o  Uzskatīta par Rietumu civilizācijas šūpuli.
o  Pilsētvalstis - polisas
o  Polisu kopība, pilsoņu pienākuma izjūta.

• Tiesības uz zemi, piedalīties valsts pārvaldē.

• Jāaizstāv sava polisa, karaspēka rindās.

o  Atšķirīgas tiesības dažādiem sabiedrības slāņiem.

1. Pilsoņi vīrieši pārvaldē

2. karavīri, vīriešu dzimuma pilsoņi

3. vīriešu bērni

4. sievietes 

5. zemākais slānis paverdzinātie

o   Duālisms - demokratija, bet paverdzina.

o  Ēģiptiešu, fenikiešu un seno Vidusjūras kultūru ietekme. 
o  Krētas-Mihēnu, ahajiešu, doriešu cilšu kultūra.(milētieši, atēnieši u.t.t.)
o  Kosmocentrisms.
o  Mitoloģisks dievu panteons.
o  Politeisms - ticība vairākiem dieviem(12 Olimpa dievi)
o  1.gs. izplatās kristīgā reliģija.
o  No 4.gs. reliģija - monoteiska(ticība viena dieva eksistencei)

• tiesību pamati

• vēlēšanas

• republikāniska pārvalde

o  Filozofijas pamati

• Sofisti - antīkie filozofi

o  Antīkā estētika

• Ideja par formu estētiku, balstīta uz matemātiski aprēķinātu pareizu proporciju izmantošanu.

o  Mākslas ideāli, zelta griezuma atklāšana.

o  Tempļi.

o Medicīna

• Hipokrāta zīme

• Traģēdija

• Komedija

• Satīra drāma

• Bagātie/aristokrāti - patricieši

• Vienkāršā tauta - plebeji

Romas plebeji pieprasīja:

1. zemes pārdali,

2. parādu dzēšanu,

3. tiesību fiksēšanu rakstiski,

4. lemšanas tiesības valsts lietās.

o  Parādās neiecietība pret kaimiņu tautām.
o  Necieņā pret fizisko darbu.
o  Imperatora kults.

o  Mitoloģisks dievu panteons.
o  Romas impērijā iekļauto tautu dievu adaptēšana.
o  1.gs. izplatās kristīgā reliģija.
o  No 4.gs. pārsvarā kristīgais monoteisms.
o  Līdz ar kristīgo draudžu izplatīšanos no kosmocentrisma -> teocentrismā.
o  Gladiatoru cīņas.

• Vēlēšanas un republiska pārvalde.

• Tiesības

o  Pastāv duālisms - demokratiska valsts, tomēr tiesības visiem pilsoņiem nav ne tuvu līdzīgas.
o  Antīkā estētika - iekšējais saturs tikpat svarīs kā ārejais.
o  Filozofijas pamati.
o  Būvniecībā, arhitektūrā ievieš betonu.
o  Senie romieši veidoja tirdzniecības ceļus, rēķinot optimālo attālumu starp ratu riteņiem.

• Arka

• velve

• kupolveidigi pārsegumi

• pirtis

• akvedukti

• amfiteātri

• kolizējs

• muižu arhitektūra.

o  Mākslas saturā tiek attēloti - oratori, karavadoņi.
o  Tēlniecībā - plaši izplatīts cilnis.
o  Tēlniekus piesaistīja cilvēku individualidāte, jūtas, pārdzīvojumi, kas atstāj sekas cilveka izskatā.
o  Cirka izrādes

o  Bijušās Rietumromas imperijas zemes, Rietumeiropa, Centrāleiropa un Ziemeļeiropa. 
o  Veidojas monarhijas.
o  Dinastiju princips - varas mantošana.
o  Sabiedrības dalīšanās kārtās

• garīdzniecība(runātāji)

• bruņiniecība(karotāji)

• pilsētnieki/zemnieki(strādātāji)

o  Sievietes politikā tiek diskriminētas.

o  Pilsētas - jauna no laukiem atšķirīga kultūras telpa.
o  Feodum zemes īpašā nozīme, kas noteica vietas piederības izjūtu.
o  Romas katoļu baznīca.
o  Baznīcas kā kultūras veicinošas telpas.
o  Krīstīgā ticība, romiešu, ķeltu un ģermāņu kultūru saplūšana.
o  Idejas par pāvesta nekļūdību ticības jautājumos.
o  Teocentrisms.
o  Teoloģiskās dogmas.
o  Protestantisms, dumpinieciskums.
o  Reliģiska neiecietība pret citu ticību pārstāvjiem.

• garīdzniecība(runātāji)

• bruņiniecība(karotāji)

• pilsētnieki/zemnieki(strādātāji)

o  Sievietes politikā tiek diskriminētas.

o  Pilsētas - jauna no laukiem atšķirīga kultūras telpa.
o  Feodum zemes īpašā nozīme, kas noteica vietas piederības izjūtu.
o  Romas katoļu baznīca.
o  Baznīcas kā kultūras veicinošas telpas.
o  Krīstīgā ticība, romiešu, ķeltu un ģermāņu kultūru saplūšana.
o  Idejas par pāvesta nekļūdību ticības jautājumos.
o  Teocentrisms.
o  Teoloģiskās dogmas.
o  Protestantisms, dumpinieciskums.
o  Reliģiska neiecietība pret citu ticību pārstāvjiem.

• Horizontalitāte.

• Masīvas mūra sienas, apjomīgas balsta sijas, nelieli logi, vienkāršs interjers.

• Lokveida(pusaploces) arkas, mozaīkas, freskas.

• Saskatāms reliģisko sižetu tēlojums.

o  Turaidas pils

• Vertikalitāte.

• Telpiskuma idejas - sapludināti jomi, sienas nav tik masīvas kā romānikā.

• Smailloka arkas, kontrforss, ribotas pārsegum velves, balsta pilārs, vitrāžas.

• Tēlniecībā - realistisks figūru veidojums.

o  Rīgas Doms

o  Sv. Pētera baznīca

• Garīdzniecība

• Bruņniecība

• Pilsētnieki/zemnieki

o  Bizantijā kā teritoriālā valstī lielā nozīme - ierēdniecībai.
o  Etniski un sociālistiski atvērta politiskā elita.
o  Teocentrisms.
o  Iekšējās nesaskaņas/cīņas par svētbilžu nozīmi ticībā un reliģiskajā kultā.
o  Ortodoksolā baznīca - Pareizticīgā baznīca.

• Ikonas, 

• Mozaīkas

• Freskas.

o Ikonas kļuva par galvenajiem mākslas darbiem Bizantijā.

o  Pašus svētākos rituālus drīkst redzēt tikai garīdznieki.

