Abinieki un zivis by Maria Lukjanovicha https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n en-us 2019-01-21 10:19:56 UTC 2025-11-19 13:03:13 UTC hello@padlet.com Ķermeņa forma https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323855864 Vardes ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un 4 kājām. Ķermenis ir īss, nedaudz saplacināts. Galva pakāpeniski pāriet viduklī. Pakaļējās ekstremitātes ir krietni garākas par priekšējām. Starp pakaļkāju pirkstiem ir peldplēve. Īsās priekškājas kalpo kā ķermeņa atbalsts un lecot uztver triecienu pret zemi.]]> 2019-01-24 11:57:21 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323855864 Asinsrite.zvīm,tāpat kā visiem mugurkaulniekiem,ir slēgta asinsrite.Asiņu plūsmu nodrošina divkameru sirds.Zivīm ir tikai 1 asinsrites loks,bet atšķirībā no rāpuļiem un abiniekiem asins nesajaucas,tāpēc orgāni saņem arteriālāz asinis,kas bagātas ar skābekli https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323856429 2019-01-24 11:59:26 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323856429 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323856806 Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki, kas elpo ar žaunām, to pārviotošanos nodrošina spuras.


]]> 2019-01-24 12:00:51 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323856806 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323856933 Abinieki ir šķirtdzimumu dzīvnieki. Tēviņiem ir sēklinieki, kuros rodas sperma, bet mātītēm olnīcas, kurās attīstās olšūnas jeb ikri.
 
Latvijā dzīvojošajiem abiniekiem ir raksturīga ārējā apaugļošanās - dzimumšūnu saplūšana notiek ūdenī.No apaugļotajiem ikriem attīstās kāpuri jeb kurkuļi. Dažu mēnešu laikā notiek pārvērtības, kuru rezultātā kāpurs attīstās par vardi, kas spēj iznākt no ūdens un elpot atmosfēras gaisu.
 
Vardes attīstības stadijas:
  • A  Apaugļotie ikri
  • B  Kāpuri, kuri atgādina zivju mazuļus. Tiem galvas sānos redzamas žaunu bārkstis. Mazuļi ēd aļģes.
  • C  Žaunas pakāpeniski pazūd, sāk attīstīties plaušas.
  • D  Izveidojas pakaļkājas.
  • E  Izveidojas priekškājas, aste pamazām izzūd.
  • D  Ir attīstījusies varde, kura spēj uzturēties gan uz sauszemes, gan ūdenī.
 
Video angļu valodā: Vardes kurkuļu attīstība 
Vairošanās aktivitāti abiniekiem ietekmē dienas garums un temperatūra. Pavasarī abinieki migrē uz ūdenskrātuvēm.
 
Varžu un krupju tēviņiem raksturīgas kāzu ,,dziesmas" - saucieni, ar kuriem pievilina mātītes.
]]> 2019-01-24 12:01:23 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323856933 Kaulzivis🐟 kokinslaimonis123 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323857032 Latvijā sastopamas tikai kaulzivis. Kaulzivju ārējais izskats un dzīvesveids ir ļoti dažāds. No kaulzivīm Latvijā pārstāvētas 12 kārtas.

