1. Sabiedrība

   Bizantijā bija attīstijusies sarežģīta sociālā un administratīvā sistēma. Imperatora sēta Konstantinopolē bija politiskais un kultūras centrs, un liela uzmanība tika pievērsta arī pilsētu dzīvei un infrastruktūrai. Bizantijas literatūra lielā mērā bija balstīta uz antīkās Grieķijas klasisko darbu un interpretāciju un komentēšanu. Grieķu valoda bija izplatīta gan zinātnē, gan literatūrā. Liela daļa no iekdienas dzīves bija atkarīga no kristietības, it īpaši ar Austrumiem raksturīgo pareizticību. Baznīcai bija svarīgs sabiedrības elements, un mākslas bieži attēloja reliģiskus notikumus un figūras. Klašu sistēma vēl joprojām pastāvēja no Antīkas Romas laikiem, toties sievietes loma mainījās. Sievietēm netika atļauts piedalīties jebkādos publiskos notikumos, bez vīra piekrišanas.

2. Intelektuālie panākumi saistībā ar mākslu.

   Bizantijas impērija nebija daudz zinātnisko atklājumi saistībā ar mākslu, jo daudzus stilus un veidošanas metodes viņi aizguva no Romas impērijas. Tomēr Bizantijā tika izveidota viena no vecākajām mācību iestādēm pasaulē, kā arī Bizantija saglābāja daudzus Senās Grieķijas principus rakstīšnā un zinātnē.

3. Mākslas jomas

   Māksla stili bieži neatšķīrās no Romas, piemēram, Bizantijas kultūrā tika ļoti daudz izmantotas mozaīkas. Pārsvarā visi mākslas darbi tika attaicināti uz ticību. Reti bija laiki, kad mākslas darbos netika attēlots, kaut kas saistīts ticību. Toties Bizantijā tika arī izveidota viena no visskaistākajām ēkam mūsdienās- Hagia Sophia. Bizantijas galvaspilsētā Konstantinopolē (tagadējā Stambulē) atrodas Hagia Sophia, grandioza bazilika, kas vēlāk pārvērsta mošejas, raksturīga ar kupolu un intrikātiem mozaīkām.

Viduslaiku Eiropa

1. Sabiedrība

   Viduslaiku Eiropā, kā visur citur pastāvēja hierarhija. Tajā laikā Eiropā bija iplatīta Feodoļu sitēma. Pastāvēja feodoļu piramīdas, kur karaļi un impērijas vadītāji, kurus atbalstīja baroni un feodoļi, bija pašā augstākajā slānī un zemnieki, un saimnieki bija pašā zemākajā slānī. Zemniekiem bija jārūpējas par feodoļu zemēm kopā ar saimniekem. Feodoļiem piederēja lieli zemes gabali un tos deva saimniekiem un zemniekiem, lai par tām rūpētos. Bieži vien šiem saimniekiem bijas muižas, kur viņi kopā ar zemniekiem strādāja. Ne tikai Eiropā attīstijās zmeniecība, bet arī sākās veidoties daudzas pilsētas. Cilvēkus, kas nodarbojās ar amatniecību, tirdzniecību un veidoja profesionālus darbus, tika saukti par cepļiem. Šajā laikā arī liels spēks bija baznīcām, kas ne tikai valdījā pār ticību visā vidulaiku Eiropā, bet iesaistījās arī valsts valdībā.

2. Intelektuāli panākumi saistībā ar mākslu.

   Šajā laikā bija daudzi zinātnes un mākslas stilu panākumi. Viens no tiem bija Gotiskās stila veidotās katedrāles. Gotikas stila katedrāles kļuva par šī laikmeta izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem. Katedrāles bija augstas, ar vitražu logiem un stāvkokiem. Piemēri ietver Chartres, Notre-Dame un Canterbury katedrāles. Mūki un roku kopēji sāka grāmatās izveidot ilustrācijas un miniatūras, kas paplašināja gan iespējamo grāmatu pievilcību, gan atļāva reliģiskus rakstus paildināt ar šīm ilustrācijām. 1440. gadā Johans Gūtenbergs izveido grāmatu presi, kas atļāva daudziem reliģiskiem rakstiem saglabāt savu autentiskumu līdz mūsdienām, kā arī piedāvāt atvieglot mūku rakstīšanas darbus.

