma idejas - indivīda tiesības, cilvēku dabisko vienlīdzību, uzraksta darbu "Filozofijas elementi".

----------------------------------

• 1674. gadā Antonijs van Lēvenhuks atklāj baktērijas. Mikrobioloģijas tēvs.

• Johaness Keplers - planētu kustības likumi.

----------------------------------

• Baroks (16. gs.- 18. gs. vidus)

• Itālija;

• Mākslas virziens, kura piekritēji centās atstāt uz cilvēku pēc iespējas dziļāku iespaidu;

• Sākotnēji arhitektūras stils, vēlāk parādījās arī mākslā;

• mērķis- panākt emocionālu efektu;

• Baroka iezīmes arhitektūrā:

• Masīvas un greznas būves;

• Dinamiskas kompozīcijas;

• Izteikts feljefs;

• Kontrasti;

• Intensīvas krāsas.

• Baroka iezīmes glezniecībā:

• Spilgti atainoti notikumi;

• Košas krāsas;

• Asi gaismu un ēnu kontrasti;

• Liektas līnijas un formas.

----------------------------------

• Rokoko (18. gs.)

• Francija;

• Izaudzis no baroka, taču izveidojies kā preststats;

• Sākotnēji arhitektūras stils, vēlāk parādījās arī glezniecībā;

• mērķis- sniegt labsajūtu un vizuālu izbaudu;

• Rokoko iezīmes:

• Ikkatru taisnu līniju tiecas saliekt un savērpt, pārklāt ar ornamentu;

• materiālu daudzveidība, krāsainība;

• Elegance;

• Sudrabs un zelts;

• saskaņa;

• Vispilnīgāk rokoko stils izpaužas ēku interjerā:

• telpu apdare;

• mēbeles un dekoratīvie priekšmeti tiek pakļauti vienam ritmam;

• ornamenta plūdums un krāsu saskaņa.

----------------------------------

• ideāls bija indivīds, kas spēj būt patstāvīgs un kalpot sabiedrības interesēm.

• Cilvēks pēc dabas ir labs, ja vien to vada prāts un ļaunais cilvēkā ir nepietiekamās izglītības sekas.

• Ļaunums rodas tad, kad sabiedrība apspiež indivīdu.

• Apgaismotāji formulēja cilvēka tiesības.

• Humānisms;

• Reformācija;

• Izmainas sabiedrības kārtas.

----------------------------------

• Ņūtona likumi un gravitācijas teorija;

• Bendžamins Franklins izgudro zibensnodevēju;

• Mūsdienu ķīmijas pamatlicējs- Antuāns Lavuazjē veic atklājumus par vielu ķīmisko sastāvu;

   

   

----------------------------------

• Romantisms (18. gs. beigas)

• akcentēja:

• emocionalitāti;

• kaislības;

• pārdzīvojumus;

• varoņa dzīve un cīņa cēla mērķa labā;

• dabu;

• kontrastus;

• brīvību;

• individuālismu.

----------------------------------

• Klasicisms (17.-19.gs.

  Klasicisms sākotnēji bija arhitektūras stils, taču tas tālāk arī izpletijās pa citiem mākslas veidiem.

  Tas atdarina Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.

Arhitektūrā raksturīga:

• formu sakārtotība;

• līdzsvarotība;

• harmonija;

• regulāra pilsētu plānošana;

• grandiozi izmēri;

• ģeometrija;

• Glezniecībā raksturīga:

• Skaidra, līdzvarota kompozīcija;

• attēloti vēsturiski, mitoloģiski un Bībeles sižeti;

----------------------------------

• Romantisms (18.gs. beigas - 19.gs. sākums)

  Romantisms izpaudās vairāk glezniecībā nekā arhitektūrā.

  Uzmanība tika pievērsta ikdienai, vēsturei un tautas daiļradei.

Stilā akcentēja:

• emocionalitāti;

• kaislības;

• pārdzīvojumus;

• varoņa dzīve un cīņa cēla mērķa labā;

• dabu;

• kontrastus;

• brīvību;

• individuālismu.

----------------------------------

• Reālisms

  Reālisms parādījās arī tēlotājmākslā, taču tas neeksistēja arhitektūrā un mūzikā.

  Reālisti skaistumu saskatīja ikdieniškajā, tāpēc nemeklēja "ideālo skaistumu".

  Neatbalsta varmācību.

  Reālisms veidojās kā Romantisma pretstats un noliegums.

Reālisma iezīmes:

• objektīva dzīves atspoguļošana

• Sadzīves attēlojums

• attiecības starp vidi un cilvēku

• Impresionisms radās 19.gadsimta 60. gados Francijā.

