<?xml version="1.0"?>
<rss version="2.0">
   <channel>
      <title>10. VISP Sengrieķu mitoloģija by Dana Skrupska</title>
      <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24</link>
      <description></description>
      <language>en-us</language>
      <pubDate>2021-11-11 19:29:17 UTC</pubDate>
      <lastBuildDate>2025-11-18 20:09:48 UTC</lastBuildDate>
      <webMaster>hello@padlet.com</webMaster>
      <image>
         <url></url>
      </image>
      <item>
         <title>1. Dēmetra </title>
         <author>danaskrupska</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1884978008</link>
         <description><![CDATA[<div>Auglības, ražas, zemkopības, dabas un gadalaiku dieviete. Šīs dievietes pārziņā bija arī dzīves un nāves cikls.&nbsp; Titānu Krona un Rejas vidējā meita. Dēmetras simboli - magone, kvieši, lāpa, pārpilnības rags un cūka.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/703849984/4245256290058096275d7c4ec8990824/25.jpeg" />
         <pubDate>2021-11-11 19:38:37 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1884978008</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts </title>
         <author>danaskrupska</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1884984262</link>
         <description><![CDATA[<div>Mīts par Afrodītes dzimšanu&nbsp;<br><br>Neliels mīta atstāstījums - Afrodīte dzima no jūras putām ... </div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/703849984/3d1cd9263eddc89830fd567718b71387/235px_Sandro_Botticelli___La_nascita_di_Venere___Google_Art_Project___edited.jpeg" />
         <pubDate>2021-11-11 19:42:20 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1884984262</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām ir aktuāli? </title>
         <author>danaskrupska</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1884987246</link>
         <description><![CDATA[<div>Mana atbilde / Es domāju, ka ... </div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-11 19:44:11 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1884987246</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija turpina dzīvot </title>
         <author>danaskrupska</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1884992078</link>
         <description><![CDATA[<div>Sengrieķu mīti turpina dzīvot arī mūsdienās. Piemēram, pastāv apgalvojums, ka Homērs Simpsons ir nosaukts par godu grieķu dzejniekam Homēram. </div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/703849984/43e6bffb1d020a3ff187c1c5ddf06205/x26MqOK.jpeg" />
         <pubDate>2021-11-11 19:46:41 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1884992078</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Komentāri, ieteikumi, jautājumi</title>
         <author>danaskrupska</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1885028125</link>
         <description><![CDATA[<div>Uz šo jautājumu nav obligāti jāatbild, bet ja jūs vēlaties, ko teikt, droši izmantojiet iespēju! :) </div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-11 19:59:21 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1885028125</guid>
      </item>
      <item>
         <title>1.Asklēpijs</title>
         <author>ailisaa</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886124315</link>
         <description><![CDATA[<div>Asklēpijs, salīdzinot ar citiem dieviem, ir maz zināms. Sengrieķu mitoloģijas grāmatās viņš parasti nav iekļauts vai bieži pieminēts.&nbsp;<br>Asklēpijs ir medicīnas dievs jeb ārstēšanas mākslas dievs un ārstu aizstāvis, romiešu mitoloģijā saukts arī par Eskulāpiju.<br>Asklēpija tēvs ir Apollons un par māti ir dažādas versijas, taču visizplatītākā ir Tesālijas valdnieka Flegija meita Koronīda, citur dēvēta arī par nimfu.<br>Uzskata, ka zināšanas medicīnā Asklēpijs ieguvis no sava tēva dieva Apollona un vēlāk no skolotāja kentaura Heirona.<br>Asklēpijs esot biji tik prasmīgs ārsts, ka pārspējis pat pašu Heironu. Viņam piemita spēja ne tikai izārstēt cilvēkus, bet arī tos atdzīvināt, tādēļ viņam tika piešķirta spēja atņemt nāvei varu no pasaules.<br>Asklēpija simbols ir stienis, kas pazīstams arī kā viņa spieķis, ap kuru apvijās čūska.<br>Šobrīd šis simbols tiek atpazīts par globālu medicīnas simbolu.<br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1433753880/fabe5802ea7c3d3c0387866c41576e26/Asklepios___Epidauros.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 08:01:15 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886124315</guid>
      </item>
      <item>
         <title></title>
         <author>ailisaa</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886126491</link>
         <description><![CDATA[]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1433753880/fb591e0fdab30270c86288d0717d4e79/Slide21.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 08:02:47 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886126491</guid>
      </item>
      <item>
         <title>1. Atēna</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886159735</link>
         <description><![CDATA[<div>&nbsp;Gudrības un taisnīga kara dieviete. Tiek godāta arī kā zināšanu, mākslu un amatu dieviete. Saskaņā ar klasisko sengrieķu mitoloģiju Atēna ir Zeva un Metīdas meita. Atēnai piemita liela gudrība, viņa bija racionāla, inteliģenta, spēcīga aizstāve karā, kā arī spēcīga miera uzturētāja. Atēnas simboli- bruņu cepure, egīda vairogs, olīva, pūce, čūska. Poseidons ar Atēnu sacentās par varu Atēnās, taču atēnieši par savu aizbildni izvēlējās Atēnu, tāpēc arī pilsēta tika nosaukta par Atēnu.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://live.staticflickr.com/35/111556745_762cc022f6_b.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 08:26:27 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886159735</guid>
      </item>
      <item>
         <title>2. Selēna</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886164325</link>
         <description><![CDATA[<div>Selēna ir mēness dieviete, viņas spējas ir dot miegu un apgaismot nakti. Viņa ir Hipeirona un Teijas meita, viņas brāļi ir Hēlijs un Ēross. Simboli jeb atribūti: puslodeņa mēness un baltie zirgi, kuri velk sudraba ratus. Pastāv mīts, ka Selēnei ir 50 bērni no Endimiona.</div>]]></description>
         <enclosure url="http://www.mygodpictures.com/wp-content/uploads/2015/11/Image-Of-Goddess-Selene-as104-521x700.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 08:29:55 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886164325</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts- Zeva dzimšana</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886180479</link>
         <description><![CDATA[<div>&nbsp;Krons, bailēs, ka pret viņu sacelsies viņa bērni, pavēlēja sievai Rejai atnest viņa bērnus, lai viņš tos varētu apēst. Kad viņš jau bija apēdis 5 bērnus, Reja, negribēdama zaudēt arī pēdējo bērnu, aizbēga uz Krētas salu, kur dzemdēja pēdējo bērnu- Zevu-, tur viņu paslēpjot no tēva, bet Kronam iedeva aprīt autiņos ietītu akmeni, Zeva vietā.</div>]]></description>
         <enclosure url="http://ih1.redbubble.net/image.80202648.1656/flat,800x800,075,f.u1.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 08:40:32 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886180479</guid>
      </item>
      <item>
         <title>1.Atēna</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886199044</link>
         <description><![CDATA[<div>Gudrības, mākslas,amatniecības un taisnīga kara dieviete. Zeva un Metīdas vienīgā meita. Atēna bija viena no godātākajām senās Grieķijas dievietēm. Šī dieviete izveidoja daudzas sengrieķu tautai noderīgas lietas, piemēram: zirgu rati, kuģi, taures, keramikas podi, arkli, grābekļi, kas tika arī izmantoti un attīstīti līdz pat mūsdienām. Atēna izveidoja Valsti un valsts robeža, kā arī cīnijās par robežu dalīšanu, ja tas bija nepieciešams. Atēna, pēc nostāstiem, bija arī ļoti greizsirdīga, ko norāda tas, ka reiz viņa uzaicināja jaunu meiteni uz aušanas sacensībām un redzot, ka jaunā meitene apgalvo, ka māk labāk aust par Atēnu, tā uzvarējusi viņu aušanas konkursā  un izdomājusi kā jauno meiteni sodīt, bet pirms Atēna izpildīja sodu, jaunā meitene sevi nogalināja. Atēnas simboli ir: Pūce, kas norāda uz viņas gudrību un atjautību; ieroči un bruņas, kas raksturoja viņas cīņu un uzvaru karā; Olīvkoks, kas raksturoja aizsardzību un rūpes par savas valsts cilvēkiem; Vairogs, kas raksturo viņas aizsardzību valstij kara nolūkos;</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/914143494/c71828e87e716ab50adb8892d3efefc8/IMG_5870.JPG" />
         <pubDate>2021-11-12 08:53:40 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886199044</guid>
      </item>
      <item>
         <title>2. Atēna</title>
         <author>ailisaa</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886215640</link>
         <description><![CDATA[<div>Atēna tiek dēvēta par gudrības, gudras rīcības, drosmes, likuma un taisnības, matemātikas, literatūras, rokdarbu, zinātnes un kara stratēģijas dievieti.<br>Atēnas simboli ir pūce un olīvu zars.<br>Bieži tiek attēlota kā padomdevēja sengrieķu varoņiem. Neskatoties uz to, ka viņa skaitās arī kā kara dieviete un ir apģērbusies draudīgā apģērbā, viņa vienmēr izvēlas mieru.<br>Parasti Atēnu attēlo pilnās bruņās, ar šķēpu un vairogu.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1433753880/170fd5c4ec803e40cee4d4daa2ff156e/atena.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 09:05:15 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886215640</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Zevs</title>
         <author>dzintarskaupe</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886260009</link>
         <description><![CDATA[<ul><li>Zevs sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs. Krona un Rejas dēls.&nbsp;</li><li>Zevs bija Hēras brālis un vīrs. Viņu bērni bija Arejs, Hēfaists, Eileitija, Hēbe.</li><li>&nbsp;Zevs Hērai nebija uzticīgs, un ir slavens ar daudzām dēkām un pēcnācējiem no citām dievietēm.</li><li>Zevs aprija savu pirmo sievu Metisu un no viņa galvas piedzima Atēna, pieaugusi un tērpusies bruņās.</li><li>Viņa ierocis un simbols ir zibens. Dievu un cilvēku tēvs, Olimpa valdnieks.</li><li>Dzimis Krētā.</li><li>Zeva galvenais atribūts ir kiklopu kaldinātie zibeņi. Tos viņš liek lietā gan negaisa laikā, gan iznīcinādams ienaidniekus. Šī iemesla dēļ senie grieķi Zevam piešķīra epitetu zibeņmetis. Zeva atribūti ir vairogs aigīda un scepteris. Dažreiz āmurs.</li><li>Zeva galvenā funkcija bija labā un ļaunā izpausmju sadalīšana uz zemes.</li></ul>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1437600731/c6872a2b693c12136f4c22ae9035518c/02_vegoqki_s22nYsR.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 09:35:36 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886260009</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts</title>
         <author>ailisaa</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886272890</link>
         <description><![CDATA[<div>Mīts par Poseidonu un zirgu<br><br>Viens no Poseidona slavenākajiem darbiem ir zirga radīšana. Ir divi stāsti jeb mīti par to kā viņš to izdarīja.&nbsp;<br>Pirmajā mītā teikts, ka Poseidons iemīlējies dievietē Demetrijā. Lai atstātu uz viņu iespaidu un izpildītu viņas vēlmes, Poseidons nolēma radīt pasaulē skaistāko dzīvnieku. Viņš kādu laiku strādāja pie tā un beigās radīja zirgu. Tomēr zirga radīšana aizņēma tik ilgu laiku, ka viņam beigās zuda interese un mīlestība pret Demetru.<br>Otrs mīts ir par to, ka viņš zirgam lika uzvarēt Atēnu pilsētā no Atēnas.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-12 09:44:21 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886272890</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām ir aktuāli?</title>
         <author>ailisaa</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886280801</link>
         <description><![CDATA[<div>Manuprāt, Homēra eposi mūsdienās nav ļoti aktuāli, jo daudziem tas nerada lielu interesi, kā arī tos ir grūti lasīt. Protams, noteikti ir arī cilvēki, kuriem tieši viss par sengrieķu mitoloģiju ieinteresē un viņi to pēta.<br>Taču es uzskatu, ka aktuālāks ir viss tas, kas rodas pēc tam vai tieši šo eposu iespaidā. Jo sengrieķu mitoloģija ir aktuāla arī mūsdienās un svarīgs fakts ir par to, ka Homēra eposi ir vieni no vissenākajiem. No tiem cilvēki ir uzzinājuši daudz ko un turpinājuši radīt, pētīt, domāt tālāk. Paši eposi, manuprāt, ir svarīgi vairāk tikai vēsturiski. Tāds ir mans viedoklis.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-12 09:50:09 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886280801</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Poseidons</title>
         <author>dzintarskaupe</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886285965</link>
         <description><![CDATA[<ul><li>Poseidons sengrieķu mitoloģijā ir jūras valdnieks, viens no galvenajiem Olimpa dieviem.&nbsp;</li><li>Poseidons ir arī zemestrīču un zirgu dievs.&nbsp;</li><li>Senākajos uzskatos Poseidons saistīts arī ar auglību, ar valgmi, kas dod auglību.</li><li>Vairākās grieķu pilsētās Poseidons bija viens no galvenajiem dieviem.</li><li>Poseidonu dēvēja par "zemes tricinātāju", viņš bija zemestrīču dievs. Uzskatīja, ka viņš vainojams arī atsevišķu psihisko slimību, kā arī epilepsijas izraisīšanā.</li><li>Poseidonam drošu ceļojumu lūdza jūrnieki, dažkārt - ziedojot zirgus.<br><br></li></ul>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1437600731/c9ccbe8e65c70afb9a5fa7835769a08c/235px_Poseidon_sculpture_Copenhagen_2005.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 09:53:16 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886285965</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīti</title>
         <author>dzintarskaupe</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886291668</link>
         <description><![CDATA[<div><strong>Zeva izcelsme un nākšana pie varas<br>Mīts - </strong>Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus gigantus, hekatonheirus  un ciklopus no Tatara. Kopā ar viņiem, saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos titānus. Sakautos titānus viņš iemeta Tartarā.<strong><br></strong><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1437600731/66264c05bc50a27b0ba9c2c2ef87735b/640px_Statue_of_Zeus.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 09:57:07 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886291668</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija turpina dzīvot!</title>
         <author>ailisaa</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886295512</link>
         <description><![CDATA[<div>Sengrieķu mitoloģija, manuprāt, ir ļoti aktuāla arī mūsdienās. Cilvēkiem ir interese par to. Kā piemērs tam būtu tas, ka ir daudz un dažādas filmas saistībā ar sengrieķu mitoloģiju un dieviem. Pati esmu redzējusi daudzas no tām un varu apgalvot, ka tās ir patiešām aizraujošas un interesantas. Kā arī no filmām var daudz ko saprast un uzzināt par šiem diviem vai par sengrieķu mitoloģiju kopumā. Tādēļ mūsdienās tas viss ir aktuāli.<br>Kā piemēru es izvēlējos filmu "Persijs Džeksons un olimpieši". Šai filmai ir vairākas daļas un ir arī grāmatas. Pati esmu redzējusi filmas un varu apstiprināt, ka tās ir aizraujošas.<br>Filmā galvenais varonis ir Persijs, kurš ir Poseidona dēls un viņam kopā ar olimpiešiem ir jāveic dažādi uzdevumi vai jāglābj visi pārējie.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1433753880/20e04de9c2f8dbf5bf52a458da63c6f8/Percy_Jackson_New_movie_canceled_but_we_have_even_better_news.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 09:59:57 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886295512</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām ir aktuāli?</title>
         <author>dzintarskaupe</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886307508</link>
