Sertificēta dabīgās kosmētikas speciāliste, veikala BB Factory vadītāja Ieva Biedrīte, kurai ir vairāku gadu pieredze ziepju, šampūnu, krēmu, losjonu, skrubju un ķermeņa sviestu gatavošanā, skaidro, ka tagad specializētajos veikalos iespējams nopirkt ķermeņa kopšanas līdzekļu tapšanai nepieciešamo izejvielu komplektu un arī uzzināt receptūru. “Ir pieejamas triju veidu pārkausējamās ziepju pamatmasas: kristāldzidrā, nedzidrinātā un pienbaltā. Var nopirkt arī ziepju bāzes ar šī sviestu un mango sviestu, kā arī šķidro un želejveida ziepju bāzi,” uzskaita Ieva.

• Visplašāk tiek izmantota kristāldzidrā ziepju pamatmasa, kas vizuāli līdzīga parafīnam: caurspīdīga, bezkrāsaina, tāpēc to ir viegli iekrāsot, kā arī izceļas iekausējumi un rotājumi. Labi uzņem smaržvielas un puto.

• Nedzidrinātā (organiskā) ziepju pamatmasa top no bioloģiski audzētu palmu un kokosriekstu eļļas, ūdens un augu glicerīna. Tai ir medaini iedzeltena krāsa, jo nav pievienoti dzidrinātāji. Īpaši mitrinoša un ādai draudzīga, jo nesatur konservantus un putojošus aģentus. Piemērota bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu.

• Pienbaltā ziepju pamatmasa top no augu izcelsmes taukskābēm, ūdens, augu glicerīna un kazas piena, ar ko aizstāj daļu ūdens. “Ja gribas uztaisīt piesātināti baltas ziepes, jāņem šī pamatmasa, nevis jāpērk caurspīdīgā, un jālej klāt dažādas vielas, lai tiktu pie kārotās krāsas,” padomu dod Ieva un paskaidro, ka pienbaltajai ziepju pamatmasai balto krāsu piešķir titāna dioksīds, kas ir dabīga krāsviela.

Tās un vēl citas sagataves, kas nepieciešamas šā higiēnas līdzekļa tapšanai, var nopirkt specializētajos veikalos, ājurvēdas produktu pārdotavās un internetveikalos (piemēram, www.candleart.lv; www.BBFactory.lv; www.darinat.lv u.c.).

Pašvārītajām ziepēm smaržu var piešķirt, piepilinot 100% ēterisko eļļu vai dabīgos aromātus. Var izmantot arī pārtikas aromatizētājus, piemēram, ruma, mandeļu, vaniļas vai citrona esenci. “Ja nav tādas nostādnes, ka ziepes gribas gatavot tikai no dabīgām izejvielām, bāzes masai var piepilināt kādu no sintētiskajiem aromātvielu maisījumiem eļļā,” vēl vienu ziepju smaržinātāju min Ieva. “Lai smarža būtu noturīgāka, es ieteiktu sagatavei pievienot ēterisko eļļu kopā ar dabīgo aromātu. Var arī kombinēt ēteriskās eļļas. Apvienojot divas, stiprākā no tām palīdzēs noturēt vājākās aromātu, turklāt veidosies pavisam cits aromāts.”

Jāņem vērā, ka katrai ēteriskajai eļļai ir savs aromāta stiprums, norāda speciāliste. “Visu citrusaugļu (apelsīnu, citronu, greipfrūtu) ēteriskās eļļas ir maigākas un gaistošākas nekā garšvielu ēteriskās eļļas (kanēļa, krustnagliņu, ingvera, bazilika u. c.), tāpēc tās ziepju masai jāpievieno lielākā daudzumā.”

Tas, cik daudz ēteriskās eļļas piepilināt, atkarīgs no tās aromāta stipruma un ziepju bāzes daudzuma. Var pietikt ar diviem pilieniem kanēļa ēteriskās eļļas, bet apelsīnu uz tādu pašu daudzumu ziepju bāzes vajadzēs 30 pilienus. Kā lai to nosaka? “Ir jāuztaisa vienas ziepes un jāsaprot. Katrā ziņā ziepju masai ir jāsmaržo stiprāk nekā galarezultātam. Ja ēteriskā eļļa būs pievienota par maz, ziepes nesmaržos,” atbild Ieva.

