Paskāla izgudrotais saistīto ritenīšu princips bija vēl nākošo triju gadsimtu skaitļojamo mašīnu pamatā.

Paskāla mašīnas pirmais strādājošais modelis izveidots 1642. gadā, bet tā autoru tas neapmierināja. Tika uzbūvēti ap 50 dažādi modeļi, eksperimentējot ne tikai ar materiālu, bet arī ar mašīnas detaļu formām – no taisniem stieņiem, no līkiem, no ķēdēm, no koncentriskiem zobratiem, no ekscentriem; daži kustējās taisnā līnijā, citi pa apli... 1645. gadā Paskāla dēvētā aritmētiskā mašīna bija gatava. Citi šo mašīnu sauca par Paskāla ratu. 

1892.gadā izveidotajai W. S. Barrota (W. S. Borroughs) mašīnai bija iespējams iegūtos rezultātus arī izdrukāt.

Šāda tipa skaitļotāji tika pilnveidoti, bija plaši izplatīti un tos aktīvi lietoja pat līdz mūsu gadsimta vidum.

Tajā pat laikā divi jauni elektronikas entuziasti Stefens Vozņaks (Stephen Wozniak) un Stīvens Džobs (Steven Jobs) uz lētāka mikroprocesora Intel 6502 bāzes izveidoja savu datoru Apple I. Vēlāk tas tika pilnveidots, radot Apple II, kurš ieguva milzīgu popularitāti. Sākot ar 1300 dolāru lielu kapitālu, firmas Apple radītāji jau 1980. gadā to spēja palielināt līdz 400 miljoniem dolāru. Kaut arī šie datori nebija jaudīgāki par citiem, tomēr tie bija lētāki, vienkāršāki un tiem bija montāžas plate, ka ļāva tieši pievienot monitoru.

Citas firmas uztvēra šo principu un sāka izlaist IBM savietojamus datorus. 

1983. gadā korporācija Intel sāka ražot jaunas sērijas mikroprocesoru – Intel 80286, uz kuras bāzes tika radīta IBM PC/AT (Personal Computer / Advanced Technology). Šī “augstās tehnoloģijas” ieviešana ļāva divkārt palielināt sistēmas ātrdarbību. Šim modelim bija divi diskdziņi jauna tipa diskiem (ar 3 reizes lielāku glabājamās informācijas apjomu), cietais disks ar 40 MB ietilpību, 1 MB operatīvā atmiņa un uzlabota sistēmas šina. Tam bija jauna videosistēma EGA (Enhanced Graphics Adaptor), kura uzturēja 16 krāsas un bija labāka izšķirtspēja.

Uz jaunā mikroprocesora Intel 80386 bāzes pirmo datoru radīja firma Compaq. Drīz arī IBM uz šī mikroprocesora bāzes izlaida savu jauno PS/2 saimes datoru. Uzlabotā arhitektūra nodrošināja ātru datu apmaiņu. Taču arī šim modelim trūka pietiekošs programnodrošinājums. 

Drīz korporācija Intel sāka ražot vēl jaudīgākus mikroprocesorus – 80486, kurus uzreiz sāka pielietot firmas Apricot, Compaq, AST un Zenith, ražojot modeļus PC 486. Pati IBM gan sevišķi neizvērsa šāda tipa datoru ražošanu.

Turpmākā personālo datoru attīstība ir vēl ciešāk saistīta ar procesoru ražošanas progresu. 1995. gads iezīmējās ar Intel konkurējošo firmu panākumu strauju kāpumu. Nopietni sevi pieteica firmas Cyrix, AMD un Nex Gen. Pārdošanā parādījās datori ar līdzvērtīgas ātrdarbības procesoriem CyrixM1 un vēlāk arī AMD K5.

1997. gada janvārī firma Intel izlaida procesoru Intel Pentium MMX (Pentium ar MMX tehnoloģiju). Tas gan nav jāuzskata par tik lielu tehnisku jauninājumu kā Pentium sērijas iesākšana. Šī MMX tehnoloģija (tāpat kā 16 bitu un 32 bitu programmu lietošana) vairāk saistās ar programmātiskām novitātēm, nevis tehniskām.

1960. gada 21. jūlijā tika nodota ekspluatācijā LM-3 pirmā kārta. Šis relatīvi mazais skaitļotājs bija veidots uz mazgabarīta “pirkstu” lampiņām un tolaik modernajām germānija diodēm. Masīvākā detaļa bija lielais veltnis, kurā varēja ierakstīt 1024 bināros 32 pozīciju vārdus, skaitļus (tātad varētu teikt, ka ietilpība bija 4kB). Veltnim griežoties ar lielu ātrumu, vidējais piekļūšanas laiks vārdam bija 10 ms. Oriģināls bija mašīnas dizains, kuru var vērot Ilmāra Krusa vēsturiskajā zīmējumā. Visa galvenā elektronika atradās A.Kundziņa konstruētajā centrālajā skapī, kas redzams attēla mugurplānā. Tur atradās ap 200 viegli nomaināmu modulīšu (subbloki). Tie veidoja aritmētisko un vadības iekārtu, t.i., procesoru, kā arī atmiņas elektronisko daļu. Subbloks saturēja 2 radiolampiņas, kas veidoja kādu pastiprinātāju vai trigeri ar ventiļiem, un no pusvadītāju diodēm un pretestībām veidotas VAI-UN loģiskās shēmas. Paredzēts bija veikt 50 operāciju sekundē.

1960. gada augustā uz Latviju tika atgādāts PSRS sērijveidā ražotā jaudīgā BESM-2, kura solīja veikt 10 000 operāciju sekundē. 1959. gada novembrī datora ekspluatācijai tika nodibināts LVU Skaitļošanas centrs. 

LM-3 nokalpoja līdz 1965. Gadam. 

Microsoft Windows ir uzņēmuma Microsoft radīta operētājsistēma personālajiem datoriem un serveriem. 1985. gadā Microsoft izstrādāja operētājsistēmu Windows kā papildinājumu MS-DOS. Tā bija kā atbilde uz tolaik parādījušos, jauno, kompānijas Apple datorsistēmu - Apple Macintosh, kurā jau tika izmantota grafiskā lietotāja saskarne (GUI). Microsoft Windows galu galā ir kļuvusi par dominējošo operētājsistēmu personālajiem datoriem.

Windows 10 iepazīstina ar "universālām lietotnēm", paplašinot metro stila lietotņu funkcionalitāti, šīs lietotnes var tikt izstrādātas, lai darbotos dažādās Microsoft platformās ar gandrīz vienādu kodu - ieskaitot PC datorus, planšetdatorus, viedtālruņus, Xbox One u.c.

Starp lielākajām izmaiņām, salīdzinājumā ar Windows 8, ir parastās Start izvēlnes atjaunošana, virtuālās darbvirsmas sistēma. Par nosaukuma pāreju no Windows 8 uz Windows 10 Terijs Mairsons apgalvoja, ka "izmaiņu ir tik daudz, ka to nosaukt par Windows 9 nebūtu pareizi".Tomēr, ne viss Windows 10 ir pilnīgi jauns. Programmas kā vadības panelis, failu pārlūks un citas tika lielākoties pārnestas ar mazām izmaiņām no Windows 8 vai Windows 7.
Lielākas izmaiņas dizainā sākās ar Microsoft jaunā Fluent Design dizaina ieviešanu. Tā iezīmes redzamas kalkulatora, iestatījumu programmās.