3. Mākslas jomas

   Viduslaiku periodā parādijas daži no pazīstamākajiem stiliem Eiropā. Šajā laikā Eiropā izveidojās Gotikas un Romas stils. Šī stila ietekmē tika izveidotas daudzas baznīcas, un Gotikas katedrālēs tika izmantoti vitražu logi, kur attēlojumi bieži bija no Bībeles stāstiem vai svēto dzīves notikumiem. Piemēram: Chartes, Notre-Dame un Canterbury katedrāles. Ne tikai viduslaikos attīstijās arhitektūra, bet arī rakstības māksla. Rakstība parsvarā balstijās uz reliģiskiem tekstiem, kam bieži nebija zināmi autori. Eiropā parādijas jauni rakstības stili - episkie dzejoļi, prozas pasakas un romancēm. Viens no pirmajiem episkajiem dzejoļiem bija 1000. gadā izdotais "Beowulf". Lai gan šī rakstība nebija tik populāra, kā reliģiskie raksti, toties viduslaiku periodu nevar aizmirst bez ielas mākslas. Ielas mākslā ietilpa trubadūri un truvēri. Trubadūri izpildīja serenādes gan spāņu, gan franču, gan vecajā portugāļu, kataloniešu un grieķu valodās. Truvēri bija dzejoļu komponisti, kas savas idejas aizguva no trubadūriem.

1. Sabiedrība

   Renesanses Itālijā cilvēka loma sabiedrībā pieredzēja ievērojamu pārmaiņu, kas atšķīrās no viduslaiku dominējošās feodālās sistēmas. Šajā laikā notika kultūras, intelektuālas un sociālas izmaiņas, uzsvēršot cilvēku individuālās iespējas, brīvību un cilvēcisko potenciālu. Plurālisms un reliģiskās brīvības iezīmes palielināja cilvēku iespēju izvēlēties un izprast dažādas reliģiskās un filozofiskās perspektīvas. Reliģiskajā domāšanā tika uzsvērta personīgā attiecība starp cilvēku un Dievu, pārkāpjot viduslaiku mērķi starpniecības un mācekļu varas.

2. Intelektuālie panākumi saistībā ar mākslu.

   Renesesance ir raksturīga ar spēcīgu interesi par antīko kultūru un zināšanu meklējumiem, kas iezīmēja pāreju no viduslaiku uz moderno laikmetu. Šajā periodā veidojās un attīstījās jaunas domas par cilvēku dzīvi, zinātni, reliģiju un mākslu. Leonardo da Vinči bija universāls ģenija, kas strādāja ne tikai kā mākslinieks, bet arī kā zinātnieks, inženieris un filozofs. Viņa zinātniskie un anatomiskie pētījumi ietekmēja viņa mākslas darbus, iedvesmojot dabas precizitāti un cilvēka anatōmijas detalizētību. Brunelleski bija arhitekts un inženieris, kas projektēja slaveno "Duomo" kupolu Florencē, izmantojot inovatīvas tehnikas. Viņa darbs veicināja arhitektūras attīstību un radīja jaunu pieeju celtniecībai.

3. Mākslas jomas

   Renesances laikā parādijās daudz jaunu stilu mākslas jomās. Mākslinieki kā Filippo Brunelleski un Masačio attīstīja lineāro perspektīvu, kas ļāva radīt dziļuma un trīsdimensiju efektu mākslas darbos. Skulptūras izveide atdzima ar izcilīgu darbu, tostarp Mikelanđželo "Dāmas Klēmenta" un Donatello "Dāvids". Mūzikas jomā attīstījās jauni stili, piemēram, madrigāls, un polifonija ieguva popularitāti, kā arī parādijās interese par antīko drāmu. Commedia dell'arte, itāļu improvizēta komēdija, ar savām maskām kļuva par izplatītu izklaidi. Mākslinieki kā Filippo Brunelleski un Masačio attīstīja lineāro perspektīvu, kas ļāva radīt dziļuma un trīsdimensiju efektu mākslas darbos. Mikelanđželo bija izcilis skulptors un gleznotājs, pazīstams ar darbiem kā "Dāvids" un "Sistīnas kapella", kur dominē cilvēka anatomiskā precizitāte un emocionālā spēja. Rafaels izcēlās ar harmoniskiem un elegantiem gleznu kompozīcijām, ieskaitot "Madonnas" un "Skolas Atēnās", kur redzams ideāls cilvēka proporciju attēlojums.