Tāpēc pareizticīgo baznīca ir sadalīta divās daļās:

1. draudzes telpā, kur var ienākt katrs,

2. rituāla telpā pie altāra, kur var ienākt tikai garīdznieki.

o  Telpas atdalīja svētbilžu jeb ikonu sienas ar trim simboliskiem vārtiem. Dievkalpojuma laikā vārtus pēc kārtas atvēra, bet svarīgākajā brīdī pa vidējiem iznesa svētītu vīnu un ūdeni dievgaldam.
o  Ikonostass
o  Literatūrā

• hronikas

• vēstures grāmatas

• filozofu domu krājumui

o  Konstantinopole

o  Kremļi

o  Humānisms - uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām utt., pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs.

o Kā humānistu kultūras centri īpaši izcēlās

• Florence,

• Roma

• Venēcija

  
  

  o  Mākslas mecenāti - bagāts literatūras, mākslas un zinātnes atbalstītājs.
  o   Veidojās Buržuāzija.
  o  Humānisti uzskatīja, ka ideālam cilvēkam jābūt:

1. brīvam garā,

2. vispusīgi izglītotam,

3. fiziski spēcīgam

o  Izglītots cilvēks, universālas zināšanas:

1. prata klasiskās valodas,

2. pārzināja antīko filozofiju un literatūru,

3. interesējās par dabaszinātnēm un tehnikas sasniegumiem.

o  Humānismā tika cildināta kristīgā domāšana, garīgā brīvība un tolerance - iecietība pret citu uzskatiem, ticību un paražām.

• antīkā senatne

• viduslaiki

• jaunie laiki.

o Viens no svarīgākajiem atklājumiem bija Maincas zeltkaļa Johana Gūtenberga 15. gs. vidū izgudrotā iespiedprese, līdz ar to grāmatas, izglītošanās kļuva pieejamāka cilvēkiem kā indivīdiem, nevis tikai baznīcām.

o  Kopš 14. gadsimta mākslinieki labāk pārzināja anatomiju un radās izpratne par proporcijām.
Tika studēta 

• Arhimēda fizika, 

• Ptolemaja ģeogrāfija,

• Hipokrata medicīna 

o  Kritiskā pieeja lika humānistiem pašiem vērot un skaidrot dabas parādības. 
o  Nikolajs Koperniks - pamatoja heliocentrisko sistēmu, kurā Visuma centrs ir Saule.
o  Ģeniālais mākslinieks uzskatīja, ka, arī veidojot mākslas darbus, ir jābalstās uz  matemātikas likumiem, jāizdara nekļūdīgi aprēķini un stingri jāievēro proporcijas.

• arhitektūrā

• glezniecībā

• literatūrā

• mūzikā

o  Glezniecībā tika atrastas jaunas metodes

• lineārā perspektīva (paralēlas līnijas attālinoties pamazām it kā tuvinās, līdz saplūst vienā punktā);

• kompozīcija (gleznas elementu savstarpējais izkārtojums).

o  Leonardo da Vinči, dižrenesanses mākslas stila pamatlicējs: 

• gaisa perspektīva

• prasmīgas gaismēnas - telpiskums

• "Mona Lisa", "Pasludināšana"

o  Filipo Brunelleski - izgudroja veidu, kā izbūvēt kupolu Florences katedrālei.
o  Mikelandželo(tēlnieks) - līdz pilnībai izkopa cilvēka auguma atveidi.  

• formējās buržuāzija;

• straujais iedzīvotāju skaita pieaugums Eiropā renesanses laikā veicinja pilsētu izaugsmi

• ēnas puses - palielinātais iedzīvotāju skaits radīja zemes deficītu laukos, līdz ar to arī relatīvu pārtikas trūkumu, tā rezultātā Eiropā izraisījās cenu revolūcija - straujš cenu pieaugums uz daudzām patēriņa un citām precēm;

• pozitīvais aspekts - lēta darbaspēka pārpilnība veicināja pilsētu labiekārtošanu, ievērojamu renesanses celtņu būvniecību;

• uz cilvēka individualitāti orientētās humānisma idejas un baznīcas lomas mazināšanās radīja vēlāko (19. gs.) politisko apziņu par nāciju kā vienotu, organizētu indivīdu kopumu jeb nacionālu, suverēnu valsti, kā pretstatu viduslaiku kristīgajai Eiropas kopienai.

• Sievietēm aizliedza mācīties universitātēs

o K. Kolumbs atklāja Ameriku
o  Masveidā parādijās jauni izgudrojumi, piemēram, metāla kausēšana un stikla izgatavošana ļāva radīt spoguli. 
o  Tika izgudroti pirmie kabatas pulksteņi un šaujamieroči.
o  Izzināšanas jomas

• dabas pētījumi,

• telpisko samēru un perspektīvas analīze,

• cilvēka anatomijas izzināšana,

• inženiertehnisko uzdevumu risinājumi.

o  Reformācija - valsts iekārtas atbrīvošanās no baznīcas atkarības.

o  Reformācijas laikā daudzās valodās tika pārtulkota Bībele. 
o  Bībeles tulkojumi lika pamatu nacionālajai literatūrai.

o  Nacionāla valoda arī valstu lietvedībā.
o  Tika pamatotas teorijas par Zemi kā lodveida ķermeni.
o   Jans van Eiks izgudroja gleznošanu ar eļļas krāsām.

o Viljams Šekspīrs. Sarakstījis „Hamletu”, „Karali Līru”, „Romeo un Džuljetu” u.c. darbus.

o  Atšķirībā no Itālijas renesanses lielāka ietekme bija gotikai, bet mazāka - antīkajai kultūrai.
o  Mākslas pazīmes

• Perspektīvas izmantošanas paņēmieni.

• Darbā daudz simbolikas, kas bija raksturīga viduslaiku mākslai.

• Darbā ir daudz precīzu un reālistisku detaļu.

o  Dažviet darbos parādās kritiskāka attieksme pret sabiedrību.

o  Anglijā radās tam laikam unikāls literatūras žanrs - drāma.
o  palaco - pilsētas pils tipa ēkas konstrukcija

• uzsvērti horizontāļu ritmi - tos veido vienādas formas logu rindas;

• visā sienas garumā izstieptas dzegu joslas, kas nodala stāvus;

• logu augšdaļas veidotas pusaploces arkas formā;

• ēkas smagnējību, cienīgumu pastiprina rustojums.

o Pastāvēja kārtu sabiedrības un tāda valsts varas un pārvaldes sistēma kā feodālisms.

o Centralizācija pretēji feodālismam veicināja sabiedrības attīstību.

o  Šī laikmeta vēsturē liela uzmanība tiek pievērsta izcilākajiem valdniekiem un ietekmīgākajām dinastijām.
o  Monarhija – vienvaldība.
o  Absolūtā monarhija – neierobežota monarha vara, kad valdnieks viens pats pieņem lēmumus un rīkojas saskaņā ar tiem.

o Parlamentārā monarhija — monarhija, kurā valdnieks pieņem likumus un lēmumus sadarbībā ar parlamentu.

