18.un 19. gadsimts bija pārmaiņu un attīstības periodi sabiedrības kultūrā. Šajos gadsimtos notika būtiski pārveidojumi dažādās kultūras jomās, tostarp literatūrā, mākslā, filozofijā, un zinātnēs. Šeit ir daži nozīmīgi faktori un tendences šajā periodā:

Literatūra un filozofija: Romantisms un klasisms bija divas nozīmīgas literatūras un filozofijas kustības, kas ietekmēja Eiropas un Amerikas kultūru. Romantisms akcentēja emocionālo izjūtu, dabas skaistumu un nacionālo identitāti, savukārt klasisms uzsvēra loģiku, harmoniju un antīko kultūru iedvesmu.

Māksla: Mākslā parādījās dažādi virzieni, tostarp romantisms, realizms un impresionisms. Realistu mākslinieki centās atveidot dzīvi tādā, kāda tā ir, bez romantizēšanas vai idealizācijas. Impresionisti, savukārt, koncentrējās uz mirkļa iespaidu un gaismas efektiem.

Zinātne un industriālā revolūcija: 18. un 19. gadsimts bija industriālās revolūcijas laiks, kas radīja dramatiskas izmaiņas sabiedrības struktūrā un dzīvesveidā. Zinātne un tehnoloģijas attīstījās strauji, veicinot medicīnas, fizikas, ķīmijas un citu nozaru progresu.

Reliģija un sabiedriskās vērtības: Reliģijas loma un ietekme sabiedrībā samazinājās, jo zinātne un racionālisms aizvien vairāk aizstāja ticību un tradicionālās reliģiskās pārliecības. Cilvēki sāka vairāk uzsvaru likt uz individuālo brīvību un pašizpausmi.

Revolūcijas un politiskās pārmaiņas: 18. un 19. gadsimts bija laiks, kurā notika daudzas revolūcijas un politiskās pārmaiņas, tostarp Amerikas Neatkarības karš, Francijas Revolūcija un dažādu Eiropas valstu revolūcijas. Šīs pārmaiņas ietekmēja gan politiku, gan kultūru.

2. Intelektuālie panākumi

   18. un 19. gadsimts bija laiks, kurā notika būtiski intelektuālie panākumi daudzās jomās, kuras ietekmēja sabiedrību, zinātni, un kultūru. Šeit ir daži no tiem:

   Uzglabāšanas revolūcija: 18. gadsimtā tika ieviestas svarīgas izmaiņas zinātnes un inženierzinātņu jomā, piemēram, ar industriālo revolūciju saistītie atklājumi, piemēram, tvaika dzinēji. Tādējādi tika radītas jaunas iespējas transporta, ražošanas un komunikāciju jomā.

   Apgaismības laikmets: 18. gadsimts bija apgaismības kustības laikmets, kurā tika uzsākta kritiska domāšana, filozofija un zinātne. Tas veicināja izpratni par cilvēka tiesībām, loģisko domāšanu un uzskatu par progresu.

   Zinātniskie atklājumi: Bija vērojami būtiski zinātniskie atklājumi un tehnoloģiskās inovācijas, piemēram, Galiļeja teleskopa izgudrošana, Ģēnija teorija, elektrības izpēte un attīstība, laika un telpas koncepti fizikā, ķīmijas atklājumi, kā arī medicīnas progresi.

   Literatūra un filozofija: Literatūras un filozofijas jomas piedzīvoja būtiskus pārmaiņu un inovāciju brāzmus, kas ietekmēja intelektuālo domāšanu. Rakstnieki kā Volterāns, Džons Lokks, Džons Sūts un citi pārstāvēja jaunas domas un idejas par valdības struktūru, cilvēka dabu un reliģiju.

   Izglītības reformas: Tika uzsāktas izglītības reformas, kas popularizēja izglītību un pieejamību plašākiem sabiedrības slāņiem. Tika dibinātas jaunas skolas un universitātes, un tika ieviestas jaunas mācību metodes.