         <description><![CDATA[<div>Manuprāt, Homēra eposi vēl joprojām ir aktuāli mūsdienās un būs aktuāli nākotnē, bet protams dažādām vecuma auditorijām, bērniem, kas tāds iespējams, vēl neinteresē, bet ar laiku cilvēks nobriest un sāk to lasīt. Ir traģēdijas kuras cilvēkiem ir interesanti lasīt. Manai paaudzei eposi sabiedriski  nav aktuāli, viņi nav pieprasīti.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://www.thoughtco.com/thmb/cc9YUf1U_-T7ed8uwHp05Y0CjpU=/2638x3980/filters:fill(auto,1)/homer--greek-epic-poet--463923311-5b6e519ac9e77c0050c26f3a.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 10:09:28 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886307508</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija pastāv arī mūsdienās</title>
         <author>dzintarskaupe</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886313955</link>
         <description><![CDATA[<div>Sengrieķu mitoloģija mūsdienās ir un paliks aktuāla, par Dieviem ir daudz dažādas filmas, eposi. Daudzi cilvēki vēlas iegūt, tiecas uz Dievu izskatu, varenību, mentalitāti un skaistumu.&nbsp;Grieķu mitoloģija nekur nepazudīs.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1437600731/26603fa9c0a11e8d692f101914a7af15/original_3465395_4.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 10:14:02 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886313955</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Hekate</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886388119</link>
         <description><![CDATA[<div>Maģijas, burvestību, krustceļu un spoku dieviete. Hekate ir Titānu Pēresa un Asterijas meita, no kuriem arī guvusi spējas pār zemi, jūru un paradīzi. Viņas simbols ir divas lāpas, kuras Hekate izmantoja, lai palīdzētu Dēmetrai atrast Pērsefoni. Vēl ar viņu tiek asociēta čūska un atslēga, ar ko viņa bieži attēlota kopā. Hekatei bija divi uzticami dzīvnieki - meža sesks un melns suns. Hekate tiek attēlota ar trim sejām, jo tās kopā simbolizē krustceles, kurās atrodoties Hekate spēj redzēt visos virzienos - pagātnē, tagadnē un nākotnē. Hekatei bija cieša saikne ar Hermeju - ceļotāju un ziņnešu dievu, lai gan pati viņa visu dzīvi pavadīja neprecēta.&nbsp;</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428270901/e62cedb7da5cbc43a45b32d9462be99b/hekate.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 11:06:15 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886388119</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Hekate</title>
         <author>evpentjusa</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886391503</link>
         <description><![CDATA[<div>Hekate tika uzskatīta par burvestības un burvju dievieti.&nbsp; Hekate bija katoņu dieviete, kas bija pirms olimpiešiem. Viņa bija arī cieši saistīta ar garīgo pasauli, spokiem un mirušajiem. Hekates svētnīca tika novietota pie māju vai pat pilsētu ieejām, cerot pasargāt tās no ļaunajiem gariem, kas klīst pa pasauli.Viņu godināja mājsaimniecībā, kā aizsardzības un labjklājības dievieti.&nbsp;<br>Viņa bieži tiek attēlota ar divām lāpām un atslēgu. Mākslā viņa sākotnēji tika attēlota kā viena figūra. Tomēr vēlākos periodos statujās viņu attēloja kā trīskāršu, apvienojot trīs sejas un trīs ķermeņus<br>Hekates vecāki bija Asterija un Perses.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1426471133/6433d7a66db06f52c150eedd88024e41/hekate_greek_goddess.jpeg" />
         <pubDate>2021-11-12 11:08:41 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886391503</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Aīds</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886399555</link>
         <description><![CDATA[<div>Mirušo pazemes valstības karalis, nāves un bagātību dievs. Pārraudzīja bēres un apbedīšanu. Aīds ir titānu Kronosa un Rejas dēls, viens no trim spēcīgākajiem dieviem. Viņam ir divi jaunāki brāļi - Poseidons un Zevs, kā arī trīs vecākas māsas - Hēra, Dēmetra un Heistija. Kad Zevs, Aīds un Poseidons lozēja savas pārvaldāmās valstības, Zevs dabūja debesis, Poseidons ūdeņus, bet Aīds pazemes valstību. Vēlāk Aīdu beidza uzskatīt par vienu no 12 Olimpa dieviem, jo tā valstība atradās pazemē. Aīdam ir pilnīga kontrole pār visu kas atrodas pazemes valstībā, kā arī spēja kļūt neredzamam, uzvelkot tumsas bruņcepuri. Aīda simboli ir pazemes valstības sargs un viņa sabiedrotais trīsgalvainais elles suns Kerbers, neredzamības bruņcepure, kā arī scepteris, kura zari simbolizē dzīvību un nāvi.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://www.sanatinyolculugu.com/wp-content/uploads/2017/11/hades.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 11:14:10 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886399555</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Hestija</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886412463</link>
         <description><![CDATA[<div>Hestija, Zeva māsa. Ģimenes pavarda un upurēšanas uguns aizbildne.</div><div>Hestija bija noraidījusi gan Poseidona, gan Apollona bildinājumus un zvērēja saglabāt savu nevainību. Viņa nekad tā arī neapprecējās un dzīvoja sava brāļa Zeva mājā. Zevs uzticēja Hestijai sargāt Olimpa kalna pavarda uguni. Skatoties uz to, ka Hestija bija pirmā no Olimpa dievietēm, viņai vienmēr tika upurēts pirmajai, un tikai pēc tam upurēja pārējiem dieviem. Hestija ir ļoti reti sastopama mītos.&nbsp;</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1451940336/f51d347ee001da0554e3ac5025817d19/image.png" />
         <pubDate>2021-11-12 11:23:19 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886412463</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Afrodīte</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886414717</link>
         <description><![CDATA[<div>Afrodīte ir zināma kā mīlas, iekāres un skaistuma dieviete. Afrodītes simboli ir balodis, putns, ābols, bite, gulbis, mirte un roze. Par Afrodītes rašanos pastāv dažādi mīti. Viens mīts vēsta, ka Afrodīte esot radusies Kipras salā no jūras putām, bet citā mītā vēstīts, ka Afrodītes vecāki ir Zevs un Diona. Mīti vēsta arī to , ka Zevs bija baidījies, ka citi dievi tiktu noburti un varētu uzsākt savstarpēju cīņu, tādēļ Zevs izdomājā izprecināt Afrodīti neglītajam dievu kalējam Hēfaistam. Hēfaists padarīja Afrodīti vēl skaistāku, apberot viņu ar dažādām rotām, neskatoties uz to, Afrodīte laulībā bija nelaimīga, tādēļ veica daudz sānsoļu, pārkāpjot laulību gan ar dieviem, gan cilvēkiem.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1451940336/a0f0b893b74892b9ef5cad47a2e31313/image.jpeg" />
         <pubDate>2021-11-12 11:24:36 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886414717</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts. Afrodītes rašanās.</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886416539</link>
         <description><![CDATA[<div><br></div><div>Afrodītes nākšana pasaulē esot bijusi ļoti dīvaina. Pasaules pirmdieve Gaja vēlējās sava dēla, titāna Krona, tēvu, Urānu, pierunāt vai piespiest kastrēties. Gajas rīcību attaisno tas, ka viņa bija dusmīga, jo redz, Urāns esot aizraidījis tumšajā pazemes valstībā Tartarā viņu jaunākos dēlus. Tādēļ arī Gaja dusmās ievilināja Urānu ciemos un Krons,pēkšņi uzbrūkot Urānam,darbu padarīja,&nbsp; un nogriezto “mantību” iemeta jūrā. Un tieši tā, ļoti īpašā un dīvainā, neizskaidrojamā veidā no apaugļotajiem un saputotajiem ūdeņiem radās Afrodīte.&nbsp;</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-12 11:25:15 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886416539</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mīti mūsdienās</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886418253</link>
         <description><![CDATA[<div><br></div><div>Ļoti labs piemērs ir Zeva skulptūra, tepat Rīgā. Pēc sengrieķu dieviem tiek nosauktas arī kompānijas, kā piemērām, šeit ir redzema bilde ar dievu, Zevu( kas atrodas pie VEF), kas pastāv par kompāniju Zevs. Tā ir elektrības drošības kompānija, tādēļ arī ir attēlots Zevs, jeb “zibeņmetis”.&nbsp;</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1451940336/c445c8991042dd901fce97f766b2e469/image.jpeg" />
         <pubDate>2021-11-12 11:26:34 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886418253</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Iris</title>
         <author>evpentjusa</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886454944</link>
         <description><![CDATA[<div>Īrisa bija grieķu varavīksnes dieviete un dievu vēstnese. Taumas un Elektras meita, šķiet, ka Īrisa bija vienīgā dievišķā vēstnese agrākos laikos, bet vēlāk, kad arī Hermess uzņēmās šo funkciju, viņa kļuva par Hēras uzticīgo kalponi. Harpijas un Arkas māsa. Dažreiz arī tiek pieminēts, ka viņas vīrs ir Zefīrs un tiek uzskatīts, ka viņas dēls ir Potoss.<br>Viņa bija bieži bija attēlota ar spārnotām sandalēm un ar sūtņā nūju un viņas simbolu varavīksni, kā arī ar spārniem.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1426471133/a05bda6f706d5ac64f483042f462bf33/Iris_Carrying_the_Water_of_the_River_Styx_to_Olympus_for_the_Gods_to_Swear_By__Guy_Head__c__1793___Nelson_Atkins_Museum_of_Art___DSC08946.jpeg" />
         <pubDate>2021-11-12 11:54:45 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886454944</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts - Pērsefones nolaupīšana</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886527898</link>
         <description><![CDATA[<div>Aīdam, vienam dzīvojot tumšajā pazemes valstībā, pēc laika kļuva ļoti vientuļi, tāpēc viņš vēlējās apņemt sievu. Viņa brālis Zevs bija lēmis, ka Aīds par sievu var ņemt māsas Dēmetras meitu Pērsefoni. Tomēr Aīds zināja, ka Pērsefone labprātīgi par viņa sievu nekļūs, tāpēc tam nācās to apmānīt. Viņš redzēja Pērsefoni plūcam ziedus kopā ar nimfām un ar dievietes Gajas palīdzību radīja visskaistāko un smaržīgāko ziedu kāds iedomājams. Šis zieds piesaistīja Pērsefones uzmanību, taču brīdī, kad viņa noplūca ziedu, parādījās lieli tumši rati un aizveda Pērsefoni uz tumsas valstību. Kad Dēmetra uzzināja, ka viņas meita ir pazudusi, viņa nogāja lejā cilvēku pasaulē un deviņas dienas un naktis briesmīgi sēroja, līdz desmitajā dienā satika burvestību dievieti Hekati, kura tai palīdzēja saprast, ka Pērsefone nokļuvusi pazemes valstībā. Dēmetra lūdzās Aīdam lai tas atbrīvo viņas meitu no savas varas. Aīds, aprunājies ar Zevu, izlēma, ka Pērsefone drīkstētu pusi gada pavadīt Olimpa kalnā, bet pārējo pusi tai nāktos pavadīt pazemes valstībā. Pērsefoni pierunāja apēst sešas granātābola sēklas - vienu par katru mēnesi kuru tai nāktos pavadīt pazemē un tā nu Pērsefone dzīvo starp abām valstībām.<br><br><br>*** Par šo mītu ir arī sarakstīta dziesma: Julian Moon - "Pomegranate seeds"</div>]]></description>
         <enclosure url="https://miro.medium.com/max/460/1*GCFGuCPpp96IiCSLwj4b9w.jpeg" />
         <pubDate>2021-11-12 12:46:39 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886527898</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi mūsdienās?</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886552530</link>
         <description><![CDATA[<div>Manuprāt, tos neviens mūsdienās nelasa, ja vien specifiski neinteresējas par sengrieķu mitoloģiju un literatūru. Tas, gan nenozīmē, ka mūsdienās tie nav svarīgi - noteikti nē! Tie ir viens no dažiem avotiem, uz kuriem ir balstīta pilnīgi jebkāda informācija par sengrieķu mitoloģiju. Pateicoties šo eposu eksistencei, mēs varam par to mācīties un uz to pamata veidoti daudzi svarīgi, saprotamāki darbi, kurus kā mācību avotu izmantojam mūsdienās.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-12 13:01:22 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886552530</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts - Radīšana &quot;Dievu Piedzimšana&quot; (ir iekļauti arī citi mīti)</title>
         <author>evpentjusa</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886557310</link>
         <description><![CDATA[<div>Iesākumos bija tikai Haoss, tukšums. Tad izcēlās trīs pirmatnējās dievības - Gaja (Zeme), Tartars (Pazemes pasaule) un Eross (Mīlestība). Kad parādijās mīlestība, divas sieviešu dievības, Gaja un Haoss, spēja radīt visu, kas Visumā ir zināms un nezināms.<br>Haoss iedeva dzīvību Erebusam (Tumsa) un Nyx (Nakts), kuri gulēja kopā un radīja Ēteru (Gaišo augšējais gais), Hemeru (Diena), pēc tam Nyx baidoties no visiem (izņemot savu brāli), pati izveidoja savu spocīgo ģimeni - Moross (Liktenis), melnā Kera (Nolemtība), Thanatos (Nāve), Hypnos (Miegs), Oneiroi (Sapņi), Geras (vecums), Oizus (Sāpes), Nemesis (Atriebība). , Erisa (strīdas), Apate (viltināšana), Filots (seksuālais baudījums), Momoss (vainojums) un Hesperides (vakara meitas). Tikmēr Gaja dzemdēja Urānu, zvaigžņotās debesis. Urāns kļuva par Gejas vīru. Kopā viņi radīja trīs bērnu komplektus: trīs vienas acs ciklopus, trīs simtroku hekatončeirus un divpadsmit titānus.&nbsp;<br>Tomēr Urāns bija nežēlīgs vīrs un vēl nežēlīgāks tēvs. Viņš ienīda savus bērnus un nevēlējās ļaut viņiem redzēt dienas gaismu. Tāpēc viņš tos ieslodzīja zemes slēptajās vietās. Tas sadusmoja Gaju, un viņa ar saviem dēliem gāja pret Urānu. Viņa izgatavoja arfu, lielu nelokāmu sirpi, un mēģināja mudināt savus bērnus uzbrukt Urānam. Visi bija pārāk nobijušies, izņemot jaunāko titānu Kronu.<br>Gaja un Krons sarīkoja slazdu Urānam. Kad viņš gatavojās gulēt ar Geju, Krons viņu kastrēja ar sirpi, iemetot viņa nogrieztos dzimumorgānus okeānā. No asinīm, kas tika izlietas uz zemes viņa kastrācijas dēļ, izcēlās milži, melijas (Ošu koku nimfas) un erīnijas (fūrijas). No jūras putām, kas radās, kad viņa dzimumorgāni iekrita okeānā, radās Afrodīte, skaistuma dieviete.<br>Krons kļuva par nākamo valdnieku. Viņš ieslodzīja ciklopus un hekatonšeirus Tartarā un lika pūķi Kampe tos apsargāt. Viņš apprecējās ar savu māsu Titānu Reju, kura viņam dzemdēja piecus bērnus. Tomēr Gaea un Urāns bija teikušii, ka Kronu galu galā gāzīs kāds no viņa dēliem. Līdzīgi kā viņa tēvs, Krons slikti izturējās pret saviem bērniem, aprijot katru no viņiem dzimšanas brīdī. Reju satrauca Krona izturēšanās pret viņas bērniem. Pēc mātes ieteikuma, kad bija pienācis laiks laist pasaulē sesto bērnu (Zevsu), Reja paslēpās Krētā, atstājot jaundzimušo bērnu audzināt salas nimfām. Lai noslēptu savu rīcību, viņa ietina akmeni autiņos un nodeva to Kronam kā domājamo bērnu, kurš, nezinot par saviem nodomiem, to atkal norija.<br>Kad pienāca laiks, Zevs pameta Krētu, lai lūgtu savai nākamajai sievai Titānam Metis (Gudrība) padomu, kā uzvarēt Kronu. Viņa atbildēja, sagatavojot dzērienu, kas neatšķiras no Krona iecienītākā vīna, bet bija paredzēts tam, lai viņš ilgu laiku vemtu. Zevs pārģērbās par dievu glāžu nesēju un pēc kāda laika veiksmīgi ieslidināja Kronam Metisa dzērienu. Plāns darbojās nevainojami. Krons sāka vemt un izlēja visus piecus Zeva brāļus un māsas, bet tikai pēc tam, kad bija izmetis akmeni. Šo akmeni, ko sauca par Omfalu jeb Nabu, vēlāk Delfos uzstādīja divi ērgļi, kurus Zevs sūtīja satikties pasaules centrā. Pateicības pārņemti Rejas bērni – Hestija, Dēmetra, Hēra, Aīds un Poseidons – atzina Zevu par savu vadītāju.<br>Pēc tam sākās Dievu un Titānu karš, kur Dievi uzvarēja.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1426471133/f2d0328aa322399c0040d8733de29fd4/The_Creation_greek_mythology.jpeg" />
         <pubDate>2021-11-12 13:04:27 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886557310</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija mūsdienās</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886570426</link>
         <description><![CDATA[<div>Sengrieķu mitoloģija ir iedvesmojusi daudz ko. Sākot no filmām, dziesmām un literatūras, beidzot ar firmu nosaukumiem ("Amazon", "Nike" utt...) un skaistuma standartiem. Astroloģija, planētu un zvaigznāju nosaukumi, Olimpiskās spēles - visi ir piemēri, ka sengrieķu mitoloģija ir sagabājusies arī mūsdienās. Vēl viens piemērs ir tas, ka sengrieķu dievu un dieviešu vārdi tiek likti kā cilvēku vārdi.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://s3-us-east-2.amazonaws.com/redefined/wp-content/uploads/2020/05/01002132/herculesdisney_moviestillsdb.jpg" />