Absolūtās monarhijas galvenās pazīmes:

• no ierēdņiem veidota vienota valsts pārvalde;

• pastāvīga armija, kuru kontrolē valdnieks;

• valdnieka tiesības vienpersoniski pieņemt likumus un lēmumus;

• valdnieka kontrole pār Baznīcu;

• vienota nodokļu sistēma un saimnieciskā politika, kas palīdz palielināt valsts ienākumus (merkantilisms)

Tomēr monarham bija jārēķinās ar:

• Baznīcas ietekmi un varu, jo kopš viduslaikiem baznīca tiecās iegūt noteicošo lomu valstī;

• bagāto iedzīvotāju slāni, kas veidojās jaunajos laikos. Viņi nebija dižciltīgie, bet spēja ietekmēt valsts varu, jo aizdeva valdniekiem naudu karošanai un citām vajadzībām;

• valsts pārvaldes tradīcijām – dažās valstīs pastāvēja parlaments vai citu kārtu pārstāvju sapulce, citur karalim bija ietekmīgi padomnieki

o  Pēc humānisma idejām, tiesībām attieksme pret absolūto varu sabiedrībā bija skeptiska un viedokļi dalījās, tādēļ tā tika propogandēta:

• gan valdnieka, gan ikviena pavalstnieka galvenais pienākums ir kalpot valstij, kura pārstāv kopīgās vajadzības.

• suverenitāte - valsts būs spējīga sekmīgi iestāties par sabiedrības interesēm, ja tā būs spēcīga un pilnībā neatkarīga.

• absolūtā vara nekad, vismaz teorētiski, netika saprasta kā despotiska patvaļa.

Absolūtisms izplatījās Eiropā:

• Spānijas karalistē(16. - 17.gs)

• Anglijas karalistē(17.gs.)

• Francijas karalistē(16.-17.gs)

o  Monoteisms, teocentrisms

• Laiks, kad zinātnē, filozofijā un sabiedriskajās attiecībās, gan arī politikā iezīmējās jaunā – Eiropas apgaismības gadsimta aprises.

Apgaismotāji uzskatīja, ka:

1. visi cilvēki ir vienlīdzīgi kopš dzimšanas un kārtu atšķirības un ar tām saistītās priekšrocības ir nedabiskas;

2. visiem cilvēkiem ir vienāda daba neatkarīgi no to rases, tautības, valodas vai reliģijas;

3. visiem ir vienādas tiesības prasīt, lai pret viņiem izturētos vienādi;

4. tiesības būt saprastiem, tiesības uz izglītību, līdzdalību visos valsts amatos un profesijās;

5. visiem cilvēkiem ir tiesības tikt tiesātiem pēc vieniem likumiem;

6. visi cilvēki ir brīvi;

7. jebkuram cilvēkam ir tiesības brīvi izteikt savu viedokli;

8. visiem cilvēkiem ir vienādas tiesības uz likumīgi iegūtu īpašumu.

o Apgaismības kustības pamatideja, ka ikviena cilvēka izglītošana jeb „apgaismošana” ir galvenais līdzeklis visas sabiedrības pārveidošanai, radās ilgi pirms 18. gs.

o  Sabiedrībai svarīgākā problēma - kā savienot prātu ar ticību, zinātni ar baznīcas dogmām.
o  Kristīgā reliģija vairs nebija vienīgā, kas noteica cilvēka domāšanu un rīcību.

o Dzīves izpratne vairs nebija tik cieši saistīta ar baznīcu kā viduslaikos.

o Apgaismība iestājās pret baznīcas un valsts vienotību un uzskatīja, ka baznīca no valsts ir jāšķir.

o 18. gs. beigās apgaismības teorijā parādījās arī vispārīgs reliģijas noliegums.
o  17. un 18. gs. mijas sabiedrībā arvien noteiktāk izskanēja absolūtisma kritika.

o  Viss, ko nevarēja pierādīt ar prāta palīdzību, tika uzskatīts par maldiem, aizspriedumiem un māņticību.
o  Priekšstati par demokrātisku valsts formu bija dažādi.

• Tautai dotas tiesības atcelt valdnieku, ja viņš nespēj veikt tam uzticētos pienākumus.

• Var pastāvēt absolūta valdnieka vara, bet valdniekam ir tikai jābūt pirmajam savas valsts ierēdnim jeb kalpotājam.

o  Deisms.
o  Monocentrisms, teocentrisms.

Brīvmūrnieki popularizēja uzskatus, kas saskanēja ar apgaismības idejām:

1. apziņas brīvību;

2. iecietību un uzmanību pret citādi domājošiem;

3. indivīda brīvu attīstību;

4. patiesumu un taisnīgumu.

• apgrozījumā sāk laist papīrnaudu;

• ceļš uz vienotiem naudas standartiem valstī;

• čeki;

• parādzīmes jeb vekseļi.

o  Saimnieciskā reforma.
o  Manufaktūra - ražošanas uzņēmums, kur pastāv darba dalīšana, bet darbs tiek veikts ar rokām.(jauns ražošanas veids)
o  Merkantīlisma teorija - ekonomika, pretēja kapitālismam.
o  Merkantilisms – galvenais mērķis ir attīstīt ražošanu un palielināt preču eksportu, lai iegūtu valsts kasei lielāku peļņu.
o  Angļu kuģubūves teorija, flote.

o   Baroks dzima Romā.
o   Baroka iezīmes: 

• oficiāls svinīgums;

• dinamisms

• nedaudz ārišķīgs/ dzīvespriecīgs

• Barokā redzami spēcīgi kontrasti, gaismas un ēnu bagātīgā spēle.

o  Tēlotājmāksla
o  Arhitektūra 
o  Tēlniecība
o  Mūzika 
o  Dārza kultūra

o  Reliģiskās mākslas attīstība.
o  Baroka stilā tika būvētas baznīcas, katedrāles, gleznotas altārgleznas un veidotas skulpturālas grupas.
o  Ar laiku tas kļuva par brīvu, vieglu un aizraujošu mākslu.
o  Baroka glezniecībai raksturīgi perspektīvi ķermeņa rakursi, stipri gaismēnu efekti, asimetriska kompozīcija, formu pārmērība un kustību pārspīlējums.
o Monumentālas dekoratīvas kompozīcijas ar reliģioziem un mitoloģiskiem sižetiem, arī parādes portreti, kas bija domāti interjeru izdaiļošanai.
o  Rundāles pils.
o  Jelgavas pils
o  Svētes pils.
o  Versaļas pils.

• turpinājums Barokam

• absolūtisma laika galma aristokrātu māksla.

o  Rokoko iezīmes - izsmalcinātība, dekorativitāte, asimetrija, ornimentalitāte, intimitāte, orientācija uz baudu, krāsu gaišums, formu vijīgums.
o  Arhitektūra
o  Dekoratīvi lietišķā māksla
o  Mūzika 
o  Mode

o  Rokoko ietekmēja arī dzīvesveidu, kas sāka līdzināties spēlei, rotaļai. 
o  Pils dārzos un parkos būvēja mākslīgas klintis un alas. Aristokrātija ģērbās zemnieku tērpos un tēloja dabiskumu.

o  Meisenes porcelāns.
o  Sansusi pils, Potsdamā.
o  Belvederas pils, Vīnē.

