Kampaņas pirmsākums meklējams 2005.gadā, kad Flandrijas reģiona Ekoskolas (Beļģija ), Kioto protokola iedvesmotas, rīkoja pirmo Silto džemperu dienu.

Silto džemperu dienā skolu telpās tiek nedaudz samazināta temperatūra.

17.februārī arī mūsu skolā tika samazināta temperatūra par vienu līdz diviem grādiem.  Tāpēc aicinājām šajā dienā uzvilkt savu vissiltāko un skaistāko džemperi!

Miķelis latviešu tautasdziesmās saukts par labu un bagātīgu vīru. Un arī mūsu skolas apkārtne šogad ir īpaši krāšņa un ziediem bagāta. Tādā vidē īpaši skolēniem patīk radoši darboties dabaszinību, sporta, vizuālās mākslas, matemātikas un klases stundās.

Spēle "Kokotājs". Darbs pāŗī - meklēt, kuri no 9 attēlā redzamajiem kokiem, aug Bērnu pilsētiņā. Darbs grupā - atmiņas spēle, uz kuras kartītes koks, uz kuras - tā auglis.

 

Šajā dienā mācību stundās tika cildināts, izzināts, izpētīts, virtuāli atjaunots mežs, domāts par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, aizsardzību, kā arī izstaigātas meža takas. 6.a un AB 6.-9. kl. devās pārgājienā ar Ventspils 46.kājinieku bataljona darbiniekiem. Veica garu un atraktīvu meža taku, iepazīstot Latvijas skaisto dabu. 1.b klase uzzināja, kas ir mežs un sils, veicot dažādus uzdevumus darba lapās. Pārrunāja, kāpēc mežs ir tik svarīgs, un kur cilvēks izmanto meža resursus. Arī ukraiņu bērni iesaistījās stundā un iemācījās koku un dzīvnieku nosaukumus latviešu valodā.  2.b klase iepazina meža ekosistēmu un modelēja tā stāvus. 4.a klase latviešu valodas stundā nostiprināja vārda mežs locīšanu, veidoja apraktu par mežu. 5.klases dabaszinību stundā veidoja plakātus, kuros aicināja saudzēt meža resursus, bet matemātikas stundā iejutās pēdziņa lomā un pētīja dzīvnieku pēdu nospiedumus, iepazina gada putnu un dzīvnieku. 6.b klase matemātikā aprēķināja, cik koku zaudējam, cik papīra tiek izšķērdēts, saņemot savās pastkastītēs nevajadzīgos reklāmas izdevumus. 8.b klase spēlēja Latvijas valsts mežu izveidoto digitāli pētniecisko spēli "Mežotājs" par meža apsaimniekošanu. Ar lielu aizrautību pamatskolas klases izspēlēja “Ekoskolu Prāta spēles”, sacenšoties digitālajā lietotnē Kahoot.

Aizraujoši, atraktīvi un interesanti atzīmējām Pasaules Ūdens dienu skolā svaigā gaisā. Ekopadomes skolēni skolas pagalmā vadīja dažādas izzinošas, sportiskas aktivitātes pārējiem skolas skolēniem. Šī gada tēma ir “Gruntsūdeņi – padarīt neredzamo redzamu”, tādēļ radošajās darbnīcās tika akcentēta ūdens ekosistēma, tās dažādība, kā arī pievērsta uzmanība ūdens resursu nozīmei un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Skolēni atpazina zivis un palīdzēja tām nokļūt atpakaļ dīķī. Iemācījās no papīra izlocīt un peldināt ūdensrozes, vardītes, apskatīja krupju izstādi. Minēja krustvārdu mīklu, burtu režģī meklēja vārdus saistībā ar ūdeni, atpazina Ventspils strūklakas un izspēlēja skolēnu veidoto izzinošo vides spēli  "Ūdens domino". Vēroja un paši piedalījās eksperimentos ar ūdeni. Tā bija lieliska iespēja izzināt, apkārtējo ekosistēmu nozīmi ūdens veidošanā un uzturēšanā.  

Aktivitātēs piedalījās arī Ūdens lāsīte un pašvaldības SIA “ŪDEKA“ sabiedrisko attiecību speciāliste, kura sākumskolas skolēnus iepazīstināja ar ūdenssaimniecību Ventspilī, skatoties filmiņas un prezentāciju. Ūdens lāsīte skolēniem atstāja arī pa kādam ūdens pilienam, un tā skolas gaitenī tapa krāšņa, pavasarīga, ūdens veldzējoša siena. Uz lāsītēm skolēni rakstīja ticējumus, interesantus faktus, tautasdziesmas, savas pārdomas un atziņas par ūdeni.

Marta pēdējā nedēļā skolēni izspēlēs Ventspils 4.vidusskolas skolēnu veidoto vides izziņas spēli "Lāsītes ceļojums". Galda spēle skolēniem sniegs iespēju atraktīvā veidā izzināt ūdens procesu dabā, tā nozīmi cilvēku ikdienā un ūdenssaimniecības procesus Ventspilī.

Literatūra – stāsta «Dārzs uz palodzes» (Taka, 74.lpp) lasīšana vai klausīšanās;

Dabas zinības – augu sastāva izzināšana, pētīšana;

Dzimtā valoda – jaunu terminu apgūšana, nostiprināšana;

Mājturība un tehnoloģija - augu sēšana, kopšana, ražas novākšana - sviestmaižu pagatavošana;

Vizuālā māksla – augu zīmēšana, krāsošana, aplikācija;

Matemātika – garuma mērīšana, mērījumu pierakstīšana, salīdzināšana.
Vispirms mēs runājām ar bērniem, kas ir nepieciešami šim darbam – zeme, substrāts, sīksīpoli,  sēkliņas un kāds trauks, kur tos stādīt. Ar tausti iepazina zemi, kressalatu, pētersīļu sēklas un sīksīpolus. Kad viss bija iesēts, tad darbojās ar laistīšanu. Pēc regulāras laistīšanas bērni ar lielu interesi varēja novērot, kādas izmaiņas notiks. Mēs varējām sekot auga attīstībai no sākuma līdz beigām, lai mācītu bērniem izdarīt secinājumus un izmantot šīs zināšanas ikdienā. 
Skolēnu uzmanību piesaistīja rūpes par stādiem. Bērni bija izbrīnīti, ka no sīkām sēklām tik ātri izaug ēdami zaļumi. Skolēni ar nepacietību gaidīja, kad varēs pagaršot to, kas izaudzēts un mājturības stundā gatavoja sviestmaizes, papildinot tās ar svaigiem, pašu audzētiem vitamīniem. 
Bērniem ļoti patīk redzēt sava darba augļus. Mēs skolotāji paši priecājas par bērnu sasniegumiem un atzīst, ka skolēniem bija ļoti interesanti. Jebkuru darbu veicot, ja to dara no sirds un ar prieku, tas izdodas.