Hestija bija noraidījusi gan Poseidona, gan Apollona bildinājumus un zvērēja saglabāt savu nevainību. Viņa nekad tā arī neapprecējās un dzīvoja sava brāļa Zeva mājā. Zevs uzticēja Hestijai sargāt Olimpa kalna pavarda uguni. Skatoties uz to, ka Hestija bija pirmā no Olimpa dievietēm, viņai vienmēr tika upurēts pirmajai, un tikai pēc tam upurēja pārējiem dieviem. Hestija ir ļoti reti sastopama mītos. 

Afrodītes nākšana pasaulē esot bijusi ļoti dīvaina. Pasaules pirmdieve Gaja vēlējās sava dēla, titāna Krona, tēvu, Urānu, pierunāt vai piespiest kastrēties. Gajas rīcību attaisno tas, ka viņa bija dusmīga, jo redz, Urāns esot aizraidījis tumšajā pazemes valstībā Tartarā viņu jaunākos dēlus. Tādēļ arī Gaja dusmās ievilināja Urānu ciemos un Krons,pēkšņi uzbrūkot Urānam,darbu padarīja,  un nogriezto “mantību” iemeta jūrā. Un tieši tā, ļoti īpašā un dīvainā, neizskaidrojamā veidā no apaugļotajiem un saputotajiem ūdeņiem radās Afrodīte. 

Ļoti labs piemērs ir Zeva skulptūra, tepat Rīgā. Pēc sengrieķu dieviem tiek nosauktas arī kompānijas, kā piemērām, šeit ir redzema bilde ar dievu, Zevu( kas atrodas pie VEF), kas pastāv par kompāniju Zevs. Tā ir elektrības drošības kompānija, tādēļ arī ir attēlots Zevs, jeb “zibeņmetis”. 

Hēra bija vienīgā no dieviem, kura spēja mainīt Zeva gribu. Būdama laulību un ģimenes aizgādne, Hēra centās saglabāt savu laulību, tādēļ atriebās Zeva mīļotajām un viņa ārlaulību bērniem. Hērai bija spējas dot laulātajiem draugiem daudz pēcnācēju un, bērnam dzimstot, dot mātei svētību. 

Poseidonu attēloja kā melnīgsnēju vīrieti ar bārdu, kas bija mitra, piebirusi ar gliemežvākiem.

 

Poseidons bija Krona un Rejas dēls. Viņu, tāpat kā viņa brāļus un māsas, izņemot Zevu, tūlīt pēc piedzimšanas aprija Krons, bīdamies, ka kāds no bērniem varētu viņu gāzt. Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt atpakaļ pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus gigantus, hekatonheirus un ciklopus no Tartara. Kopā ar viņiem un saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos titānus.

Pēc kaujas Zevs, Poseidons un Aīds sadalīja pasauli, velkot lozes, - Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons pār ūdeņiem, bet Aīds par mirušo pasauli (pazemi).

 

Poseidons vienīgais pretojās Olimpa dievu lēmumam Odisejam ļaut atgriezties Itakā (jo Odisejs bija padarījis aklu Polifēmu, Poseidona dēlu), uzsūtot Odisejam vairākas vētras.

 

Poseidons ar savu dusmu izpausmi spēja radīt zemestrīces un vētras.

Apollonam bija deviņas mūzas: Kalliope (episkās dzejas un daiļrunības mūza), Klio (mūza, kas padara slavenu, vēstures mūza), Melpomene (traģēdijas mūza), Eiterpe (poēzijas un mūzikas mūza), Erato (liriskās un mīlestības dzejas mūza), Terpsihora (dejas un kora dziedāšanas mūza), Talija (komēdijas mūza), Polihimnija (himnu mūza), un  Urānija (astronomijas mūza). 

Apollons bija visskaistākais no dieviem. Viņš apzinājās savu skaistumu, tādēļ sodīja ikvienu, kurš neapbrīnoja viņu. Viņa dēls - ārstniecības dievs Asklēpijs. 

 

Tikai jūras kaijas atrada patvērumu uz šīm klintīm, un tur skanēja to skumjā brēkšana. Bet tad šeit piedzima gaismas dievs Apollons, un visapkārt sāka plūst spilgtas gaismas straumes. Kā zeltā ietērpās Dēlas klintis. Viss piepeši sāka ziedēt un mirdzēt: gan krasta klintis un Kinta kalns, gan ielejas un jūra. Jūsmīgi cildināja jaunpiedzimušo dievu sapulcējušās dievietes, sniegdamas viņam ambrosiju un nektāru. Līdz ar Dieviem līksmoja visa daba.

Aīds nav nāves dievs (nāves iemiesojums sengrieķu mitoloģijā ir Tanats).