• stingra formu sakārtotība;

• lineārs zīmējums;

• loģisks attēlojamo objektu izkārtojums;

• skaidra;

• līdzsvarota kompozīcija;

• pievēršot uzmaníbu blakustoņiem, atspīdumiem (refleksiem).

• harmonija;

• regulāra pilsētu plānošana;

• mākslas darbu radīšana antīkās kultūras (Senās Grieķijas un Senās Romas) un renesanses tradīcijās.

o Par klasicisma pamatlicēju uzskata renesanses laika itāļu arhitektu Andrea Palladio.

o Skaidrības princips, kas sasaucās ar racionālisma idejām.

o Visa pamatā uz ģeometriskām figūrām balstīta kārtība.

o Orderis – arhitektūras kompozīcijas veids, kad tiek izmantoti noteikti elementi, kas izkārtoti noteiktā kārtībā.

doriskais, joniskais, korintiskais orderis, toskānas un kompozītorderis.

o Klasicisma ideālu mūzikā vispilnīgāk spēja atklāt opera.

o Klasicisma mākslu 19.un 20. gadā parasti apzīmē kā neoklasicismu.

o Kapitolijs, Vašingtonā.

• akcentēja emocionalitāti, kaislības, pārdzīvojumus, personības cīņu pret pastāvošajiem tikumiem, pret apkārtējo, naidīgo vidi.

• varoņa dzīve un cīņa cēla mērķa labā. Bieži vien šis varonis gāja bojā, tādēļ romantismam raksturīgas arī skumjas, vilšanās un pesimisms.

• pievērsās ikdienas parādībām, notikumiem, vēstures tēmai, tautas daiļradei. Tas veicināja ainavas žanra attīstību, jo pārdzīvojumus ļoti labi varēja izpaust ar dabas tēlu palīdzību.

• tālas zemes, kuras nav skārusi civilizācija, tādēļ mākslā ienāk arī Tālo Austrumu motīvi, Ziemeļāfrikas ainas.

o  Daļa romantiķu uzskatīja, ka cilvēkus šajos drūmajos laikos var glābt reliģija, tādēļ savos darbos akcentēja dvēseles skaidrību, dievbijību, aicināja iedvesmu meklēt viduslaiku kultūrā.
o  Romānismu varēja iedalīt divās grupās:

• Romantisms

• Tautiskais romantisms.

o  akvareļglezniecības attīstība.
o  19. un 20.gs. romantisma idejas ieguva jaunu terminu - neoromantisms.

o  Kapitālisms - politiska, sociāla un ekonomiska sistēma, kurā kapitāls pieder privātpersonām, nevis valstij, un kurā preču ražošana un sadale atkarīga no privātkapitāla investīcijām un peļņas interesēm.

o  Urbanizācija - pilsētu un pilsētnieku skaita pieaugums kādā teritorijā.

o  Urbanizācijas iemesli:

• Dabīgs iedzīvotāju skaita pieaugums pilsētās (lielāka dzimstība nekā laukos);

• Lauku apdzīvoto vietu kļūšana par pilsētām;

• Plašu aglomerāciju veidošanās;

• Migrācija no laukiem uz pilsētām.

o  Zemnieku izputēšana.

o  Liberālisms

• katra personība ir unikāla un neatkārtojama;

• katrai personai ir tiesības dzīvot savu dzīvi;

• katram cilvēkam ir neatņemamas dabiskās tiesības;

• dabiskās tiesības aizsargā privātīpašums, brīvs līgums, likumu vara;

• ģimene un privātīpašums veido sabiedrības pamatu;

• visām attiecībām cilvēku starpā jābūt brīvprātīgām;

• sabiedrības uzplaukumu nodrošina brīvais tirgus, brīvā tirdzniecība, brīva cilvēku pārvietošanās un miers.

o  Par liberālisma devīzi sākotnēji kalpoja Lielās Franču revolūcijas lozungs – „Brīvība, vienlīdzība, brālība!”. Par liberāļu kredo kļuva prasība, lai valsts neiejaucas indivīda personiskajās lietās.

o  Liberālisma ideju rezultātā:

1. tika atcelta dzimtbūšana daudzviet Austrumeiropā;

2. daudzviet tika likvidēta verdzība;

3. tika garantētas īpašuma tiesības, reliģiskās brīvības;

4. uzlabojās sieviešu tiesiskais stāvoklis;

5. veidojās neiecietība pret karu un kārtu privilēģijām;

6. vairojās cilvēku pašapziņa un tika veicināta patstāvīga domāšana.

o  Konservatīvisms - uzskats, ka sabiedrības pamati jābūvē uz pārbaudītām un stabilām likumu un morāles normām, valsti jāvada stingrai personībai, sociālais miers iespējams, respektējot privātīpašumu.

o  Nacionālisms - uzskats un jūtas, kas uzsvēra indivīda piederību noteiktai ļaužu grupai, kurus vienoja valoda, tradīcijas, mentalitāte un reizēm reliģija.

o  Nacionālisms uzmanību vērš:

tautas vēsturei

tiek rakstīti - nacionālie varoņi, mocekļi un nodevēju tēli.

tautas kultūras apzināšanai un kopšanai

o  Pārsvarā monoteisms, jo baznīcai vēl daudzviet ir liela ietekme, parādās deisms, jo Darvina teorija.

• 1859. gadā publicēja grāmatu «Sugu izcelšanās»

o  "Singer" firmas šujmašīna.

o  Globalizācija

o  Industrializācija

• 1869. - Dmitrijs Mendeļejevs izgudro periodisko tabulu.

• Džeims Vats izgudro tvaikmašīnu.

• 1907. g. Amerikā izgudrotājs Roberts Fultons uzbūvēja pirmo tvaikoni pasaulē

• 1814.g. Dž. Stīvensons uzbūvēja pirmo tvaika lokomotīvi "Bluches"

• 1825. gadā pirmo dzelzceļa līniju uzbūvēja Anglijā.

• Morzes elektriskais telegrāfs.

• 1876. gadā telefonu patentēja skotu izcelsmes amerikāņu logopēds un fiziķis A. Bells.

• Manufaktūras nomainīja fabrikas.

Reālisti centās attēlot dzīvi tādu, kāda tā ir, nemeklējot romantiskas vai ideālizētas versijas. Tika atainots detalizēti, sīkumaini un ar mazām iezīmēm. Tika veidots pēc iespējas realistiskāk.