]]> 2019-01-24 12:01:51 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323857032 Abinieku daudzvedība Latvijā https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323857033 Pulciņā dzīvo 13 abinieku sugas, no tām 6 varžu sugas, 5 krupju sugas un 2 tritonu sugas.Visi Latvijas abinieki ir saudzējami, jo zūd to dzīvesvide. Ūdensbaseini tiek piesārņoti ar sadzīves un rūpnieciskajiem atkritumiem. Abiniekiem kaitē arī pesticīdu - kaitēkļu apkarošanas līdzekļu nonākšana vidē.]]> 2019-01-24 12:01:51 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323857033 Vardes ķermenis https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323857230 2019-01-24 12:02:43 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323857230 Ķermeņa sega https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323857692 Vardēm āda ir kaila, mitra un gļotaina. Daudzu dziedzeru izdalītās gļotas pasargā to no izžūšanas. Āda ir plāna un ūdenscaurspīdīga ,tāpēc vardes caur ādu var uzņemt ūdeni un tajā izšķīdušo skābekli. ]]> 2019-01-24 12:04:31 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323857692 Skelets. https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323857835  Zivis iedalās 2 klasēs: skrimšļzivis un kaulzivīs. Skrimšļzivis ir haizivis un rajas. Latvijā dzīvo tikai kaulzivis. ]]> 2019-01-24 12:05:06 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323857835 Vardes ādas krāsas https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323858603 Latvijā dzīvojošo abinieku krāsa parasti ir pieskaņojusies videi, piemēram ,dīķa dūņām vai ūdensaugu lapām. Taču pasaulē ir arī abinieki ,kas ir ļoti atšķirīgi no vides - koši un brīdinoši ,jo ādas dziedzeri izdala vielas ,kas to izskatu padara līdzīgu negaršīgiem vai indīgiem objektiem. ]]> 2019-01-24 12:08:12 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323858603 Barošanās https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323858665 Zivju barošanās ir atkarīga no sugas un dzīvesveida.Piemēram,raudas,barojas ar bentosu un ūdensaugiem,taču ēd arī kāpurus,gliemjus.]]> 2019-01-24 12:08:26 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323858665 Izvadsistēma. https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323858748 Galvenie izvadsistēmas orgāni ir 2 lentveidīgas nieres,kas filtrē zivs asinis un veido urīnu.Pa urīnvadiem urīns ieplūst urīnpūslī,kas atveras uz āru aiz anālās atveres.Šādi zivis atbrīvojas no kaitīgajiem vēlmaiņas galaproduktiem.]]> 2019-01-24 12:08:49 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323858748 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323858833
  •  Zivis ir šķirtdzimumu dzivnieki.
  • Vīriķiee dzimumorgāni ir pāra sēklinieki, kuri piepildīti ar spermu, kas satur miljoniem spermatozoīdu.
  • Sievišķe dzimumorgāni ir olnīcas, kurās attīstās ikri jeb olšūnas.
    • ]]>     2019-01-24 12:09:12 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323858833     Baltijas jūra ir piesrnota. https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323859076 2019-01-24 12:10:02 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323859076 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323859516 Zivju kaulus mēdz saukt par asakām, tās vaicā visa ķermeņa balsta funkciju. Skelets sastāv no 3 daļām: ASS SKELETS, ko veido mugurkauls, GALVAS SKELETS, ko veido galvaskauss, un SPURU SKELETS. ]]> 2019-01-24 12:11:48 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323859516 Baltijas jūra ir sekla iekšējā jūra.Tai ir maza ūdens apmaiņa ar okeānu un līdz ar to ari maza dabiskā ūdens attīrīšana spēja.Katru gadu upes jūra ienes tonnām vielu , kas nākušas no lauksaimniecības mēslojuma , pilsētu sadzīves un rūpnieciskajiem notekūdeņiem. https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323859589 2019-01-24 12:12:05 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323859589 Ķermeņa Forma. https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323859812 Tā kā vairums zvju sugu dzīvi pavada tikai ūdeni, to ķermeņa uzbūve un organismā notiekošie procesi ir pielāgoti tieši šai videi. Zivīm ir plūdlīnijas forma, kas ir piemērota veiklai peldēšanai. Šāda ķermeņa forma palīdz vieglāk pārvarēt ūdens pretestību. Zivju ķermenis sastāv no 3 daļām: galva, vidukļa un astes. Pārvietošanās orgāni ir spuras.]]> 2019-01-24 12:12:49 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323859812 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323860354 2019-01-24 12:14:27 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323860354 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323860495 2019-01-24 12:14:57 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323860495 Reņģe kokinslaimonis123 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323861004 Tā ir Atlantijas siļķes pasuga, sudrabaina, nedaudz sāniski saplacināta zivs ar vienu muguras spuru. Astes spura šķelta, mugura tumši zila, sāni sudrabaini. Šī suga nārsto jūras piekrastes sēkļos. Pēc nārsta tās aizceļo tālu un izklīst mazākos baros. Dažreiz nelieli reņģu bari ieklejo pejūras upēs un ezeros. Saimneciski nozīmīga suga.
    Dzīves vieta: Baltijas jūra
    Garums, cm: 20-25
    Nārsts: jūra, 1x gadā, pavasarī vai rudenī
    Auglība: 2-65 tūkst. ikru
    Barība: planktona vēžveidīgie
    Dabiskie ienaidnieki: mencas, nēģi, laši, kaijas, roņi