• Impresionisti bija pret mākslas akadēmijās studēto mākslu, pret tās rutīnu, nosacītību.

• Tāpat kā reālisma pārstāvji, par svarīgāko uzskatīja dzīves realitātes un dzīves daudzveidības atspoguļojumu.  

• Impresionismā lielu uzmanību pievērš gaismai, tās krāsas un ietekmi uz apkārtējo vidi.

• Darbos uzsvēra pasaules izmainību bagātos krāsas krājumus.

Izpausme:

• tēlniecībā;

• glezniecībā;

• literatūrā;

• mūzikā.

Pazīmes:

• Netīša kompozīcija;

• Gleznota brīvā daba;

• Triepienu tehnika;

• Pievērsiens mainīgajam;

• Neizmanto melnu krāsu;

• Subjektīvi parādīta situācija darbā.

----------------------------------

Postimpresionisms:

• Postimpresionisms- apzīmējums dažādiem strāvojumiem, kas sekoja impresionismam 19.gadsimta 80.-90.gados.

• Postimpresionisma mākslinieki novērsās no akadēmiskās mākslas un no impresionisma, saglabājot impresionisma koloristiku.

• Postimpresionisti tiecās vispārināt formas, mākslas darbi kļuva dekoratīvāki.

• Japāņu krāsainās grafikas (estamps) atstāja iespaidu uz postimpresonistu daiļradi.

• katrs mākslinieks meklēja savu ceļu mākslā, tā kļūstot par nākošā mākslas perioda - modernisma virzienu iedvesmotājiem.

Pazīmes:

• Melnas kontūras;

• Neregulāras formas;

• Spilgtu un maigu krāsu blakusesamība;

• Katra mākslinieka idejas paudums.

• Postimpresionisms izpaudās tikai glezniecībā.

----------------------------------

Jūgendstils:

• Lietišķi dekoratīvās mākslas virziens;

• Radās Anglijā;

• Viljams Moriss bija Jūgendstila teorētisko pamatu autors;

• Tajā saglabājies romantiskais pasaules redzējums, taču tā mūza- daba, nevis pagātne.

• Eiropas lietišķi dekoratīvajā mākslā jūgendstils ienāca 19.gadsimta 90.gados( mēbeļu apdarē, porcelāna un stikla apstrādē, metālmākslā, dekoratīvajos audumos, juveliermākslā.).

• Jaunais stils arhitektūrā guva plašas izpausmes iespējas.

Pazīmes:

• Neregulārs un vilņainas līnijas;

• Ģeometriski ornomenti;

• plūstošas formas;

• Cilvēku figūras;

• Aritmētiskas kompozīcijas;

Izpausme:

• Arhitektūrā;

• Lietišķajā mākslā;

• Tēlotājmākslā;

• Modē;

• Grafikā.

----------------------------------

Simbolisms:

• Izveidojies 19.gadsimta 70.-80.gados  Francijā, savu augstāko attīstības punktu sasniedza 19.-20.gadsimtu mijā.

• Simbolisti kritizēja impresionismu, atteicās no dabas vērošanas, no dabas kā iedvesmas avota, pievēršoties cilvēka iekšējai pasaulei.

• Galveno radošajā procesā- prāts un iztēle.

• Simbolisti uzskatīja, ka mākslas darba pamatā jābūt idejai, kas vispārināti, subjektīvi un dekoratīvi izteikta simbolu veidā.

Izpausme:

• literatūra;

• mūzika;

• glezniecība.

----------------------------------

• Sāk veidoties izmaiņas sieviešu lomā sabiedrībā- feminisma kustības, peprasītas tiesības uz velēšanām, darbu, izglītību;

• Uzplauk izklaides un kultūras industrijas;

• Reliģiju daudzveidība;

• Individuālisms un subjektivitāte. Cilvēks un viņa iekšējā pasaule- centrā;

• Cilvēki eksperimentē ar dzīvesstilu, apģērbu, brīvāku domāšanu;

----------------------------------

• Mākslā uzsvars veidojas uz emocijās, izjūtām un subjektivitāti;

• Modernismam rakstūrīga tradicionālās māklas, piemēram, romantisma, reālisma iznīcināšana, atstumšana;

• Uzsvars bija uz noteikumu aizmiršanu, stabilitātes neesamību;

• Plūstošs un mainīgs.

Zinātniskie un tehnoloģiskie atklājumi ietekmēja netikai sabiedrības un zinātnes attīstību, taču arī mākslas.