Parasti attēloja:

• strādnieku dzīvi

• lauku ainavas

• pilsētu ainavas

sociālos jautājumus

Zināmākie mākslinieki:

• Gustavs Kūrbers

• Honorē Daumē

• Gistavs Kurbē

Reālisti uzskatīja, ka emocijas var radīt nepareizu priekšstatu par pasauli un tajā notiekošajiem procesiem.
o  Reakcija uz klasicisma un romantisma raksturīgo idealizēšanu, vēlēšanās pievērsties ikdienas dzīvei un sociālajai dzīvei.
o  Pievēršanās sociālās vides izpetei un atspoguļojumam, objektivitāte.
o  Skatījās uz reālo, atsakoties no idealizēšanas.
o  Skaistums var būt visā, izņemot brutalitāti un varmācību.
o  Patiess vienkāršo cilvēku ikdienas attēlojums.
Nesamierināšanās ar pastāvošo iekārtu - Tipizācija.
o  Pazīstamākā reālisma mākslas skola - Barbizonas skola, Francijā.
o  Literatūrā.
o  Tēlotājmākslā.
o  Mūzikā.
o  Domjē zīmējums "Gargantija" , kas izsmēja karali Luiju Filipu, ironiski attēlojot realitāti. Par to Domjē uz pusgadu nonāca cietumā, taču šī karikatūra padarīja viņu slavenu. 
o  Domjē bija lielisks zīmētājs, kura nedaudz nervozā līnija, prasme uztvert būtisko liecināja par viņa aizraušanos ar tēlniecību. Mākslinieka darbos jūtama groteskas klātbūtne, taču tā nekad nekļuva par pašmērķi.

o  Izpaužas:

• tēlniecībā

• glezniecībā

• literatūrā

• mūzikā

Parasti attēloja:

• Ikdienišķus mirkļus

• Ainavas

• Kādu notikumu, kurš raisa emociju.

o  Impresionismam raksturīgs:

• acumirkļa iespaida tvērums

• interese par nepastāvīgo, mainīgo, gaismas efektiem.

• triepienu tehnika

• subjektīvs tvērums un izjūtas

• nejauša kompozīcija

• gleznojums plenērā

o  Impresionisma literatūrā autori pievērsa uzmanību varoņa garīgajai dzīvei, lielu nozīmi piešķirot iespaidiem, jūtām, sajūtām un emocijām, mēģinot tās interpretēt.

o  Impresionistu iecienītākais žanrs bija pilsētas un lauku ainavas, figurālas kompozīcijas (pilsētnieku dzīves, atpūtas un izpriecu ainas), kā arī portreti un klusās dabas.

o  Spilgtākie pārstāvji:

• Klods Monē "Impresija. Saullēkts"

• Edgars Degā "Baletskola"

• Ogists Renuārs "Klusā daba ar augļiem"

• Kamils Pisaro "Monmartas bulvāris pavasarī"

o  19.gadsimta 90.gados Monē sāka vienu un to pašu motīvu attēlot vairākkārt, dažādās diennakts stundās un laikapstākļos (piemēram, "Ruānas katedrāle", 1893-1895).

o  Jaunu formu un izteiksmes līdzekļu meklējumi.

o  Interese par japāņu mākslu

o  Impresionisma pazīmes:

• lielāka tēlojuma visparinātība

• subjektīva isteiksmība

• atteikšanās no gaismēnas

• spilgtu un blāvu krāsu pretstatīšana

• neregulāras formas

• melnu kontūru ieviešana

o  Izpausme glezniecībā.

Parasti attēloja:

• Cilvēku

• Notikumus

• Ainavas

Taču mākslas darbos vienmēr bija psiholoģisks un emocionāls zemteksts.

o  Spilgtākie pārstāvji:

• Vinsents van Gongs "Saulespuķes"

• Pols Gogēns "Bretaņas ainava. Dzirnavas"

• Pols Sezans

o  Atgriežoties pie dabas, līniju un ornamentu varā.

o  Jūgendstils radās Anglijā kā lietišķi dekoratīvās mākslas virziens.

o  1894.gadā Londonā sāka iznākt žurnāls "The Studio", kas propagandēja jaunās idejas.

o  Jauno stilu propagandējošie izdevumi iznāca ne vien Londonā, bet arī citur. Minhenē tāds bija žurnāls "Jugend" (no tā cēlies stila vāciskais nosaukums), Parīzē - "Revue Blanche" un citi.

o  Virziena teorētiskos pamatus izstrādāja angļu rakstnieks, mākslinieks un sabiedriskais darbinieks Viljams Moriss.

o  Romantiskais pasaules redzējums, meklējams dabā.

• Mākslinieki rada paši savus izteiksmes līdzekļus:

• noapaļotas, plūstoši izlocītas formas

• dažādi variētas ģeometriskās formas

• liektas līnijas

• asimetrisku kompozīciju

• neregulārus līniju ritmus.

o  Populāri - augu, stilizētu cilvēku un fantastisku dzīvnieku attēli.

o  Arhitektūra:

• kā prioritāte tika izcelta fasāde

• arhitektonisku līdzekļu pielietojums - ciļņi, skultūras, ornomenti,dinamisku būvmasu kārtojums,

• plūstošas silueta līnijas,

• fasāžu noformējums ar īpašu ornomentālo dekoru.

• funkcionāli pamatots celtņu plānojums

• karkasa konstrukcijas, izmantoja jaunos materiālus (metālu, dzelzsbetonu, keramiku, stiklu).

• Izmantoja arī krāšņas, krāsainas vitrāžas.

• Īpašs jaunums - keramikas un glazēto podiņu izmantojums ēkas apdarē.

o  Spilgti piemēri:

• O.Vāgners  Majolikas nams

• Tasela savrupmājas fasāde

• Rumbahas sinagoga

• "Karlsplatz"

• Glāzgovas mākslas skolas ēka

• Casa Battlo

• O.Bīrdslijs "Arturs un Eskalibūrs"

• Gustavs Klimts "Ābele", "Ainava"

o  Glezniecībā un grafikā jūgendstils salūda ar reālismu un simbolismu.

o  Jūgedstils - demokrātisks.

o  No dabas pie prāta un iztēles.

o  Sapņu un melanholijas pasaule.

o  Simbolisti kritizēja impresionismu, atteicās no dabas vērošanas, no dabas kā iedvesmas avota, pievēršoties cilvēka iekšējai pasaulei, par galveno radošajā procesā uzskatot prātu un iztēli.

o  Simbolisti uzskatīja, ka mākslas darba pamatā jābūt idejai, kas vispārināti, subjektīvi un dekoratīvi izteikta simbolu veidā.

o  Gleznotāji ar simbolu palīdzību centās parādīt abstraktus jēdzienus - tikums, netikums, sadisms, miesaskāre, vientulība, nāve, aizsaule u.c.

o  Simbolisti iedvesmu rada literatūrā, seno ģermāņu, ķeltu un skandināvu mitoloģijā, leģendās, mītos,pasakās, Bībelē.

o  Simbolism pārstāvji:

• Pjērs Pivī de Šavāns "Nāve un meitenes"

• Gistavs Moro "Orfejs"

• Odilons Redons "Meža gars"

• H. Simbergs "Ievainotais eņģelis"

• Modernais cilvēks un viņa pasaule

• Ideju, dzīves principu daudzviedība

• Jaunu izteiksmes līdzekļu un formu meklējumi mākslā

Vēsturē modernisma periodu parasti saista ar 19. gs beigām un 20. gs. sākumu:

• Straujš masu kultūras, mediju un izklaides industrijas uzplaukuma laiks.

• Pasaule kļuva atvērta dažādām mākslas formām un mākslinieku subjektīvām izjūtām.