3. Mākslas joma

   18. un 19. gadsimts bija ļoti interesanta perioda mākslā, kurā notika daudzi nozīmīgi kustību un stilu attīstības. Šajos gadsimtos māksla piedzīvoja daudzus izmaiņu un attīstību no baroka un rokoko līdz romantismam, realizmam, impresionismam, postimpresionismam un citiem stilu virzieniem.

   Baroks (aptuveni 17. līdz 18. gs. sākums) bija bagāts, dekoratīvs un emocionāls stils, kurā izmantoti spilgti kontrasti un dramatiskas kustības. Tādās mākslas darbos kā Rembranta gleznas var redzēt baroka stilu.

   Rokoko (aptuveni 18. gs. vidū) bija mākslas stils, kas raksturīgs ar izsmalcinātību, graciozitāti un delikātumu. Šajā periodā tika radīti daudzi glezniecības un skulptūras darbi, kas atspoguļoja šo stilu.

   Romantisms (aptuveni 18. gs. beigas un 19. gs. sākums) bija mākslas un literatūras kustība, kas uzsvēra emocionālo izpausmi, dabas skaistumu un indivīda izjūtas. Šajā periodā populāri bija ainavu glezniecības darbi, kuros attēlota nesalaužama dabas skaistums.

   Realisms (aptuveni 19. gs. sākums) bija mākslas stils, kas centās attēlot dzīvi tā, kā tā patiesībā ir, bez romantiskiem ideāliem vai stilizācijām. Realisti meklēja atspoguļot ikdienas dzīvi un cilvēku emocijas savos darbos.

   Impresionisms (19. gs. otrā puse) bija mākslas kustība, kas slavēja brīvību un individuālismu. Impresionistu gleznas bieži attēloja brīdi, momentu, un tās izceļas ar īpašu krāsu un gaismas izmantojumu.

   Postimpresionisms (aptuveni 19. gs. beigas) bija mākslas kustība, kas attīstījās pēc impresionisma un turpināja uzsvērt individuālismu, bet vienlaikus paplašināja izteiksmes veidus un eksperimentēja ar krāsu un formu.

https://www.britannica.com/place/ancient-Greece

https://www.history.com/topics/ancient-rome/ancient-rome

https://www.uzdevumi.lv/p/vesture/10-klase/viduslaiku-raksturojums-religiozitate-4477/re-db35720d-6981-4226-874f-324ae25271e7

https://www.worldhistory.org/Byzantine_Empire/

https://enciklopedija.lv/skirklis/6611-renesanse,-arhitekt%C5%ABr%C4%81

https://lv.wikipedia.org/wiki/Absol%C5%ABtisms

https://lv.wikipedia.org/wiki/Apgaism%C4%ABbas_laikmets

https://www.history.com/topics/19th-century

https://www.tate.org.uk/art/art-terms/m/modernism#:~:text=Modernism%20refers%20to%20a%20global,values%20of%20modern%20industrial%20life.

https://spoki.lv/izgudrojumi/Dizakie-19-gs-izgudrojumi/189887

https://www.uzdevumi.lv/p/vesture/12-klase/19-gs-socialpolitiskais-raksturojums-3894/re-5a662056-04e2-41c0-9461-20f2125ec5ba

https://smarthistory.org/reframing-art-history/empires-and-their-endings-in-18th-and-19th-century-europe/

https://www.alc.manchester.ac.uk/english/research/centres/eighteenth-nineteenth-century-studies/

