Senā Grieķija:

*Demokrātija. Senajā Grieķijā visā valstī bija demokrātiska valsts iekārta - vara pieder tautai. Taču, balsot par lēmumu pieņamšanu varēja tikai vīriešu dzimtes pārstāvji, sievietēm un vergiem nebija balsošanas tiesību.

*Polisas. Polisu sistēma. Senajā Grieķijā valsts tika sadalīta pilsētvalstīs- polisās. Piemēram: Atēnas, Sparta. Katra polisa bija politiski un ekonomiski neatkarīga.

*Olimpiskās spēles. Senajā Grieķijā, tāpat kā mūsdienās, notika olimpiskās spēles. Koncepts līdzīgs mūsdienām - sportisti sacenšas dažādās disciplīnās. Taču, līdzīgi demokrātiskās sistēmas noteikumiem, sievietes nevarēja tajās piedalīties.

Secinājumi: Var secināt, ka Senās Grieķijas sabiedrība bija ļoti organizēta, ar saprotamiem likumiem un sistēmām, kā arī viņiem ļoti rūpa sava kultūra. Taču, visos svarīgajos procesos varēja piedalīties tikai vīrieši, kas pēc tautības ir "tīri" grieķi. Sievietes loma sabiedrībā vēl nebija attīstījusies.

Senā Roma:

*Republika un impērija. Senās Romas vēsture dalāma divās daļās - Republikas laiks un Impērijas laiks.

*Senāts/Imperators: Republikas laikā par visiem lēmumiem lēma Senāts, kas bija vairāku gudru vīriešu kopums. Līdzīgi kā Senajā Grieķijā, sievietes nevarēja piedalīties Senātā.

Impērijas laikā lēmumus pieņēma viens cilvēks - Imperators ar savu šauro komandas loku.

*Arhitektūra un tās skaistums. Senie romieši ļoti piedomāja pie viņu celtņu skaistuma. Piemēram: Romas kolizejs vai amfiteātri.

Secinājumi: Var secināt, ka republikas laikā romiešu sabiedrība bija vairāk saliedēta un sadarbojās kopā, tā kā bija Senāts, nevis tikai viens lēmumu pieņēmējs. Tā kā senātā bija vairāk cilvēku, tie varēja pieņemt labākus lēmumus, spriežot pēc tā, ka vairāki cilvēki var konkrētāk ieklausīties sabiedrībā un saprast to no vairākiem aspektiem. (nezinu, kā šo izskaidrot, ceru, ka sapratāt :) ). Taču impērijas laikā lēmumus pieņēma tikai imperators, un sabiedrība tika mazāk iesaistīta, tātad mazāk saliedēta. Tā pat kā Senajā Grieķijā, sievietes loma sabiedrībā vēl nav attīstījusies.

Intelektuālie sasniegumi

Senā Grieķija

*Filozofija un dabaszinātnes: Senie grieķi bija pirmie, kuri aktualizēja filozofiju ļoti padziļināti. Taless no Mīletas uzskatāms par vienu no pirmajiem filozofiem un zinātniekiem.

*Matemātika un ģeometrija: Matemātiķis Eiklīds izgudroja "Eiklīda ģeometriju (ģeometrijas pamatprincipi)," bet Pitagors izdomāja vienu no slavenākajām matemātikas teorēmām - Pitagora teorēmu (trijstūru malu attiecības). Abi sasniegumi kalpo par pamatiem mūsdienu matemātikā.

Senā Roma:

*Jurisprudence: Senā Roma spēcīgi ietekmēja mūsdienu galvenos juridiskos principus, un Romiešu tautas tiesības (Jurisprudence) ir pamats mūsdienu Eiropas tiesībām.

*Inženierija un arhitektūra: Romieši īpaši izcēlās inženierijas jomā, būvējot advancētus ceļus, akvaduktus un tiltus. Iziclākais Seno Romiešu inženieris: Vitruvijs.

Secinājumi: Var secināt, ka seno romiešu un grieķu atklājumi kalpo par nozīmīgu pamatu mūsdienu zinātnēm.

Mākslas jomas

Senā Grieķija:

*Skulptūras: Sengrieķu skulptūrās galvenokārt tika attēloti dievi, nozīmīgi cilvēki, leģendu varoņu. Skulptūras bija reālistiskas un ļoti detalizētas. Nozīmīgs skulptors: Mirons (Skulptūra "Diskobols".) Daudzi piemēri saglabājušies līdz pat mūsdienām.

*Arhitektūra: Sengrieķu arhitektūra bija detalizēta un ļoti gaiša, grandioza. Visspilgtākie ir tempļi, piemēram, Akropole. Daži arhitektūras piemēri saglabājušies pat līdz mūsdienām. Var secināt, ka celtnes bija celtas izturīgas, ja jau tās ir saglabājušās līdz mūsdienām.

Senā Roma:

Bez skulptūrām un arhitektūras, romiešiem bija attīstīta:

*Mūzika: Romiešiem mūzika bija svarīga ikdienas daļa, sākot no parastām tautasdziesmām, beidzot ar dažādiem ar mūziku saistītiem pasākumiem/festivāliem.

*Teātris: Teātri spēlēja visur Romā. Tas bija nozīmīgs kultūras attīstītājs, kā arī tautas gara uzturētājs. Persona - Terenss.

