Cilvēks: Senajā Grieķijā cilvēks tika uzskatīts par radošu un daudzpusīgu būtni, kas cenšas sasniegt fizisku un garīgu pilnību (arete). Romā indivīda nozīme bieži tika pakārtota kolektīvam – ģimenei, valstij un sabiedrībai.

Sabiedrība: Grieķijā nozīmīgas bija neatkarīgas pilsētvalstis (polis), piemēram, Atēnas (demokrātijas šūpulis) un Sparta (militarizēta sabiedrība). Romā sabiedrību veidoja senatori, plebeji un vergi, un liela nozīme bija valsts stabilitātei.

Valsts: Grieķijas sabiedrība bija fragmentēta, bet Romā tika veidota vienota impērija ar spēcīgām administratīvām un juridiskām struktūrām.

Reliģija: Politeisms bija izplatīts abās kultūrās – Grieķijā dieviem piedēvēja cilvēciskas īpašības, savukārt Romā reliģija tika pielāgota, lai nostiprinātu impērijas varu un vienotību (imperatoru dievišķošana).

Grieķija:

• Filozofijas attīstība (Platona ideju teorija, Aristoteļa loģika).

• Astronomijas pamati (Hiparhs, Ptolemajs).

• Olimpisko spēļu iedibināšana – fiziskā kultūra kā ideāla sastāvdaļa.

Roma:

• Romiešu tiesību sistēma, kas balstījās uz rakstītām normām un kļuva par Rietumu jurisprudences pamatu.

• Izcila pilsētplānošana un inženiertehniskie sasniegumi (ceļi, tilti, akvedukti).

• Latīņu literatūras uzplaukums (Ovidijs, Horācijs).

Arhitektūra: Grieķu templis – ideāls līdzsvars un harmonija (Partenons Atēnās). Romas būves – monumentālas un inovatīvas (Panteons, Romas foruma ēkas).

Tēlniecība: Grieķijā tika veidoti dinamiski un idealizēti tēli (Mirona "Diskobols"), Romā dominēja reālisms un portretu detalizācija.

Glezniecība/Grafika: Pompeju sienu gleznojumi un romiešu mozaīkas, kas attēloja sadzīvi un mitoloģiju.

Teātris: Grieķu traģēdijas un komēdijas (Eiripīds, Aristofans). Romas dramaturģija tika pielāgota masu auditorijas izklaidēšanai (Plauta komēdijas).

Partenons Grieķijā – ideāla arhitektūras piemērs.

Panteons Romā – apliecinājums inženierijas meistarībai.

Olimpiskās spēles – cilvēka spēka un fiziskā ideāla simbols.

Cilvēks: Viduslaiku domāšanā cilvēks tika uzskatīts par grēcinieku, kurš varēja glābt savu dvēseli tikai ar Dieva palīdzību.

Sabiedrība: Feodālā hierarhija sadalīja sabiedrību kārtās – zemnieki, bruņinieki, muižnieki un garīdzniecība. Baznīca dominēja garīgajā un politiskajā dzīvē.

Valsts: Eiropas valstis bieži bija sadrumstalotas feodālās valstis. Bizantijā saglabājās centralizēta impērija ar spēcīgu imperatoru varu.

Reliģija: Kristietība kļuva par galveno ideoloģisko un morālo virzītājspēku, ko pārstāvēja Rietumu katoļu un Austrumu pareizticīgā baznīca.

Teoloģija: Baznīcas autoritāte un filozofija balstījās uz Sv. Augustīna un Akvīnas Toma idejām.

Izglītība: Universitāšu dibināšana (Boloņas, Oksfordas universitātes).

Zinātne: Medicīnas un matemātikas pamatu saglabāšana Bizantijas un islāma kultūrās.

Arhitektūra: Romānikas stils – masīvas baznīcas (Kluni abatija). Gotika – augstas un smailes celtnes (Notrdamas katedrāle).

Tēlniecība: Reliģiski motīvi, rotājumi katedrālēs.

Glezniecība: Bizantijas ikonas un mozaīkas, vēlāk viduslaiku manuskriptu miniatūras.

Teātris: Reliģiskās drāmas.

Svētās Sofijas katedrāle Bizantijā – Austrumu kristietības simbols.

Gotiskās katedrāles ar vitrāžām – viduslaiku mākslas kulminācija.

Cilvēks: Renesanses laikā cilvēks tika izcelts kā neatkarīgs un radošs indivīds, kas spēj mainīt pasauli un izzināt sevi.

Sabiedrība: Bagāti mecenāti, piemēram, Mediči Florencē, atbalstīja mākslas un zinātnes uzplaukumu. Pilsētas kļuva par kultūras un komercijas centriem.

Valsts: Eiropā sāka veidoties centralizētas monarhijas, kas nostiprināja sekulāru pārvaldi, piemēram, Francijā un Anglijā.

Reliģija: Kristietība saglabāja ietekmi, taču renesanses laikā palielinājās sekulārā māksla un reformācijas kustība.

Filozofija un literatūra: Humānisms (Erazms no Roterdamas, Petrarka).

Zinātne: Galileo atklājumi astronomijā, Da Vinči darbi anatomijā.

Tehnoloģijas: Grāmatu drukāšanas izgudrojums (Johans Gūtenbergs).

Arhitektūra: Proporcionālas un harmoniskas ēkas (Brunelleski – Florences Doms).

Tēlniecība: Dziļa cilvēka ķermeņa izpratne (Mikelandželo – "Pieta").

Glezniecība: Perspektīvas un reālisma atklājumi (Leonardo – "Svētais vakariņš").

Teātris: Šekspīrs Anglijā ar savām cilvēka dabu izzinošajām lugām.

Mikelandželo "Siksta kapelas griesti".

Florences Doms – renesanses arhitektūras šedevrs.

Gūtenberga grāmatu prese – informācijas izplatīšanas revolūcija.

gs.

gs.

Eifeļa tornis – industriālās ēras simbols.

Rodēna “Domātājs”.

Monē “Ūdensrozītes”.

Dzelzceļa stacijas un metāla konstrukcijas.

Pikaso “Avignonas jaunavas”.

Bauhaus ēkas.

Kandinska abstraktās kompozīcijas.

Futūristu plakāti un metropole.

Skursteņi, fabrikas, dzelzceļi kā tehniskā progresa zīmes.