• Hellēņi
• Aristokrātija
• Pilsonība

Sievietēm, ienācējiem un vergiem nebija pilsoņu tiesības.

• grūtākie un netīrākie darbi
• gatavoja ēst
• sargāja māju 
• audzināja saimnieka bērnus

• disciplīna
• saskaņa 
• likumība

• alkatību
• savtīgumu
• varaskāri

VALSTS

• Nekad nebija vienota valsts.
• Polisa - grieķu pilsētvalsts.
• Polisas - neatkarīgas un patstāvīgas valstis.
• Politika - viss, kas saistīts ar polisas pārvaldi.

Katrai polisai - savas noteiktas institūcijas un prakse.

RELIĢIJA

• Tieša 
• Klātesoša
• Saistīta ar mītiem

• neskaitāmām antropomorfām 
• 12 Dieviem

Atēnās pirmo reizi cilvēces vēsturē tika īstenota demokrātija. 

• veica plašas reformas, mainīja Atēnu valsts uzbūvi.

Sengrieķu nopelns ir filozofijas kā zinātnes izveidošana. 

• centās balstīties uz zinātniskiem spriedumiem.

• mācīja par visu šaubīties

• Pitogors pierādīja, ka jebkura taisnleņķa trijstūra hipotenūzas kvadrāts vienāds ar abu pārējo malu kvadrāta summu.
• Eiklīdam izdevās izveidot tādu matemātikas zinātni, kas balstās uz aksiomu un teorēmu sistēmu.
• Pitogors - viens no izcilākajiem astronomiem. Bija pirmais, kas apgalvoja, ka Zemei ir lodes forma un tā atrodas visuma centrā.

• Empedokls atklāja, ka asinis plūst no sirds uz sirdi un ka ādas poras piedalās elpošanas procesā. 
• Kosas Hipokrats uzskatīja, ka katrai slimībai ir dabisks cēlonis un bez dabiska cēloņa nekas nenotiek.

Seno grieķu mākslas augstākais uzdevums - garīgā un fiziskā, formas un satura, dvēseles un ķermeņa harmonija.

• Tempļi
• Partenons
• Ēku celtniecībā izmantoja akmeni un marmoru.

• Doriskais orderis
• Joniskais orderis
• Korintiskais orderi

• Orhēstra - apaļš laukums, kur uzstājās koris.
• Teatrons - skatītāju sēdvietas.
• Skēne - vieta, kur uzstājās aktieri. 

Ievērojamākie traģēdiju autori - Sofokls, Eiripīds

Tēlniecību uzskatīja nevis par mākslu, bet gan par amata prasmi.

• Grieķu tēlnieki savos darbos centās akcentēt fiziskā un garīgā skaistuma harmoniju. 

Zīmējumi uz māla traukiem attaino grieķu dabu, iedzīvotāju nodarbošanās veidus, vēsturiskus notikumus, sadzīves tradīcijas.

Romas civilizācijas veidojas vairāku kultūru ietekmē – neindoeiropiešu tautas, galli, ķelti, feniķieši, etruski, grieķi. 

Sabiedrībā svarīgākā sociālā vienībā bija famīlija – ģimenes galva, viņa sieva un bērni. 

VALSTS

• Amatpersonām piederēja izpildvara
• Padomei piederēja padomdevēja vara
• Tautai piederēja suverēna vara

Augstākā vara piederēja tautas sapulcei.

RELIĢIJA

Dievības romiešiem atklājās caur konkrētiem dzīves notikumiem, izredzētiem cilvēkiem vai pat valsti. 

• Laru kults uzglabāja pēcnāves maskas
• Vestas kults galvenais uzdevums bija raudzīties, lai nenodziest svētā uguns

Romiešu reliģijā notika dievu antropomorfizācija

Romas iekarotajās teritorijās mācījās latīņu valodu

• Valsts pārvaldes valoda. 

• Tos vāca, tad pārrakstīja musulmaņu zinātniekiem

• Atsevišķi to principi ir saglabāti mūsdienu jurisprudencē.

Romieši kopēja grieķu skulptūras, daļa no tām ir saglabājusies līdz mūsdienām. 

• ceļi
• tilti 
• akvedukti
• daudzstāvu nami
• villas

• Romiešu inženieriem sasniegums bija veidot arkas.

• Atdarināja grieķu klasiskā perioda darbus

• Glezniecība kalpoja telpu izdaiļošanai.

• dabas ainavas
• ornamenti
• putni
• dzīvnieki
• mitoloģija

Mozaīku romieši veidoja no maziem, krāsainiem akmeņiem, bet biežāk no māla gabaliņiem.

• mūki
• priesteri
• bīskapi
• pāvests

• bruņinieki
• hercogi
• grāfi
• karaļi

• zemnieki

VALSTS

• Valsts vara - vāja.

• Valdnieki valdīja nevis pār teritoriju, bet pār cilvēkiem.

• Viduslaiku valstis bija valdnieka un vasaļu savienības.