Krāsai var izmantot dabīgas izcelsmes krāsvielas. Ietonēšanai derēs arī garšvielas (kurkuma, kanēlis), svaigu augu un dārzeņu sula (burkānu, spinātu). “Var likt arī eļļas, kas spēj krāsot, piemēram, burkānu vai smilts­ērkšķu eļļu. Tās abas ziepēm piešķirs oranžu toni. Esmu redzējusi, ka pamatmasu ietonē arī ar lūpukrāsas gabaliņiem.”

Var arī iegādāties dabīgos pigmentus, kas ziepes spēj iekrāsot spilgtākos toņos nekā augu uzlējumi un sula.

Lai ziepēm būtu interesantāka struktūra, kā arī tās darbotos kā skrubis, pievieno samaltu kafiju vai linsēklas, vai magoņu sēkliņas, vai aveņu, dzērveņu, zemeņu sēkliņas, vai izkaltētas un sarīvētas apelsīnu mizas, arī kaltētus augus un ziedus. Ieva uzskaita, ka tās varētu būt kaltētas rožlapiņas, rožu pumpuri, kumelītes, piparmētras vai lavandas ziedi. Ļoti dekoratīvi izskatoties kliņģerīšu ziedlapiņas, kas arī mazliet iekrāsojot ziepju masu. “Rudzupuķes arī var likt, bet tās tāpat kā rozes uzkarsēto ziepju masu iekrāso ne pārāk glītā brūnā tonī. Taču tas nenozīmē, ka rudzupuķes nevajadzētu izmantot. Tās, kuras atradīsies virspusē un nebūs ilgi nostāvējušas ziepju masā, saglabās savu skaisto zilo krāsu.”

Ir jāskatās – ja izkaltētais augs ir vizuāli pievilcīgs, savu izskatu tas saglabās, arī pievienots ziepēm.

Lai ziepju masa karsējot ātrāk kustu, to sadala mazākos gabaliņos. Ievieto karsēšanas traukā – katliņā vai palielā bļodā (noteikti nedrīkst izmantot alumīnija traukus!), novieto uz gāzes, elektriskās vai indukcijas plīts riņķa (indukcijas plīts šajā gadījumā ir pati labākā, jo var precīzi noregulēt temperatūru) un karsē uz lēnas uguns, pieskatot, lai masa nesāktu vārīties. Lai tas nenotiktu, karsēšanas procesu var veikt ūdens peldē. “Lai ziepju masa kustu ātrāk, var maisīt, taču tas jādara lēnām, jo, ātri maisot, ziepēs veidosies gaisa burbuļi, tāpēc gabaliņš nolietosies ļoti ātri,” brīdina Ieva.

Kad ziepju masa izkususi, to noņem no uguns un pievieno, ko nu gribas: krāsvielu, kaltētos augus un sēkliņas. Ar šīm piedevām nevajadzētu pārspīlēt, jo ziepju pamatfunkcija ir piešķirt ķermenim tīrību un svaigumu, nevis to apklāt ar ziedlapiņu un sēkliņu birumu. Būs pilnīgi pietiekami, ja 250 g ziepju pamatmasas pievienos 1 ēdamkaroti kaltētu augu. “Ēterisko eļļu pievieno, kad masa ir padzisusi, citādi aromāts strauji izgaros,” norāda Ieva.

Vēl kāds vērtīgs padoms! Ja aromāts šķiet par vāju, masu drīkst vēlreiz izkausēt un pievienot vēl kādus pilienus ēteriskās vai smarž­eļļas. Taču n-tās reizes to nedrīkst atkārtot, jo tad ziepes mazāk putos. Savukārt, ja aizraujas ar dažādu piedevu pievienošanu, masa var arī nesacietēt.