https://www.britannica.com/place/ancient-Greece

https://www.history.com/topics/ancient-rome/ancient-rome

https://www.uzdevumi.lv/p/vesture/10-klase/viduslaiku-raksturojums-religiozitate-4477/re-db35720d-6981-4226-874f-324ae25271e7

https://www.worldhistory.org/Byzantine_Empire/

https://enciklopedija.lv/skirklis/6611-renesanse,-arhitekt%C5%ABr%C4%81

https://lv.wikipedia.org/wiki/Absol%C5%ABtisms

https://lv.wikipedia.org/wiki/Apgaism%C4%ABbas_laikmets

https://www.history.com/topics/19th-century

https://www.tate.org.uk/art/art-terms/m/modernism#:~:text=Modernism%20refers%20to%20a%20global,values%20of%20modern%20industrial%20life.

https://spoki.lv/izgudrojumi/Dizakie-19-gs-izgudrojumi/189887

https://www.uzdevumi.lv/p/vesture/12-klase/19-gs-socialpolitiskais-raksturojums-3894/re-5a662056-04e2-41c0-9461-20f2125ec5ba

https://smarthistory.org/reframing-art-history/empires-and-their-endings-in-18th-and-19th-century-europe/

https://www.alc.manchester.ac.uk/english/research/centres/eighteenth-nineteenth-century-studies/

https://www.berghahnbooks.com/browse/bydate/18th-19th-century-history/

https://www.history.com/topics/industrial-revolution

https://en.wikipedia.org/wiki/Industrial_Revolution

https://www.britannica.com/event/Industrial-Revolution

https://www.britannica.com/art/Modernism-art/Modernism-in-the-visual-arts-and-architecture

https://lv.wikipedia.org/wiki/Modernisms

18.un 19. gadsimts bija pārmaiņu un attīstības periodi sabiedrības kultūrā. Šajos gadsimtos notika būtiski pārveidojumi dažādās kultūras jomās, tostarp literatūrā, mākslā, filozofijā, un zinātnēs. Šeit ir daži nozīmīgi faktori un tendences šajā periodā:

Literatūra un filozofija: Romantisms un klasisms bija divas nozīmīgas literatūras un filozofijas kustības, kas ietekmēja Eiropas un Amerikas kultūru. Romantisms akcentēja emocionālo izjūtu, dabas skaistumu un nacionālo identitāti, savukārt klasisms uzsvēra loģiku, harmoniju un antīko kultūru iedvesmu.

Māksla: Mākslā parādījās dažādi virzieni, tostarp romantisms, realizms un impresionisms. Realistu mākslinieki centās atveidot dzīvi tādā, kāda tā ir, bez romantizēšanas vai idealizācijas. Impresionisti, savukārt, koncentrējās uz mirkļa iespaidu un gaismas efektiem.

Zinātne un industriālā revolūcija: 18. un 19. gadsimts bija industriālās revolūcijas laiks, kas radīja dramatiskas izmaiņas sabiedrības struktūrā un dzīvesveidā. Zinātne un tehnoloģijas attīstījās strauji, veicinot medicīnas, fizikas, ķīmijas un citu nozaru progresu.

Reliģija un sabiedriskās vērtības: Reliģijas loma un ietekme sabiedrībā samazinājās, jo zinātne un racionālisms aizvien vairāk aizstāja ticību un tradicionālās reliģiskās pārliecības. Cilvēki sāka vairāk uzsvaru likt uz individuālo brīvību un pašizpausmi.

Revolūcijas un politiskās pārmaiņas: 18. un 19. gadsimts bija laiks, kurā notika daudzas revolūcijas un politiskās pārmaiņas, tostarp Amerikas Neatkarības karš, Francijas Revolūcija un dažādu Eiropas valstu revolūcijas. Šīs pārmaiņas ietekmēja gan politiku, gan kultūru.