• Vienlaikus indivīda un valstu attiecībās 20. gadsimta sākums bija traģisks laikaposms - divi pasaules kari, dažādu pasaules redzējumu un uzskatu sadursmes.

• Mainījās dzīves stils.

• Cilvēki tiecās būt atšķirīgi -individuālisms, subjektīvisms,

• Cilvēku dzīves ritmi kļuva straujāki.

• Tā laika dzīves izpratnē tika dota liela iespēja izpausties daudzveidībai.

No vienas puses modernisma māksla balstījās uz iepriekšējos gadsimtos izstrādātām kultūras normām un garu, bet, no otras puses, to raksturoja dumpīga atteikšanās no iepriekšējas kultūras nostiprinātām tradīcijām.

Nevienā no modernajiem mākslas virzieniem nebija nekā stabila, nemainīga un tradicionāla, viss bija plūstošs, mainīgs, pakļauts interpretācijām.

• Plurālisms - dažādu uzskatu līdzpastāvēšana.

• Relatīvisms - uzskats, ka visas cilvēces iegūtās atziņas ir nosacītas un subjektīvas.

• Polemika - publisks strīds, kur saduras krasi atšķirīgi uzskati par kādu jautājumu.

• Unificēt - vienādod, pakārtot vienai normai

Reliģiju daudzveidība - pastāvēja gan monoteisms, gan politeisms.

• 
  Maks Plakns - kvantu teorija (1900)

• Karls Landsteiners - asinsgrupu atklāšana (1901)

• Pirmā lidmašīna (1903)

• Alberts Einšteins - speciālā relativitātes teorija (1905), kas nebija savienojama ar līdzšinējiem uzskatiem par visuma un kosmosa kārtību.

• Farmana–Vuazēnu aeroplāns (1908)

• Ernests Ruterfords - atoma kodola atklājums (1911), arī alfa un beta radiācijas atklājums.

• Nilss Bors pierādīja, ka elektroni riņķo ap kodolu pa orbitām. (1913)

• Alberts Einšteins - vispārīgā relativitātes teorija (1915)

• E.Rezerfords veic pirmo mākslīgo kodolreakciju (1919)

• Sigmunds Freids - psihoanalītiskā teorija (1923), no kuras ietekmējās sirreālisma mākslinieki

• Verners Heisenbergs - kvantu mehānika (1926)

• Aleksandrs Flemings - penicilīna atklāšana (1928)

• Tiek atklāta atomenerģija. (1938)

o  Atzīta mākslu savdabība, vienas desmitgades ietvaros līdzās spēja pastāvēt dažadi mākslas stili un formas.

o  Pēc Pirmā pasaules kara literatūrā ienāca rakstnieki, kas savu paaudzi dēvēja par „Zudušo paaudzi".

o  Ē. M. Remarka romāns „Trīs draugi” kļuva par himnu nezūdošajām vērtībām - draudzībai un mīlestībai.

Mākslas stili

o Modernisma mākslas virzieni:

• Fovisms

• Kubisms

• Ekspresionisms

• Futūrisms

• Abstrakcionisms

• Dadaisms

• Sirreālisms

• Simbolisms

o   Nosaukums radies no fauves-mežonīgie zvēri.

o Viņu krāsu risinājumi bija netradicionāli, tādēļ mākslas kritiķis L.Voksells viņus nosauca par fauves - mežonīgie zvēri.

o Šī virziena pārstāvji ietekmējās no postimpresionistiem - Pola Sezana, Pola Gogēna, Vinsenta van Goga, pārņemot košo krāsu pielietojumu, atteikšanos no gaismēnām.

Fovisma pārstāvji gleznoja dažāda žanra gleznas - portretus, klusās dabas, ainavas u.c.

o Ierosme:

• Pretkustība impresionistu kršu sīkai analīzei.

o Fovismam raksturīgs:

• Tīru, košu krāsu pielietojums

• Krāsu kontrasti

• Netiek izmantotas gaismēnas (neattēlo apjomu)

• Netiek ievērota lineārā perspektīva

• Objekti tiek apvilkti ar tumšu kontūru

• Spilgtu, tīru, nedalītu krāsu lietojums

• Neievērota attēlojuma precizitāte

• Vienkāršas gleznu kompozīcijas

o Spilgtākie pārstāvji:

• Anrī Matiss

• Andrē Derēns

• Moriss de Vlaminks

o  Nozīmīgākie darbi -

• Anrī Matiss "Deja" (1910)

• Anrī Matiss "Sarkanā istaba" (1911)

• Andrē Derēns "Kolouras piepilsēta"

• Andrē Derēns "Čaringkrosas tilts"

• Moriss de Vlaminks "Augļu dārzs"

Kubisma mākslinieki savos darbos izvēlas atveidot vienkāršus objektus (traukus, mūzikas instrumentus, kārtis, u.c.), atsakās no sarežģītām daudzfigūru kompozīcijām, jo tās atveidoto objektu padarīs netveramu. 

Kubismam tiek izdalīti divi novirzieni:

• Analītiskais kubisms - attēlo dažādi izvietotu, no dažādiem skatupunktiem tvertu priekšmetu vai to elementu kombinācijas (analizē priekšmetus)

• Sintētiskais kubisms - analītiskā kubisma attīstībā mākslinieki turpina mainīt skatījumu uz telpas un objektu attēlojumu.

  Tiek izjaukts tradicionālais līdzsvars starp gleznas plakni un attēlotā objekta telpisko formu, jo priekšmetu atveide kļūst arvien abstraktāka. Tomēr attēlotais objekts joprojām saglabā savu atpazīstamību un nozīmi — vēl nav pārkāpta robeža, kas nošķir kubismu no pilnīga abstrakcionisma.

• Skatot pasauli ģeometriskās formās un no dažādiem skatpunktiem

• Tehnisko paņēmienu daudzveidība

• Priekšmetisko pasauli kubisti attēloja kā vienkāršu plakņu apjomu, robežlīniju sakopojumu, viņi pasuali redzēja vienkāršotu - kā ģeometriskos pamatelementus.

Ierosme:

• Relativitātes terijas un kvantu teorijas rašanās

• Līdzīgi kā zinātnieki sāk apzināt atoma sīkākās daļiņas, mākslinieki savus izpētes objektus sāk dalīt struktūrā

  
  

Raksturojums:

• Atteikšanās no vizuālās realitātes

• Bieži vien šie fragmenti tika vienkāršoti līdz ģeometriskām formām (trijstūris, četrstūris).