Pēc kaujas Zevs, Poseidons un Aīds sadalīja pasauli, velkot lozes, - Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons pār ūdeņiem, bet Aīds par mirušo pasauli (pazemi).Poseidona atribūts ir trijzaris.

Tikai jūras kaijas atrada patvērumu uz šīm klintīm un tur skanēja to skumjā brēkšana. Bet tad šeit piedzima gaismas dievs Apollons un visapkārt sāka plūst spilgtas gaismas straumes. Kā zeltā ietērpās Dēlas klintis. Viss piepeši sāka ziedēt un mirdzēt: gan krasta klintis un Kinta kalns, gan ielejas un jūra. Jūsmīgi cildināja jaunpiedzimušo dievu sapulcējušās dievietes, sniegdamas viņam ambrosiju un nektāru. Līdz ar Dieviem līksmoja visa daba

Kā mīlestības dievietei Afrodītei ir vairāk spēka sajust, iedvesmot un kontrolēt mīlestības un dzimumtieksmes emocijas nekā jebkuram citam dievam. Ir pierādīts, ka viņas spējas ir pietiekami spēcīgas, lai ietekmētu pašu Zevu.

Viņai bija josta, kas lika citiem iemīlēt tās valkātāju. Dažas citas grieķu dievietes, piemēram, Hēra, laiku pa laikam aizņēmās jostu. Afrodītei piemita spējas likt atkal iemīlēties pārim, kas nepārtraukti strīdas.

Dievs - triksters. Lai novērstu Hermeja vēlmi izjokot citus dievus, Zevs iecēla viņu par ziņnesi. Lai spētu ātri pārvietoties pa pasauli, Hermejam pie apaviem tika piestiprināti spārni. Mīti vēsta, ka Hermejs esot izgudrojis mērus, skaitļus, ābeci, un sniedzis šīs zināšanas cilvēkiem.

Zevs ir Krona un Rejas dēls, jaunākais no viņa dzimušajiem brāļiem un māsām, lai gan dažreiz tiek uzskatīts par vecāko.
Zevs ir precējies ar Hēru, no kuras parasti tiek teikts, ka viņam ir tēvs Aress, Hebe un Hēfaists.

Atēna ir mīļākais Zeva bērns; neviena māte viņu nesagādāja. Tiek uzskatīts, ka viņa izcēlās no Zeva galvas, pilngadīga un tērpta bruņās ar ieročiem rokās.
Atēnas simboli - pūce, olīvu zars. 
Atēnu bieži vien attēlo kopā ar sengrieķu varoņiem kā viņu padomdevēju.

Rejai un Kronam bija seši bērni, taču visus, izņemot Zevu, aprija pēc to dzimšanas, jo uzzināja par to, ka nākotnē viens no bērniem varētu to gāzt, tāpat kā viņš izdarīja ar savu tēvu. Zevs izglābās, jo Reja iedeva Kronam aprīt akmeni, bet dēlu paslēpa Krētas salā. Sasniedzis pilgadīmu, Zevs piespieda Kronu atgriezt pārējos bērnus un atbrīvot Krona brāļus no Tartara. Kopā viņi gāza kronu un pārējos titānus. Pēc kaujas Zevs un viņa vecākie brāļie (Poseidons un Aīds) sadalīja pasauli, velkot lozes - Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons pār ūdeņiem, bet Aīds par mirušo pasauli. Zemi (Gaju) nevarēja iegūt valdīšanā, un katrs pār to valdīja pēc spējām. Gaja bija neapmierināta ar to, kā Zevs bija izturējies pret titāniem, kuri bija viņas bērni, tāpēc drīz pēc dievu valdnieka troņa ieņemšanas viņam nācās cīnīties ar citiem Gajas bērniem- briesmoņiem Tīfonu un Ehidnu. Viņš sakāva Tīfonu un ieslodzīja viņu zem kalna, bet Ehidnu un viņas bērnus atstāja dzīvus nākamajiem varoņiem.

Sašutis par šo ņirgāšanos, Zevs nolēma atriebties un samierināties ar Prometeju. Zevs uzdeva Hēfaistu, kalēju dievu un amatniecības meistaru, izveidot žilbinoši skaistu sievieti, tādu, kas šķitīs neatvairāma ne dievam, ne vīrietim. Lai paveiktu šo varoņdarbu, mīlestības dieviete Afrodīte uzstājās kā paraugs statujas izveidei.