https://www.berghahnbooks.com/browse/bydate/18th-19th-century-history/

19. gadsimta industrializācijas laikmetā sabiedrība piedzīvoja ievērojamas pārmaiņas. Lielas cilvēku masas pārcēlās no laukiem uz pilsētām, jo rūpniecība kļuva par galveno ekonomikas nozari. Sociālā struktūra mainījās — pieauga strādnieku šķiras nozīme, savukārt buržuāzija jeb vidusšķira kļuva par ekonomiski un politiski nozīmīgu grupu. Industrijas attīstība veicināja jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas mainīja cilvēku dzīvesveidu un darba organizāciju. Sabiedrība sāka vairāk pievērsties izglītībai un zinātnei, kas kļuva par modernizācijas virzītājspēku. Tajā pašā laikā industriālais laikmets izraisīja arī sociālās problēmas, piemēram, nevienlīdzību, vides piesārņojumu un darba apstākļu pasliktināšanos.

Intelektuālie sasniegumi

Industrializācijas laikmets ieviesa nozīmīgas inovācijas un idejas. Mašīnbūve un tvaika dzinēja izgudrojumi ļāva uzlabot transporta sistēmas, piemēram, dzelzceļu un kuģniecību. Elektrotehnikas attīstība veicināja elektrības izmantošanu ikdienas dzīvē, radot apgaismojuma un komunikācijas revolūciju (piemēram, telegrafu). Šajā periodā zinātnē izcēlās Čārlzs Darvins ar evolūcijas teoriju, kas mainīja cilvēku priekšstatus par bioloģisko attīstību. Ekonomikā un politikā tika izstrādātas jaunas idejas, piemēram, marksisms, kas izvirzīja kritiku kapitālismam un uzsvēra proletariāta nozīmi. Filozofijā attīstījās romantisma un vēlāk reālisma idejas, kas ietekmēja sabiedrības skatījumu uz cilvēku un dabu.

Mākslas jomas

Arhitektūra:

Industrializācijas laikmetā arhitektūrā parādījās jaunas konstrukciju metodes un materiāli, piemēram, dzelzs, tērauds un stikls. Tika celti tilti, rūpnīcas un lielveikali, kas raksturoja funkcionālismu un urbanizācijas pieaugumu. Tajā pašā laikā neogotikas un citu vēsturisko stilu ietekmē tika būvētas greznas ēkas, piemēram, baznīcas un sabiedriskās iestādes.

Tēlniecība:

19. gadsimta tēlniecība pārsvarā atspoguļoja klasiskās un romantisma idejas. Tēlnieki kā Auguste Rodēns sāka ieviest jaunas formas un emociju attēlošanu, pievēršoties cilvēka psiholoģijas un kustības atainojumam. Monumenti un sabiedriskās skulptūras kļuva par pilsētvides neatņemamu sastāvdaļu, simbolizējot industriālās sabiedrības spēku un sasniegumus.

Glezniecība/Grafika:

Mākslā parādījās jauni stili, piemēram, reālisms un impresionisms. Reālisti, kā Gistavs Kurbe, atainoja ikdienas dzīvi un darba cilvēku, savukārt impresionisti, kā Klods Monē, pievērsās gaismas un kustības attēlojumam. Grafika un karikatūras kļuva populāras laikrakstos, atspoguļojot sabiedrības un politikas norises.

Teātris:

Teātrī un literatūrā pieauga reālisms un naturālisms, kas fokusējās uz sociālajām problēmām un cilvēka rakstura izpēti. Norvēģu dramaturgs Henriks Ibsens un krievu autors Antons Čehovs kļuva par nozīmīgiem šī perioda pārstāvjiem. Paralēli attīstījās arī operas žanrs, kas guva popularitāti ar tādiem komponistiem kā Rihards Vāgners un Džuzepe Verdi.

Modernisms bija nozīmīgs kultūras virziens, kas radās kā reakcija uz industrializāciju, pilsētu attīstību un sabiedrības modernizāciju. Tas pārveidoja literatūru, mākslu, arhitektūru, filozofiju un citas kultūras jomas, meklējot jaunas formas, idejas un izteiksmes veidus.