         <pubDate>2021-11-12 13:11:10 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886570426</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vētrējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām aktuāli?</title>
         <author>evpentjusa</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886580714</link>
         <description><![CDATA[<div>Manuprāt, tie ir aktuāli, jo Homēra eposi stāsta par to pašu, kas notiek mūsdienās, īpaši kas notiek cilvēka galvās un ar viņu emocijām, tikai tas viss notiek citā laika posmā un ir savādāk parādīts, nekā to dara tagad.&nbsp;<br>Homēra eposi vēl joprojām attēlo mūsdienu cilvēku būtību un vēlmes, kas manuprāt, ir mūžīgas.<br>Vai tie ir aktuāli? Kādam tie būtu ļoti aktuāli, bet kādam būtu vienkārši slinkums saprast rakstu un lasīt to kas bija uzrakstīts tik sen.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-12 13:16:37 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886580714</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija turpina dzīvot (Olimpiskās spēles)</title>
         <author>evpentjusa</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886582329</link>
         <description><![CDATA[<div>Olimpiskās spēles sākās Senajā Grieķijā, Olimpijas pilsētā. Olimpiskās spēles notika reizi četros gados par godu Zevam, dievu karalim. &nbsp;<br>Iedvesmojoties no senajām olimpiskajām spēlēm, barons Pjērs de Kubertēns šo notikumu atdzīvināja, 1894. gada 23. jūnijā nodibinot Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK), un radās mūsdienu olimpiskās spēles.&nbsp;<br>Šodien mēs joprojām svinam dažas no senajām tradīcijām, piemēram, olīvu lapu vainagus uz uzvarētāju galvām, olimpiskās uguns iedegšanu un atklāšanas, un noslēguma svinības.<br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1426471133/0b52fef952ec54ce1c2763582eb34d32/image.png" />
         <pubDate>2021-11-12 13:17:29 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1886582329</guid>
      </item>
      <item>
         <title>2. Aīds</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887347696</link>
         <description><![CDATA[<div>Veļu, jeb mirušo valstības valdnieks un dievs. Aīds saukts arī par pašu mirušo pasauli. Aīds pārvalda visu veļu valstību, taču pats mirošos tur neieved, to dara Hermejs. Aīds ir viens no 6 bērniem ģimenē. Aīds sēž melnkoka tronī, viņa pajūgu velk ogļmelni zirgi, kā arī, viņam piederēja attēlā redzamais trīsgalvainais suns, ka sargāja ieeju pazemē. Šī valdnieka sliktākie zināmie notikumi ir, ka viņš atteicās laist mirušās dvēseles atpakaļ uz zemi un, ka tiem, kas vēlējās atgriezties uz zemes, lika izpildīt sodus. ''Aīdā'' jeb pazemē atrodas asfodeļu pļava, kur klīst visi mirušie un pazemē nogādātie gari, kā arī, vairākas upes, kas sadala aīdu. Mirušās dvēseles nokļūst pazemē, šķērsojot Aherontas upi, pār kuru mirušo dvēseli pārceļ laivinieks Hārons, kas par to prasa nelielu monētu (šādu monētu pēc senās Grieķijas ticējumiem lika mirušajiem zem mēles). Taču, ja mirušajam monētas nav, tad tas uz visiem laikiem paliek tai krastā, vai savādāk to saplosīšot Aīda trīsgalvainais suns Kerbers, kas visus mirušos otrā krastā sagaida, pirms tos ielaiž pazemes valstībā jeb Aīdas otrā krastā. Aīda simboli ir: Bruņucepure, kas padara viņu neredzamu un ko pirms kaujas ar titāniem viņam deva Kiklpopi; Divzaru zizlis, kas ļauj to sitot pret zemi, kādam atņemt dzīvību.<br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/914143494/58c3c8dea2954d30cb3cd55ddd3fc68e/IMG_5871.JPG" />
         <pubDate>2021-11-12 19:13:25 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887347696</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts.</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887390326</link>
         <description><![CDATA[<div>Mīts par Poseidona jeb jūras valdnieka nonākšanu pie varas.<br><br>Poseidons bija Rejas un Krona viens no 6 dēliem. Piedzimstot viņu apēda Krons, tāpat kā viņa brāļus un māsas(vienīgais, kas netika apēsts bijis Zevs). Un iemesls tam bijis tāds, lai šie bērni, sasniedzot pilngadību, neieņem viņa vietu un statusu visā valstībā. Kad Zevs, vienīgais Krona neapēstais dēls, sasniedza pilngadību, tas lika tēvam bērnus atrīt, tos<br>&nbsp;atbrīvojot. Kā arī, atbrīvoja no gūsta Krona brāļus, kas tika iesprostoti Tartarā, jeb vietā zem pazemes, kas saukts arī kā ciešanu bezdibenis. Kad visi bija izglābti, tie visi kopā devās vienā kaujā, lai sagrautu titānus, kuru skaitā bija arī viņu tēvs un brālis Krons. Titānus sagraut viņiem izdevās, kas ļāva pēc kaujas sadalīt trīs brāļiem, Krona dēliem- Zevam, Poseidonam un Aīdam sadalīt pasauli. Pasauli 3 brāļi sadalīja velkot lozes pēc kuru izvilkšanas tika&nbsp; katram sava zemes daļa, Zevam tika debesis un gaiss, Aīdam tika mirušo pasaule jeb pazeme un Poseidonam tika ūdeņi. Tā nu visi trīs brāļi valdīja pār pasauli, kurš nu kuru zemes daļu pārvalda. <br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/914143494/2de23658699c10dbce19f5e0ce38f953/IMG_5878.JPG" />
         <pubDate>2021-11-12 19:39:55 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887390326</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām ir aktuāli?</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887507832</link>
         <description><![CDATA[<div>Es domāju, ka Homēra eposi mūsdienās nenozīmē to pašu vērtību, ko agrāk. Agrāk, cilvēki bija daudz ieinteresētāki izpētīt organismus, cilvēkus un vidi pirms viņiem, kas šo Homēra eposu padarīja populāru. Tagad, cilvēki tiecas vairāk izpētīt un radīt pieņēmumus par nākotni. Šobrīd, šie eposi nav tik aktuāli, ņemot vērā to, ka šobrīd ir izveidotas daudz dažādas idejas un pieņēmumi, kas un kā pirms mums notika, tā ļaujot īstajai vēsturei nozust šobrīdējo filozofu un filozofisko pieņēmumu ēnā. Protams, būs un ir cilvēki kam šīs vēturiskās lietas un vēsturiskās tēmas vai darbi ir tuvi vai interesējoši, tā radot vēl interesi par šiem eposiem. Taču, ja skatās tikai skolēnu vidū, tad šos eposus apskata tikai mācību ietvaros, kā mēs, bet citādi, ja nav padziļināta interese šajā lietā, tad tā šie eposi paliks aizvien vairāk kā mācību viela, bet vēlāk, varbūt, ka šī tēma skolās netiks apskatīta. Lai nu kā tur būs vai nebūs, tas lai paliek nākotnes ziņā. Zinu tikai to, ka šobrīd jauniešiem par eposiem un vēsturiskiem rakstiem, to izpēti nav pārlieku liela interese un piekrišana, īpaši, ja tos ir sarežģīti ne tikai lasīt, bet arī izprast. Kā arī, mūsdienās šiem mitoloģiskajiem eposiem ir vairāk humoristiska un karikatūriska pieskaņa. Tādā ziņā, šie eposi un eposu varoņi ir palikuši mums kā references filmās, seriālos u.c.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-12 21:13:04 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887507832</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija mūsdienās.</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887551076</link>
         <description><![CDATA[<div>Sengrieķu mīti un varoņi, kā jau iepriekš minēju, mūsdienās vairāk atspoguļojas filmās, seriālos u.c. bieži vien ar karikatūrisku pieskaņu. Piemēram, augstāk redzamajā attēlā redzama reference no sengrieķu mitoloģijas un karikatūriskas multfilmas, kas savā ziņā līdzinās. Šī multfilma saucas ''12 Asteriksa uzdevumi''. Šīs multfilmas galvenais varonis Asterikss gan attēlo Jūliju Cēzaru, bet šai multfilmā ir iekļautas daudzas references no dažādām mitoloģijām un mītiem.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/914143494/d5eabb42e277a5550b557d4d29afb31b/ABB8CE3A_CE03_41A6_A26B_CB337693AFC7.JPEG" />
         <pubDate>2021-11-12 21:57:56 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887551076</guid>
      </item>
      <item>
         <title>komentārs :)</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887553776</link>
         <description><![CDATA[<div>Lai jums visiem jauka diena!&nbsp;<br>Neuztraucies traucies- esi pozitīvs.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-12 22:01:06 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887553776</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Homēra eposi un to aktualitāte mūsdienās</title>
         <author>eviksninai</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887954078</link>
         <description><![CDATA[<div>&nbsp;Manuprāt šie eposi ir aktuāli arī mūsdienās, jo tiem ir mūsdienām ļoti nereāli stāsti, kas raisa cilvēku interesi uzzināt kā vēl varētu būt izspēlēti dažādi notikumi. Protams arī galvenais fakts- šiem eposiem ir svarīga nozīme, ja tiek runāts par cilvēces vēsturi. Šie eposi, lai gan ir pilni ar dažādiem mītiem, raksturo cilvēka dzīvi šajā vēstures periodā, mums ir dots šāds ieskats uz šo pagātnes daļu. Tātad šo aktualitāti es vairāk balstu uz to, ka šie eposi ir nozīmīga daļa vēstures un arī literatūras apgūšanā un izmantošanā.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://images.fineartamerica.com/images-medium-large-5/homer-ancient-greek-epic-poet-science-source.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 07:21:50 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887954078</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija turpina dzīvot</title>
         <author>eviksninai</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887954416</link>
         <description><![CDATA[<div>Sengrieķu mīti vēl joprojām ir sastopami arī mūsdienās. Tai veltītas ir filmas, kā piemēram, attēlā redzamā filma "Nemirstīgie", dažādas dokumentālās filmas, rakstu darbi utt.</div>]]></description>
         <enclosure url="http://static.rogerebert.com/uploads/movie/movie_poster/immortals-2011/large_efyXTVK7oqQdQlI2YGWOkJVpbqZ.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 07:22:27 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887954416</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Hēra</title>
         <author>ligasenkovska</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887967753</link>
         <description><![CDATA[<div><br>Hēra bija trešajā sengrieķu dievu paaudzē, kas pazīstama kā olimpieši. Saskaņā ar Hēsioda stāstījumu, Rea dzemdēja sešus pasaulē valdošos olimpiešu dievus, tostarp Hēru, Poseidonu, Hadesu, Dēmetru un Histiju, un pēc tam Zevu.&nbsp;<br>Vēlāk Hēra apprecējās ar Zevu, padarot viņu par olimpiešu dievu karalieni.<br>Spējas, ņemot no sengrieķu mītiem un varoņteikām:<br>Lielā dieve Hēra, aigīdas nesēja, Zeva sieva, aizstāv laulību un sargā laulības saišu nepārkāpjamo svētumu. Viņa dod laulātajiem draugiem daudz pēcnācēju un, bērnam dzimstot, dod mātei svētību.<br>Hēra ir attēlota uz ēkas fasādes Elizabetes ielā .<br>Hēras zīme ir atrodama zemāk.<br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428252841/5a865b4cc8bd607d517996c438dad54a/Tumblr_pc4csyTucm1x7crm7o1_540.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 07:45:36 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887967753</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mnēmosine</title>
         <author>ligasenkovska</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887976730</link>
         <description><![CDATA[<div>Atmiņas dieviete, cēlusies no titānu dzimtas, Urāna un Gajas meita, dzemdējusi Zevam deviņas meitas — mūzas.<br>Būdama Urānas (Urāna, Debesu) titāna meita, Mnemosīne bija arī laika dieviete. Viņa pārstāvēja iegaumēšanu, kas nepieciešama, lai saglabātu vēstures stāstus un mītu sāgas pirms rakstīšanas ieviešanas.&nbsp;<br>Mnēmosines zīme ir atrodama zemāk<br><br><br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428252841/8513c698293b5a0169b0029efde18cc1/Mnemosyne__color__Rossetti.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 07:59:58 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887976730</guid>
      </item>
      <item>
         <title></title>
         <author>ligasenkovska</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887978386</link>
         <description><![CDATA[]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428252841/a1167ee1b5663549cc44be2219a8bee0/9e5283755c3f301747c25e30fdf097a2.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:02:39 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887978386</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Poiseidons</title>
         <author>patriksburvis</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887982946</link>
         <description><![CDATA[<div>Poiseidons bija ne tikai jūru pavēlnieks, bet arī liels burvis, pazina metalurģiju un skulptūru veidošanu. Tā simbols bija trejdeksnis, atšķirībā no Zeva, Poseidons vienmēr bija labvēlīgs cilvēkiem.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/959061911/93540e852e6987c753af5a76a252d2eb/235px_Poseidon_sculpture_Copenhagen_2005.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:10:04 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887982946</guid>
      </item>
      <item>
         <title></title>
         <author>ligasenkovska</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887983124</link>
         <description><![CDATA[]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428252841/6e067fd4701751538a972cec16f4a034/rfrgdrg.png" />
         <pubDate>2021-11-13 08:10:21 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887983124</guid>
      </item>
      <item>
         <title>1. Poseidons</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887984146</link>
         <description><![CDATA[<div>Poseidons bija viens no divpadsmit olimpiešiem sengrieķu reliģijā un mītos. Viņš<br>bija zemes, pazemes ūdeņu, valgmes un zirgkopības dievs, bet vēlāk kļuva par jūras, upju, strautu, avotu un jūrnieku aizgādni, kurš pārvalda pasaules ūdeņus. Poseidons varēja jūru gan sabangot, gan nomierināt, tāpēc viņu uzskatīja arī par vētru dievu. Viņš bija atbildīgs arī par zemestrīcēm, turklāt viņu vainoja arī atsevišķu psihisko slimību un epilepsijas izraisīšanā.Poseidona simbols ir delfīns, bet galvenais atribūts – trijžuburis, kas norāda uz viņa varu. Par vēl vienu simbolu tiek uzskatīts arī bullis, kurš saistīts ar Krētas kultūru.</div><div><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453773134/b5e9222167f3c2979029c1d34b518362/sin_posejdona_triton_i_drugie_ego_deti.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:11:59 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887984146</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Persefone</title>
         <author>patriksburvis</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887984373</link>
         <description><![CDATA[<div>Persefone ir Zeva un Dēmetras meita, Aīda sieva — pazemes valstības valdniece. Viņa ir iespaidīga, godājama un majestātiska pazemes valstības valdniece, kas īsteno cilvēku lāstus pār mirušo dvēselēm.<br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/959061911/d86697c7b6f9614a523806f53f7e377d/AMI___Isis_Persephone.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:12:23 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887984373</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts-Poseidona rašanās un nākšana pie varas</title>
         <author>patriksburvis</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887987069</link>
         <description><![CDATA[<div>Poseidons bija Krona un Rejas dēls. Viņu, tāpat kā viņa brāļus un māsas, izņemot Zevu, tūlīt pēc piedzimšanas aprija Krons, bīdamies, ka kāds no bērniem varētu viņu gāzt. Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt atpakaļ pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus gigantus, hekatonheirus un ciklopus no Tartara. Kopā ar viņiem un saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos titānus. Pēc kaujas Zevs, Poseidons un Aīds sadalīja pasauli, velkot lozes, - Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons pār ūdeņiem, bet Aīds par mirušo pasauli.<br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/959061911/06ca8a211418cca743c2b7eb9d626f92/DSC_5594.jfif" />