Gatavo ziepju masu lej veidnēs (var izmantot šim nolūkam ražotās, var ņemt silikona kēksa veidnītes, var arī izmantot jogurta trauciņus). Aptuveni stundu ļauj ziepēm sastingt, tad ņem laukā no veidnes, un – lietošanai gatavs!

• 500 g ziepju masas

• 4–5 ēd. k. burkānu eļļas vai kliņģerīšu ziedlapiņu krāsai

• 40–50 pilienu apelsīnu un laima ēteriskās eļļas

• 1–2 tējkarotes kaltētu kliņģerīšu vai kaltēta apelsīna miziņa

Ziepju masu sagriež mazos gabaliņos un izkausē. Pakāpeniski pievieno burkānu eļļu (vai kliņģerīšu ziedlapiņas), līdz iegūst vēlamo krāsu. Pievieno ēterisko eļļu un abrazīvos materiālus. Samaisa un lej veidnēs. Sanāk oranži tonētas ziepes ar kliņģerīšu ziedlapiņām. Maigi smaržo pēc apelsīniem.

Kaltētas kumelītes, liepziedi un citi jauki smaržojoši augi ziepēm aromātu nepiešķir, šim nolūkam jāizmanto dabīgo aromātu koncentrāts.

Ziepju pamatmasa izkūst jau +40–45 °C, tāpēc to nedrīkst kausēt tik augstā temperatūrā un tik ilgi, ka sāk vārīties vai cepties.

Kad ēterisko eļļu vai dabīgo aromātu piepilina ziepju masai, tai jāsmaržo stiprāk, nekā jūs gribētu, lai smaržo galaprodukts.

Dermatoloģiski testēta no akreditētas laboratorijas, kas apliecina, ka tā ir droša un neizraisa nekādas kairinošas vai alerģiskas reakcijas.

Lieliski piemērots glicerīna ziepju ražošanai.

Ieguvumi:

Ziepju masa ir lieliski piemērota pārkausēšanai, lai varētu pagatavot individuālas ziepes, dušas zefīrus, skrubjus. Jūs varat izvēlēties gan formu, gan krāsu, gan aromātu.

Lai iegūtu interesantu krāsu, ziepēm var pievienot mālus - baltie māli, dzeltenie māli, rozā māli, melnie māli, sarkanie māli, violetie māli, zaļie māli, zilie māli , krāsvielas, minerālus un pigmentus (mikas), burkānu eļļu, lauru eļļu, nīma eļļu, smiltsērkšķu eļļu, kā arī rozmarīna CO2, kliņģerīšu CO2, BIO sēru un melno ogli. Iegūsiet ziepes ar attiecīgo ārstniecisko efektu. 

Lai panāktu maigu un saudzīgu kopšanu, ziepēm var pievienot zīda pulveri, hidrolizēto zīdu un augu proteīnus, augu ekstraktus, sēru - BIO MSM, augu un augļu pulverus, piena un medus pulverus.

Lai iegūtu neatkārtojamu aromātu- droši pievienojiet (līdz 1-1,5%) ēteriskās eļļas, ēterisko eļļu maisījumus,  dabiskos aromātiskos ekstraktus un  ziepes- pievienojot ēteriskās eļļas un krāsvielas (minerālu pigmentus, burkānu eļļu u.c.).

Ziepēm, kas sver aptuveni 50-60 g, jāpievieno apmēram 10-12 pilieni ēteriskās vai aromātiskās eļļas. Ja vēlaties, lai smarža būtu ļoti intensīva - pievienojiet 25 pilienus. 12 ml pudele ir pietiekama apmēram 1 kg ziepju bāzes. Aromāta stiprums ir ļoti individuāls. Ziepes, kas vienam smaržo ļoti spēcīgi, citam vāji. Norādītie daudzumi ir ieteikums un vislabāk ir pašam pārbaudīt ziepju "apmierinošo" smaržu.  

Bāzes eļļas var pievienot 3%. 

Lai ziepes izskatītos vizuāli skaistas -pievienojiet kaltētus dekoratīvus augus (lavandu, rožu lapiņas, kliņģerītes u.c.). Tā Jūs radīsiet unikālas un Jums piemērotas ziepes!