Literatūra un filozofija:
Modernisma rakstnieki un domātāji centās attēlot sarežģīto un bieži vien fragmentēto cilvēka pieredzi. Tādi autori kā Džeimss Džoiss, Virdžīnija Vulfa un Frānsis Kafka rakstīja darbus ar sarežģītu stāstījumu un subjektīvu uztveri. Filozofijā dominēja eksistenciālisms un nihilisms (piemēram, Frīdrihs Nīče, Žans Pols Sartrs), kas atspoguļoja šaubas par tradicionālajām vērtībām, dievu, morāli un dzīves jēgu.

Māksla:
Modernisma mākslinieki atteicās no tradicionālajiem mākslas kanoniem. Attīstījās jauni stili, piemēram, kubisms (Pablo Pikaso), futūrisms, ekspresionisms, dadaisms un sirreālisms (Salvadors Dalī). Šie virzieni uzsvēra subjektīvo redzējumu, eksperimentēšanu un radošuma brīvību, bieži šokējot skatītājus ar savu novatorismu.

Zinātne un tehnoloģijas:
Modernisma laikmets sakrita ar milzīgu zinātnes attīstību – Alberta Einšteina relativitātes teorija, Freida psihoanalīze un kvantu fizika būtiski ietekmēja to, kā cilvēki uztvēra pasauli, cilvēku apziņu un realitāti. Tehnoloģiju attīstība (elektrība, automobiļi, lidmašīnas) pārveidoja ikdienas dzīvi un radīja gan cerības, gan bažas par nākotni.

Reliģija un sabiedriskās vērtības:
Modernisms bieži izaicināja tradicionālās reliģiskās un morālās normas. Reliģijas loma mazinājās, to aizstājot ar sekulāru humanismu, psiholoģiju un jauniem domāšanas veidiem. Tika uzsvērta indivīda brīvība, personiskā pieredze un subjektīvā realitāte.

Politika un sabiedrības pārmaiņas:
20. gadsimta sākumā pasaule piedzīvoja divus pasaules karus, revolūcijas un politiskus satricinājumus. Šie notikumi veicināja modernisma kritisko attieksmi pret autoritāti, varu un ideoloģijām. Arvien vairāk tika pieprasīta sociālā taisnīguma, dzimumu vienlīdzības un demokrātijas attīstība.

Intelektuālie panākumi

Modernisma laikmetā notika milzīgi sasniegumi intelektuālajā jomā:

• Psiholoģija un cilvēka apziņa: Zigmunds Freids un Karls Jungs ieviesa jaunus priekšstatus par cilvēka zemapziņu, sapņiem un personības struktūru.

• Estētiskā teorija un literatūras kritika: Tika radītas jaunas metodes mākslas un literatūras analīzei, piemēram, formalisms un struktūralisms.

• Izglītība un akadēmiskās disciplīnas: Attīstījās humānas zinātnes, piemēram, socioloģija, antropoloģija un lingvistika, kas veidoja mūsdienu sabiedrības izpratni.

Mākslas joma

Modernisms pārveidoja mākslu līdz nepazīšanai:

• Kubisms: Šajā stilā formas tika sadalītas ģeometriskos elementos (Pikaso, Žoržs Braks).

• Ekspresionisms: Mākslinieki izteica iekšējo emocionālo stāvokli ar spilgtām krāsām un deformētām formām (Egons Šīle, Edvards Munks).

• Futūrisms: Slavēja tehnoloģiju, ātrumu un moderno dzīves ritmu (Itālijas futūristi).

• Dadaisms un sirreālisms: Negaidītas formas, absurds un sapņu loģika bija šo kustību pamats. Dada bija pret mākslas tradīcijām, savukārt sirreālisms centās atklāt zemapziņas pasauli.

• Arhitektūra: Modernisma arhitektūrā dominēja funkcionalitāte, minimālisms un jauni materiāli (stikls, betons, tērauds). Slaveni arhitekti: Le Korbizjē, Franks Loids Raits.