         <pubDate>2021-11-13 08:16:31 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887987069</guid>
      </item>
      <item>
         <title>2. Hēra</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887987827</link>
         <description><![CDATA[<div>Titānu Krona un Rejas jaunākā meita. Dievu valdniece, Zeva māsa un sieva. Laulību un ģimenes aizgādne. Šo dievieti simbolizē pāvs, dzeguze un govs.&nbsp;</div><div>Hēra bija vienīgā no dieviem, kura spēja mainīt Zeva gribu. Būdama laulību un ģimenes aizgādne, Hēra centās saglabāt savu laulību, tādēļ atriebās Zeva mīļotajām un viņa ārlaulību bērniem. Hērai bija spējas dot laulātajiem draugiem daudz pēcnācēju un, bērnam dzimstot, dot mātei svētību.&nbsp;</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453773134/7c47538f1dc8c594e38edaa6c6f7a3b7/21.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:17:40 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887987827</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Zeva dzimšana</title>
         <author>ligasenkovska</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887988670</link>
         <description><![CDATA[<div>Zeva tēvs Krons baidījās, ka viņa vara būs atņemta no viņa, tāpēc pavēlēja mētei, Rejai, atvest bērnus un pēctam tos visus aprija. Zevs netika aprīts, jo viņš tika apslēpts un tēvam tika iedots liels, ar audumu aptīts akmens. Tēvs uz to uzķērās.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://uzd-resources.azureedge.net/26afc3ce-b9bb-4e2f-8001-01f6f4588391/22.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:19:01 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887988670</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām ir aktuāli?</title>
         <author>patriksburvis</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887988756</link>
         <description><![CDATA[<div><br>Es domāju, ka Homēra eposi vēljoprojām ir aktuāli. Aizbraucot uz Grieķiju, vietējie&nbsp; iedzīvotāji ar lielu prieku stāsta un rāda par saviem Dieviem un kariem.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-13 08:19:08 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887988756</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts-Poseidona rašanās un nākšana pie varas</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887991785</link>
         <description><![CDATA[<div>Poseidons bija Krona un Rejas dēls. Viņu, tāpat kā viņa brāļus un māsas, izņemot Zevu, tūlīt pēc piedzimšanas aprija Krons, bīdamies, ka kāds no bērniem varētu viņu gāzt. Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt atpakaļ pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus gigantic, hekatonheirus, un ciklopus no Tartara. Kopā ar viņiem un saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos Titānus.<br>Pēc kaujas Zevs, Poseidons un Aīds sadalīja pasauli, velkot lozes, - Poseidons valdīja pār ūdeņiem, bet pārējie viņa brāļi par debesīm, gaisu, un mirušo pasauli.</div><div><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453773134/fbaab993fcd4dd041732504cc48de19e/Statue_of_Zeus.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:24:10 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887991785</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Poseidons</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887992478</link>
         <description><![CDATA[<div>Titānu Krona un Rejas vidējais dēls, Zeva brālis. Jūras, zemestrīču un paisuma viļņu dievs. Šī dieva simboli - <strong>zirgs, vērsis, delfīns, trijžuburis</strong> (dakša ar trīs zariem).</div><div>Poseidonu attēloja kā melnīgsnēju vīrieti ar bārdu, kas bija mitra, piebirusi ar gliemežvākiem.</div><div>&nbsp;</div><div>Poseidons bija Krona un Rejas dēls. Viņu, tāpat kā viņa brāļus un māsas, izņemot Zevu, tūlīt pēc piedzimšanas aprija Krons, bīdamies, ka kāds no bērniem varētu viņu gāzt. Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt atpakaļ pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus gigantus, hekatonheirus un ciklopus no Tartara. Kopā ar viņiem un saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos titānus.</div><div>Pēc kaujas Zevs, Poseidons un Aīds sadalīja pasauli, velkot lozes, - Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons pār ūdeņiem, bet Aīds par mirušo pasauli (pazemi).</div><div>&nbsp;</div><div>Poseidons vienīgais pretojās Olimpa dievu lēmumam Odisejam ļaut atgriezties Itakā (jo Odisejs bija padarījis aklu Polifēmu, Poseidona dēlu), uzsūtot Odisejam vairākas vētras.</div><div>&nbsp;</div><div>Poseidons ar savu dusmu izpausmi spēja radīt zemestrīces un vētras.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://cdn.wikimg.net/en/kidicaruswiki/images/thumb/5/5e/PoseidonArt.png/1200px-PoseidonArt.png" />
         <pubDate>2021-11-13 08:25:12 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887992478</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija turpina dzīvot</title>
         <author>patriksburvis</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887992943</link>
         <description><![CDATA[<div>Sengrieķu mitoloģija turpina dzīvot. 1997. gadā tika izlaista multfilma vārdā "Herkuless", tur filmas varoņi ir no Homērā eposiem un daži no filmas varoņiem ir dievi, piemēram, Herkuless un Zevs. Šie varoņi arī parādās mākslas darbos un filmās.<br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/959061911/170277649c2b5248213b446a57242152/11_kludas_Disneja_13.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:25:53 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887992943</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām ir aktuāli?</title>
         <author>ligasenkovska</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887993078</link>
         <description><![CDATA[<div>Es domāju, ka Homēra eposi ir daļēji aktuāli. Tajos ir attēlotas īstas emocijas u gadījumi, kuriem ir potenciāls daļēji atkārtoties mūsdienās.<br>No šodien skatu punkta, šie eposi īsti nav uztverti kā nekas vairāk, ka vēsturisks dokuments un senas reliģijas pierādījums. </div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-13 08:26:04 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887993078</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Apollons</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887996862</link>
         <description><![CDATA[<div>Zeva un Lēto, kuru vajāja sadusmotā Zeva sieva Hēra, dēls. Artemīdas dvīņubrālis.<br><br>Gaismas, atklāsmes, iedvesmas, dzejas, mūzikas, mākslas, medicīnas un dziedniecības dievs. Šī dieva simboli - <strong>saule, lira, gulbis </strong>un<strong> pele</strong>.</div><div><br>Apollonam bija deviņas mūzas: Kalliope (episkās dzejas un daiļrunības mūza), Klio (mūza, kas padara slavenu, vēstures mūza), Melpomene (traģēdijas mūza), Eiterpe (poēzijas un mūzikas mūza), Erato (liriskās un mīlestības dzejas mūza), Terpsihora (dejas un kora dziedāšanas mūza), Talija (komēdijas mūza), Polihimnija (himnu mūza), un&nbsp; Urānija (astronomijas mūza).&nbsp;<br><br>Apollons bija visskaistākais no dieviem. Viņš apzinājās savu skaistumu, tādēļ sodīja ikvienu, kurš neapbrīnoja viņu. Viņa dēls - ārstniecības dievs Asklēpijs.&nbsp;</div>]]></description>
         <enclosure url="http://www.eutouring.com/statues_in_paris_m16_DSC07157_lrg.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:31:21 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887996862</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija mūsdienās</title>
         <author>ligasenkovska</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887999472</link>
         <description><![CDATA[<div>Mūsdienās sengrieķu mitoloģija turpina dzīvot kā atsauces un jaunām idejām mūsdienu literatūrā. Kino pasaulē, nav reti skatīties filmu un pamanīt, ka varoņiem fantastikā mēdz būt līdzīgas spējas un pat izskati.<br>Runājot par komēdisko pusi diskusijā, šie mīti bieži tiek izmantoti kā pamati jokiem par mitoloģijā atrodamajiem atgadījumiem.<br>Aukstāk ir redzama karikatūra angļu valodā par minētajiem jokiem.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428252841/327435f9692a33b65bd935f85a4bdc0f/Untitled.png" />
         <pubDate>2021-11-13 08:34:50 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1887999472</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Homēra eposi un to aktualitāte mūsdienās</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888001724</link>
         <description><![CDATA[<div>Šie eposi stāsta par cilvēces vēsturi un sengrieķu dieviem, kuriem bija pārdabiskas spējas, kas mūsienās vairs nav sastopams. Tāpēc, manuprāt, šie eposi ir ļoti nozīmīgi mūsdienās, un&nbsp;aktuāli tos izmantot vēstures stundās, jo tie palīdz sniegt saprotamāku un labāku ieskatu par sengrieķu mitoloģiju.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453773134/24e69fbad98f13c10b70b4531738991d/thumbnail.jpeg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:37:54 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888001724</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Hēra</title>
         <author>rmadzule</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888002357</link>
         <description><![CDATA[<div>Hēra pazīstama kā viena no Olimpa dievietēm, kura pārvalda pār sievietēm, ģimeni, laulību un dzemdībām. Pazīstama arī kā "Karaliene pār Dieviem" un bijusi Krona (zemkopības dievība) un Rejas meita. Bijusi sieva un māsa Zevam (dievu valdnieks, pērkona un debesu dievs). Hēra vienmēr attēlota ar vainagu vai diadēmu uz galvas. Ieguva lielu cieņu no sieviešu puses un Hēru uzskatīja par aizstāvi. Hēras spējas bija nemirstība, mūžīga jaunība, mācēja gan nosvētīt, gan nolādēt. </div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1431440507/ebeacdb3322884e099b0b354bcd5b9d6/Hera_Campana_Louvre_Ma2283.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:38:52 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888002357</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts - Apollona dzimšana</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888004554</link>
         <description><![CDATA[<div>Gaismas dievs — zeltmatis Apollons, Zeva dēls piedzima Dēlas salā. Viņa māte Lēto, kuru vajāja sadusmotā Hēra, nekur nevarēja atrast patvērumu. Hēras uzsūtītā pūķa Pītona vajāta, viņa klīda pa visu pasauli, kamēr beidzot patvērās Dēlas salā, kas šai laikā klejoja pa vētrainās jūras viļņiem. Līdzko Lēto spēra savu kāju uz Dēlas, no jūras dziļumiem pacēlās milzīgi stabi un apstādināja šo tuksnešaino salu. Tā palika stāvot tajā pašā vietā, kur tā atrodas vēl tagad. Apkārt Dēlai krāca jūra. Drūmi slējās kailās Dēlas klintis, kur neauga ne zālīte.</div><div>&nbsp;</div><div>Tikai jūras kaijas atrada patvērumu uz šīm klintīm, un tur skanēja to skumjā brēkšana. Bet tad šeit piedzima gaismas dievs Apollons, un visapkārt sāka plūst spilgtas gaismas straumes. Kā zeltā ietērpās Dēlas klintis. Viss piepeši sāka ziedēt un mirdzēt: gan krasta klintis un Kinta kalns, gan ielejas un jūra. Jūsmīgi cildināja jaunpiedzimušo dievu sapulcējušās dievietes, sniegdamas viņam ambrosiju un nektāru. Līdz ar Dieviem līksmoja visa daba.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://www.antiguedades-en-francia.es/uploads/items/detail_maxi/ec8bd474c5b93a70898ddf024c5eecc4985d03ef.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:41:50 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888004554</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Aīds</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888009668</link>
         <description><![CDATA[<div><br>ir mirušo valstības valdnieks, kā arī pati mirušo valstība. Sākotnēji šajā vārdā dēvēja tikai dievu, taču tā ģenitīvs nozīmēja (saīsināti) "Aīda mājoklis", un drīz vien arī nominatīvu sāka lietot, lai apzīmētu veļu valstību.<br>Aīdu kopā ar viņa brāļiem un māsām pēc piedzimšanas aprija Krons, taču Zevs piespieda Kronu viņus atrīt. Vēlāk Aīds kopā ar Zeva atbrīvotajiem dieviem un Krona brāļiem cīnījās ar titāniem, kurus arī uzvarēja. Cīņai Zevs, Poseidons un Aīds no ciklopiem saņēma ieročus - Zevs zibens šautru, Poseidons trejžuburi, bet Aīds - bruņucepuri, kas padara neredzamu. Viņš naktī pirms kaujas iezagās titānu apmetnē un iznīcināja viņu ieročus. Pēc kara trīs dievi lozēja savas valstības - Zevs izlozēja debesis, Poseidons ūdeņus, bet Aīds - pazemi.</div><div><br>Aīds nav nāves dievs (nāves iemiesojums sengrieķu mitoloģijā ir Tanats).<br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453807231/904d3336540e07758f7823b537fadfde/A_ds.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:49:28 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888009668</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija turpina dzīvot</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888010595</link>
         <description><![CDATA[<div>Šī bilde, kas ir atrodama internetā, liecina, ka sengrieķu mitoliģija nav nekas svešs mūsdienās, un mūsdienās par to tiek runāts internetā. Lai arī mums šķiet, ka Senrgieķu mitoloģija ir garlaicīga tēma, jo nedzirdam, ka par to tiktu runāts ikdienā ,šī mitoloģiskā vēsture ir aktuālāka tēma internetā nekā reālajā dzīvē. Ja internetā interesējas par šo tēmu, tad var atrast daudz dažādus postus, kas ir līdzīgi tieši šim, un tas mums liecina, ka Senrgieķu mitoloģija turpina dzīvot. </div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453773134/9f5731b3999abb76228d3de68f1d0787/apollo.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:50:52 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888010595</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Poseidons</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888011657</link>
         <description><![CDATA[<div>ir jūras valdnieks, viens no galvenajiem Olimpa dieviem. Poseidons ir arī zemestrīču un zirgu dievs. Senākajos uzskatos Poseidons saistīts arī ar auglību (ar valgmi, kas dod auglību).<br><br>Poseidons bija Krona un Rejas dēls. Viņu, tāpat kā viņa brāļus un māsas, izņemot Zevu, tūlīt pēc piedzimšanas aprija Krons, bīdamies, ka kāds no bērniem varētu viņu gāzt. Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt atpakaļ pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus gigantus, hekatonheirus un ciklopus no Tartara. Kopā ar viņiem un saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos titānus.</div><div>Pēc kaujas Zevs, Poseidons un Aīds sadalīja pasauli, velkot lozes, - Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons pār ūdeņiem, bet Aīds par mirušo pasauli (pazemi).Poseidona atribūts ir trijzaris.<br><br></div><div><br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453807231/01e006bb6dad81ef832af9b530fff942/Poseidons.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:52:33 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888011657</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Poseidona mīts</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888013482</link>
         <description><![CDATA[<div>Gaismas dievs — zeltmatis Apollons, Zeva dēls piedzima Dēlas salā. Viņa māte Lēto, kuru vajāja sadusmotā Hēra nekur nevarēja atrast patvērumu. Hēras uzsūtītā pūķa Pītona vajāta viņa klīda pa visu pasauli kamēr beidzot patvērās Dēlas salā kas šai laikā klejoja pa vētrainās jūras viļņiem. Līdzko Lēto spēra savu kāju uz Dēlas, no jūras dziļumiem pacēlās milzīgi stabi un apstādināja šo tuksnešaino salu. Tā palika stāvot tajā pašā vietā, kur tā atrodas vēl tagad. Apkārt Dēlai krāca jūra. Drūmi slējās kailās Dēlas klintis kur neauga ne zālīte</div><div><br></div><div>Tikai jūras kaijas atrada patvērumu uz šīm klintīm un tur skanēja to skumjā brēkšana. Bet tad šeit piedzima gaismas dievs Apollons un visapkārt sāka plūst spilgtas gaismas straumes. Kā zeltā ietērpās Dēlas klintis. Viss piepeši sāka ziedēt un mirdzēt: gan krasta klintis un Kinta kalns, gan ielejas un jūra. Jūsmīgi cildināja jaunpiedzimušo dievu sapulcējušās dievietes, sniegdamas viņam ambrosiju un nektāru. Līdz ar Dieviem līksmoja visa daba</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453807231/096086bf7b6c4e8f8ee38fc605ca3530/Velviens.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:55:32 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888013482</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām ir aktuāli?</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888013902</link>
