• Klasiskajā periodā radās arī interese par cilvēka individualitāti, radās portreti. Tika atveidoti slaveni valsts vīri, oratori, dramaturgi, filozofi un citi slaveni cilvēki gan pilnā augumā, gan krūšutēlos.

• Proporcionalitātes ievērošana.

• Detalizētas cilvēka skulptūras, cilvēki sarežģītās kustībās.

• Dievu statujas tempļos, pat 14 m augstas.

Arhitektūra

• Materiāli - akmens, marmors.

• Ievērota matemātiska precizitāte, proporcionalitāte.

• Tempļu celtniecība (kolonnas, divslīpju jumts).

• Agoru - tirgus laukumu būvniecība.

• Teātru būvniecība. Laba redzamība un akustika.

• Akropoļu būvniecība.

Glezniecība

• Keramikas apgleznošana, attēlojot ikdienas dzīvi. Sarkanfigūru vāzes.

• Pamazām parādījās gan perspektīva, gan gaismēnas, gan dažādi krāsu toņi.

• 5. gs. beigās p.m.ē.  Apollodors radīja dažādu toņu nokrāsas (agrāk krāsoja tīros toņos). Laikabiedri viņu nodēvēja par „ēnu gleznotāju”.

• 4. gs. p.m.ē. parādījās gleznojumi uz koka dēlīšiem ar vaska krāsām.

• Sienas gleznojumi tempļos.

Glezniecība

• Sienu gleznojumi kalpoja telpu izdaiļošanai

• Izplatītas freskas.

• Attēloja augus un dzīvniekus, dabas ainavas, ziedus, kluso dabu, mitoloģiskus sižetus.

Arhitektūra

• Izmanto dažādu krāsu marmoru dekoriem

• Būvniecībā sāk izmantot betonu.

• Iemācās konstruēt kupolus, arkas, velves.

  
  

  Tēlniecība

• Tēlniecība apvienoja klasiskās grieķu tēlniecības idealizēto pilnību ar tiekšanos pēc reālisma.

• Populārs ir cilnis, kurā iemūžināja svarīgus notikumus valstī.

• Veidoja krāšņas mozaīkas - medību, gladiatoru cīņu, sadzīves ainu skatus.Mozaīkas veidotas izmantojot mazus kvadrātus. Kvadrāti izgriezti no marmora, flīzēm, stikla, keramikas un akmens. Laika gaitā mozaīkas kļuva arvien reālistiskākas.

Māksla ietver dažas no atpazīstamākajām gleznām un skulptūrām. Renesanses māksla ietver interesi par klasiskās mākslas elementu tveršanu, cilvēka ķermeņa formu un proporcijām, pagānu un reliģiskās ikonogrāfijas sajaukšanu.

Jaunas metodes mākslā, it sevišķi glezniecībā:

• lineārā perspektīva (paralēlas līnijas attālinoties pamazām it kā tuvinās, līdz saplūst vienā punktā);

• kompozīcija (gleznas elementu savstarpējais izkārtojums).

Glezniecība:

• Leonardo da Vinči - izgudro gaisa perspektīvu, panākot telpiskumu.

•  "Mona Lisa" , "Pasludināšana" , "Vitrūvija cilvēks".

Arhitektūra

• Filipo Brunelleski - izgudroja veidu, kā izbūvēt kupolu Florences katedrālei.

Tēlniecība

• Mikelandželo - līdz pilnībai izkopa cilvēka auguma atveidi.  

• "Pietà"

• Sabiedrība sadalīta kārtās - garīdznieki, bruņinieki, proletariāts.

• Baznīca strādā kā kultūras veicināšanas iestāde.

• Monoteisms - kristīgā ticība, bet ir grieķu, slāvu un arābu kultūras ietekmes.

• Teocentrisms.

• Agrāra un urbanizēta teritorija.

• Šovinisms. Lielvalsts izredzētības ideja.

• Liela loma ierēdniecībai.