2. Intelektuālie panākumi

   18. un 19. gadsimts bija laiks, kurā notika būtiski intelektuālie panākumi daudzās jomās, kuras ietekmēja sabiedrību, zinātni, un kultūru. Šeit ir daži no tiem:

   Uzglabāšanas revolūcija: 18. gadsimtā tika ieviestas svarīgas izmaiņas zinātnes un inženierzinātņu jomā, piemēram, ar industriālo revolūciju saistītie atklājumi, piemēram, tvaika dzinēji. Tādējādi tika radītas jaunas iespējas transporta, ražošanas un komunikāciju jomā.

   Apgaismības laikmets: 18. gadsimts bija apgaismības kustības laikmets, kurā tika uzsākta kritiska domāšana, filozofija un zinātne. Tas veicināja izpratni par cilvēka tiesībām, loģisko domāšanu un uzskatu par progresu.

   Zinātniskie atklājumi: Bija vērojami būtiski zinātniskie atklājumi un tehnoloģiskās inovācijas, piemēram, Galiļeja teleskopa izgudrošana, Ģēnija teorija, elektrības izpēte un attīstība, laika un telpas koncepti fizikā, ķīmijas atklājumi, kā arī medicīnas progresi.

   Literatūra un filozofija: Literatūras un filozofijas jomas piedzīvoja būtiskus pārmaiņu un inovāciju brāzmus, kas ietekmēja intelektuālo domāšanu. Rakstnieki kā Volterāns, Džons Lokks, Džons Sūts un citi pārstāvēja jaunas domas un idejas par valdības struktūru, cilvēka dabu un reliģiju.

   Izglītības reformas: Tika uzsāktas izglītības reformas, kas popularizēja izglītību un pieejamību plašākiem sabiedrības slāņiem. Tika dibinātas jaunas skolas un universitātes, un tika ieviestas jaunas mācību metodes.

3. Mākslas joma

   18. un 19. gadsimts bija ļoti interesanta perioda mākslā, kurā notika daudzi nozīmīgi kustību un stilu attīstības. Šajos gadsimtos māksla piedzīvoja daudzus izmaiņu un attīstību no baroka un rokoko līdz romantismam, realizmam, impresionismam, postimpresionismam un citiem stilu virzieniem.

   Baroks (aptuveni 17. līdz 18. gs. sākums) bija bagāts, dekoratīvs un emocionāls stils, kurā izmantoti spilgti kontrasti un dramatiskas kustības. Tādās mākslas darbos kā Rembranta gleznas var redzēt baroka stilu.

   Rokoko (aptuveni 18. gs. vidū) bija mākslas stils, kas raksturīgs ar izsmalcinātību, graciozitāti un delikātumu. Šajā periodā tika radīti daudzi glezniecības un skulptūras darbi, kas atspoguļoja šo stilu.

   Romantisms (aptuveni 18. gs. beigas un 19. gs. sākums) bija mākslas un literatūras kustība, kas uzsvēra emocionālo izpausmi, dabas skaistumu un indivīda izjūtas. Šajā periodā populāri bija ainavu glezniecības darbi, kuros attēlota nesalaužama dabas skaistums.

   Realisms (aptuveni 19. gs. sākums) bija mākslas stils, kas centās attēlot dzīvi tā, kā tā patiesībā ir, bez romantiskiem ideāliem vai stilizācijām. Realisti meklēja atspoguļot ikdienas dzīvi un cilvēku emocijas savos darbos.

   Impresionisms (19. gs. otrā puse) bija mākslas kustība, kas slavēja brīvību un individuālismu. Impresionistu gleznas bieži attēloja brīdi, momentu, un tās izceļas ar īpašu krāsu un gaismas izmantojumu.

   Postimpresionisms (aptuveni 19. gs. beigas) bija mākslas kustība, kas attīstījās pēc impresionisma un turpināja uzsvērt individuālismu, bet vienlaikus paplašināja izteiksmes veidus un eksperimentēja ar krāsu un formu.

Modernisms pārstāvēja pāreju no kolektīva domāšanas veida uz individuālismu un subjektīvismu. Cilvēki centās izprast sevi un pasauli caur personīgo pieredzi, bet nevis ietekmi no ārpuses.