    ]]>     2019-01-24 12:16:46 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323861004     https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323861126 2019-01-24 12:17:17 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323861126 Baltijas jūrā savairojušās aļģes https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323862018 ( satelītzņemums ).]]> 2019-01-24 12:20:29 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323862018 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323862219 2019-01-24 12:21:11 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323862219 🐟🐟🐟 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323863139 Zivju skeleta galvenā ass ir mugurkauls, kas sastāv no skriemeļiem. Tāpēc visas zivis ir mugurkaulnieki. Zivīm ir ribas, kas piestiprinātas pie skriemeļiem, tās aizsaragā iekšējos orgānus. 
    Galvaskauss sastāv no smadzeņu kapsulas, žokļu kauliem, žaunu vākiem un lokiem. ]]>     2019-01-24 12:24:12 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323863139     Nervu sistēma un maņas https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323863202 Zivīm nervu sistēmu veido galvas smadzenes,muguras smadzenes un no tām atejošie nervi. 
    Zivīm ir 6 maņu orgāni,kas pielāgoti izdzīvošanai ūdensvidē.
    Zivs acis novietotas galvas sānos]]>     2019-01-24 12:24:27 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323863202     https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323863346
  • Dažām zivju sugām novērojamas tēviņu un mātīšu ārējo pazīmju atšķirības lieluma un krāsa ziņā.
  • Kad zivis sasniedz 2-4 gadu vecumu, tad viņas var vairoties, ja ir labi dzīves apstākļi.
    • ]]>     2019-01-24 12:24:55 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323863346     Abinieki https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323864463 2019-01-24 12:27:40 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323864463 Parastā varde https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323864535
    APRAKSTS:


    Ķermeņa garums 6 - 9 cm. Āda gluda. Mugura brūngana, pelēka, vai krēmkrāsā, ar tumšiem plankumiem vai punktiņiem; raksturīgs tumšs V-veida plankums muguras augšdaļā; arī acs aizmugurē tumšs plankums. Vēderpuse balta vai iedzeltena, plankumaina. Tēviņam iekšējie rezonatori, nārsta laikā izteikti tumšbrūnas vai melnas dzimumtulznas. Nārsta sauciens atgādina rūkšanu vai urkšķēšanu.


    EKOLOĢIJA:


    Apdzīvo praktiski jebkuru Latvijas biotopu, izņemot dažus augstos purvus ar ļoti skābu ūdeni, un lielas pilsētas. Ūdenī sastopama tikai īsā nārsta perioda laikā aprīlī: 10.04.-1.05. Pamostas no ziemas guļas uzreiz pēc sniega kušanas, un uzreiz dodas uz nārsta vietām. Nārsto jebkurā ūdenstilpē ar stāvošu ūdeni; nav pārāk izvēlīga pret ūdens kvalitāti. Viena mātīte atkarībā no vecuma iznērš 650 līdz 1400 ikru. Ikru kamoli otrajā dienā uzpeld ūdens virspusē, tur arī notiek attīstība, kas ilgst 8 līdz 10 dienas atkarībā no ūdens temperatūras. Parasti vairāku mātīšu ikru kamoli klāj vairākus kvadrātmetrus ūdens virsmas. Kurkuļi tumši, attīstība parasti ilgst 45 - 60 dienas. Latvijā pirmie šīgadeņi parādās jau jūnija vidū, parasti masveidīgi, jo vienā ūdenstilpē visi kurkuļi iziet metamorfozi gandrīz vienlaicīgi. Agrais nārsts un straujā attīstība izskaidrojama ar to, ka parastā varde bieži izvēlas nārstam seklas un ātri žūstošas peļķes, tādēļ jaunajai paaudzei ir jāsteidzas ar metamorfozi. Neskatoties uz to, daudz olu un kurkuļu aiziet bojā izžūstot. Dzimumgatavība iestājas dzīves trešajā gadā, kad ķermeņa garums ir 5 - 6 cm. Pārtiek no bezmugurkaulniekiem. Aktīva krēslā un tumsā. Šad tad sastopama arī dienā, it īpaši pēc lietus vai mākoņainā laikā, bet retāk par purva vardi. Ziemo zem ūdens: strautos, upītēs, ezeros vai kūdras purvos.