Aqua, Glycerin, Sorbitol, Sodium Stearate, Sodium Laurate, Propylene Glycol, Sodium Oleate, Sodium Myristate, Sodium Chloride, Cocos Nucifera (Coconut) Oil, Glyceryl Laurate, Cocamidopropyl Betaine, Sodium Thiosulfate, Sodium Citrate, Trricisodium Acid. Sulfosuccinate, Pentasodium Pentetate, Tetrasodium Etidronate

pH : 9.5-10.5

Kā vārīt ziepes pēc sentēvu receptēm un kur var iegādāties sārmus, žurnālam "Praktiskais Latvietis" vaicāja Inese Kociņa Brenguļos. Viņai atbild Andris Romanovskis, kura vadītajam uzņēmumam "Sēlijas ziepnīca" ir vairāku gadu pieredze šajā jomā.

 

"Izsenis Latvijā pie ziepēm tikuši, lopu taukus vārot kopā ar "ziepju zālēm" jeb "ziepjakmeni" (tie ir šajā procesā nepieciešamā sārma – nātrija hidroksīda – vēsturiskie nosaukumi). Mātes savas zināšanas un prasmes nodeva meitām, tāpēc kopš bērna kājas viņas zināja, kas un kā jādara. Man ar dzīvesbiedri vajadzēja krietnu laiku, lai nonāktu līdz savai ziepju receptei. Veļas mazgāšanai paredzēto sastāvs ir ļoti primitīvs, turpretim ķermenim domātās "jākonstruē" no vairākiem komponentiem, jo, piemēram, viena taukviela neitralizē otras negatīvās īpašības."

Uz iepakojuma izlasot rūpnieciski ražotajās ziepēs ietilpstošo vielu sarakstu, redzams, ka tur ir naftas pārstrādes produkti. A. Romanovskis uzsver, ka viņš izmantojot tikai dabīgas izejvielas, lielākoties cūku, liellopu vai jēru taukus, dažkārt – dzidrināto jeb gī sviestu. Jēra tauki, pārstrādāti ziepēs, labi putojot, cūku taukiem šī īpašība tik izteikti nepiemīt, savukārt no liellopu taukiem vārītās ziepes esot viscietākās.

Lai uzlabotu mazgāšanās līdzekļa kvalitāti, pavairotu tā putošanas spēju un iegūtu patīkamāku smaržu, ziepju meistars masai pievieno kokosriekstu, palmu augļu kauliņu, rapšu vai rīcineļļu, kā arī piparmētru, kampara vai kādu citu ēterisko eļļu (var nopirkt ekopreču vai internetveikalos ziepnica.lv, ziepjuvirtuve.lv, ziepjudarbnīca.lv, bbfactory.lv u.c.). Vēl vajadzīgi divi sārmi. Ja grib šķidras ziepes, nepieciešams kālija hidroksīds, ja cietas – nātrija hidroksīds (tautā dēvēts par ziepjakmeni). Sārmus var iegādāties ķīmisko reaģentu tirgotavā "Enola".

Pieredzējušais meistars atklāj, ka no jēru taukiem vārītās ziepes esot piemērotas tiem, kuriem taukaina āda. Bet jārēķinās, ka tām piemīt specifisks aromāts, tāpēc ieteicams jaukt cūku un jēru taukus (50:50). Mediķiem, apkopējām, pavāriem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem sanāk rokas daudz mērcēt ūdenī, tāpēc āda kļūst sausa, sprēgā, piemērotas esot no cūku taukiem vārītās ziepes.

A. Romanovskis nav gatavs atklāt, kādās proporcijās lieto ziepju vārīšanai paredzētās sastāvdaļas, jo līdz optimālajam variantam esot nonācis, eksperimentējot un dažādi kombinējot taukvielas un eļļas. "Cik ziepnieku, tik versiju," viņš nosaka, taču dažus vērtīgus padomus dod. Piemēram, ka palmu kauliņu vai kokosriekstu eļļu, kas ziepes padara putojošākas, nevajadzētu pievienot vairāk par 25 – 30% tādēļ, ka šai taukvielai piemīt īpašība sausināt ādu. Savukārt rapšu vai olīveļļa ziepēm piešķirot gaisīgumu.