Sociālās reformas

Parādījās likumi par bērnu darbu ierobežošanu, obligāto izglītību, darba laika saīsināšanu un darbinieku aizsardzību. Piemērs: Vācijā Oto fon Bismarks ieviesa pirmo valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu Eiropā

Sieviešu tiesības

Sievietes sāka cīnīties par savām balsstiesībām un vienlīdzību.

Modernisms bija laiks, kurā cilvēki sāka apzināties pasaules daudzveidību un savstarpējo saistību. Globalizācija un kultūru apmaiņa veicināja jaunas idejas un perspektīvas. Modernisms bieži izpaužas kā pasaules fragmentācija un dezorientācija.

Zinātnes sasniegumi

Cilvēki pieredzēja neskaidrību un neziņu par pasauli, un tas atspoguļojās gan mākslā, gan literatūrā, gan filozofijā.

 Einšteina relativitātes teorijas

20. gadsimta sākumā Alberts Einšteins publicēja savas ģenerālās un speciālās relativitātes teorijas, kas radīja fundamentālu pārmaiņu fizikas un kosmoloģijas izpratnē. Šīs teorijas pārveidoja mūsu sapratni par laiku, telpu un gravitāciju. Zigmunds Freids – aizsāka psihoanalīzi, kas būtiski ietekmēja psiholoģiju un skatījumu uz cilvēka apziņu un zemapziņu.
Marksims

Karls Markss un Frīdrihs Engelss – izveidoja marksisma teoriju, kas ietekmēja politiku un sociālās ideoloģijas daudzās valstīs.
Luijs Pastērs – atklāja mikroorganismus un izstrādāja vakcināciju, kas uzlaboja sabiedrības veselību.

Literārie sasniegumi

Modernisma laikā literatūra pieredzēja būtisku pārmaiņu un inovāciju periodu. Autori kā Džeims Džojs, Virgīnija Woolfa, Fransuāz Sagan un T.S. Eliots radīja darbus, kas atspoguļoja laikmeta sarežģītos uzskatus un jaunos literāros eksperimentus.

Fēniksa skolas filozofija

Filozofu grupa, kas pazīstama kā Fēniksa skola, ietvēra tādus domātājus kā Ludvigs Vitgenšteins un Bertrands Rasels. Viņi veica būtiskus pārdomu pārveidojumus loģikā, valodas filozofijā un matemātikā.

Mākslas sansiegumi

• Jaunu mākslas virzienu rašanās – attīstījās daudzi jauni stili, piemēram, impresionisms, ekspresionisms, kubisms, fovisms, futūrisms, dadaisms, sirreālisms, un abstraktais ekspresionisms.

• Tradicionālo mākslas formu pārkāpšana – mākslinieki apzināti atteicās no klasiskajiem mākslas kanoniem (proporcijām, perspektīvas, reālisma), pievēršoties formu vienkāršošanai, simbolikai un subjektīvai izteiksmei.

• Abstraktās mākslas attīstība – mākslinieki kā Vasilijs Kandinskis un Pīts Mondriāns radīja darbus, kuros pilnībā atteicās no attēlojamiem objektiem, izceļot krāsu, līniju un kompozīcijas emocionālo ietekmi.

• Jauni materiāli un tehnikas – tika izmantoti netradicionāli materiāli (kolāžas, asamblejas), kā arī jaunas tehnikas, piemēram, automātiskā rakstīšana sirreālismā un drip painting Džeksona Poloka darbos.

• Fotogrāfijas un dizaina integrācija – mākslā arvien vairāk tika izmantota fotogrāfija, tipogrāfija un grafiskais dizains, kas īpaši redzams Bauhaus un konstruktīvisma kustībās.

• Mākslas un dzīves saplūšana – modernisma mākslinieki centās nojaukt robežas starp mākslu un ikdienas dzīvi, piemēram, Bauhaus kustībā tika apvienota māksla, amatniecība un arhitektūra.

• Individuālās izteiksmes uzsvēršana – mākslinieki arvien vairāk izteica personiskus skatījumus, iekšējo pasauli un emocijas, kas bija pretrunā ar iepriekšējo laikmetu kolektīvajām normām.