2)Sociālā aizsardzība: Valstīm sadarbojoties ar sociāliem un nodarbinātības dienestiem ir jāizveido efektīvu sociālās aizsardzības sistēmu, kas palīdzētu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

3)Tirgus pieeja: Valstīm sadarbojoties ar bankām un privāto sektoru(uzņēmējiem) ir jāveicina uzņēmējdarbību un investīcijas, lai radītu darbavietas un veicinātu ekonomisko izaugsmi.

2)Sociālā aizsardzība nodrošina finansiālu atbalstu cilvēkiem, kuriem ir zems ienākums vai kuriem ir grūtības atrast darbu. Tas palīdz mazināt nabadzību un veicina vienlīdzību. Sociālā aizsardzība palīdz uzturēt dzīves līmeni un nodrošina finansiālu drošību, kas nozīmē labvēlīgus apstākļus, lai cilvēks varētu strādāt. Sociālā aizsardzība ietver veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, bezmaksas ārstēšanu, zobārstniecību un medikamentus. Tas uzlabo iedzīvotāju veselību un produktivitāti.

3)Ja uzņēmējiem ir labvēlīgi apstākļi, viņi var izveidot jaunus uzņēmumus, kas radīs darbavietas. Investīcijas uzņēmējdarbībā veicina inovācijas un jaunu produktu attīstību. Uzņēmējdarbība veicina konkurētspēju, kas ir būtisks faktors ekonomiskajā attīstībā. Investīcijas uzņēmējdarbībā veicina ienākumu pieaugumu un valsts ekonomikas izaugsmi.

2)Pastāvīgas sociālās aizsardzības sistēmas uzturēšana var būt dārga valsts budžetam. Palielinot izdevumus sociālajai aizsardzībai, var rasties finansiālas grūtības valstī. Daži cilvēki var kļūt atkarīgi no sociālās palīdzības, neveicot pietiekamus centienus paši uzlabot savu situāciju. Daži cilvēki var izvairīties no sociālās palīdzības saņemšanas, jo tas var radīt sabiedrības stigmatizāciju jeb aizspriedumus.

3)Ja sadarbība nav pienācīgi regulēta, var rasties problēmas saistībā ar korupciju, krāpšanu un citiem nelikumīgiem darījumiem. Pārāk liela atkarība no privātā sektora un bankām var radīt finanšu nestabilitāti valstīs. Ja uzņēmējiem trūkst nepieciešamās izglītības un apmācības, viņi var saskarties ar grūtībām uzņēmējdarbības veidošanā un vadīšanā.

2) Veicināt un attīstīt sociālo aizsardzību starpvalstu komunikācijās un attiecībās ir būtisks elements, kas palīdz maznodrošinātajiem iedzīvotājiem Eiropā. Tomēr daudzām valstīm vēl joprojām trūkst efektīvu un taisnīgu sociālās aizsardzības sistēmu. Nepieciešama plašāka sadarbība starp sociālajiem un nodarbinātības dienestiem, lai nodrošinātu pieejamu un visaptverošu atbalstu tiem, kas visvairāk to vajag. Tas prasa arī resursu piešķiršanu un politisko gribu, lai risinātu šo problēmu visās valstīs.

3)Lai cīnītos pret nabadzību, nepieciešama gan valdību politiskā griba un resursi, gan sabiedrības iesaistīšanās un solidaritāte. Nepieciešams laiks lai problēmu risināšanai būtu efektīvi panākumi.

4) Neskatoties uz to, ka arī Rietumeiropas valstīs ir sastopama nabadzība, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, šajās valsīs ir labāks dzīvošanas līmenis, tāpēc cilvēki izvēlas doties strādāt, dzīvot , mācīties tieši uz šīm valstīm lai sasniegtu labākus dzīvošanas apstākļus.