         <description><![CDATA[<div>Manuprāt, Homēra eposi mūsdienās ir zaudējuši to nozīmīgumu, kāda tā bija iepriekš. Es uzskatu, ka šie darbi ir svarīgi, jo mums ir dota iespēja iedziļināties kā ir veidojusies cilvēce. Bet diemžēl šie eposi nav tik aktuāli mūsdienu cilvēkiem, lai tos lasītu un pētītu, protams, ir izņēmumi, šos eposus lasa cilvēki, kas interesējas par Sengrieķu mitoloģiju, kā arī skolas programmas ietvaros skolēni. Lielākoties par šiem Sengrieķu dieviem bērni/pieaugušie vairāk uzzin skatoties filmas, seriālus, multfilmas. </div>]]></description>
         <enclosure url="https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1c/Homer_British_Museum.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:56:01 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888013902</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi mūsdienās?</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888015275</link>
         <description><![CDATA[<div>Daudz jaunākas paaudzes bērni pat nezin kas viņš ir tapēc es domāju ka daudz par viņu neinteresējas, bet ir arī daudzi cilvēki kam tieši ļoti patīk tāda veida grāmatas.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-13 08:57:45 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888015275</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Afrodīte</title>
         <author>rmadzule</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888016028</link>
         <description><![CDATA[<div>Afrodīte jeb Venēra pazīstama kā mīlestības un skaistuma dieviete. Dzimšana notikusi no Urāna dzimumorgānu iemešanas jūrā, tā rezultātā izveidojot putas. Tāpēc Afrodītes vārds radies tulkojot no grieķu valodas "aphros" ir putas. Afrodītei ir bijušas spējas, kuras rezultējās ar cilvēku mīlestību. Viņai esot piederējusi josta, kuru uzvekot iemīlas pat ja ir sastrīdējušies. Citas dievietes, kā piemēram Hēra, esot aizņēmušās jostu. Afrodītes simboli ir delfīns, roze, spogulis, pērles, gulbis. Tā kā Afrodīte ir nemirstīga, tas nebija iespējams, ka viņa nomirtu dabīgā nāvē vai tiktu nogalināta.&nbsp;</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1431440507/c69fe8cc30a9cc853adb6659cff88bac/Venus_Genetrix_Roman_marble_copy_statue_Callimachus_c_475_bce.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 08:58:53 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888016028</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Afrodīte</title>
         <author>dittucis</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888017845</link>
         <description><![CDATA[<div><strong>Kas ir Afrodīte?</strong><br>Afrodīte ir sengrieķu mīlestības un skaistuma dieviete, kuru romieši identificēja ar Venēru. Viņa bija pazīstama galvenokārt kā mīlestības un auglības dieviete, un laiku pa laikam viņa vadīja laulību. Turklāt Afrodīte tika plaši pielūgta kā jūras un jūrniecības dieviete; viņa tika godināta arī kā kara dieviete, īpaši Spartā, Tēbās, Kiprā un citās vietās.<br><strong>Kā piedzima Afrodīte?<br></strong>Grieķu dzejnieks Hēsiods savā eposā Teogonija stāsta, ka Afrodīte piedzima no baltajām putām, ko radīja Urāna, debesu personifikācijas, atdalītie dzimumorgāni pēc tam, kad viņa dēls Krons tos iemeta jūrā. Tāpēc dievietes vārds cēlies no grieķu vārda aphros, kas nozīmē "putas". <br><strong>Laulība<br></strong>Zevs piespieda Afrodīti apprecēties ar uguns dievu Hefaistu. Tomēr pāris nebija saderīgs, tāpēc Afrodīte viņu krāpa ar kara dievu Aresu, kā arī daudziem mirstīgajiem, piemēram, Trojas muižnieku Anhisu un jaunekli Adonisu.&nbsp;</div><div><strong>Spējas</strong></div><div>Kā mīlestības dievietei Afrodītei ir vairāk spēka sajust, iedvesmot un kontrolēt mīlestības un dzimumtieksmes emocijas nekā jebkuram citam dievam. Ir pierādīts, ka viņas spējas ir pietiekami spēcīgas, lai ietekmētu pašu Zevu.</div><div>Viņai bija josta, kas lika citiem iemīlēt tās valkātāju. Dažas citas grieķu dievietes, piemēram, Hēra, laiku pa laikam aizņēmās jostu. Afrodītei piemita spējas likt atkal iemīlēties pārim, kas nepārtraukti strīdas.<br><br></div><div><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453790360/2b461e26bd1cb38ca694325d352ee502/1200px_Cnidus_Aphrodite_Altemps_Inv8619.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 09:01:18 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888017845</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija mūsdienās</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888018843</link>
         <description><![CDATA[<div>Tiek veidotas daudz filmas viena no man viss pazīstamākajām ir filmas par Pērsiju džeksonu diezgan interesantas tiek veidotas reklāmas, mūltenes u.t.t.<br>Protams astroloģija dažu zvaigžņu nosaukumi. Ir arī firmas nosaukums ''Amazon"</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-13 09:02:51 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888018843</guid>
      </item>
      <item>
         <title>komentārs</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888021088</link>
         <description><![CDATA[<div>One, Two, Three come on everybody here we go. viens divi trīs.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-13 09:04:57 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888021088</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija turpina dzīvot</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888027725</link>
         <description><![CDATA[<div>&nbsp;Sengrieķu mitoloģija turpina dzīvot mūsdienās, jo ASV sporta apģērbu uzņēmums NIKE ir nosaukts grieķu uzvaras dievietes vārdā. Vārds Nike tika nosaukts 1978. gadā no grieķu uzvaras dievietes Nikn. Tās logotips ir Swoosh, un tās preču zīmes marķējuma līnija ir “Just do it”.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1001002444/2393d3d726f3adad5f914b929ab7df6a/PicsArt_11_13_11_07_39.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 09:13:53 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888027725</guid>
      </item>
      <item>
         <title></title>
         <author>dittucis</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888029846</link>
         <description><![CDATA[]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453790360/f215380dc0e8edb5513bcf8424f70191/png_clipart_aphrodite_solar_symbol_greek_mythology_labrys_symbol_miscellaneous_leaf.png" />
         <pubDate>2021-11-13 09:16:54 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888029846</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Atēna</title>
         <author>dittucis</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888049281</link>
         <description><![CDATA[<div><strong>Kas ir Atēna?</strong><br>Sengrieķu reliģijā Atēna bija kara, rokdarbu un saprāta dieviete. Viņa tika plaši pielūgta, bet mūsdienās viņa galvenokārt ir saistīta ar Atēnām, kurām viņa deva savu vārdu un aizsardzību. Romieši viņu identificēja ar Minervu.<br><strong>Kā piedzima Atēna?<br></strong>Atēna, Zeva meita, tika radīta bez mātes un iznāca no viņa pieres. Alternatīvs stāsts bija tāds, ka Zevs norija Metisu, padomu dievieti, kamēr viņa bija stāvoklī ar Atēnu, tādēļ viņa esot piedzimusi no Zeva pieres.<br><strong>Laulība<br></strong>Atēnai nebija neviena laulātā/mīļākā. Viņa bija viena no nevainīgajām dievietēm.<br><strong>Spējas<br></strong>Viņa bija viena no inteliģentākajiem un gudrākajiem grieķu dieviem. Atēna spēja izgudrot noderīgus priekšmetus , izdomāt labas kara stratēģijas un iedrošināt varoņus. Viņa izgudroja kuģi, ratus, arklu un grābekli.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453790360/6628f314dd813d86c6051d9bdee13f90/300px_Mattei_Athena_Louvre_Ma530_n2.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 09:42:54 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888049281</guid>
      </item>
      <item>
         <title></title>
         <author>dittucis</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888049994</link>
         <description><![CDATA[]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453790360/1b7c60c08affebe287abc016d29dd35c/b49a286844fdc66f0507c3b2303b8da2.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 09:43:53 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888049994</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts: Ikars - zēns, kurš pielidoja par tuvu Saulei</title>
         <author>rmadzule</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888068000</link>
         <description><![CDATA[<div>Līdz ar Mīnotaura nāvi, Mīnoss (Krētas karalis) meklēja kurš pie tā varētu būt vainīgs. Tika vainots Dedals, kurš bija izveidojis labirintu, tāpēc Mīnoss pavēlēja Dedalu aizslēgt un izolēt Knosas pils augstākā torņa galā bez pārtikas un bez ūdens. Dedalam bija dēls Ikars (Icarus), kuram arī bija nolemts sēdēt tornī. Bet viņi bija ļoti gudri un tika izdomāts bēgšanas plāns. Viņi izmantoja augšējās spārēs guļošo baložu astes spalvas, apvienoja ar bišu vasku no ligzdas un izveidoja četras lielas spārnu formas.&nbsp; No sandelēm izgatavoja ādas siksnas, tad izleca no torņa un lidoja uz Sicīliju. Dedals brīdināja Ikaru nelidot pārāk tuvu Saulei, lai neizkustu spārni. Ikars nepaklausīja un pielidojot pārāk tuvu Saules dievam Heliosam, viņa vaska spārni izkusa un zēns krītot ietriecās lejā jūrā.&nbsp;</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1431440507/aa8caca1e0726bf5575d547c218e3ea6/icarus_e1600855263434.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 10:11:02 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888068000</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām ir aktuāli?</title>
         <author>rmadzule</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888069823</link>
         <description><![CDATA[<div>Homēra eposi vienmēr paliks kā daļa no vēstures. Mūsdienās ir vairāki veidi kā šie eposi tiek attēloti - ar izrādēm, video, teātriem un vēl dažādām variācijām. Tie, manuprāt, vairs nav tik aktuāli, bet par tiem ir vērts runāt skolās un tos aktualizēt, lai izplatītu un attīstītu zināšanas par kādreizējo pasauli. Tagad dievu un dieviešu vārdi tiek arī likti dažādos nosaukumos (dzērienos, cilvēku vārdos, utt.). </div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-13 10:13:46 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888069823</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Midas stāsts</title>
         <author>dittucis</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888075730</link>
         <description><![CDATA[<div>Midas stāsts ir populārs mīts, ko izmanto, lai saistītu alkatības sekas. Viņš bija spēcīgs Frīgijas ķēniņš, tomēr Midas vienmēr gribēja iegūt vairāk naudas, tāpēc viņš lūdza dieviem, lai pārvērstu visu, kam viņš pieskārās par zeltu. Dievi piepildīja ķēniņa vēlmi, bet viņa jaunā spēja izrādījās nekas vairāk kā lāsts. Viņš nevarēja ēst, jo uzreiz kā ēdiens nonāca saskarē ar Midasu, tas pārtapa par zeltu. Izmisumā viņš lūdza dieviem piedot savu alkatību un atgriezt viņu normālā stāvoklī. Dievi piepildīja viņa vēlmi. No šī brīža Midas sāka dalīties ar savu laimi ar cilvēkiem, kļūstot par karali, kas bija daudz dāsnāks un mīļāks ar saviem ļaudīm.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453790360/ab77c3e93c17140300ac4be94423ca5f/myth_king_midas_turning_daughte_gold_credit_wikipedia_public_domain_e1632935383905.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 10:22:55 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888075730</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mīti mūsdienās</title>
         <author>rmadzule</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888086454</link>
         <description><![CDATA[<div>Par sengrieķu mītiem tiek vējoprojām runāts skolās, tādā veidā tos pa jaunam aktualizējot citās paaudzēs. Dieviešu un dievu vārdus izmanto mūsdienās, kā piem (skat. bildi) "Apollo", kurš nosaukts pēs Saules dieva un tiek izmantots&nbsp;NASA kosmosa izpētēm. </div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1431440507/ed367edb08f7ff6916f7e2ea7064b8ce/bilde.webp" />
         <pubDate>2021-11-13 10:38:57 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888086454</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Ares</title>
         <author>brunoblumbergs123</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888092820</link>
         <description><![CDATA[<div>ir grieķu drosmes un kara dievs. Viņš ir viens no divpadsmit olimpiešiem, kā arī Zeva un Hēras dēls.&nbsp;<br>Ares iemieso fizisko varonību, kas nepieciešama panākumiem karā.<br>Asociācija ar Ares piešķir vietām un objektiem mežonīgu, bīstamu vai militarizētu kvalitāti.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428457136/05da4928b4099595fe876f1c1e020e5e/image_2021_11_13_124216.png" />
         <pubDate>2021-11-13 10:47:53 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888092820</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Homēra eposi un to aktualitāte mūsdienās</title>
         <author>dittucis</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888099705</link>
         <description><![CDATA[<div>Manuprāt, mūsdienās Homēra eposi nav tik aktuāli kā senāk. Es uzskatu, ka ir svarīgi par tiem mācīties un interesēties, jo tajos attēlots nozīmīgs senā laika cilvēka pasaules redzējums, kas mūsdienās ir vērtīgi, jo tas palīdz labāk izprast vēsturi un kādreizējo reliģijas izpausmi un nozīmi. Lielākoties Homēra eposi mūsdienās labi zināmi tikai skolēniem vai cilvēkiem, kas aizraujas ar mitoloģijas pētniecību, tomēr jāatzīst, ka vārdi kā Homērs, Zevs un Hektors ir dzirdēti gandrīz ikvienam.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453790360/81fb6b29c740a876a17f3487459c7d59/download.jfif" />
         <pubDate>2021-11-13 10:59:04 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888099705</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija mūsdienās</title>
         <author>dittucis</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888111160</link>
         <description><![CDATA[<div>Sengrieķu mīti turpina dzīvot arī mūsdienās. Visvairāk aktuāli tie ir internetā un filmās kā arī vairāki cilvēku, dzērienu, uzņēmumu nosaukumi balstīti uz sengrieķu vārdiem, kā piem. informatīvi izklaidējošais interneta portāls "Apollo", multfilma "Herkuless" utml.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453790360/627e63d97c17342e302d684d2413f868/54009a41aa16f105c8310c6737801952.png" />
         <pubDate>2021-11-13 11:16:43 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888111160</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Dionīss</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888124246</link>
         <description><![CDATA[<div>Dionīss bija kaislību, ciešanu un vīnkopības dievs.&nbsp;<br>Dionīss ir Zeva un Semeles dēls, kurš piedzima brīdī, kad Zevs pēc Semeles lūguma parādījās visā tā godībā, jo Zeva sieva dieviete Hēra esot teikusi, lai Semele to palūdzot. Semele mirusi no Zeva zibeņiem, taču dēlam apkārt apaugušas biezas efejas, kas viņu aizsargāja no liesmām. Dēls bijis vājš, tāpēc Zevs to iešuva savā gurnā, pēc tam Dionīss piedzima vēlreiz.<br>Dionīsam bija savs kults, kurā sākumā viņu apraudāja, pēc tam pārdzīvoja viņa nāvi un vēlāk līksmojās par viņa atdzimšanu.<br>Dionīss spēj dot auglību augiem.<br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://vignette.wikia.nocookie.net/darkhunter/images/e/e0/The_Dionysian_Spirit.jpg/revision/latest?cb=20151222025022" />
         <pubDate>2021-11-13 11:36:20 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888124246</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Dēmetra</title>
         <author>linducis05</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888124669</link>