Mākslas stili (Informācija pie Eiropas viduslaikos):

• Romānika

• Gotika

Arhitektūra:

• Mozaīkas bija dārgākais un modernākais sienu gleznojumu veids. Pāreja uz mozaīku izmantošanu sienu dekorēšanai nozīmēja to, ka var tikt izmantoti trauslāki materiāli.

Glezniecība:

• Svētbildes

• Freskas-zīmējumi uz slapja apmetuma

• Ikonas (pārzīmēja no jau esošām)

• Romānika- arhitektūras un mākslas stils, kur mākslinieki sekoja vienotiem likumiem - katra forma atbilda nepieciešamībai un funkcijai, viss tika veidots skaidrs, vizuāli vienkāršs, saprotams. Visu radīja mākslinieki, kuri bija amatnieki, samērā beztiesiski, sabiedrības hierarhijā atradās zemākajā slānī. Viņi ceļoja no klostera uz klosteri, no vienas pilsētas uz citu, pārņēma jaunās idejas, pilnveidoja tās savā darbībā.

• Gotika- arhitektūras un tēlotājmākslas stils, kas izplatījās daudzās Eiropas zemēs. Gotiskā stilā būvētas celtnes izskatījās vieglākas un it kā tiecās uz augšu.Lai gan gotiskā stilā būvēja arī pilis, universitātes un rātsnamus, iespaidīgākās gotika stila celtnes ir dievnami.

• Sabiedrībā valdniekam ir tiesības vienpersoniski pieņemt likumus un lēmumus;

• Pastāvīga armija, kuru kontrolē valdnieks;

• Valdnieka kontrole pār Baznīcu;

• Veidojās troņa mantošanas kārtība.

• Vienota nodokļu sistēma un saimnieciskā politika, kas palīdz palielināt valsts ienākumus (merkantilisms).

• No ierēdņiem veidota vienota valsts pārvalde;

• Dažās valstīs pastāvēja parlaments vai citu kārtu pārstāvju sapulce, kur karalim bija ietekmīgi padomnieki

•  Bagātais iedzīvotāju slānis spēja ietekmēt valsts varu, jo aizdeva valdniekiem naudu karošanai un citām vajadzībām;

• Baznīca vēlējās atggūt ietekmi un varu, jo kopš viduslaikiem baznīca tiecās iegūt noteicošo lomu valstī;

• Galms — cilvēku kopums, kura uzdevums ir apkalpot, izklaidēt valdnieku un arī vadīt valsti.

  
  

Par valdošu mākslas stilu Eiropā kļūst baroks

• Baroks — mākslas virziens, kura piekritēji centās atstāt uz cilvēku pēc iespējas dziļāku iespaidu ar masīvām un greznām būvēm, spilgtu notikumu atainojumu, košām krāsām, asiem gaismu un ēnu kontrastiem, masīvām skaņu kopām mūzikā. (pompozais un pārsātinātais baroks)

Arhitektūta

Raksturīgas stila iezīmes:

• Dinamiskas kompozīcijas

• Centrālās simetrijas ass akcentējums fasādē un plānā

• Dramatiski un jutekliski iespaidi, iluzori efekti, formāli kontrasti,

• Dekoratīvi ansambļi

• Intensīvas krāsas

• Slēpti gaismas avoti,

• Grezni materiāli,

• Rūpīgi modelētas virsmas.

Glezniecība

• Visaptverošās kustības tēlojums

• Telpisko, gaismēnas efektu īpatsvars

• Ļoti izplatīti bija Monarhu un viņu cīņas biedru portreti

Tēlniecība

• Baroka tēlniecības darbi bieži izceļas ar savu greznību un detalizētību, atspoguļojot laikmeta vērtības un ideālus

• Marmorā, bronzā, stukā, kokā, zīmējumi, iespiedgrafika (grebums, oforts)

• Daudz pieminekļu, kas slavina valdnieku un monarhiju

Apgaismība pārņēma iepriekšējo gadsimtu humānisma atziņas, filozofijas un dabaszinātņu sasniegumus un iepazīstināja ar tiem plašāku sabiedrību, piešķīra tām garīgu spēku, kas tiecās pārveidot sabiedrību.