Valdnieks nebija spējīgs valdīt bez aristokrātijas  un Baznīcas atbalsta.

RELIĢIJA

Baznīca viduslaikos noteica visu cilvēka dzīvi no piedzimšanas līdz nāvei. 

• gavēnis, svētās dienas, svētki. 

• Jaunais gads, Ziemassvētki

• kristietības izplatīšanu
• slimo kopšanu
• nabagiem

• Viduslaikos attīstījās astronomija 

• Medicīna - medicīnas zinātne rūpējas par cilvēka dvēseles un ķermeņa veselību.

• Alķīmija bija mēģinājums uzlabot dabas elementus, tuvinot tos pilnībai, dievišķot.

• Universitātēs bija bibliotēkas, kur pārrakstīja grāmatas.

Senākā literatūras forma bija dzeja, no kuras attīstījās: darba dziesmas, rituālās dziesmas, gadskārtu dziesmas. 

• Dievnami, klosteri un pilis.
• Smagnējas un tumšas akmens celtnes.
• Mazi un šauri logi. 
• Noteicošās - horizontālās līnijas. 
• Noapaļota, pusaploces arka.

• Rātsnami, ģilžu ēkas, dzīvojamās mājas. 
• Sienas kļuva plānākas un augstākas.

• Balsti 
• Pārsegums 
• Arkbutāni – pusarku sistēma
• Kontraforsi
• Lieli un augsti logi.
• Krāsainas vitrāžas un loga rozes. 
• Noteicošās ir vertikālās līnijas.

• Krusta
• Zvaigžņu 
• Tīkla 
• Šūnu 
• Ziedu 
• Vēdekļu
• Piramidāli tornīši

• Tēlniecībai liela nozīme arhitektūras izdaiļošanai. 
• Tēlniecības galvenais veids – cilnis. 
• Ar cilni tika rotāti kolonnu kapiteļi, portāla timpanonu.

• Ģeometriski ornamenti 
• Augu motīvi
• Dzīvnieki
• Cilvēku figūras 

Timpanonā bieži attēloja pastaro tiesu vai sižetu no Apokalipses. 

• Katedrāles fasāde rotāta ar skulptūrām. 
• Tēlniecības veids - cilnis.

• Sienas un velves klāja freskas
• Miniatūra – gleznojums, ar kuru rotāja viduslaiku rokraksta.
• Vitrāžas – ornamentālā kompozīcija, veidota no krāsainiem vai bezkrāsainiem stikla gabaliņiem.

Daudzās milzīgās valsts provinces apdzīvoja hazāri, franki, slāvi, grieķi, armēņi.

• Bizantijas sabiedrība uz tā laikmeta pasaules fona bija augsti izglītota, izsmalcināta.

• Atsevišķas skolas bija paredzētas sieviešu izglītībai.

VALSTS

Bizantija kļuva par faktisko Romas impērijas mantinieci.

• Valsts pārvalde bija centralizēta.

• Bizantija tika pārvaldīta no Konstantinopoles.

RELIĢIJA 

Justināns I nostiprināja kristīgo baznīcu.

• Imperators slēdza grieķu filosofu skolas, zinātne attīstījās tikai baznīcas vadībā. 
• Valdošā reliģija - pareizticība
• Pareizticības centrālā figūra - mūks. 

Viens universāls un pilnīgs Dievs centrā. Neierobežota kristīgā monarhija.

• nodibināta Konstantinopolē
• sauca par auditoriju

Tur mācījās grieķu valodas gramatiku, retoriku, tiesības un filozofiju.

• Algebras radītājs

Romieši celtniecībā ieviesa arkas un kupolus. 

• Bizantijā bija augsti attīstīta arhitektūra.

• Tāda veida celtnes sauca par krusta-kupola celtnēm.

Bizantiešu perioda laikā tika radīti ļoti maz skulpturālu darbu. 

• Piemēram, tā izmantoja, lai veidotu nelielus mākslinieciskus reljefus tādos materiālos kā ziloņkauls. 

Mākslas darbus bizantieši pārsvarā veltīja baznīcai. 

Ģimenes un sabiedrības darbības valsts labā tika slavētas un cildinātas. 

• Fizisko darbu arvien retāk vērtēja kā pazemojumu. 

• Nošķirtas darba vietas no dzīvesvietas. 
• Ģimeni sabiedrībā pārstāvēja vīrietis. 
• Sievietēm bija liegta izglītība skolās, augstskolās.
•  Turīgās ģimenēs sievietes mācījās pie mājskolotāja. 

VALSTS

• Valdnieki algoja humānistus kā valsts sekretārus un padomniekus.

RELIĢIJA

• Renesanses jaunās vēsmas nebūt nenozīmēja tūlītēju baznīcas lomas mazināšanos sabiedrībā. 

Bībeles tulkojumi lika pamatu nacionālajai literatūrai. 

Viņi uzskatīja, ka ideālam cilvēkam jābūt brīvam garā, vispusīgi izglītotam un fiziski spēcīgam. 