         <description><![CDATA[<div>Titānu Krona un Rejas vidējā meita. Auglības, ražas, zemkopības, dabas un gadalaiku dieviete. Šīs dievietes pārziņā bija arī dzīves un nāves cikls. Dēmetra un viņas meita Persefone ir centrālie tēli Eleisīnas mistērijās (slepenās reliģiskās ceremonijās; Eleisīnas mistērijas saistītas ar gada auglīgā perioda sākšanos). Dēmetras simboli - magone, kvieši, lāpa, pārpilnības rags un cūka.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1424237251/cb1cdcdc91dff3460ca44e04d0852c56/25.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 11:37:02 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888124669</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Hermejs</title>
         <author>linducis05</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888125335</link>
         <description><![CDATA[<div>Zeva un nimfas Majas dēls. Dievu vēstnesis, ceļinieku, ganu, tirgotāju, peļņas, daiļrunības, arī atlētu dievs. Mirušo dvēseļu pavadonis uz pazemes valstību. Hermeja simboli - kaduceja (zizlis, kuru apvij divas čūskas, augšpusi rotā divi spārni; šis zizlis spējis samierināt cilvēkus), spārnotas sandales un cepure, stārķis, bruņurupucis.</div><div>Dievs - triksters. Lai novērstu Hermeja vēlmi izjokot citus dievus, Zevs iecēla viņu par ziņnesi. Lai spētu ātri pārvietoties pa pasauli, Hermejam pie apaviem tika piestiprināti spārni. Mīti vēsta, ka Hermejs esot izgudrojis mērus, skaitļus, ābeci, un sniedzis šīs zināšanas cilvēkiem.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1424237251/7d6a78d16b3de3656d36bf4ae9ab1921/33.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 11:38:03 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888125335</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīti</title>
         <author>linducis05</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888131458</link>
         <description><![CDATA[<div>Pastāv tāds mīts, ka mirušo pasaula ir drūma vieta, ka tur valda tikai tumsa, bailes un visus pārņem šausmas. Saules stari tur nekad nespīd. Tur blakus svētā upe liek aizmirst par dzīvi uz zemes. Aīdas laukos augot bāli, bāli ziedi. Virs šiem bālo ziedu laukiem lidinoties mirušo ēnas.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1424237251/ad2e1427bfda76c945eef8c45448cb84/11.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 11:47:16 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888131458</guid>
      </item>
      <item>
         <title></title>
         <author>posipaikoanna</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888134262</link>
         <description><![CDATA[]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453934751/e363fad440dbedf983adf5313e173a2a/image.png" />
         <pubDate>2021-11-13 11:50:54 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888134262</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Zevs</title>
         <author>brunoblumbergs123</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888139858</link>
         <description><![CDATA[<div>Zevs ir debesu, zibens un pērkona dievs sengrieķu reliģijā, kurš valda kā Olimpa kalna dievu karalis.&nbsp;</div><div>      Zevs ir Krona un Rejas dēls, jaunākais no viņa dzimušajiem brāļiem un māsām, lai gan dažreiz tiek uzskatīts par vecāko.<br>      Zevs ir precējies ar Hēru, no kuras parasti tiek teikts, ka viņam ir tēvs Aress, Hebe un Hēfaists.</div><div><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428457136/9ea6146a3c2169d3df7c6e074ff9e34b/image_2021_11_13_140049.png" />
         <pubDate>2021-11-13 11:59:19 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888139858</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām ir aktuāli?</title>
         <author>linducis05</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888140562</link>
         <description><![CDATA[<div>Manuprāt, kā kuram. Varbūt mūsu vecuma posmam tas nav gluži ieinteresējoši, bet vecākai paaudzei varētu būt daudz interesantāk šo visu uztvert. Vai mūsdienās tie ir aktuāli? Es teiktu, ka gluži kā nē, jo mūsdienās mēs vairāk pievēršamies mūsdienu lietām, mūsdienu problēmām nevis tam kas bija pagātnē un tam kas jau ir atrisināts. Protams, domāju, ka jebkuram palasīt Homēra eposus būtu interesant, saprast kā tajos laikos dzīvoja cilvēki un kādi bija uzskati.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1424237251/ab6052a2a3a7cbe047a8ea3a1d477a4c/1.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 12:00:24 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888140562</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Atēna</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888145320</link>
         <description><![CDATA[<div>Atēna, zeva meita, ir sengrieķu mitoloģijas gudrības un kara dieviete . Viņa ir īpaši pazīstama ar savām stratēģiskajām prasmēm karadarbībā un bieži tiek attēlota kā varoņu pavadone un varonīgo centienu patrones dieviete.</div><div>Atēna ir mīļākais Zeva bērns; neviena māte viņu nesagādāja. Tiek uzskatīts, ka viņa izcēlās no Zeva galvas, pilngadīga un tērpta bruņās ar ieročiem rokās.<br>Atēnas simboli - pūce, olīvu zars.&nbsp;<br>Atēnu bieži vien attēlo kopā ar sengrieķu varoņiem kā viņu padomdevēju.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453900488/6409233a25196de99dfd2a6b8cc7871b/image.png" />
         <pubDate>2021-11-13 12:07:33 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888145320</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Glauks</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888146074</link>
         <description><![CDATA[<div>Glauks bija jūras dievība <a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Sengrie%C4%B7u_mitolo%C4%A3ija">sengrieķu mitoloģijā</a>. Viņš esot bijis parasts zvejnieks, kas reiz ievērojis, ka zivis, kuras viļņi izmet krastā, uzkrāj jaunus spēkus un metas atpakaļ jūrā. Viņš pakošļāja dažus stiebriņus piekrastes zāles un uzreiz sajuta vēlmi mesties jūrā, tādējādi kļūdams par dievību.&nbsp;<br>Par Glauka mītu bija daudz versiju. Saskaņā ar racionālistisko interpretāciju viņš bija labs zvejnieks . Pēc citas interpretācijas viņš bija zīlnieks, kas dzīvoja uz salas un rādīja navigatoriem ceļu</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453900488/3616f6b38f399ad563466a0cddf230d4/image.png" />
         <pubDate>2021-11-13 12:08:44 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888146074</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija mūsdienās</title>
         <author>linducis05</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888146353</link>
         <description><![CDATA[<div>Sengrieķu mitoloģija mūsdienās pastāv, to pierāda, piemēram, šī izstāde Mūkusalas mākslas salonā. Izstāde saucas "Mītu koordinātes". Šajā izstādē var apskatīt sengrieķu mākslu, kā tā ir attēlota un palasīt par to. Sengrieķu mitoloģijā ir sastopama mūsdienās un manuprāt būs arī ilgi turpmāk, jo tas visiem ir interesanti kā tad tie Dievi u.t.t. dzīvoja pirmo mums un kas mums no viņiem ir saglabājies.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1424237251/669818fc4fb2676322b6b9f654fba2bf/15E5BB35_7B58_4D9D_9DE5_B4A07FADBE0D.jpeg" />
         <pubDate>2021-11-13 12:09:11 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888146353</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888146371</link>
         <description><![CDATA[<div>Mīts par Zeva izcelsmi un nākšanu pie varas.</div><div>Rejai un Kronam bija seši bērni, taču visus, izņemot Zevu, aprija pēc to dzimšanas, jo uzzināja par to, ka nākotnē viens no bērniem varētu to gāzt, tāpat kā viņš izdarīja ar savu tēvu. Zevs izglābās, jo Reja iedeva Kronam aprīt akmeni, bet dēlu paslēpa Krētas salā. Sasniedzis pilgadīmu, Zevs piespieda Kronu atgriezt pārējos bērnus un atbrīvot Krona brāļus no Tartara. Kopā viņi gāza kronu un pārējos titānus. Pēc kaujas Zevs un viņa vecākie brāļie (Poseidons un Aīds) sadalīja pasauli, velkot lozes - Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons pār ūdeņiem, bet Aīds par mirušo pasauli. Zemi (Gaju) nevarēja iegūt valdīšanā, un katrs pār to valdīja pēc spējām. Gaja bija neapmierināta ar to, kā Zevs bija izturējies pret titāniem, kuri bija viņas bērni, tāpēc drīz pēc dievu valdnieka troņa ieņemšanas viņam nācās cīnīties ar citiem Gajas bērniem- briesmoņiem <a href="https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=T%C4%ABfons&amp;action=edit&amp;redlink=1">Tīfonu</a> un Ehidnu. Viņš sakāva Tīfonu un ieslodzīja viņu zem kalna, bet Ehidnu un viņas bērnus atstāja dzīvus nākamajiem varoņiem.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453900488/540340284e5fdb660217494324b86b82/image.png" />
         <pubDate>2021-11-13 12:09:12 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888146371</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām ir aktuāli? </title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888151823</link>
         <description><![CDATA[<div>Manuprāt, Homēra eposi nav īsti aktuāli mūsdienās, jo mūsdienu paaudze ir ieinteresēta citās lietās vairāk. Protams, ir cilvēki, kam interesē sengrieķu mitoloģija un tā laika izjūtu izprašana, taču pārsvarā viņa eposi tiek izmantoti kā vēstures stundu materiāls, lai skolēni iepazītos ar to laika ticību un kultūru.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453900488/d1dc59aac70576cd9dcb10c554b90138/image.png" />
         <pubDate>2021-11-13 12:17:09 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888151823</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Apollons</title>
         <author>posipaikoanna</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888154459</link>
         <description><![CDATA[<div>Apollons ir gaismas dievs. Viņš ir Zeva un Lēto dēls, dzimis Dēlas salā. Artemīdas dvīņu brālis. Hēra ienīda Lēto, tāpēc to vajāja. Lēto paglābās Dēlas salā, kas bija drūma un kurā neauga pat zāle. Kad piedzima Apollons, tad visapkārt sāka spīdēt gaisma, viss sāka ziedēt. Jaunpiedzimušo Apollonu cildināja dažādas dievietes.<br>Apollonam bija deviņas mūzas, viņš bija visskaistākais no dieviem. Apollons sodīja ikvienu, kurš neapbrīnoja viņa skaistumu.<br>Apollons spēj pareģot nākotni.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453934751/e91f15c69190dcdd406a3ad74e7f6e7b/image.png" />
         <pubDate>2021-11-13 12:20:43 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888154459</guid>
      </item>
      <item>
         <title></title>
         <author>posipaikoanna</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888155091</link>
         <description><![CDATA[]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453934751/a2db1405bc18efc84d89a63e6ea6b4eb/image.png" />
         <pubDate>2021-11-13 12:21:35 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888155091</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija mūsdienās</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888162019</link>
         <description><![CDATA[<div>Sengrieķu mitoloģija ir ļoti aktuāla mūsdienas, ja paskatās uz o no citas puses. Kā piemērs var būt uzņēmumu nosaukumi un uz sengrieķu mītu pamata veidotie romāni un filmas, piemēram, disney multfilma "Herkuless" vai organizācijas NASA kosmisko lidojumu projekta nosaukums tika dēvēts par godu gaismas un saules dievam appolonam. Projekta nosaukums ir ''Apollo program''.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453900488/69c0c5cc8aa6e45e8e09d37132100bd1/image.png" />
         <pubDate>2021-11-13 12:30:52 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888162019</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Eiropa</title>
         <author>posipaikoanna</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888168177</link>
         <description><![CDATA[<div>Valdniekam Agēnoram bija ļoti skaista meita vārdā Eiropa. Zevs ieraudzīja Eiropu un izlēma viņu nolaupīt. Eiropa draiskojās jūras krastā ar savām draudzenēm, kad pēkšņi parādījās zelta vērsis, par ko Zevs bija pārvērties. Vērsis piegāja pie Eiropas un pēc kāda brīža tā viņam uzsēdās virsū. Tad viņš ieskrēja jūrā ar Eiropu viņam uz muguras un aiznesa viņu uz Krētu. Tur viņa kļuva par Zeva sievu un viņiem piedzima trīs dēli.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453934751/6689a5f6363818422eec1a4f38a7981a/image.png" />
         <pubDate>2021-11-13 12:39:02 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888168177</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām ir aktuāli?</title>
         <author>posipaikoanna</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888179444</link>
         <description><![CDATA[<div>Manuprāt, ka, lai arī Homēra eposi nav tik aktuāli mūsdienās, tie joprojām ir diezgan aktuāli. Tie varbūt nav aktuāli notikumu ziņā, taču emocionālajā ziņā tie ir svarīgi, jo attēlo to pašu, ko mūsdienās cilvēki izjūt. Piemēram, kā Ahillejs un Priams kopā pārdzīvoja par saviem tuviniekiem, ko zaudēja karā, kaut gan abi ir no pretējām pusēm. Tas parāda to pašu, kas notiek mūsdienās. Cilvēki var būt ienaidnieki, taču, ja viņi ir kaut nedaudz cilvēcīgi, viņi jutīs līdzi pat ienaidniekam.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-13 12:53:57 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888179444</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija mūsdienās</title>
         <author>posipaikoanna</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888193465</link>
         <description><![CDATA[<div>Mūsdienās sengrieķu mitoloģija turpina tikt parādīta dažādos veidos- tā tiek atainota filmās, seriālos, grāmatās, pat mūzikā.&nbsp;<br>Daži no piemēriem varētu būt grāmatu sērija "Pērsijs Džeksons un Olimpieši", kurā stāstīts par Poseidona dēlu Pērsiju un viņa piedzīvojumiem. Vīna dievs Dionīss ir pieminēts BTS dziesmā "Dionysus", kurā viņu izmanto kā atsauci par to, ka jādzīvo brīvi un jāignorē kritika.<br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1453934751/1f520a30c252cec49408fcb6b988275b/image.png" />
         <pubDate>2021-11-13 13:11:18 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888193465</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Poseidons</title>
         <author>pdzintars8</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888271056</link>
         <description><![CDATA[<ul><li>Titānu Krona un Rejas vidējais dēls, Zeva brālis. Jūras, zemestrīču un paisuma viļņu dievs. Šī dieva simboli - zirgs, vērsis, delfīns, trijžuburis (dakša ar trīs zariem). Poseidons ir bārdains, vecāks vīrietis parasti ir attēlots ar jūras gliemežvākiem un citu jūras dzīvi. Poseidons bieži tur tridentu.</li></ul><div><br></div><ul><li>Mīts- Poseidons bija Krona un Rejas dēls. Viņu, tāpat kā viņa brāļus un māsas, izņemot Zevu, tūlīt pēc piedzimšanas aprija Krons, bīdamies, ka kāds no bērniem varētu viņu gāzt. Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt atpakaļ pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus gigantus, hekatonheirus un ciklopus no Tartara. Kopā ar viņiem un saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos titānus. Pēc kaujas Zevs, Poseidons un Aīds sadalīja pasauli, velkot lozes, - Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons pār ūdeņiem, bet Aīds par mirušo pasauli.</li></ul><div><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1434492336/9ef7302069052c85ff71d3ad29d2f563/235px_Poseidon_sculpture_Copenhagen_2005.jpg" />
         <pubDate>2021-11-13 14:37:09 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888271056</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts - Trīs likteņa māsas</title>
         <author>brunoblumbergs123</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888439159</link>
         <description><![CDATA[<div>Grieķu mitoloģijā Moirae ir trīs likteņa dievietes. Clotho, Lachesis un Atropos.
Trīs māsas auž gan cilvēku, gan dievu likteņus.
Ne cilvēkam, ne Dievam nav spēka ietekmēt vai apšaubīt viņu spriedumu un rīcību.
Kloto, jaunākā, griež dzīves pavedienu. Lachesis, the second sister, is the one that allocates the fate of people during life. Pēdējā likteņa māsa ir Atropos, neatgriezeniskā.