• Virzība uz stingri centralizētu valsti

• Sabiedrības vidū bija arī republikāniskas valsts formas piekritēji, kas uzskatīja, ka valstij jābalstās uz satversmi, bet likumdevējai jābūt suverēnai tautai, kas ievēlē ierēdņus, kuri īsteno tautas gribu.

• Buržuāzija-tirgotāji, manufaktūru īpašnieki, naudas aizdevēji. Šo sabiedrības daļu raksturoja skaidra savas vērtības apzināšanās, uzņēmība un aprēķins.

• Tautai dotas tiesības atcelt valdnieku, ja viņš nespēj veikt tam uzticētos pienākumus

• Lauksaimniecība tika uzskatīta par svarīgāko saimniecības nozari un zemes apsaimniekošanu – par cilvēka dabai visatbilstošāko bagātību iegūšanas veidu. Uzmanības centrā nonāca zemnieks.

• Dzīves izpratne vairs nebija tik saistīta ar baznīcu kā viduslaikos. 18. gs. beigās apgaismības teorijā parādījās arī vispārīgs reliģijas noliegums.

Apgaismotāji uzskatīja, ka:

1. visi cilvēki ir vienlīdzīgi kopš dzimšanas un kārtu atšķirības un ar tām saistītās priekšrocības ir nedabiskas;

2. visiem cilvēkiem ir vienāda daba neatkarīgi no to rases, tautības, valodas vai reliģijas;

3. visiem ir vienādas tiesības prasīt, lai pret viņiem izturētos vienādi;

4. tiesības būt saprastiem, tiesības uz izglītību, līdzdalību visos valsts amatos un profesijās;

5. visiem cilvēkiem ir tiesības tikt tiesātiem pēc vieniem likumiem;

6. visi cilvēki ir brīvi;

7. jebkuram cilvēkam ir tiesības brīvi izteikt savu viedokli;

8. visiem cilvēkiem ir vienādas tiesības uz likumīgi iegūtu īpašumu

• Filozofi kā Voltērs, Žans Žaks Ruso un Imanuels Kants aktīvi veicināja saprāta un loģikas kultūras attīstību.

• Literatūra atspoguļoja apgaismības idejas – dzeja, fabulas, epigrammas bija pamācošas, populāri arī kļuva romāni

• Apgaismības idejas par cilvēka tiesībām un brīvību veicināja politisko pārmaiņu un revolūciju uzliesmojumus, piemēram, Amerikas un Francijas revolūcijas. Šīs revolūcijas bija ietekmīgas ne tikai politiski, bet arī sociāli un kultūrāli.

• Zinātnes un matemātikas indukcijas un dedukcijas loģika ļāva radīt plašu jaunu kosmoloģiju — ideju par Visumu kā mehānismu.

• Džona Bārbera gāzes turbīna (1791)

• Alesandro Volta (1800) akumulators

• Antuāns Lorāns noskaidroja, ka gaisam ir ķīmiskais sastāvs un ka, vielu degšanu izraisa to savienošanās ar skābekli.

• Edvarda Dženera vakcīna (1796)

• Baroks (skatīt pie absolūtisma)

• Rokoko

• Klasicisms

Rokoko

Rokoko stilam raksturīga ornamenta pamatelementu – asimetriskā kompozīcijā apvienotu stilizētu gliemežvāka un akanta motīvu vijumi. Majestātiskuma vietā nāca maigums un graciozitāte, patosa vietā – vieglums, vieglprātība un jutekliskums.

• Rokoko bija dekoratīvs stils.

• Tam vairāk atbilda mazas formas.

• Tas nav sastopams namu fasādē, bet iekštelpu noformējumā – interjerā.

• Rokoko stilam bija raksturīgi sienu un griestu dekorējumi

• Dažādi interjera priekšmeti, sevišķi porcelāna figūras, arī mēbeles.