• Fotogrāfijas, kino un drukas tehnoloģijas attīstīšanās;

• Transportlīdzekļu attīstīšanās un izplatīšanās ( Vilciens, velosipēds, Kuģi ar tvaika sistēmu);

• Pirmā automašīna (1886. g. Kārlis Bencs);

• Radio (1895. g. Guglielmo Marconi);

• Asinsgrupu atklāšana (1901. g. Karls Landsteiners);

• Pirmā lidmašīna (1903. g.);

• Speciālā relativitātes teorija (1905. g. Alberts Einšteins);

• Vispārīgā relativitātes teorija (1915. g. Alberts Einšteins);

• Penicilīna atklāšana (1928. g. Aleksandrs Flemings);

• Kubisms

• Fovisms

• Futūrisms

• Sirreālisms

• Ekspresionisms

• Abstrakcionisms

• Dadaisms

----------------------------------

Kubisms tiek iedalīts divos novirzienos.

• Analītiskais kubisms - attēlo dažādi izvietotu, no dažādiem skatupunktiem tvertu priekšmetu vai to elementu kombinācijas. Parasti dominē pelēki un brūni toņi.

• Sintētiskais kubisms ir analītiskā kubisma turpinājums.

  Tiek izjaukts nosacītais līdzsvars starp gleznas plakni un tēlotā objekta apjomu, objekta atveidojums kļūst aizvien abstraktāks, taču reālais priekšmets vēl nezaudē savu objekta nozīmi.

----------------------------------

Kubisma raksturojums:

• dabas formu stilizācija - ģeometrizācija,

• attēlojamo objektu virsmu skaldījums,

• objekta attēlojums no dažādiem skatupunktiem vienlaicīgi, nevienam nedodot priekšroku,

• centieni attēlot trīsdimensionālus objektus,

• darbos izmanto dažādus materiālus - sāk kolāžas tehniku.

---------------------------------

• Kolāžas tehnika ir kubisma mākslinieku atradums -pirmie mākslas darbu veidošanā sāk izmantot tapešu gabalus, audumus, izgriezumus no avīzēm, skaidas un citus dažādus materiālus, kuri ļauj panākt izteiksmīgumu un grauj tradicionālos priekšstatus par mākslu, tuvina to dzīvei.

• Aizsācēji - Žoržs Braks un Pablo Pikaso.

---------------------------------

Fovisma raksturojums

• Vienkāršs, ikdienišķs sižets, bet nekopējot realitāti.

• Krāsu kontrasti.

• Netiek ievērota lineāra perspektīva.

• Krāsas ir spilgtas, tīras, tiek ignorēta realitāte.

• Krāsu laukumu atdalīšanai sāk izmantot melnu kontūrlīniju.

----------------------------------

• "Krāsas kļūst par dinamīta lādiņiem, kam vajag sprāgt gaismas iedarbībā" A. Derēns

• Mākslai, pēc fovistu domām, jābūt vienkārša ikdienas prieka nesējai.

----------------------------------

• Nosaukums tulkojumā no latīņu valodas futurum nozīmē nākotne.

• Futūristi simpatizēja fašisma režīmam Itālijā.

• Puantilisms - attēls tiek iegūts punktojuma tehnikā.

----------------------------------

Futūrisma raksturojums:

• Anarhistiskas idejas

• Industrializācijas, pilsētas kultūras idealizācija

• Dinamisma, ātruma un kustības slavinājums

• Pagātnes kultūras noliegums

---------------------------------

Pārstāvji:

• Karlo Karra

• Džakamo Balla

• Umberto Bočoni

• Filipo Tmmazo Marineti

----------------------------------

• Noliedz racionālo, saprātīgo;

• Neinformē par faktiem, bet par cilvēka garīgās dzīves izpausmēm, psihes izkropļojumiem, pārdzīvotām šausmām, eksistences pretrunām.

• Kāpināts izteiksmīgums, lai attēlotu pārdzīvojumus, sevišķi - negatīvos, lai skatītāju ierautu tajā noskaņā, kurā atradies mākslinieks

• Izmanto līniju, formu deformāciju, krāsu plūsmas.

• Sāka pārfrāzēt pagātnes slavenākos mākslas darbus, tiem piešķirot atbaidošu, necilvēcīgu izpausmi.

• Ekspresionisma pārstāvji bieži darbojās vairākās mākslas sfērās

----------------------------------

Raksturojums:

• Pārdzīvojums

• Attēlo traģisko, neglīto

• Formu deformācija, estētiskā izkropļošana

• Asas, sakāpinātas emocijas

• Kontrasts

• Emocijas > realitāte

----------------------------------

Apvienība "Tilts"

• Dibināta 1905.gadā Drēzdenē

• Ar šo nosaukumu uzsvēra, ka šīs apvienības biedru darbos jāsaliedējas visiem avangardisma virzieniem, kas eksistēja tālaika Vācijas mākslas dzīvē.