• Objekti attļeoti kā ģeometrisku elementu un līniju savienojums, plakņu un apjomu kārtojums

• Atteikšanās no vienota telpas tēlojuma

• Kolāžas radīšana

• Pretstata impresionisma un postimpresionisma krāsainībai

• Dabas formu stilizācija - ģeometrizācija

• Attēlojamo objektu virsmu skaldījums

• Viena un tā paša objekta attēlošana vienlaicīgi no dažādiem skata punktiem

• Centieni attēlot trīsdimensionālus objektus

• Darbos izmanto dažādus materiālus - sāk kolāžas tehniku

• Objekts tika stilizēts, sadalīts fragmentos, kurus apvienoja vienotā kompozīcijā

Kolāžas tehnika ir kubisma mākslinieku atradums - viņi pirmie mākslas darbu veidošanā sāk izmantot tapešu gabalus, audumus, izgriezumus no avīzēm, skaidas un citus dažādus materiālus, kuri ļauj panākt izteiksmīgumu un grauj tradicionālos priekšstatus par mākslu, tuvina to dzīvei.

Spilgtākie pārstāvji:

• Pablo Pikaso (1881-1973)

• Žoržs Braks (1882-1963)

• Romans Suta

• Voldemārs Tone

  
  

o Par pirmo darbu, kurā vērojamas kubisma pazīmes, uzskata Pablo Pikaso gleznu "Aviņonas meitenes" (1907), kas izraisīja skandālu. Skatītājus šokēja tas, kā tika attēlots sievietes ķermenis - vienkāršoti, pat nedaudz primitīvi.

o  Kubisma pārstāvji attīstīja mākslinieka Pola Sezana (1839-1906) ideju, ka visas dabā esošās formas var vienkāršot kā ģeometriskas figūras – lodes, cilindrus, konusus u.c.

o  Nosaukums radies no franču vārda "ekspression" -"izteiksmīgums".

Bailes no sava, laika deformātā pasaule.

o  Jūtu izpausmes attēlošana ir svarīgāka par realitāti.

o  Mākslinieku apvienības:

• "Zilais jātnieks"

• "Tilts"

Ekspresionisti neinformē par faktiem, bet par cilvēka garīgās dzīves izpausmēm, psihes izkropļojumiem, pārdzīvotām šausmām, eksistences pretrunām.

Radās Vācijā kā virziens tēlotājmākslā, kino, mūzikā, arhitektūrā.

Ekpresionisti:

• Noliedz racionālo, saprātīgo

• Uzsver kāpinātu izteiksmīgumu, lai attēlotu pārdzīvojumus, sevišķi - negatīvos, lai skatītāju ierautu tajā noskaņā, kurā atradies mākslinieks

• Izmanto līniju, formu deformāciju, krāsu plūsmas

Ierosme:

• Eksistencionālisma filozofija, bet vēlāk arī mākslinieku protests pret militārismu, karu un tā sekām

• Par galveno kļuva izteiksme, nevis saturs

Ekspresionisms kā ar jūtām saistīts virziens pastāv ilgstoši. To sevišķi veicināja abos pasaules karos pārdzīvotās negācijas, pēckara depresijas un dzīves jēgas zudums. 

Raksturojums:

• Svarīgs ir pārdzīvojums

• Attēlots traģiskais, neglītais un emocionāli atkailinātais

• Sakāpinātas emocijas, izteiksme

• Formu deformācija, estētiskā izkropļojums

• Galvenās ir subjektīvās emocijas, nevis realitāte

• Kontrasti (melnbaltais, īpaši - kino), bailes un šausmas

Ekspresionisma kino raksturīgs:

• Neparastas gaismēnas

• Šķība, izlocīta apkārtējā pasaule

• Atteikšanās no reālistiskās vides

Spilgtākie pārstāvji:

• Edvards Munks

• Emīls Nolde

• Vasilijs Kandinskis

• Alfreds Hičkoks

• Francs Marks

• Jēkabs Kazaks

• Jāzeps Grosvalds

• Apvienībva "Tilts"

• Apvienība "Zilais jātnieks"

Atspoguļojoši darbi:

• Jāzepa Grosvalda glezna "Šausmu aleja" no darbu cikla "Strēlnieki".

• Edvards Munks "Golgāta".

• Francs Marks "Dzīvnieku liktenis"

• Einšteina tornis Potsdamā - arhitektūra

  Ekspresionisms izpaudās:

• tēlotājmākslā

• arhitektūrā

• literatūrā

• dramaturģijā

• mūzikā

• kino

o  Nosaukums tulkojumā no latīņu valodas futurum nozīmē nākotne.

o  Mākslas virziens izveidojās Itālijā.

o  Futūristi simpatizēja fašisma režīmam Itālijā.

o  Futūrisma pamatā bija ideja, ka vecā pasaule ir noliedzama un tās vietā jārada jauna, kurā valdītu tehnika, ātrums un revolūcija.

• Cilvēks - mašīna

• Temps, ātrums, spēks

• Aizsācējs - Filipo Tommazo Marineti, itāliešu fašisma un Musolīni režīma piekritējs, ar Futūrisma manifestu.

• 1910.gadā tika uzrakstīts futūrisma glezniecības manifests, kuru parakstīja tādi mākslinieki kā K.Karra (1881-1966), Dž.Balla (1871-1958) un V.Bočoni (1882-1916). 

o Atbilstoši piekoptajai programmai šī dzīves jaunā interpretācija bija saistīta ar militārisma cildinājumu. Tādējādi futūrisms jau ar pirmajiem soļiem apliecināja sevi kā politisks un turklāt šovinistisks virziens.

Futūristi mudināja uz revolūciju, iestājās par pārmaiņām pasaules kārtībā.

• Mākslinieki attēloja objektu kustībā, mainot tā kontūras (skrejošam zirgam ir nevis 4, bet 20 kājas), kopaina tika saskaldīta, uzsvars likts uz ritmiem, krāsas un gaismas pretnostatījumiem.

• Gleznās centās attēlot trokšņus - "futūristus iedvesmoja pilsētas troksnis: rūpnīcu dunoņa, vilciena klaudzoņa, pūļa soļi, automobiļu riepu švīkstoņa"

• Puantilisms - attēls tiek iegūts punktojuma tehnikā. 

• Futūristi bieži rīkoja publiskus pasākumus (dzejas vakarus, izstādes, lekcijas u.t.t.), kas reizēm izvērtās par skandālu.

• Lai parādītu skaņu, mākslinieki izmantoja rakstītu tekstu, kas papildināja gleznas kompozīciju.

• Šis virziens izplatījās arī Vācijā, Francijā, Krievijā, bet tā ietekme nebija ilgstoša, jo netika radītas jaunas paliekošas atziņas.

Ierosme:

• Industrializācija un mašīnu rašanās

• Straujais dzīves temps

Raksturojums:

• Anarhistiskas idejas

• Industrializācijas, pilsētas kultūras idealizācija

• Dinamisma, ātruma un kustības slavinājums

• Pagātnes kultūras noliegums

Futūrisms izpaudās:

• Glezniecībā

• Tēlniecībā

• Keramikā

• Grafikā

• Dizainā

• Arhitektūrā

• Kino

Spilgtākie pārstāvji:

• Filipo Tmmazo Marineti

• Džakomo Balla

• Umberto Bočoni

• Karlo Karra

Atspoguļojošie darbi:

• V.Bočoni "Simultānā vīzija"

• V.Bočoni "Futbolisti"

• Džakomo Balla darbs "Meitene izskrējusi uz balkona". 1912. g.