    IZPLATĪBA:


    Visa Vidus- un Ziemeļeiropa un Ziemeļāzija, uz austrumiem sasniedzot pat Sahalīnas salu. Ziemeļu apgabalos sasniedz polāro joslu un sastopama līdz pat Ledus okeānam, taču nav atrasta Eiropas dienvidvalstīs kā Portugālē, Itālijā un Grieķijā. Latvijā sastopama ļoti bieži, visur.

    ]]>     2019-01-24 12:27:54 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323864535     Purva varde https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323865203
    APRAKSTS:


    Ķermeņa garums ap 5 - 6 cm. Āda gluda. Mugura brūngana, pelēka, vai krēmkrāsā, ar tumšiem plankumiem vai punktiņiem; raksturīgs tumšs V-veida plankums muguras augšdaļā. Acs aizmugurē tumšs plankums. Vēderpuse balta vai iedzeltena, bez plankumiem; gadās tumši plankumi padusēs. Tēviņam iekšējie rezonatori. Riesta dziesma atgādina attālu suņu riešanu.


    EKOLOĢIJA:


    Parasti dzīvo atklātos biotopos, retāk mežos. Ūdenī sastopama tikai īso nārsta periodu: 20.04.-10.05. Nārsto dīķos, karjeros, vecupēs, līčos. Viena mātīte atkarībā no vecuma iznērš 500 līdz 2500 ikru. Ikru kamoli otrajā dienā uzpeld ūdens virspusē, kur arī notiek attīstība, kas ilgst 3 līdz 10 dienas, atkarībā no ūdens temperatūras. Kurkuļi tumši, attīstība parasti ilgst 45 - 65 dienas. Dzimumgatavība iestājas trešajā dzīves gadā. Pārtiek no bezmugurkaulniekiem. Aktīva krēslā un tumsā, nārsta periodā cauru diennakti. Šad tad sastopama arī dienā, it īpaši pēc lietus vai arī mākoņainā laikā. Ziemo uz sauszemes - lapu kaudzēs, grauzēju alās u.c. slēptuvēs, reti - strautos vai kūdras purvos.


    IZPLATĪBA:


    Vidus- un Austrumeiropa, Skandināvija, Sibīrija. Uz rietumiem - līdz Reinai, uz austrumiem - līdz Jeņisejai un Baikālam. Sastopama bieži visā Latvijā, kaut arī salīdzinoši nevienmērīgi. Iekļuva Latvijas Sarkanajā grāmatā vairāk pārpratuma pēc, jo bieži tiek uzskatīta par parasto vardi, tāpēc trūkst drošu ziņojumu par tieši šīs sugas izplatību. Sugai piešķirts "mazizpētītas sugas" statuss. Areāla rietumu daļā kļūst aizvien retāka, tādēļ iekļauta Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā.

    ]]>     2019-01-24 12:30:05 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323865203     Īpašs maņu orgāns,kas nav raksturīgs citiem https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323865246 2019-01-24 12:30:16 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323865246 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323865288 2019-01-24 12:30:25 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/323865288 Nārsts - zivju pieņu un ikru izlaišana ūdenī. https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324710064
  • Nobriestot dzimumšūnām, zivīm tāpat kā abiniekiem, parādās vairošanās instinkts. 
  • Tāpēc zivis dodas uz vietām, kas piemērotas mazuļu attīstībai.
  • Virs mātītes iznērstajiem ikriem tēviņš izlaiž pieņus.
  • Apaugļošanās notiek ūdenī, tātad zivīm tāpat kā abiniekiem ir ārējā apaugļošanās.
    • ]]>     2019-01-27 18:27:21 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324710064     https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324714079 Apaugļotās zivju olas.]]> 2019-01-27 19:00:34 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324714079 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324715246 Zivs attīstība ]]> 2019-01-27 19:10:10 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324715246 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324715479
  • Zivis var nārstot dažādā laikā:
  • Pavasarī nārsto - asari, līdakas.
  • Vasarā - līņi, karūsas.
  • Ziemā - laši, vēdzeles.
  • Ir sugas, kas nārsto tikai vienu reizi mūžā, piemēram zuši, jo pēc nārsta iet bojā.
    • ]]>     2019-01-27 19:12:03 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324715479     https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324716542
  •  Zivis iznērš ļoti daudz ikru, piemēram, viena plekste iznērš pat 2 miljonus ikru.
  • Taču pēc gada ir izdzīvojuši tikai daži procenti pecnācēju. Tas atkarīgs no tā, cik labi vecāki ir spējusi rūpēties par pēcnācējiem.
  • Ikri un mazuļi ir gards kumoss ne tikai citām zivīm, bet arī ūdensputniem.
  • Ir zivis, kas sargā ikrus vai tos nēsā pat mutē. Piemēram, samu un zandartu tēviņi apsargā ligzdas ar mazuļiem, līdz ar to palielinās pecnācēju skaits.
  • Un ir zivis, kam raksturīga mazuļu dzīvdzemdēšana, piemēram lucīšiem vai gūpijām. Tām pēcnācēju skaits ir krietni mazāks. 
    • ]]>     2019-01-27 19:19:43 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324716542     Ikri zivī. https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324718790 2019-01-27 19:38:21 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324718790 Ikri buņdžā. https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324718902 2019-01-27 19:39:22 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324718902 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324871525 Vairums zivju uz žokļiem ir zobi, kas kalpo barības satveršanai. Labi attīstīti zobi ir plēsīgās zivīm, savukārt zivīm , kas barojas pārsvarā ar augiem vai planktonu, uz žaunu lokiem baidījās rīkles zobi. ]]> 2019-01-28 12:07:10 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324871525 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324871571 Ķermeņa sega.
    Vairumam zivju ķermeni klāj zvīņas. Zvīņas ir izkārtotas rindās kā jumta dakstiņi. Katras zvīņas priekšgals ir iegrimis ādā, bet pakaļgals uzgulst nākamajai zvīņai.

