Līdz ar to ,tiek iezīmēts sekojošs problēmjautājums:Kāda veida 2. ANO ilgtspējīgas attīstības mērķis var būt panākts ,ņemot vērā progresējušo bada krīžu palielinājumu pasaulē?

2) Balstoties uz World Food Programme (Pasaules Pārtikas programmas organizācija) sniegto statistiku par pašreizējo globālās bada un nepietiekama uztura krīzes mērogu apmēram 78 valstīs, WFP lēš, ka 2023. gadā vairāk nekā 333 miljoni cilvēku saskaras ar akūtu pārtikas nepietiekamības līmeni un nepārzina, no kurienes nāk viņu nākamā maltīte. Tas ir gandrīz 200 miljonu cilvēku liels pieaugums salīdzinājumā ar pandēmijas līmeni pirms COVID-19 [2].

3) WFP apliecina, ka visvairāk noteicoši bada krīzes cēloņi ir:

• kara apstākļi, no kuriem šobrīd cieš 70% pasaules izsalkušie iedzīvotāji (Ukrainas kara gadījums ir tiešs pierādījums tam, ka konflikts baro badu);

• klimata pārmaiņas, kas ir viens no galvenajiem globālā bada straujā pieauguma cēloņiem. Klimata satricinājumi iznīcina kultūraugus un iztiku, kā arī grauj cilvēku spēju sevi pabarot (Savukārt ekstremāli laikapstākļi kā galvenais akūtas pārtikas nepietiekamības dzinējspēks bija astoņās Āfrikas valstīs, ietekmējot 23,5 miljonus cilvēku);

• augstās mēslojuma cenas pašreizējo pārtikas cenu krīzes dēļ [2].

4) Viena no Latvijas organizācijām, kas sniedz palīdzību arī bada krīzes skartajiem cilvēkiem visā pasaulē (tostarp Ukrainas, Sudāna, Afganistānas stāvokļa cietušajiem), ir Sarkanais Krusts [3].

Avoti:

[1] Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-pern-badacieteju-skaits-pasaule-pieaudzis-par-40-miljoniem.a455287/

[2] Pieejams: https://www.wfp.org/global-hunger-crisis

[3] Pieejams: https://www.redcross.lv/sarkanais-krusts-visa-pasaule-turpina-sniegt-palidzibu-vissmagak-skartajiem/

Lai risinātu pasaules bada un pārtikas nodrošinājuma problēmu, ir pieņemamas vairākas idejas, piemēram:

1) Ilgtspējīga lauksaimniecība: ilgtspējīgas lauksaimniecības ieviešana ar vairākām metodēm, piemēram, agroekoloģijas aktualizēšana un pāreja uz videi draudzīgām audzēšanas metodēm. Ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstīšana palīdzēs samazināt negatīvo ietekmi uz augsni un ūdeni, saglabāt bioloģisko daudzveidību un palielināt ražu.

2) Ilgstpējīga un efektīva ūdens izmantošana lauksaimniecībā: efektīvu apūdeņošanas metožu izstrāde, ūdens taupīšanas tehnoloģiju ieviešana un lauksaimnieku mudināšana izmantot ūdens taupīšanas metodes palīdzēs risināt ūdens trūkuma problēmu, kas bieži vien ir viens no bada iemesliem dažādos pasaules reģionos (piem. Subsahāras Āfrika, Vidējie Austrumi un tml.)

3) Pārtikas bankas un rezerves: attīstīt un atbalstīt pārtikas bankas un rezerves, lai ātri reaģētu uz krīzes situācijām un nodrošinātu piekļuvi pārtikai trūcīgās kopienās.

4) Informācijas sniegšana par veselīgu uzturu: palielināt sabiedrības izglītošanu par veselīgu un sabalansētu uzturu, lai samazinātu uzturvielām nabadzīgu pārtikas produktu patēriņu un uzlabotu pārtikas nekaitīgumu, kā arī samazināt vispārējo ēšanas traucējumu slimību biežumu.

• Mazāka ķīmisko vielu iedarbība uz augsni un ūdeni: Agroekoloģiskā prakse palīdz samazināt ķīmiskā mēslojuma un pesticīdu lietošanu, kas samazina augsnes, ūdens un gaisa piesārņojumu;

• Bioloģiskā daudzveidība: Ilgtspējīga lauksaimniecība veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un attīstību, jo tā nodrošina dzīves vidi dažādām augu un dzīvnieku sugām;

• Lauksaimnieku ekonomiskā ilgtspēja: Ilgtspējīga lauksaimniecības prakse, piemēram, kultūraugu dažādība un lopkopības integrācija, var uzlabot lauksaimnieku finansiālo ilgtspēju.