<br></div><div><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428457136/6d131b2aa19011c2f96ac91f4b1aa80a/image_2021_11_13_195421.png" />
         <pubDate>2021-11-13 17:58:11 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888439159</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām ir aktuāli?</title>
         <author>brunoblumbergs123</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888445876</link>
         <description><![CDATA[<div>Homēra eposi pat mūsdienās tiktu klasificēti kā ļoti detalizēti un jūtām līdzi sekojoši stāsti, šie eposi ir ļoti interesanti un tiem piemīt unikāla sajūta.<br>Šie eposi ir vēljoprojām tik populāri, ka tos izmanto visādās tēatra izrādēs, kā arī filmās, mūzikā un citur.<br>Manuprāt, šie stāsti ietekmē kā mēs mūsdienās skatamies uz filmām un mūziku.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428457136/043387f711a4f8e00c4bf8b210cde87f/image_2021_11_13_200533.png" />
         <pubDate>2021-11-13 18:08:47 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1888445876</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Poseidons</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1889396659</link>
         <description><![CDATA[<div><br>Titānu Krona un Rejas vidējais dēls, Zeva brālis. Jūras, zemestrīču un paisuma viļņu dievs. Šī dieva simboli<strong> </strong>- zirgs, vērsis, delfīns, trijžuburis (dakša ar trīs zariem).Poseidonu attēloja kā melnīgsnēju vīrieti ar bārdu, kas bija mitra, piebirusi ar gliemežvākiem. Poseidons vienmēr bija labvēlīgs cilvēkiem. Poseidons vāldīja pār ūdeņiem.Poseidons vienīgais pretojās Olimpa dievu lēmumam Odisejam ļaut atgriezties Itakā (jo Odisejs bija padarījis aklu Polifēmu, Poseidona dēlu), uzsūtot Odisejam vairākas vētras.Poseidons ar savu dusmu izpausmi spēja radīt zemestrīces un vētras.<br><br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1439056170/b0b174264377ba0b273d9f681c20a5e0/index.jpg" />
         <pubDate>2021-11-14 16:09:51 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1889396659</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Selēna</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1889407655</link>
         <description><![CDATA[<div>Viņa ir Hipeirona un Teijas meita. Selēnas Simboli ir puslodeņa mēness un baltie zirgi, kuri velk sudraba ratus. Selēna ir mēness dieviete, viņas spējas ir dot miegu un apgaismot nakti. Viņa iemīlēja zemes princu vārdā Endymion. Zeims deva viņam ultimātu: viņš varēja nomirt vai slīdēt mūžīgajā gulēt, droši no nāves vai novecošanas. Endymion izvēlējās pēdējo, tāpēc katru nakti Selēna noliecās no viņas brauciena ar mēnesi, lai būtu ar viņu miega mīļāko.<br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1439056170/dbd1c6c2c9df293ba4341f7066fe1b74/index.jpg" />
         <pubDate>2021-11-14 16:20:04 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1889407655</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1889427521</link>
         <description><![CDATA[<div>Viss sākās no dievu pulcēšanās, kur tika uzaicināti arī titāni. Sapulce tika organizēta, lai izlemtu, kam tiks dota labākā upura daļa. Prometejs, titāns, kurš vēlāk nozaga uguni no dieviem un deva to cilvēcei, bija viltīgi uzdāvinājis upuri tā, ka Zevs izvēlējās daļu, kas izskatījās pievilcīgāka, lai gan patiesībā tie bija tikai kauli, kas tika pasniegti kārdinošā veidā.</div><div>Sašutis par šo ņirgāšanos, Zevs nolēma atriebties un samierināties ar Prometeju. Zevs uzdeva Hēfaistu, kalēju dievu un amatniecības meistaru, izveidot žilbinoši skaistu sievieti, tādu, kas šķitīs neatvairāma ne dievam, ne vīrietim. Lai paveiktu šo varoņdarbu, mīlestības dieviete Afrodīte uzstājās kā paraugs statujas izveidei.</div><div>Sieviete tika veidota no zemes un ūdens, un, kad ķermenis bija gatavs, Četri Vēji tajā iedvesa dzīvību. Pēc tam viņai tika dotas dāvanas no visiem olimpiešu dieviem. Afrodīte viņai piešķīra nepārspējamu skaistumu, grāciju un vēlmi. Hermess, dievs vēstnesis, piešķīra viņai viltīgu, viltīgu prātu un viltīgu mēli. Atēna viņu apģērba un mācīja veikli ar rokām. Poseidons viņai uzdāvināja pērļu kaklarotu, kas neļautu viņai noslīkt. Apollo iemācīja viņai spēlēt liru un dziedāt. Zevs viņai dāvāja neprātīgu, nerātnu un dīkdienīgu raksturu, un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, Hēra viņai uzdāvināja visgudrāko dāvanu — zinātkāri.</div><div>Tā piedzima pirmā mirstīgā sieviete un viņa nolaidās uz zemes. Viņas vārds bija Pandora, kas nozīmē visu apdāvināta, kas nozīmē visas dāvanas, ko viņa bija saņēmusi no dieviem. Kopā ar viņu Hermess uzdāvināja zeltītu un sarežģīti grebtu kastīti, dāvanu no Zeva ar nepārprotamu brīdinājumu, ka viņa nekad nedrīkst to atvērt, lai kas notiek. Apģērbta dieviem piemērotā apģērbā, viņa tika uzdāvināta Epimetejam, Prometeja pusbrālim.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1439056170/57d25401f85802eed496cef7040ff04b/index.jpg" />
         <pubDate>2021-11-14 16:38:45 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1889427521</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām ir aktuāli?</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1889442007</link>
         <description><![CDATA[<div>Manuprāt, viņa eposi mūsdienās nav aktuāli, jo mūsdienās cilvēki skatās tikai uz preikšu(savā dzīvē vai darbos) nevis atpakaļ – ar izņēmumiem(arheologi, rakstnieki utt.). Manuprāt, šodienas cilvēki, kuri lasa viņa darbus un interesējas par viņu ir cilvēki kuriem ir darbs to darīt vai kādam kuram jāmāca par viņu.<br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1439056170/25e52b38675b26071bde537dbaa6b25b/Homer_British_Museum.jpg" />
         <pubDate>2021-11-14 16:53:16 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1889442007</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija mūsdienās?</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1889448958</link>
         <description><![CDATA[<div>Manuprāt, sengrieķu mitoloģija mūsdienās ir ļoti aktuāla, jo tiek veidotas filmas, pasākumi utt.&nbsp;</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1439056170/ed4e0a413d9b8b3f73ff4aba3a5fcc96/index.jpg" />
         <pubDate>2021-11-14 17:00:36 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1889448958</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Hermejs</title>
         <author>bulanspeteris</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1913160333</link>
         <description><![CDATA[<div>Hermejs sengrieķu mitoloģijā ir nimfas Majas un Zeva dēls. Dievu vēstnesis, arī mirušo dvēseļu pavadonis, ceļinieku, ganu, tirgotāju aizbildnis. Grieķi godāja Hermeju kā viltīgo tirdzniecības dievu, kurš esot izgudrojis ābeci, matemātiku, astronomiju un dūru cīņas. Lai varētu ātri ceļot pa pasauli, Hermejam pie zābakiem bija spārni.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1434494480/44f164de568e9cff9c2f8da73ce83cbd/Hermes_Logios_Altemps_33.jpg" />
         <pubDate>2021-11-25 19:44:07 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1913160333</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Afrodīte</title>
         <author>bulanspeteris</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1913170218</link>
         <description><![CDATA[<div><br>&nbsp;Afrodīte sengrieķu mitoloģijā ir mīlas un skaistuma, kā arī <a href="https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Augl%C4%ABba&amp;action=edit&amp;redlink=1">a</a>uglības un dzīvības dieviete.</div><div>Romiešu mitoloģijā Afrodīti dēvē par Veneru.<br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1434494480/2368e0aea37bfe3986e14af88ed4b957/download__2_.jpg" />
         <pubDate>2021-11-25 19:54:13 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1913170218</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts</title>
         <author>bulanspeteris</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1913202554</link>
         <description><![CDATA[<div>Odisejs bija <strong>Itakas valdnieks</strong>, <strong>Trojas kara varonis</strong>. Dievi uz viņu bija sadusmojušies, tādēļ Odisejs bija spiests klejot pa pasauli. Odiseja piedzīvojumus ceļā no Trojas uz mājām atspoguļojis <strong>Homērs</strong> savā poēmā "Odiseja".</div><div>Tieši tad, kad aizsākās Trojas karš, Odiseja sieva <strong>Pēnelope</strong> dāvāja Odisejam dēlu <strong>Tēlemahu</strong>. Odisejs ļoti nevēlējās doties projām no mājām, lai karotu, tādēļ centās izvairīties no karagājiena, izliekoties par prātā jukušu, taču viņa viltību atklāja. Odisejs devās Trojas karā. Kad Troja krita, Odisejs steidzās uz mājām, taču liktenis bija lēmis savādāk.</div><div>&nbsp;</div><div>Jūrā izcēlās vētra. Kuģu masti tika salauzti, buras - saplosītas. Jūrasbraucēji patvērās kādā ostā, lai sakārtotu savus kuģus. Kad Odiseja kuģi bija šķērsojuši Egejas jūru, sacēlās viesulis un aiznesa kuģus uz svešu zemi - <strong>lotofagu</strong> zemi. Labības vietā šeit audzēja lotosu, kas bija tik garšīgs, ka tie, kas to nogaršoja, vairs nevēlējās atgriezties mājās. Dažus Odiseja komandas biedrus nācās ar varu vest uz kuģi, jo viņi kliedza un centās izrauties, lai paliktu šajā zemē.</div><div>&nbsp;</div><div>Šķērsojot Sicīlijas jūru, Odiseja kuģi piestāja krastā kādā auglīgā zemē. Šeit ganījās milzīgi aitu un kazu ganāmpulki, kas piederēja kiklopiem. Varenākais no tiem bija Poseidona dēls <strong>Polifēms</strong> - varens milzis ar vienu aci.</div><div>&nbsp;</div><div>Odisejs nolēma iepazīt salu, tādēļ kopā ar 12 komandas biedriem devās salas iekšienē. Viņi uzgāja milzīgu alu, nolēma sagaidīt tās saimnieku, tādēļ devās alā iekšā. Vakarā mājās pārradās kiklops Polifēms. Viņš sadzina alā savu ganāmpulku un aizvēla durvīm priekšā akmeni. Polifēms ieraudzīja savā namā nelūgtos viesus. Odisejs, iepazīstoties, sacīja, ka viņa vārds esot Neviens. Kiklops viņā neklausījās, bet sagrāba divus no jūrasbraucējiem un ar gardu muti tos notiesāja. Brokastīs Polifēms apēda vēl divus Odiseja ceļabiedrus, apsolot Odisejam, ka viņu - Nevienu - Polifēms apēdīšot kā pēdējo. Odisejs atbildēja, ka cienot namatēva viesmīlību un vēloties pacienāt viņu ar vīnu, kuru bija paņēmis līdzi uz salu. Polifēmam iegaršojās šis dzēriens, viņš dzēra vienu kausu pēc otra, līdz sabruka uz grīdas un cieši iemiga. Odisejs pa to laiku sakūra uguni, aizdedzināja lielu olīvkoka zaru un izdūra ar to Polifēma vienīgo aci. Kiklops centās notvert pāri darītāju, bet jūrasbraucēji paslēpās klints iedobēs. Polifēms apsēdās pie alas izejas un gaidīja, kad jūrnieki lavīsies garām, lai tos notvertu. Bet Odisejs bija viltīgāks - viņš piesēja savus biedrus un sevi aitu pavēderēs un izkļuva no alas.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1434494480/bc046ab5209dfc138a91836d543c7070/download__3_.jpg" />
         <pubDate>2021-11-25 20:31:16 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1913202554</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Zevs</title>
         <author>valters365</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1918582821</link>
         <description><![CDATA[<div>Sengrieķu mitoloģijā Zevs ir dievu valdnieks, kā arī pērkona un debesu dievs. Viņa simbols un ierocis ir zibens. Zevam bija māsa un tajā pat laikā sieva Hēra. Viņu bērni bija <strong>Arejs</strong>, <strong>Hēfaists</strong>, <strong>Eileitija</strong> un <strong>Hēbe</strong>. Zevs Hērai nebija uzticīgs, un ir slavens ar daudzām dēkām un pēcnācējiem no citām dievietēm, nimfām un mirstīgajām sievietēm. Pats Zevs ir dzimis Krētā un ir viens no Olimpa dieviem. Interesants fakts ir ,ka Zevs aprija savu pirmo sievu Metisu un no viņa galvas piedzima Atēna (taisnības un gudrības dieviete) , pieaugusi un tērpusies bruņās.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/189486944/028b048997351961861096b917754c70/d10ae09d20185027690.jpg" />
         <pubDate>2021-11-29 17:52:17 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1918582821</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Hēra</title>
         <author>valters365</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1918606920</link>
         <description><![CDATA[<div>Sengrieķu mitoloģijā Hēra ir Titānu Krona un Rejas jaunākā meita. Dievu valdniece, Zeva māsa un reizē sieva. Laulību un ģimenes aizgādne. Šo dievieti simbolizē pāvs, dzeguze un govs.</div><div>Hēra bija vienīgā no dieviem, kura spēja mainīt Zeva gribu. Būdama laulību un ģimenes aizgādne, Hēra centās saglabāt savu laulību, tādēļ atriebās Zeva mīļotajām un viņa ārlaulību bērniem.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/189486944/197947bd3b56fcbdde6092392b890d1f/21__1_.jpg" />
         <pubDate>2021-11-29 18:01:22 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1918606920</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts par Trojas karu</title>
         <author>valters365</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1918634833</link>
         <description><![CDATA[<div>Teikā par Trojas pilnīgu sakāvi stāstīts, ka divi no varoņiem - Diomēds un Odisejs - ielavījās Trojā, lai nolaupītu Atēnas tempļa statuju, kurai piemita brīnumains spēks. Kamēr tā atradās svētnīcā, pilsēta bija neieņemama. Kaut arī bēdas vēstošā statuja bija pazudusi, trojiešus pēkšņi pārņēma prieks: no Īlijas mūriem redzams, ka ahajieši neizskaidrojamu iemeslu dēļ pošas projām, kuģi peldēja projām. Tukšajā nometnē rēgojās vienīgi liels koka zirgs. Priecīgie trojieši steidzīgi nolēma milzeni zirgu kā trofeju ievilkt pilsētā. Netika uzklausīts priesteris Lāokoonts, kas brīdināja no iespējamās viltības. Kamēr trojieši pilsētā līksmoja, no zirga, neviena nemanīti, iznāca divpadsmit drosmīgākie ahaju varoņi, kuru vidū bija arī Odidejs, šīs viltības izdomātājs, un atvēra pilsētas vārtus. Kuģi, kas bija paslēpušies netālu, atgriezās. Iesākās asiņains kautiņš, kas beidzās ar Trojas pilnīgu sakāvi.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/189486944/462890c918e66847cc5bbbdfe1823736/lejupiel_de.jpg" />
         <pubDate>2021-11-29 18:12:45 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1918634833</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Homēra eposi mūsdienās</title>
         <author>valters365</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1918660381</link>
         <description><![CDATA[<div>Pēc manām domām Homēra eposi vienmēr būs un paliks kā daļa no mūsu vēstures. Mūsdienās šos Homēra eposus parāda visdažādākajos veidos piemēram - ar teātriem, kino, video, izrādēm u.c. Domāju ka mūsdienu bērni ikdienā par Homēra eposiem nerunā, bet par tiem vairāk stāsta skolās, lai viņus izglītotu un parādītu, kas notika pagātnē.&nbsp;Ikdienā vairāk ir redzami šie sengrieķu mitoloģijas varoņi dažādos dzērienu nosaukumos vai arī cilvēku vārdos. </div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-11-29 18:22:49 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1918660381</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Zevs</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923189157</link>
         <description><![CDATA[<div>Zevs ir debesu un pērkona dievs sengrieķu reliģijā, kurš valda kā Olimpa kalna dievu karalis. Viņa vārds ir radniecīgs viņa romiešu ekvivalenta Jupitera pirmajam elementam. Viņa mitoloģija un spēki ir līdzīgi, lai gan ne identiski, ar indoeiropiešu dievībām, piemēram, Jupiteru, Perkūnu, Perunu, Indru, Djausu un Toru. Viņam spējas bija tādas ka viņš varēja mest zibeni un vareja kontrolēt klimatu. Visi zevu zin no viņa zebens bultas ko viņam uztaisija cyklops.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1481222039/714173a1091a76b1a3d0558e405e1f29/zevs.jpeg" />
         <pubDate>2021-12-01 16:17:02 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923189157</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Poiseidons</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923213223</link>
         <description><![CDATA[<div>Poseidons bija viens no divpadsmit olimpiešiem sengrieķu reliģijā un mītos, jūras, vētru, zemestrīču un zirgu dievs. Pirmsolimpiskajā bronzas laikmeta Grieķijā viņš tika cienīts kā galvenā dievība Pilos un Tēbās. Viņam bija arī kulta tituls Zemes kratītājs. Izolētās Arkādijas mītos viņš ir saistīts ar Dēmetru un Persefoni un tika cienīts kā zirgs, tomēr šķiet, ka sākotnēji viņš bija ūdeņu dievs. Viņu bieži uzskata par zirgu pieradinātāju vai tēvu, un ar trijzobu sitienu viņš radīja avotus, kas ir saistīti ar vārdu zirgs. Viņa romiešu ekvivalents ir Neptūns. Poiseidons varēja kontrolēt ūdeni un bija ļoti atrs tieši teiktaja ūdenī.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1481222039/c6ce19f8151c8afdcad7045d0a4ab9d8/posi.jpeg" />
         <pubDate>2021-12-01 16:26:15 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923213223</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Zeva dzimšana</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923249261</link>
         <description><![CDATA[<div>Tad kad Zevs grasījās piedzimt, Reja meklēja Gaju, lai viņš izstrādātu plānu viņa glābšanai, lai Krons saņemtu atmaksu par viņa darbībām pret Urānu un viņa paša bērniem. </div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-12-01 16:40:57 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923249261</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtēja Homēra eposi tagad.</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923255139</link>
         <description><![CDATA[<div>Man likes ka mē sun to fairs neskatamies. Tas fairs nav mums galvenais ik īpaši pusaudžiem. Protams ir dazī kuriem tas ļoti interese ,bet man tas ir vairāk kā lieta kas bija.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-12-01 16:43:19 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923255139</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija tagad</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923262078</link>