• Dibinātāji- E.Kirhners (1880-1938), Ē.Hekels (1883-1970), K.Šmits-Rotlufs (1884-1976), kuriem 1906.gadā pievienojās E.Nolde (1867-1956), M.Pehšteins (1881-1955).

• Mākslinieki gleznoja, veidoja, apguva kokgriezuma un litogrāfijas tehniku.

• Vienoja noraidoša attieksme pret akadēmismu, impresionismu.

----------------------------------

Apvienība "Zilais jātnieks"

• Dibināta 1911.gadā Minhenē

• Izveidota pie almanaha „Zilais jātnieks” redakcijas, jo tika plānots, ka almanahs paudīs jaunās idejas, organizēs izstādes.

• Dibinātāji- V.Kandinskis (1866-1944) un F.Marks (1880-1916), vēlāk viņiem pievienojās A.Make (1887-1914), A.Kubīns (1877-1959), P.Klē (1879-1940).

• Vācu protestējošās mākslas turpinājums.

• attēloja subjektīvās emocijas, meklēja harmoniskas krāsu kombinācijas, interesējās par zilo toņu variācijām, skaldīja formas.

----------------------------------

Pārstāvji:

• E.Nolde

• E.Kirhners

• Edvards Munks.

• Jāzeps Grosvalds

• Jēkabs Kazāks

----------------------------------

Raksturojums:

• Formu zudums, abstraktu elementu un formu kopa

• Krāsām ir simboliska nozīme

• Tīras līnijas, skaidra forma

• Neattēlo neko konkrētu

----------------------------------

Ekspresīvais abstrakcionisms- abstrakcionisma virziens

• Aizsāka Vasilijs Kandinskis

• Ekspresīvais abstrakcionisms izaug no ekspresionisma

• Abstraktās kompozīcijas viņš uzskata par vissarežģītāko radošās enerģijas izpausmes formu: līnija ir garīgā sprieguma paudēja, katrai krāsai ir simboliska nozīme, piemēram, melnā simbolizē nāvi, baltā - dzimšanu, sarkanā - varonību utt.

----------------------------------

Tašisms- abstrakcionisma virziens

• no franču vārda tache - traips

• Aizsāka V.Šulcs

• abstrakcionisma virziens, kurā par koloristisko vērtību tiek uzskatīti bezformīgi krāsas traipi - uzpludināti vai izšļakstīti uz audekla.

• Tašismam cieši saistīts un identisks ir action painting - darbības glezniecība

----------------------------------

Ģeometriskais abstrakcionisms- abstrakcionisma virziens

• Sāka attīstīties pēc Otrā pasaules kara, 20. gs. trīsdesmitajos gados, ASV.

• raksturīgs ģeometrisku elementu izmantojums - horizontālas, vertikālas līnijas, kvadrāti, taisnstūri utt.

----------------------------------

Pārstāvji:

• Marks Rotko

• Džeksons Polloks

• Vasilijs Kandinskis

• Pīts Mondrians

• Kazimirs Maļevičs

----------------------------

• jebkuriem līdzekļiem ir jāapgāž tradicionālie mīti par cilvēku, sabiedrības, civilizācijas humānismu,

• viss ir jānoved līdz absurdam,

• nekas nav svēts un neaizskarams - ne māksla, ne likumi, ne ētika un reliģijas.

• Dadaistu darbiem nav kopēju iezīmju - izpausmes ir dažādas, ir tikai kopējs mērķis - radīt antimākslu, radīt skandālus, provocēt, pasludinot, ka māksla var būt jebkas.

• Dadaisma uzskats- par mākslu var pasludināt jebko, tāpat viss ir bezjēdzīgs.

-----------------------------

Kolāžas tehnika

• Iecienīta dadaistu izteiksmes forma

• Kubistu radīta tehnika

• Taču atšķirībā no kubistu tehnikas, dadaistu kolāžā nebija kopsakarību - tajā tika salikti jebkādi priekšmeti, piemēram, atkritumu kastes saturs, un tad kaut kā nosaukts.

----------------------------

Ready - made jeb hepeningi

• Dadaistu iecienītā izteiksmes forma

• Improvizēti uzvedumi

• Darbība kļuva par mākslas darba svarīgu, būtisku, ja ne galveno un vienīgo elementu.

• Šīs mākslas formas nezaudēja aktualitāti arī 20. gs. otrajā pusē un mūsdienās.

-----------------------------

Raksturojums:

• Process ir pārāks par rezultātu

• Spēle ar materiāliem

• Mākslas tēlainības un tradīcionalitātes noliegums

• Kolāžas, akcijas

-----------------------------

Pārstāvji:

• Georgs Gross

• Marsels Dišāns

• Francis Pikabia

• Marks Ernsts

• Žans Arps