Sieviete tika veidota no zemes un ūdens, un, kad ķermenis bija gatavs, Četri Vēji tajā iedvesa dzīvību. Pēc tam viņai tika dotas dāvanas no visiem olimpiešu dieviem. Afrodīte viņai piešķīra nepārspējamu skaistumu, grāciju un vēlmi. Hermess, dievs vēstnesis, piešķīra viņai viltīgu, viltīgu prātu un viltīgu mēli. Atēna viņu apģērba un mācīja veikli ar rokām. Poseidons viņai uzdāvināja pērļu kaklarotu, kas neļautu viņai noslīkt. Apollo iemācīja viņai spēlēt liru un dziedāt. Zevs viņai dāvāja neprātīgu, nerātnu un dīkdienīgu raksturu, un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, Hēra viņai uzdāvināja visgudrāko dāvanu — zinātkāri.

Tā piedzima pirmā mirstīgā sieviete un viņa nolaidās uz zemes. Viņas vārds bija Pandora, kas nozīmē visu apdāvināta, kas nozīmē visas dāvanas, ko viņa bija saņēmusi no dieviem. Kopā ar viņu Hermess uzdāvināja zeltītu un sarežģīti grebtu kastīti, dāvanu no Zeva ar nepārprotamu brīdinājumu, ka viņa nekad nedrīkst to atvērt, lai kas notiek. Apģērbta dieviem piemērotā apģērbā, viņa tika uzdāvināta Epimetejam, Prometeja pusbrālim.

Romiešu mitoloģijā Afrodīti dēvē par Veneru.

Tieši tad, kad aizsākās Trojas karš, Odiseja sieva Pēnelope dāvāja Odisejam dēlu Tēlemahu. Odisejs ļoti nevēlējās doties projām no mājām, lai karotu, tādēļ centās izvairīties no karagājiena, izliekoties par prātā jukušu, taču viņa viltību atklāja. Odisejs devās Trojas karā. Kad Troja krita, Odisejs steidzās uz mājām, taču liktenis bija lēmis savādāk.

 

Jūrā izcēlās vētra. Kuģu masti tika salauzti, buras - saplosītas. Jūrasbraucēji patvērās kādā ostā, lai sakārtotu savus kuģus. Kad Odiseja kuģi bija šķērsojuši Egejas jūru, sacēlās viesulis un aiznesa kuģus uz svešu zemi - lotofagu zemi. Labības vietā šeit audzēja lotosu, kas bija tik garšīgs, ka tie, kas to nogaršoja, vairs nevēlējās atgriezties mājās. Dažus Odiseja komandas biedrus nācās ar varu vest uz kuģi, jo viņi kliedza un centās izrauties, lai paliktu šajā zemē.

 

Šķērsojot Sicīlijas jūru, Odiseja kuģi piestāja krastā kādā auglīgā zemē. Šeit ganījās milzīgi aitu un kazu ganāmpulki, kas piederēja kiklopiem. Varenākais no tiem bija Poseidona dēls Polifēms - varens milzis ar vienu aci.

 

Odisejs nolēma iepazīt salu, tādēļ kopā ar 12 komandas biedriem devās salas iekšienē. Viņi uzgāja milzīgu alu, nolēma sagaidīt tās saimnieku, tādēļ devās alā iekšā. Vakarā mājās pārradās kiklops Polifēms. Viņš sadzina alā savu ganāmpulku un aizvēla durvīm priekšā akmeni. Polifēms ieraudzīja savā namā nelūgtos viesus. Odisejs, iepazīstoties, sacīja, ka viņa vārds esot Neviens. Kiklops viņā neklausījās, bet sagrāba divus no jūrasbraucējiem un ar gardu muti tos notiesāja. Brokastīs Polifēms apēda vēl divus Odiseja ceļabiedrus, apsolot Odisejam, ka viņu - Nevienu - Polifēms apēdīšot kā pēdējo. Odisejs atbildēja, ka cienot namatēva viesmīlību un vēloties pacienāt viņu ar vīnu, kuru bija paņēmis līdzi uz salu. Polifēmam iegaršojās šis dzēriens, viņš dzēra vienu kausu pēc otra, līdz sabruka uz grīdas un cieši iemiga. Odisejs pa to laiku sakūra uguni, aizdedzināja lielu olīvkoka zaru un izdūra ar to Polifēma vienīgo aci. Kiklops centās notvert pāri darītāju, bet jūrasbraucēji paslēpās klints iedobēs. Polifēms apsēdās pie alas izejas un gaidīja, kad jūrnieki lavīsies garām, lai tos notvertu. Bet Odisejs bija viltīgāks - viņš piesēja savus biedrus un sevi aitu pavēderēs un izkļuva no alas.

Hēra bija vienīgā no dieviem, kura spēja mainīt Zeva gribu. Būdama laulību un ģimenes aizgādne, Hēra centās saglabāt savu laulību, tādēļ atriebās Zeva mīļotajām un viņa ārlaulību bērniem.