• Raksturīgākās krāsas bija gaiši zila, rozā un smilškrāsa.

• Šis stils bija personiskās gaumes izpausme, nevis valsts varas apliecinājums

• Glezniecībā stilam specifiskas bija figurālas kompozīcijas par antīkās mitoloģijas tēmām,

• Glezniecībā raksturīgs kompozīcijas atektoniskums un asimetrija, liektu un vieglu formu dinamika, gleznieciskie apjomu mīkstinājumi, krāstoņu gaišums un niansētība.

Klasicisms

Pievēršanās klasiskajām tradīcijām, kas uzplauka Senās Grieķijas un Romas arhitektūrā un mākslā, kas nozīmēja formu skaidrību, sakārtotību, līdzsvarotību un mieru, kas atbilda apgaismības laikmeta domāšanai.

• Klasicisma arhitektūrā tika ietverti seno grieķu un romiešu stilu elementi, piemēram, kolonnas, pilāri un trijstūra frontoni. Ēku izmēri un proporcijas tika rūpīgi izplānoti, lai radītu simetrisku un harmonisku izskatu.

• Klasicisma glezniecībā tika attēlotas vēsturiskas un mitoloģiskas tēmas, izmantojot skaidru liniju un simetrisku kompozīciju. Gleznās parasti bija mierīga atmosfēra un proporcionalitāte.

• Tēlniecības darbos parasti tika attēlotas klasiskas mitoloģiskas figūras vai slaveni vēsturiski tēli.

  
  

•Dominēja mašinizēta lielražošana. Pilsētas bija kļuvušas par rūpnieciskās ražošanas centriem.

•Industriālo strādnieku algai pieaugot, pieaug arī tirgus visu veidu patērētāju precēm un pakalpojumiem

•Lielā Franču revolūcija 1789. gadā veicināja nacionālās atbrīvošanās kustības un cīņu pret dzimtbūšanu.

• Cilvēki kļuva mantkārīgāki un bieži vien vadījās pēc materiālās izdevības, veidojot attiecības uz aprēķina pamata.

• Tika uzsvērta dvēseles skaidrība un dievbijība, iedvesmoties no viduslaiku kultūras vērtībām.

• Alfrēds Nobels (1833-1896) Zviedru ķīmiķis, izgudroja dinamītu.

• Semjuels Finlijs Brīzs Morze (1791-1872) Izgudroja Morzes kodu jeb signālu

• Līdz gadsimta vidum dominēja čuguns un dzelzs kalumi, savukārt gadsimta otrajā pusē par galveno materiālu kļuva tērauds, pateicoties modernizētām tēraudkausēšanas metodēm.

• Strauji pieauga dzelzceļu būvniecība, bet gadsimta beigās sākās karkasu augstceltņu celtniecība.

• Tika radītas jauna veida būves: tilti fabrikas, dzelzceļa stacijas, universālveikalus un citas industrijas vajadzībām pielāgotas ēkas.

• Būtiska loma bija metāla un dzelzsbetona izmantojumam, kas padarīja konstrukcijas izturīgākas un efektīvākas.

  
  

• Reālisms ir reakciija uz romantisma emocionalitāti, uzsverot dzīves precīzu un objektīvu attēlojumu. Reālisti īpaši pievērsās tipiskajam un ikdienas dzīves detalizētai vērošanai, atsakoties no idealizācijas. Francijā reālisms attīstījās gan glezniecībā, gan grafikā.

  
  

• Impresionisms radies 19. gadsimta 60. gados Francijā. Impresionisti noraidīja tradicionālo akadēmisko mākslu, pievēršoties dzīves daudzveidības un dabas noskaņu attēlojumam.

  
  

• Romantisms ir dominējošs idejiskais virziens, kas pievērsās vēstures tēmām, tautas daiļradei un ikdienas dzīves atspoguļojumam. Romantiķi iemīļoja dabas ainas un eksotiskas vietas, piemēram, Tālos Austrumus un Ziemeļāfriku.