    ]]>     2019-01-28 12:07:24 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324871571     https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324872034 Abinieki ir šķirtdzimumu dzīvnieki. Tēviņiem ir sēklinieki, kuros rodas sperma, bet mātītēm olnīcas, kurās attīstās olšūnas jeb ikri.
     
    Latvijā dzīvojošajiem abiniekiem ir raksturīga ārējā apaugļošanās - dzimumšūnu saplūšana notiek ūdenī.
    Vairošanās aktivitāti abiniekiem ietekmē dienas garums un temperatūra. Pavasarī abinieki migrē uz ūdenskrātuvēm.
     
    Varžu un krupju tēviņiem raksturīgas kāzu ,,dziesmas" - saucieni, ar kuriem pievilina mātītes. No apaugļotajiem ikriem attīstās kāpuri jeb kurkuļi. Dažu mēnešu laikā notiek pārvērtības, kuru rezultātā kāpurs attīstās par vardi, kas spēj iznākt no ūdens un elpot atmosfēras gaisu.
     
    Vardes attīstības stadijas:
    • A  Apaugļotie ikri
    • B  Kāpuri, kuri atgādina zivju mazuļus. Tiem galvas sānos redzamas žaunu bārkstis. Mazuļi ēd aļģes.
    • C  Žaunas pakāpeniski pazūd, sāk attīstīties plaušas.
    • D  Izveidojas pakaļkājas.
    • E  Izveidojas priekškājas, aste pamazām izzūd.
    • D  Ir attīstījusies varde, kura spēj uzturēties gan uz sauszemes, gan ūdenī.
    ]]>     2019-01-28 12:09:11 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324872034     Peldēšana https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324872330 Skeleta kustīgums tiek panākts ar muskuļu palīdzību. Katras spuras kustības kontrolē atsevišķa muskuļu grupa. Tādā veidā spuras kustas neatkarīgi viena no otras. Pāra spuras nodrošina zivs pagriezienus, peldēšanas dziļuma maiņu, lēnu paldēšanu vai noturēšanos uz vietas, vienlaicīgi saglabājot laīdzsvaru.  
    Nepāra spuras stabilizē zivs ķermeni, strauji pagriežoties notur līdzsvaru. Galvenā loma ir astes spurai. 
    Vienīgi zivīm ir īpašs orgāns-peldpūslis, kas ir pielāgojums dzīvei ūdenī. Peldpūslis ir piepildīts ar gāzu maisījumu. ]]>     2019-01-28 12:10:03 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324872330     Maņu orgāni https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324872507 Galvas smadzenes saskaņo visus dzīvības procesus, piemēram, regulē sirdsdarbību, elpošanu, koordinē kustības, nodrošina informācijas apstrādi, ko saņem no maņu orgāniem.]]> 2019-01-28 12:10:39 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324872507 Zivīm augot pieaug visas ķermeņa daļas, arī zvīņas. Vasarā, kad zivis intensīvi barojas, zvīņu pieauguma josla ir platāka,bet ziemā pieaugums ir niecīgs, līdz ar to josla šaurāk. https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324874186 2019-01-28 12:16:34 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324874186 Barošanās. https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324874685 Zivju barošanās ir atkarīga no sugas un dzīvesveida. Piemēram, raudas, barojas ar bentosu un ūdensaugiem, taču ēd arī kāpurus, gliemjus. Bentoss ir ūdensorganismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī un uz tās. 