• V. Bočoni skulptūra "Unikālās nepārtrauktības formas kosmosā"

  
  

o  Glezna par abstraktu nosaucama tad, ja tajā nav atpazīstams nekas no objektīvās pasaules, no realitātes, kas veido ikdienas dzīves vidi.

o  Bežpriekšmetiskā māksla.

o  Abstrakcionisma virzieni

Abstrakcionismu dala divās grupās:

• Abstraktajā ekspresionismā - noliedza prāta slēdzienus un balstījās uz jūtu spontānu izpausmi.

• Ģeometriskajā abstrakcionismā - raksturīgas līniju un krāsainu ģeometrisku pamatformu laukumu kompozīcijas.o  Ekspresīvais abstrakcionisms noliedza prāta slēdzienus un balstījās uz jūtu spontānu izpausmi.

  
  

o  Darbības glezniecība — "Es vēlos izteikt savas jūtas, nevis tās ilustrēt."

o  Informālā māksla.

Raksturojums:

• Bezpriekšmetiskā māksla - priekšmetu formu zudums, abstraktu elementu (līniju, krāsu, laukumu) kombinējums

• Māksla neko vairs neattēlo konkrētu

• Māksla ir pirmelementu sajūtas, tīras līnijas, skaidra forma

• Formelementu mitoloģija

• Krāsai, tāpat kā arhetipam, ir simboliska nozīme

• Tašisms - krāsu klāj uz audekla bezformīgos laukumos, kas atgādina krāsu traipus.

Svarīgākie pārstāvji:

• Marks Rotko

• Vasilijs Kandinskis

• Pīts Mondrians

• Džeksons Polloks

• Bezjēdzība, šoks, skandāls - nekas

• Masu produkcijas priekšmeti un māksla

• Bezjēdzibas slavinājums

o Dadaisti protestēja tradicionālajām mākslas vērtībām, veidojot bezjēdzīgas, jaunas "mākslas" formas, dēvētas par antimākslu, ieskaitot fotomontāžu, kolāžas un uzskatāmi bezjēdzīgus dzejoļus.

o Bezjēdzības slavinājums.

o  Dadaistu darbiem nav nekādu kopīgu iezīmju. Darbības sākumā viņi meklēja iedvesmu ekspresionismā, kubismā, bet pēc laika radīja savu mākslu - antimākslu.

o Antimākslas izveidotājs bija francūzis Marsels Dišāns (1887-1969) - Ņujorkas dadaistu grupas līderis.

Dadaisti:

• Noraidīja mākslas tēlainību un tradīcijās

• Radīja tīši bezjēdzīgas kompozīcijas

• Uzskatīja pasuli par "asiņainu karnevālu" un "trakonamu"

• Mērķis bija apsūdzēt, izsmiet, anarhistiski protestēt pret sīkpilsonisko, buržuāzisko kultūra un civilizāciju, ar žķietamu bezjēdzību atmaskot tās nejēdzības.

• Gleznošana tika aizstāta ar reālo priekšmetu ready-made eksponēšanu vai klasisko mākslas darbu pārveidošanu.

• Dadaisti pārņēma kubistu radīto kolāžu, pārveidojot to par patstāvīgu tehniku, pielīmētos elementus nesavienojot ar gleznotajiem elementiem.

Dadaisma ideāls: "Lielais Nekas, Tukšums, Bedre"

Iecienīta dadaistu izteiksmes forma bija kubistu radītā kolāžas tehnika, tikai atšķirībā no kubistiem dadaistu kolāžā nebija kopsakarību - tajā tika salikti jebkādi priekšmeti, piemēram, atkritumu kastes saturs, un tad kaut kā nosaukts.

Ierosme:

• Protests pret Pirmā pasaules kara bezjēdzību, industriālo revolūciju un pilsonisko mākslu.

Raksturojums:

• Mākslas tēlainības un tradīciju noliegums

• Bezjēdzīgas kompozīcijas

• Kolāžas, akcijas, bērna zīmējumi

• Process svarīgāks par rezultātu

• Spēle ar materiāliem

Svarīgākie pārstāvji:

• Marsels Dišāns

• Hanss Arps

• Fransiss Pikabija

• Georgs Gross

• Marks Ernsts

Dadaisma piemēri:

• darbs „Strūklaka” -  otrādi apgriezts pisuārs, 1917.g.; 

• 1919.gadā Parīzē tika izstādīta Monas Lizas krāsaina reprodukcija, kurai mākslinieks bija piezīmējis bārdu un ūsas, dodot šim darbam mistisku nosaukumu „L.H.O.O.Q.”

Sirreālisma (no franču vārda surrealite - pāri realitātei stāvošs) aizsākumi saistīti ar 

o  Starp sapni un īstenību, aiz apzinātā robežām.

o  Aizsākumi saistīti ar metafizisko glezniecību, kuru Itālijā pārliecinoši pauda viens meistars - Žoržo de Kiriko.

Sirreālisti:

• Tiecas atspoguļot pārreālo, zemapziņā mītošo un iespējamo.

• Centās apvienot garu un matēriju, reālo ar iztēloto, dzīvi ar nāvi, augso ar zemo.

• Sirreālisma pamatā - zemapziņas asolutizācija.

• Salvadors Dali izstrādāja koncepciju - kritiskā paranoja.

  
  

o Sirreālisms tāpat arī balstījās uz psihoanalītiķa Z. Freida atzinumiem par bezapziņu - cilvēka psihes dziļāko slāni, kura izpausmes ir sapņi, murgi, vīzijas.

o Sirreālisma mākslinieki no literātiem (A.Bretona manifesta) aizguva uzskatu, ka radošais process nedrīkst būt atkarīgs no prāta diktāta, kurš ir bijis noteicošais līdz šim mākslā, ka mākslas uzdevums ir aktivizēt bezapziņas iedarbību, lai līdzsvarotu visas cilvēkam piemītošās spējas.

Sirreālisms mākslā aktivizējās divos novirzienos:

• abstraktais sirreālisms, kura tēli tuvināti abstrakcionisma principiem un nav atpazīstami,

• figurālais sirreālisms, kurā reālas lietas, objekti tiek deformēti, tiek savienoti dīvainās, nereālās kombinācijās un novietoti iluzorā telpā.

  Ierosme:

  • Z. Freida psihoanalīze

  • A. Bergsona filozofija

  • Zināms protests pret industriālo revolūciju

Svarīgākie pārstāvji:

• Renē Magrits

• Salvadors Dalī

• Makss Ernsts

Atspogiļojošie mākslasdarbi:

• Džordžo de Kiriko "Itāļu laukums" 

• Salvadora Dalī darbs "Kūstošais laiks" jeb "Mīkstie pulksteņi"

• Salvadora Dalī darbs "Sejas un augļu vāzes parādīšanās pludmalē"

• Renē Magrits "Oāze"

• figurālā sirreālisma pārstāvis - Īvs Tangī

• M. Ernsts "Ubu karalis"