  
  

• Arhitektūra- galvenie stili bija klasicisms, ampīrs un eklektisms (historicisms). Lieelajās pilsētās veica senāko kvartālu pārplānošanu, veidojot jaunas ielas un prospektus. Industrializācija radīja nepieciešamību pēc praktiskām būvēm – rūpnīcām, stacijām un tiltiem.

  
  

• Eksistenciālisms- uzsvēra indivīda brīvību un dzīves jēgas meklējumus.

• Freidisms- atklāja zemapziņas lomu un cilvēka psihes sarežģītību.

• Marksisms-analizēja šķiru cīņu un aicināja uz sociālo taisnīgumu.

  
  

Tehnoloģijas un zinātne:

• Čārlza Darvina sugu izcelšanās teorija.

• Alberta Einšteina relativitātes teorija.

• Tomasa Edisona elektriskā gaismas spuldze.

• Aleksandra Greiema Bela pirmais telefons

• Elektrifikācija un dzelzceļš, kas veicināja urbanizāciju un mobilitāti.

• Modernākas pasta sistēmas, kas veicināja starptautisko saziņu.

• Baznīcas autoritāte mazinās.

• Darvina evolūcijas teorija un straujš zinātnes progress grauj tradicionālo radīšanas uzskatu.

• Pēc kara un starptautiskiem konfliktiem, tiek apšaubīta Dieva esamība.

Modernisma mākslā un literatūrā sāka dominēt jauni virzieni:

• Fovisms.

• Kubisms.

• Ekspresionisms.

• Futūrisms.

• Abstrakcionisms.

• Dadaisms.

• Sireālisms.

• Avangardisma māksla.

• Performance

• Hepenings.

Jaunie virzieni, atteicās no tradicionāliem estētiskiem principiem. Mākslinieki meklēja jaunas izteiksmes formas, izmantojot abstrakciju, ģeometriju, simbolismu un subjektivitāti, lai attēlotu visu cilvēka pasaules pieredzi un tās emocijas.

• Spilgtu, tīru, nedalītu krāsu lietojums, neievērojot attēlojuma precizitāti.

• Galvenā nozīme emocionālās noskaņas radīšanā ir spilgtu, dekoratīvu krāsu attiecības.

• Vienkāršas gleznu kompozīcijas.

Ierosme- Pretkustība impresionistu krāsu sīkai analīzei.

Mākslinieki- Anrī Matiss, Andrē Derēns, Moriss Vlaminks.

• Atteikšanās no reālisma un vienotas telpas tēlojuma.

• Priekšmeti sadalīti ģeometriskās formās un objekti attēloti kā ģeometrisku elementu un līniju savienojums.

• Kolāžas radīšana.

• Pretstata impresionisma un postimpresionisma krāsainībai.

Ierosme- Relativitātes un citu zinātnes atklājumi, kuru ietekmē mākslinieki savus izpētes objektus sāk dalīt struktūrā.

Mākslinieki- Pablo Pikaso, Žoržš Braks, Romans Suta, Voldemārs Tone.

• Attēlots traģiskais, neglītais un emocionāli distantais.

• Sakāpinātas emocijas, izteiksme, kā arī izteikta formu deformācija.

• Galvenais ir subjektīvās emocijas nevis realitāte. Kontrasti- bailes un šausmas.

  
  

Ierosme- Eksestenciālisma filozofija, kā arī pēc Pirmā pasaules kara raksturīgs mākslinieku protests pret militārismu, karu un tā sekām.

Mākslinieki- Emīls Nolde, Alfreds Hičkoks, Jēkabs Kazaks, Jāzeps Grosvalds, kā arī apvienības "Zilais jātnieks" un "Tilts".

• Anarhistiskas idejas.

• Industrializācijas, dinamisma un kustības idealizācija un slavinājums.

• Pagātnes kultūras noliegums.