    Plēsīgās zivis, piemēram, līdakas un sami pārsvara pārtiek no zivīm ēd arī kukaiņus vardes vēžus udensputnu mazuļus. No barošanas veida ir atkarīga zivs mutes uzbūve. Vislielākā mute ir plēsīgām zivīm, vismazākā- zivīm, kas pārtiek no bentosa. ]]>     2019-01-28 12:18:42 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324874685     Nervu sistēma https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324875134 Nervu sistēma abiniekiem, tāpat, kā zivīm, sastāv no galvas un muguras smadzenēm un no tām atejošiem nerviem. Galvas smadzenēm ir tādi paši nodalījumi. Taču abiniekiem ir labāk attīstītas priekšējās smadzenes jeb galasmadzenes, bet vājāk - smadzenītes.]]> 2019-01-28 12:20:16 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324875134 Gremošanas sistēma. https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324875907 Sāks ar mutes dobumu, kas pāriet rīklē. Grēkošanas process turpinās kuņģī un zarnās. Barības sagremošanu veicina aknu un aizkuņģa dziedzera izdalītie sekrēti. Nesagremotās vielas tiek izvadītas caur anālo atveri. ]]> 2019-01-28 12:23:26 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/324875907 Dīķa varde https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326002740 Dīķa varde ir vidēji liela varde (mazāka nekā ezera varde), kuras ķermeņa garums ir 4,5—5,5 cm, retāk līdz 7 cm.[4] Tēviņš nedaudz mazāks nekā mātīte. Dīķa vardes āda ir gluda. Mugura koši zaļa, retāk brūngana, bieži ar zeltainu vai dzeltenu garenisku svītru. Uz muguras bieži redzami melni plankumi vai punktiņi. Vēderpuse balta, bez plankumiem. Tēviņam atšķirībā no mātītes ir koši dzeltens kakls, ārējie rezonatori baltā krāsā, raksturīgi kurkst visu nārsta periodu.[4]
    Valsts
     | Dzīvnieki (Animalia)

    Tips
     | Hordaiņi (Chordata)

    Klase
     | Abinieki (Amphibia)

    Kārta
     | Bezastainie abinieki(Anura)

    Dzimta
     | Varžu dzimta(Ranidae)

    Ģints
     | Dīķa vardes(Pelophylax)

    Suga
     | Dīķa varde(Pelophylax lessonae)
    ]]>     2019-01-30 19:16:26 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326002740     https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326005401 2019-01-30 19:21:06 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326005401 Lielais tritons https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326008441 No astainajiem abiniekiem Latvijā sastopamas 2 salamandru dzimtas (Salamandridae) sugas: mazais tritons (Triturus vulgaris) un lielais tritons (Triturus cristatus). Tos var novērot pavasarī nārsta laikā un vasarā, kad tritoni uzturas ūdenstilpēs ar lēni tekošu vai stāvošu un skaidru ūdeni. Tie ir aizaugušos dīķi, ezeri, vecupes, kanāli un karjeri. Rudenī tritoni pārvietojas uz sauszemi, kur uzmeklē ziemošanai piemērotas vietas zem akmeņiem un koku celmiem, sūnās, zem nokritušām koku lapām. Lielais tritons sastopams daudz retāk nekā mazais tritons, tāpēc iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā.
    Klasifikācija


    Valsts
     | Dzīvnieki (Animalia)

    Tips
     | Hordaiņi (Chordata)

    Virsklase
     | Četrkājaiņi(Tetrapoda)

    Klase
     | Abinieki (Amphibia)

    Apakšklase
     | Kailamfībijas(Lissamphibia)

    Virskārta
     | Varžu virskārta(Batrachia)