         <description><![CDATA[<div>Vel taiga šovus un filmas par veciem dieviem kas kādreiz bija ,bet jau mazak neka 10 Gadus atpakaļ. Vairāk tais multfilmas par viņiem ,bet var dažreiz redszēt kadu filmu kur ir iesaistīts vai nu Zeus vai poiseidons.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-12-01 16:45:59 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923262078</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Atēna</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923856020</link>
         <description><![CDATA[<div>Atēna ir gudrības un kara dieviete, bet viņu bieži saista arī ar matemātiku, spēku, drosmi, stratēģiju un rokdarbniecību.<br>Atēna piedzima no Zeva galvas jau kā pieaugusi sieviete, ģērbusies bruņās, jo Zevs bija afērā ar Atēnas māti Metis un baidīdamies, ka viņam piedzims bērns varenāks par viņu pašu norija Metis. Tomēr bija par vēlu, jo Metis jau bija stāvoklī.<br>Atēna bija viena no trim jaunavu dievietēm.<br>Atēnas simbolisms: pūces, olīvkoki, zelta bruņas, šķēpi, zelta ķivere.<br>Mākslā un literatūrā Atēna ir attēlota kā spēcīga sieviete ar majestātisku auru un ģērbta vai nu hitonā, vai pilnās bruņās. Viņai esot pelēkas acis un gaiši blondi mati.<br><br><br><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1481623419/202ec19bdc6ec384aa2060acb8e3d7e0/Statue_of_Athena_Greeting_Card_for_Sale_by_George_Atsametakis.jpg" />
         <pubDate>2021-12-01 21:57:01 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923856020</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Atēna</title>
         <author>alisecaune06</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923874783</link>
         <description><![CDATA[<div>Atēna ir gudrības un kara dieviete, bet bieži arī tiek saistīta ar rokdarbniecību, drosmi, likumu un taisnīgumu, stratēģiju, matemātiku un spēku.<br>Atēnas dzimšana- Zevs bija vienā no viņa kārtējām afērām ar dievieti Metis. Viņam bija bailes par to, ka viņam varētu piedzimt bērns varenāks par pašu, tāpēc viņš apēda Metis, lai panāktu, ka tā nenotiek. Tomēr Metis jau bija stāvoklī un tā Atēna izkāpa no Zeva pāršķeltās galvas jau kā pieaugusi sieviete, tērpta bruņās.<br>Atēnas simbolisms: pūces, olīvkoki, zelta bruņas, ķiveres un šķēpi.<br>Atēnas izskats ir aprakstīts kā majestātiska sieviete ar muskuļainu, bet graciozu ķermeņa uzbīvi, kā arī pelēkām acīm, blondiem matiem un brūnu ādas krāsu. Tērpta viņa parasti ir vai nu vienkārši hitonā, vai bruņās. </div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1481701853/80d4b6e479180c3d3edc4f08fcb572da/Statue_of_Athena_Greeting_Card_for_Sale_by_George_Atsametakis.jpg" />
         <pubDate>2021-12-01 22:14:47 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923874783</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kronus</title>
         <author>alisecaune06</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923932305</link>
         <description><![CDATA[<div>Kronus ir ražas dievs, kā arī titāns. Viņš ir pirmatnējo dievu Urāna- debesu dieva, un Gajas- zemes dievietes bērns, kā arī jaunākais no 12 titāniem. Viņa stāsts sākas pirms viņš piedzima. Urāns bija naidīgs dievs un savus bērnus ieslodzīja Gajas dzemdē. Gajai pēc ilga laika un skumjām apnika Urāna uzvedība, tāpēc viņa izveidoja nelokāmu sirpi un paslēpdama Kronusu gaidīja īsto brīdi. Kad tas pienāca Kronus izkļuva ārā no Gajas dzemdes un kastrēja Urānu. No Urāna kastrācijas piedzima dieviete Afrodīte un vēl citas radības. Kronus ieņēma Urāna vietu kā visuma valdnieks kopā ar savu māsu jeb sievu Rea.<br>Kronus ir saukts par ražas dievu, jo pēc Urāna pieveikšanas daudz kas sāka plaukt un attīstīties, taču Kronusam drīz nāca savs laiks, kad viņš krita paranojā par iespēju, ka viens no viņa bērniem viņu gāzīs no varas. Tā viņš sāka ēst savus bērnus. Reai, protams, tas nepatika, tāpēc, kad viņa slepenībā piedzemdēja Zevu, viņa apmānija Kronusu, iedodot viņam norīt akmenti tītu veļā un tas nostrādāja. Kad Zevs izauga, viņš nomaskēts apmeklēja Kronusu un iedeva viņam dzērienu, kas liktu izvemties. Kronus, izdzerdams to, pirmo izvēma akmeni un tad sekoja viņa bērni jeb 12 Olimpas dievi.<br>Kronusa simbolisms- arfa, izkapts vai sirpis<br>Mākslā Kronus tiek attēlots kā vecs vecis ar sirpi rokās.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1481701853/eff3f34c67f7ddd6428520dbf162bcec/greek_mythology_cronus_granger.jpg" />
         <pubDate>2021-12-01 23:16:47 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1923932305</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts- Pandoras lāde</title>
         <author>alisecaune06</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1925705934</link>
         <description><![CDATA[<div>Pandora bija Hēfaista jeb uguns dieva meita. Viņa nebija dieviete, bet gan mirstīgā. Kad viņa piedzima Zevs viņai dāvāja divas lietas. Pirmā bija ziņkārība un otrā bija smaga lāde. Zevs teica, ka mirstīgajiem nav lemts redzēt, kas atrodas šajā lādē, tāpēc aizliedza Pandorai to atvērt. Ilgus gadus šī lāde piesaistīja Pandoras uzmanību un šķietami viņu sauca, lai to atvērtu. Diemžēl vienu dienu Pandora vairs nevarēja izturēt pretestību pret Zeva dāvāto ziņkārību un atvēra lādi. No lādes izšāvās spēcīgi gari kliedzot un ķiķinot tie apdullināja Pandoru ar savu haotiskumu. Panikā viņa centās aizvērt lādi, bet kad viņa to izdarīja, bija jau par vēlu. Viņa izlaida pasaulē Zeva radītos ļaunos garus, kurus pēc to izlaišanas vairs nevarēja sagūstīt... bet, kad Pandora atvēra lādi vēl vienu reizi, pārsteidzoši, no tās izlidoja gaismas stariņš. Tas viegli šķindējot ieviesa miera sajūtu un deva Pandorai cerību darīt kaut ko lietas labā, pat, ja viņa zināja, ka garus vaurs nevar sagūstīt.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1481701853/79d20af35edfecdfe68cf9420d9a0db4/Charles_Edward_Perugini___Pandora_s_box.jpg" />
         <pubDate>2021-12-02 17:26:40 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1925705934</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no mūsdienu skata punkta? Vai tie ir aktuāli?</title>
         <author>alisecaune06</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1925737813</link>
         <description><![CDATA[<div>Mūsdienās šie eposi ir itkā zināmi un liela daļa no mums par tiem esam dzirdējuši kaut kurā savas dzīves posmā, bet tas arī viss. Viņi Tie varētu būt aktuāli tiem, kas mācās sengrieķu mitoloģijas nozarēs, taisa vizuālās, literatūras mākslas interpretācijas vai arī tiem, kas grib palielīties saviem draugiem par to, cik daudz zina par Trojas karu.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-12-02 17:42:13 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1925737813</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija turpina dzīvot</title>
         <author>alisecaune06</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1925757289</link>
         <description><![CDATA[<div>Astroloģija ir tuvu saistīta ar grieķu mitoloģiju un tā joprojām ir diezgan izplatīta mūsdienās. Varētu teikt, ka tā ir pat pieaugusi popularitātē, it īpaši sociālajos mēdijos, kā TikTok. Tagad tu vari pajautāt kādam pusaudzim par viņa "ielo 3" vai pat visu savu dzimšanas dienas astroloģisko diagrammu un viņš visticamāk spēs atbildēt uz vienu vai abiem jautājumiem.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1481701853/43ed3a7576b295f6faa8c884a75a637d/Signs_of_the_Zodiac_astrology.jpg" />
         <pubDate>2021-12-02 17:51:43 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1925757289</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Krons</title>
         <author>gustavsburkits</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1928887379</link>
         <description><![CDATA[<div>Bija Urāna un Gajas dēls. Sākotnēji tā bija zemkopības dievība. Vēlāk, hellēnisma periodā, to personificēja kā visaptverošo laiku. Viņš aprecēja savu māsu Reju, viņiem bija 6 bērni. Izaudzis atņēma tēvam varu un kļuva par debesu dievu.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://img3.spoki.lv/upload2/articles/76/764673/images/Sengrieku-mitologijas-10.jpg" />
         <pubDate>2021-12-04 16:28:10 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1928887379</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Zevs</title>
         <author>gustavsburkits</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1928906562</link>
         <description><![CDATA[<div>Ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkonu dievs, dēvē viņu par Jupiteru. Zevs bija Hēras brālis un vīrs, viņu bērni bija Arejs, Hēfaists, Eileitija un Hēbe.<br>Zeva galvenais atribūts ir kiklopu kaldinātie zibeņi. Tos viņš liek lietā gan negaisa laikā, gan iznīcinādams ienaidniekus. Šī iemesla dēļ senie grieķi Zevam piešķīra epitetu zibeņmetis. Zeva atribūti ir vairogs aigīda un scepteris.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://img4.spoki.lv/upload/articles/32/329710/images/7-pasaules-brinumi-3.jpg" />
         <pubDate>2021-12-04 16:54:42 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1928906562</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitoloģija mūsdienās</title>
         <author>gustavsburkits</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1928911976</link>
         <description><![CDATA[<div>Sengrieķu mitoloģija ir ļoti aktuāla mūsdienas, ja paskatās uz o no citas puses. Kā piemērs var būt uzņēmumu nosaukumi un uz sengrieķu mītu pamata veidotie romāni un filmas, piemēram, disney multfilma "Herkuless" vai organizācijas NASA kosmisko lidojumu projekta nosaukums tika dēvēts par godu gaismas un saules dievam appolonam.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/b/b9/Athena_type_Velletri.jpg/400px-Athena_type_Velletri.jpg" />
         <pubDate>2021-12-04 17:02:47 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1928911976</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Homēra eposi mūsdienās</title>
         <author>gustavsburkits</author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1928917240</link>
         <description><![CDATA[<div>Pēc manām domām šie eposi diezgan labi priekš vēstures un kad izveidojuši diezgan lielu iespaidu vēstuē. Mūsdienās šos Homēra eposus parāda visdažādākajos veidos piemēram - ar teātriem, kino, video, izrādēm (utt).</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-12-04 17:11:28 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1928917240</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Dēmetra</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1938750796</link>
         <description><![CDATA[<div>Olimpiešu ražas un lauksaimniecības dieviete, kas vada zemes auglību. Bieži vien Dēmetra tiek uzskatīta tikai par lauksaimniecības dievieti, bet viņa arī valdīja pār dzīves un nāves cikla. Dēmetra ne tikai valdīja pār ražu un lauksaimniecību, bet arī laikapstākļiem, spēja kontrolēt sezonas un padarīt cilvēkus izsalkušus. Rakstura ziņā Dēmetra bija ļoti jauka un piesardzīga māte, kura bieži uztraucās. &nbsp;<br><br><br></div><div><br></div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428643086/c29b357297ab9679b60c16ea37578dd3/4C099F5F_A603_4FA3_A0C0_B85488911B44.jpeg" />
         <pubDate>2021-12-09 17:14:02 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1938750796</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Dēmetras simbols</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1938751725</link>
         <description><![CDATA[]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428643086/c797ed580d784f1a26dd7328637afa3f/7B7071F7_98EE_4114_9DB1_0D2442C01A7F.jpeg" />
         <pubDate>2021-12-09 17:14:29 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1938751725</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Poseidons</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1938774357</link>
         <description><![CDATA[<div>Poseidons sengrieķu mitoloģijā bija ūdens Dievs. Poseidons ir vardarbīgs un ļaundabīgs jūras dievs. Viens no divpadsmit olimpiešiem, viņš arī bija uzskatīts kā zemestrīču izraisītājs un zirga radītājs. Poseidonam piemīt superspēks, superātrums, formas maiņa, nemirstība un neievainojamība. Poseidons var kontrolēt jūras un visu tajās mītošo dzīvību.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428643086/a3f5845d48b6abca65a7588d15f97a83/B8483ACF_2034_42C5_A666_B4C4FB551485.jpeg" />
         <pubDate>2021-12-09 17:25:19 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1938774357</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Poseidona simbols</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1938781368</link>
         <description><![CDATA[]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428643086/b29a955821081504fbd326d0e52aac3a/1A36DE77_B114_4E6A_992B_6E86FAFF5417.png" />
         <pubDate>2021-12-09 17:28:46 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1938781368</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1938793540</link>
         <description><![CDATA[<div>Saskaņā ar grieķu mitoloģiju Hadess bija viens no titānu Krona un Rejas dēliem. Viņu citi bērni bija Zevs, Poseidons, Hestija, Dēmetra un Hēra. Izdzirdējis, ka viņa bērni viņu liks no viņa amata, Krons aprija visu, izņemot Zevu. Zevam izdevās piespiest savu tēvu atbrīvot savus brāļus un māsas, un dievi uzsāka karu pret titāniem. Pēc uzvaras karā trīs dēli izlozēja, kurš valdīs pār debesīm, jūru un pazemi. Zevs kļuva par debesu valdnieku, jūras Poseidons un pazemes Hadess.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-12-09 17:35:14 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1938793540</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu Dievi mūsdienās</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1938811055</link>
         <description><![CDATA[<div>Mūsdienās sengrieķu Dievu popularitāte tikai pieaug. Tas notiek ar filmām, animācijām un mākslu. Arī iemesls ir to interesanto mītu dēļ,kas ir kā ieskats sengrieķu tautas domāšanā.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://padlet-uploads.storage.googleapis.com/1428643086/e42fa007f644b44f0583ed5470f03bfc/B61FF164_047B_49BA_8DC0_1837AE1F5DAC.jpeg" />
         <pubDate>2021-12-09 17:43:27 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1938811055</guid>
      </item>
      <item>
         <title> Poseidons</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1944328948</link>
         <description><![CDATA[<div>Titānu Krona un Rejas vidējais dēls, Zeva brālis. Viens no galvenajiem Olimpa dieviem. Jūras, zemestrīču un paisuma viļņu dievs. Simboli - zirgs, vērsis, delfīns un trijžuburis. Poseidons vienmer bija labsirdīgs pret cilvēkiem.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://i0.wp.com/bodinsterba.com/wp-content/uploads/2018/05/Gortons_Poseidon_v04_013.jpg?fit=2636%2C2688&amp;ssl=1" />
         <pubDate>2021-12-13 12:33:55 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1944328948</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Hēra</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1944337817</link>
         <description><![CDATA[<div>Hēra bija viena no Olimpa dievietēm, kura pārvaldīja pār sievietēm, ģimeni, laulību un dzemdībām. Tāpat, kā Poseidons, arī Hēra bija Krona un Rejas bērns. Hēras spējas bija - nemerstība, mūžīga jaunība, mācēja gan nosvētīt, gan nolādēt.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://img3.spoki.lv/upload/articles/29/294056/images/Klasicisms-5.jpg" />
         <pubDate>2021-12-13 12:38:38 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1944337817</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Mīts par Zeva izcelsmi un nākšanu pie varas.</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1944348400</link>
         <description><![CDATA[<div>Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus gigantus, hekatonheirus un ciklopus no Tatara. Kopā ar viņiem, saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos titānus. Sakautos titānus viņš iemeta Tartarā.</div>]]></description>
         <enclosure url="https://cdn.dribbble.com/users/799835/screenshots/4836052/zevs.jpg" />
         <pubDate>2021-12-13 12:44:11 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1944348400</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Kā vērtējami Homēra eposi no šodienas skatu punkta? Vai tie joprojām ir aktuāli?</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1944356705</link>
         <description><![CDATA[<div>Es domāju, ka tos vaja zināt un iemācīties skolā ikvienam, bet aktuāli es domāju tie nav.  Tos neizmanto nekur ikdienā, ja nu vienīgi tam ir kāda īpaša vajadzība. Cilvēkiem būtu jāzin par šādām lietām, bet nav nepieciešams izmantot ikdienā.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-12-13 12:48:31 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1944356705</guid>
      </item>
      <item>
         <title>Sengrieķu mitaloģija mūsdienās.</title>
         <author></author>
         <link>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1944365615</link>
         <description><![CDATA[<div>Par šiem mītiem vel, jo projām veido filmas un cilvēkiem arī patīk, tās redzet, kā tajos laikos cilvēki ir dzīvojuši un cīnījušies. Vēl protams ir daudz izstādes, kur var apskatīt un uzzināt daudz, ko jauno par šiem mītiem.</div>]]></description>
         <enclosure url="" />
         <pubDate>2021-12-13 12:52:51 UTC</pubDate>
         <guid>https://padlet.com/danaskrupska/8ydzynsv2p74ef24/wish/1944365615</guid>
      </item>
   </channel>
</rss>