Ziepes ieteicams vārīt emaljētā vai nerūsējošā tērauda katlā, alumīnija vai vara traukā ne, jo tie var reaģēt ar sārmu. Vispirms kausē lopu taukus, līdz tie kļūst šķidri. Jāuzmanās, lai nepārskrien pāri malām, jo karsējot taukiem piemītot tāds pat niķis kā pienam. Kad tauki izkausēti, tiem pielej kādu no eļļām (kokosriekstu, palmu augļu kauliņu, rīcineļļu, rapšu vai olīvu).

Atsevišķā traukā ielej destilētu ūdeni un pieber nātrija hidroksīdu. To dara uzmanīgi, jo sārms ir kodīga viela. Maisa, līdz nātrija hidroksīds izšķīst. Izkausēto tauku maisījumu un sārma maisījumu atdzesē vismaz līdz 35 grādu temperatūrai. Tauku maisījumam, izmantojot blenderi, pievieno sārma šķīdumu. Lēnām, lai ziepju masa strauji neuzkarstu reakcijas laikā. Pēc sārma pievienošanas maisa, izmantojot blenderi. To dara tik ilgi, līdz veidojas bieza, viendabīga masa.

– Ar blenderi brauc pa katla apakšu, lai maisot gaiss neiekļūtu masā. Ja tā notiek, vārīšanas procesā radušajās gaisa cistās var sakrāties sārmūdens. Ziepes izskatīsies kā Holandes siers, tām pietrūks sārma, tāpēc ilgi neuzglabāsies, bet pārpalikušais sārmūdens mazgājoties nokļūs uz ādas un cilvēkam radīs nepatīkamas sajūtas, maigi izsakoties.

Tad iegūto masu karsē. To dara tik ilgi, kamēr izveidojas krēmīga konsistence, ko ziepju vārītāji sauc par sliedes fāzi. Lai to konstatētu, blenderi izņem no katla un vēro pilējumus. Ja tie veido sliedi, masa ir gatava.

Pirms liešanas veidnēs masai pievieno ēteriskās eļļas (uz 250 g ņem četrus līdz septiņus pilienu ēteriskās eļļas). Tās iemaisa, izmantojot koka vai plastmasas karoti, nevis blenderi.

Lej veidnēs (var izmantot tukšos jogurta trauciņus, piena vai citu produktu tetrapakas) un atdzesē. Pēc pāris trim dienām, kad masa sacietējusi un atpūtusies, to sagriež gabaliņos.

Ziepju gatavošanai mājās jāvāc dažādi dzīvnieku tauki un taukus saturoši atkritumi, tāpat arī jāizlieto nobeigušos dzīvnieku tauki un sabojājušies tauki. Lai ziepes iznāktu labākas un vērtī­gākas, no taukiem, cik iespējams, jāatdala nost visi liesumi. Ja to neizdara, tad iegūsim tumšas, maz putojošas mazvērtīgas ziepes, ar kurām grūti izmazgāt tīru veļu.

Tauki un taukus satu­rošie atkritumi pirms vārīšanas jānosver, lai zinātu, cik jāpieliek ziepju zāļu. Ziepju zāles iegādājoties, jāraugās, lai tās nebūtu mitras, kas norāda uz to sadalīšanos. Pēc iegādāšanās ziepju zāles tūlīt jāizšķīdina aukstā ūdenī, ņemot uz 100 g ziepju zāļu 1 glāzi ūdens. Kad ziepju zāles pilnīgi izšķīdušas, tas izlieto vai arī uzglabā rūpīgi aizkorķētās pudelēs. Vaļējā traukā uzglabājot, ziepju zāles bojājas, to iedarbība pavājinās un, ziepes gatavojot, tās jāņem daudz vairāk.