    Kārta
     | Astainie abinieki(Caudata)
    ]]>     2019-01-30 19:27:14 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326008441     https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326009488 2019-01-30 19:29:25 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326009488 Skeklets https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326204105 Abiniekiem izšķir galvas, vidukļa un ekstremitāšu skeletu.  Galvaskausā ir mazāk kaulu nekā zivīm. Tas sastāv no kakla, vidukļa, krustu un astes nodalījumiem. Kakla nodalījumu abiniekiem veido viens skriemelis, kas savienots ar galvaskausu. Vidukļa skriemeļu skaits ir dažāds. ]]> 2019-01-31 10:47:25 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326204105 Barošnās un gremošana. https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326204943 Gremošanas sistēma abiniekiem daudzējādā ziņā ir līdzīga zivju gremošanas sistēmai. Tā sastāv no mutes dobuma, rīkles, barības vada, kunģa un zarnu kanāla. Abinieku rīklē nav žaunu spraugu. Tiem ir labāk attīstīts kuņģis, bet zarnu kanālā labi izdalās divpadsmitpirkstu zarna, tievā zarna un resnā zarna. Divpadsmitpirkstu zarnā aknu izvadkanāli atveras kopā ar žultspūšļa kanālu, kurā beidzas aizkuņģa dziedzera vadi. Tievajā zarnā barība tiek pilnīgi sagremota un barības vielas uzsūcas asinīs. Resnajā zarnā sakrājas nesagremotās barības atliekas. Resnā zarna pāriet taisnajā zarnā, kas beidzas ar īpašu paplašinājumu - kloāku.]]> 2019-01-31 10:50:54 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326204943 Iekšējies orgāni. https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326205697 Vairākums abinieku elpo ar plaušām un ādu. Plaušas ir iegareni maisi ar plānām, elastīgām sienām, kurās sazarojas liels daudzums kapilāru. Gaiss nokļūst plaušās, paceļoties un nolaižoties mutes dobuma dibenam. Noslīdot uz leju mutes dobuma dibenam, palielinās mutes dobuma tilpums un mutes dobumā caur nāsīm ieplūst gaiss. Mutes dobuma dibenam paceļoties līdz aukslējām, nāsis aizveras un gaiss tiek izgrūsts cauri balsenei plaušās. Plaušās notiek gāzu maiņa.