• Renesanses cilvēks sāka pastiprināti uzticēties tam, ko redz cilvēka acs, tāpēc pievērsa lielu uzmanību dabaszinātnēm.

Renesanses stilā uzsvars tiek likts uz simetriju, skaidrām proporcijām, ģeometriju, līdzsvaru un harmoniju.

Viņiem piederēja visa politiskā, ekonomiskā un tiesiskā vara, un viņu pozīcijas tika mantotas.

Viņiem bija iedzimtas privilēģijas, piemēram, tiesības uz zemi un nodokļu atlaidēm.

Dvēseļu ķēniņi, piemēram, pāvests un baznīcas augstākie amatpersonas, bija būtiski politiskie un garīgie līderi, kuriem bija liela vara un ietekme sabiedrībā.

Pilsoņi parasti nebija priviliģēti ar politiskām tiesībām, bet dažiem no viņiem bija kāda mēra brīvība un ekonomiskā stabilitāte.

Viņiem bija maz vai nekādas politiskās tiesības un bieži vien dzīvoja grūtībās un atkarībā no citiem slāņiem.

Piemēram, Francijā Renesanses laikā parādījās ietekmīgs politiskais domātājs un filozofs Makssimiliāns Robespjērs, kurš veicināja jēdziena par cilvēka tiesībām un iekšējo brīvību attīstību.

Universitātes un akadēmijas tika dibinātas, nodrošinot zināšanu pieejamību. Zinātniskais progress bija pamanāms dažādās jomās, piemēram, medicīnā, matemātikā un dabaszinātnēs.

Dažādi slaveni literāti un rakstnieki, piemēram, Volters, Fransuā Rable, Viljams Šekspīrs, Džons Lokss un Johans Volfgangs Gete, radīja nozīmīgus darbus, kas ietekmēja domu attīstību un kultūru.

Dažas valstis, piemēram, Nīderlande un Lielbritānija, pieredzēja tirdzniecības un industriālās revolūcijas, kas radīja ekonomikas izaugsmi un jaunas inovācijas.

Piemēri ietver Antoanu Van Diku, Pēteri Pāvelu Rubeni un Žakli-Luisa Devidu.

Arhitektūrā tika veidoti grandiozi pils un baznīcu kompleksi. Piemēri ietver Đamboloņiņi, Bartolomeo Rastrelli un Andrea Palači.

Baroka mūzikas laikā tika veidoti daudzi slaveni komponisti, piemēram, Johans Sebastians Bahs, Antoans Lūijs Šēzonis un Vofgangs Amadejs Mocarts. 

Teātrī tika izrādītas izsmalcinātas tragēdijas, komēdijas un mākslas priekšnesumi, kas bieži attēloja sociālos un politiskos tematus.

Viņu domas, publikācijas un diskusijas veicināja politiskās, sociālās un intelektuālās pārmaiņas.

Tika uzsvars likumu vienlīdzībai un vērtībām, kas attiecas uz visiem sabiedrības locekļiem neatkarīgi no viņu sociālā statusa.

Buržuāzija spēcīgi veicināja ekonomikas izaugsmi, racionālu domāšanu un uzņēmējdarbības brīvību.

Tika apšaubīta agrākās laikmetu ierobežojumu sistēma, kas bija balstīta uz feudālo struktūru un ierobežotu personisko brīvību. Tas izraisīja sabiedriskos un politiskos kustības, kas cīnījās par darba tiesībām, sociālo taisnīgumu un vienlīdzību.

Slaveni filozofi, piemēram, Volterijs, Rūsos, Monteskejs un Kantu, izvirzīja idejas par cilvēka tiesībām, brīvību, demokrātiju, toleranci un sapratni.

Zinātnieki, piemēram, Nīls Bors, Izaks Nūtons, Karls Linijs un Laplass, ievērojami veicināja dabaszinātnes un medicīnas attīstību.

Rakstnieki, piemēram, Volterijs, Denijs Didro un Žans Žak Ruso, veidoja darbus, kas aicināja uz domāšanu, kritisku izpratni un taisnīgumu.

Tika dibinātas skolas, universitātes un bibliotēkas, lai nodrošinātu plašākas zināšanu un izglītības pieejamību.

Politiskie teorētiķi un domātāji veicināja politisko domu attīstību, izvirzot idejas par sociālo līgumu, ierobežotu varu un taisnīgumu.

Gleznas bieži attēloja ainavas, portretus, kā arī vēsturiskus un mitoloģiskus notikumus.

Tika vērtētas harmoniskas formas un dabas mēroga attēlojumi.

Apgaismības laikmetā arhitektūra bija spēcīgs izpausmes veids. 

Apgaismības laikmetā literatūra un teātris spēlēja svarīgu lomu ideju izplatīšanā. 

Apgaismības laikmetā mūzika attīstījās, veidojoties jauniem mūzikas žanriem un kompozīcijas stilam.