2) Ilgstpējīgas un efektīvas ūdens izmantošanas priekšrocības:

• Resursu saglabāšana: Ilgspējīga ūdens izmantošana palīdz saglabāt šo nozīmīgu planētas resursu. To ir iespējam panākt, izmantojot tehnoloģijas, kas samazina ūdens patēriņu, un veicinot izglītojošos informēšanas pasākumus, lai cilvēki būtu zinīgi un atbildīgi par ūdens resursu izmantošanu un patēriņu.

3) Pārtikas rezervju attīstības un atbalsta priekšrocības:

• Ātra reaģēšana krīzes situācijās: Pārtikas bankas un rezerves nodrošina ātru reakciju krīzes situācijās, piemēram, dabas katastrofās, ekonomikas krīžu vai pandēmiju gadījumos, sniedzot atbilstošu tūlītēju palīdzību tiem, kam tā nepieciešama;

• Globāla uzmanības pievēršana bada situācijām: pārtikas banku darbība pievērš sabiedrības uzmanību bada situācijām pasaulē, veicina savstarpējās līdzjūtības attīstības procesu.

4) Sabiedrības izglītošanas pasākumu priekšrocības:

• Sabiedrības veselības uzlabošana: izglītošana par veselīgu uzturu var veicināt veselīgus ēšanas paradumus, tādējādi uzlabojot vispārējo veselību un samazinot dažādu slimību risku.

1) Ilgtspējīgas lauksaimniecības trūkumi:

• Dažas agroekoloģiskās prakses, piemēram, ražas novākšana ar rokām vai kaitēkļu apkarošana, neizmantojot ķimiskās vielas, var prasīt vairāk darbaspēka;

• Radīsies nepieciešamība pārkvalificēt lauksaimniekus un jāmaina tradicionālā pieeja, kas var sastapties ar dažu iedzīvotāju pretestību.

2) Ilgstpējīgas un efektīvas ūdens izmantošanas trūkumi:

• Lauksaimnieki, kuri ir atkarīgi no sarežģītām ūdens taupīšanas tehnoloģijām, nav pilnīgi aizsargāti no situācijām, kad šīs tehnoloģijas nav pieejamas vai tās tiek sabojājas;

• Jaunu tehnoloģiju ieviešanai var būt dažas sociālas un ekonomiskas sekas, piemēram, izmaiņas darbaspēka struktūrā un darbaspēka pieejamībā.

3) Pārtikas rezervju attīstības un atbalsta trūkumi:

• Ierobežoti resursi: pārtikas bankas var saskarties ar ierobežotiem resursiem un ne vienmēr spēj apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas krīzes laikā;

• Pārtikas banku uzticamība var būt ierobežota atkarībā no ienākošajiem ziedojumiem, kas var padarīt tās mazāk uzticamas, lai nodrošinātu stabilu piekļuvi pārtikai.

4) Sabiedrības izglītošanas pasākumu trūkumi:

• Ierobežota piekļuve izglītībai: Dažām iedzīvotāju grupām, jo īpaši sociālekonomiski nabadzīgajām, var būt ierobežota piekļuve izglītībai par veselīgu uzturu;

• Daži veselīgi produkti var būt dārgi, un tas var radīt šķēršļus to pieejamībai cilvēkiem ar ierobežotu budžetu.

1) Pasaules bada situāciju problēma prasa sarežģītu un ilgtermiņa pieeju, ņemot vērā ne tikai resursu efektīvu izmantošanu, bet arī sociālo, ekonomisko un kara problēmu risinājumu;

2) Risinot bada problēmu, ir nepieciešama globāla sadarbība un saskaņots starptautisks atbalsts, ņemot vērā arī dažādu reģionu un valstu specifiskos apstākļus;

3) Izglītība par ilgtspējīgu un efektīvu lauksaimniecību, kopā ar aktīvu uzmanību vides un sabiedrības problēmām, kļūst par būtiskiem faktoriem, kas var palīdzēt mazināt bada problēmas ietekmi uz cilvēku dzīvi un veselību.