    Tā kā abiniekiem ir plaušas, arī asinsrite kļuvusi sarežģītāka nekā zivīm. Abinieku sirds sastāv no trīs kamerām: diviem priekškambariem un viena kambara. Asinis no visiem orgāniem saplūst vēnās un ieplūst labajā priekškambarī. Šajās asinīs ir daudz oglekļa dioksīda un barības vielu, kas asinīs iekļuvušas no tievās zarnas. Kreisajā priekškambarī ieplūst asinis no plaušam. Tās ir bagātas ar skābekli. Saraujoties priekškambariem, asinis tiek iedzītas kambarī, kurā tās daļēji sajaucas. No kambara sākas lielā artērija. Tā sadalās zaros, kas nes asinis uz visiem ķermeņa orgāniem (tas ir lielais asinsrites loks). Tādējādi abiniekiem atšķirībā no zivīm ir nevis viens, bet divi asinsrites loki - lielais un mazais asinsrites loks.]]>     2019-01-31 10:53:39 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326205697     https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326899757 2019-02-01 22:49:34 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/326899757 Baltijas brētliņa. kokinslaimonis123 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327126841 Pēc izskata un dzīvesveida tā ir ļoti līdzīga reņģei. Atšķiras ar mazāku ķermeni un lēnāku augšanu. Brētliņa ir saimniecisķi nozīmīga Baltijas jūras zivs. 
    Dzīves vieta: Baltijas jūra
    Garums, cm: 12
    Nārsts: jūra, 6-9 x gadā
    Auglība: 8-14 tūkst. ikru
    Barība: planktona vēžveidīgie
    Dabiskie ienaidnieki: mencas]]>     2019-02-03 23:34:20 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327126841     Lasis kokinslaimonis123 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327128278 Ķermenis slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mugura zaļgani vai zilgani pelēka, vēders un sāni sudrabaini. Uz sāniem, nelieli melni X veida plankumi. Tēviņiem pirms nārsta ķermenis kļūst tumš ar sarkaniem plankumiem. Nārsta laikā nobarojas. Mazuļi pēc izskata atšķiras no pieaugušiem īpatņiem, tiem uz sāniem ir 7-13 lieli tumši plankumi. Caurceļotāja.
    Dzīves vieta: Baltijas jūra
    Garums, cm: 150
    Nārsts: upēs: Salacā, Daugavā, Ventā, Gaujā
    Auglība: 2-40 tūkst. ikru
    Barība: brētliņas, reņģes, stagari, mazuļiem--kukaiņu kāpuri
    Dabiskie ienaidnieki: roņi, mazuļiem-- plēsīgās upes zivis ]]>     2019-02-03 23:41:06 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327128278     Līdaka kokinslaimonis123 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327129786 Ķermenis slaids, krāsojums zaļgans ar dzelteniem plankumiem, vēders dzeltens, mugura un spuras tumšas. Mute liela, ar labi attīstītiem dažāda izmēriem zobiem. Plēsīga.
    Dzīves viet: Upes un to grīvas, ezeri
    Garums, cm: 150
    Nārsts: upēs, ezeros
    Auglība: 1 tūkst. līdz 1 milj. ikru
    Barība: raudas, asari, vardes, ķīši
    Dabiskie ienaidnieki: ūdri]]>     2019-02-03 23:55:59 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327129786     Asaris kokinslaimonis123 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327130530 Viena no Latvijā visbiežāk sastopamajām saldūdens zivīm. Ķermenis sānisķi saplacināts, mute vērsta uz priekšu, tajā ir sīki zobi. Ķermeņa krāsa atkarīga no vides, parasti zivs ir dzeltenzaļa, ar zaļganbrūnu muguru un 5-9 tumšām šķērssvītrām. Pirmās muguras spuras galā melns plankums. Vēdera spuras, anālā spura un astes spura sarkana vai oranža. Plēsīga.
    Dzīves vieta: upes un ezeri
    Garums, cm: 1-42
    Nārsts: upēs, ezeros, 1x gadā, aprīlī-jūnijā
    Auglība: 1-900 tūkst. ikru
    Barība: bentoss, sīkas zivis
    Dabiskie ienaidnieki: līdakas, zandarti, sami]]>     2019-02-04 00:05:47 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327130530     Sams kokinslaimonis123 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327131715 Ķermenis tumši zaļš vai melns, kails, bez zviņām. Plata mute ar 6 taustekļiem. Plēsīgs, parasti uzturas slēptuvēs, aktīvāks tumsā. Lielākā saldūdens zivs Latvijā.
    Dzīves vieta: Daugavas baseina upes
    Garums, cm: 200-300
    Nārsts: upēs
    Auglība: 100-370 tūkst. ikru
    Barība: zivis, vardes
    Dabiskie ienaidnieki:  pieaugušiem īpatņiem nav]]>     2019-02-04 00:16:59 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327131715     Menca kokinslaimonis123 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327132033 Ķermenis vārpstveidīgs, galva liela. Ir trīs muguras spuras un divas anālās spuras. Zivs mugura un galvas virspuse zaļgana, ar daudziem tumšiem plankumiem, sāni gaišāki, vēders balts.
    Dzīves vieta: Baltijas jūra
    Garums, cm: 100
    Nārsts: Baltijas jūra
    Auglība: 0,2- 2,4 milj. ikru
    Barība: šķeltājvēži, brētliņas, reņģes
    Dabiskie ienaidnieki:  kaijveidīgie putni, roņi


    ]]>     2019-02-04 00:20:00 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327132033     Rauda kokinslaimonis123 https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327132277 Viena no visizplatītākajām zivju sugām Latvijas saldūdeņos. Ķermenis no sāniem nedaudz saplacināts. Mugura tumšāka, zilganzaļa vai zilganbrūna, vēders un sāni- sudrabaini.
    Dzīves vieta: upes, to grīvas, ezeri
    Garums, cm: 35
    Nārsts: upes, ezeri
    Auglība: 0,6-423,7 tūkst. ikru
    Barība: ūdensauģi, retāk kukaiņu kāpuri, gliemji
    Dabiskie ienaidnieki:  līdakas, zandarti, sami, kaijveidīgie putni]]>     2019-02-04 00:22:48 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327132277     https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327227021 2019-02-04 10:51:27 UTC https://padlet.com/maria301/blavfwz1jy8n/wish/327227021