Ierosme- Industralizācija un mašīnbūve

Mākslinieki- Filipo Tommazo Marineti, Džakomo Balla, Umberto Bočoni, Karlo Karra.

• Bezpriekšmetiskums.

• Abstraktu elemetu (līniju, krāsu, laukumu) kombinējums.

• Neko neattēlo konkrētu, raksturīga formelementu mitoloģijs, kā arī krāsai un arhetipam ir simboliska nozīme.

Ierosme- Junga arhetipu teorija, zinātnes atklājumi, kā arī mūzikas mitoloģija.

Mākslinieki- Marks Rotko, Vasilijs Kandinskis, pīts Mondrians, Džeksons Polloks.

• Mākslas tēlainības un tradīciju noliegums.

• Bezjēdzīgas kompozīcijas

• Kolāžas, akcijas, bērnu zīmējumi.

• Process ir svarīgāks par rezultātu (visbiežāk spēle ar materiāliem).

Ierosme- protests pret Pirmā pasaules kara bezjēdzību, industriālo revolūciju un pilsonisko mākslu.

Mākslinieki- Marseks Dišāns, Hanss Arps, Fransiss Pikabija.

• Iracionalitāte, spontanitāte, nekontrolējamā cilvēka darbība, intuīcijas, instinktu atklāsme.

• Sapņu un realitātes sajaukums.

Ierosme-Freida psihoanalīze, A. Bergsona filozofija, kā arī protests pret industriālo revolūciju.

Mākslinieki- Renē Magrits, Salvadors Dalī, Makss Ernsts.

• Raksturojums- izceļas ar masu kultūras, komercijas un ikdienas dzīves simboliem, apvienojot augsto mākslu ar populāro kultūru. Šīs mākslas formas darbi bieži vien izmanto krāsainas un dinamiskas grafikas, lai radītu ironisku vai rotaļīgu skatījumu uz patērētāju sabiedrību.

• Ierosme- Masu kultūra, plašsaziņas līdzekļi

• Mākslinieki- Endijs Vorhols, Rojs Lihteņšteins.

Oparta māksla aizsākās 20.gs 60. gados.

• Raksturojums- koncentrēta uz optiskajiem ilūzijām un vizuālajiem efektiem, kas radīti, izmantojot ģeometriskas formas un krāsu kontrastus. Šī mākslas forma mudina skatītājus piedzīvot kustības un telpas ilūzijas, izraisot emocionālu un intelektuālu reakciju.

• Ierosme- Viktora Vazarelli izstrādātā tehnika, kas ļauj mākslas darbā integrēt kustību. Jauni materiāli- organiskais stikls, metāls, elektriskās lampiņasm, neoni, motori, u.c.

• Mākslinieki-Viktors Vazareli, Žans Pjērs Irvals, Žoels Steins.

Raksturojums:

• Iepriekš plānota darbība, kurā netiek iesaistīti skatītāji.

• Starpnozaru māksla, kurā var kombinēt skulptūras, gleznas, dejas utt.

Ierosme- popkultūŗas nostiprināšanās un patērētājsabiedrības ēras sākums.

Mākslinieki- Jozevs Boiss, R. Raušteinbergs, Miervaldis Polis, Gints Gabrāns.

• Visizplatītākais darbības mākslas virziens postmodernismā.

• Daļēji improvizēta mākslinieciskā akcija, skatuves mākslas darbs, kurā iesaista skatītājus, tāpēc iznākums nav prognozējams.

• Norit pilsētas ielās, laukumos, kur ir daudz ļaužu.

Ierosme- Vēlme noārdīt un saplūdināt robežas starp mākslu un dzīves realitāti.

Mākslinieki- Džons Keidžs, Dž. Polloks, Aigars Bikše.

• Gadu skaitļus pie katra mākslas veida ņēmu no mācību grāmatas. Viņi vairāk norāda aktīvākos gadus konkrētajam stilam.

• Bija ļoti interesanti veidot par šo konkrēto laiku, jo tas mūsdienās vēl arvien ir ļoti aktuāls.

• Paldies!