Ziepes vārot, vajadzīgo ziepju zāļu dau­dzumu aprēķina tā: uz 100 g tauku jāņem 15—18 g ziepju zāļu, bet, vārot no taukus saturošiem atkritumiem, — 12—14 g. Ta ka taukus saturošos atkritumos grūti aprēķināt, cik tur ir tīrutauku un cik liesuma un plēvju, tad sākumā arī grūti precīzi aprēķināt, cik ziepju zāļu vajadzīgs. Vārīšanas laikā pec dažam pazīmēm var noteikt ziepju zāļu trūkumu un tās papildināt, pievienojot izšķīdinātas ar tādu aprēķinu, lai uz 1 kg tauku iznāktu 3—3,5 1 šķīduma. Ja vajadzīgs, vārīšanas laikā arī ūdeni var papil­dināt.

Bet nu konkrētāk. Uz 1 kg tauku ņem ap 150 g sausu ziepju zāļu, tas izšķīdina 3—3,5 1 aukstā ūdens. Vecā emaljētā katlā ieliek taukus vai taukus saturošus atkritumus, pielej nedaudz ūdens, kam pievienots mazliet veļas sodas vai pelnu sārma, un uzvāra. Ziepju zāļu šķīdumu sadala trijās vienādās daļās un pielej katla saturam vispirms vienu daļu, pēc 15 minūšu vārīša­nas otro un vēl pec 30 minušu vārīšanas trešo daļu. Ziepes vāra uz lēnas uguns, laiku pa laikam pamaisot ar koka menti. Ja ziepju masa vārīdamas klust graudaina un ātri sabiezē, tad pielej nedaudz ūdens un vārīšanu turpina, līdz graudainums izzūd un vārījums izlīdzinās. Vārīšanas, laiku precīzi noteikt ir grūti, jo dažādi tauki dažādi apziepojas.

 Ziepju gatavības pazīmes.
Ziepes ir gatavas, ja masa sāk kļūt zaļgana, caurspīdīga un visā katlā vienāda; no koka mentes ta notek stīgodama un stiepdamas, bet nenokrīt pikās; iepilināts auksta ūdenī, ziepju piliens tūlīt sacietē un neizjūk. Uzlieta uz bļodiņas, laba ziepju masa sacietē vienkrāsaini un malas ap to nav taukainas. Izšķīdinātām karstā ūdenī, ziepēm jāveido dzidrs, bet ne pienveidīgs šķīdums. Ja šādu pazīmju ziepēm vēl nav, tad turpina vārīšanu, no­vērojot, vai nav vēl jāpieliek nedaudz ziepju zāļu. Ja ziepju pilienu izšķīdinot karsta ūdenī, uz ūdens virsmas parādās tauku plan­kums, tad patiešam to vel trūkst. Ja ziepes veidojas biezas un neturas kopā, tad vēl jāpielej drusku ūdens un jāturpina vārīt, bet nedrīkst pieļaut stipru putošanos, jo tad ziepes iznāks čau­ganas.

Gatavo ziepju masu ielej koka traukā sacietēšanai. Ja pēc atdzišanas tai virsū nostājas balta tauku kārta, tad otrā dienā viss jāpārvāra, pieliekot vēl nedaudz ziepju zāļu. Bet, ja apakšā nostājies brunsšķidrums, tad bijis par daudz sārma. Labas ziepes ir gaišā krāsā un labi puto. No slikta materiāla un nemākulīgi vārītas ziepes ir tumšas, nevienmērīgas, maz pu­tojošas.

Pēc sacietēšanas ziepes ar stiepli sagriež gabalos un pirms lietošanas vienmērīgā siltumā izkaltē. Ar šādu paņēmienu iegūst t. s. līmes ziepes.

Vērtīgākas ziepes var pagatavot, ja masai, kad tā nāk gatava, pieber vārāmo sāli, ņemot uz 1 kg tauku 150 g sāls. Visu labi sajauc un ielej traukā atdzist. Sāls no ziepju masas izvelk visas liekās vielas, un virsū uzpeld ciets ziepju kodols. Šo kodolu otrā dienā ar mazu ūdens piedevu izšķīdina, kamēr tas kļūst pilnīgi vienmērīgs, tad salej koka formā un atdzesē.
Tā iegūst t. s. kodola ziepes. Ziepēm, kad tās gatavas, var pielikt kādu lētu smaržvielu.