Eiropa:

*Feodālisms un iedalījums: Viduslaiki Eiropā izceļami ar feodālismu un sabiedrības iedalījumu augstmaņos, zemniekos un muižniekos.

*Baznīca un kristietība: Galvenais sabiedrības aspekts, kurš ietekmēja cilvēku agrāk neatkarīgo ikdienu, kā arī politku un uzskatus.

Bizantija:

*Romas impērijas kultūra un tradīcijas. Bizantijas impērija (4. līdz 15. gadsimts) dzīvoja pēc seno romiešu uzskatiem, bet arī ietekmējās no austrumu kultūrām.

*Hierarhija un baznīca. Sabiedrība bija hierarhiska, un tā laika Bizantijas imperatori tika uztverti kā baznīcu pārvaldnieki un galvenie varas pārstāvji.

Secinājumi: Abās kultūrās izteikti parādās relģija un kristietība. Sabiedrība ir pamatīgi noslāņojusies.

Intelektuālie sasniegumi

Eiropa:

*Rakstu māksla. Reliģiskais + zinātniskais. Galvenokārt tika rakstīti pārdomāti un izcili reliģiska satura darbi, kā arī zinātniski darbi. Galvenos rakstu darbus veikuši mūki klosteros, vai arī raksti tika rakstīti universitātēs. Nozīmīgākais darbs: Kellu grāmata.

Bizantija:

*Zinātne un filozofija + kristietība. Bizantieši ļoti sekoja antīkā laika paražām, taču jebkura zinātne bija cieši sastīta ar Dievu un ticību. Zinātnieks Dž. Filiponus veica daudzus atklājumus fizikā un teoloģijā.

Secinājumi: Jebkuru veidu intelektuālie sasniegumi bija ļoti cieši saistīti ar reliģiju un Dievu. Daudz teoloģisko atklājumu.

Mākslas jomas

Eiropa:

*Reliģiskā māksla. Viduslaiku Eiropā dominēja religiskā māksla, ko attēloja baznīcās un reliģiska satura grāmatās.

*Arhitektūra. Dominēja Romāniskā un gotiskā stila arhitektūra, mozaīkas, un altāru gleznas.

Bizantija:

*Mozaīkas. Daudzas reliģiska satura mozaīkas un mozaīku ikonas.

*Baznīcas - mākslas centri. Baznīcas bija galvenie mākslas centri, un tajās atradās sienu gleznas un daudzas mozaīkas.

Renesanse:

*Atdzimšana Eiropā. Renesanse Eiropā (apmēram 14. līdz 17. gadsimts) bija atdzimšanas laiks, kurā notika būtiskas pārmaiņas kultūrā, zinātnē un sabiedrībā.

*Antīkā māksla.

Sabiedrībā pieauga interese par antīko mākslu, filozofiju un zinātni nekā viduslaikos, jo renesansē meklēja jaunas idejas, un, pārskatot vecās, sabiedrība šīs idejas atkal aktualizēja.

*Humānisms - uz pašu cilvēku vērsts pasaules redzējums. Humānisms, cieši saistīts ar renesansi, idealizē cilvēka vēršanos uz sevi, nevis tikai reliģiju un kristietību. Sīkāk, humānisms bija intelektuāla kustība, kas akcentēja cilvēka potenciālu un seno, cēlo vērtību atgūšanu. Humānisti smēlās idejas no antīkās literatūras, iedziļinājās cilvēka izcilībā un cilvēka zināšanu paplašināšanā.

Secinājumi: Dieva loma sabiedrībā mazinās, pats cilvēks kļūst aktuālāks par dievu. Sabiedrībai rodas ļoti daudz jaunu ideju.

Intelektuālie sasniegumi:

Renesanse:

*Ļoti daudz sasniegumu: bija daudzi izcili intelektuālie sasniegumi, piemēram, humanitāro zinātņu attīstība, koordinātu matemātika, anatomijas un dabaszinātņu pētījumi. Slaveni itāļu tautības vīri, kā Leonardo da Vinči un Mihelandželo veica ievērojamas zinātniskas un mākslinieciskas inovācijas.

*Humānisms: Filozofiski raksti, esejas un dzeja, nozīmīgākie autori: Dante Aligjēri, Roterdamas Erasms.

Mākslas jomas:

Renesanse:

*Jauni stili un mākslas formas: Mākslā renesanse nesa jaunus stilus un formas piemēram, lineāro perspektīvu un anatomisko precizitāti. Mihelandželo, Leonardo da Vinči un Rafaels bija daži no slavenākajiem renanses māksliniekiem, kuri izceļas ar savu meistarību un radošumu. Piemēram, Leonardo da Vinči glezna "Mona Liza."

*Humānisms: Humānisma mākslinieku darbos vienmēr izceltas cilvēka individuālās iezīmes un personība, kā arī emocijas.

Cilvēks: pamatā aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē, taču sabiedrība ir ļoti hierarhiska, tās centrā ir monarhs, ap kuru risinās visa valsts darbība.

Sabiedrība: ir stipri noslāņojusies, un cilvēka dzīve bija ļoti atkarīga no viņa stāvokļa.

Valsts: pamata pārvaldes forma visur ir monarhija, kas pamatīgi autoritāri kontrolē valstis.

Reliģija: ļoti nozīmīga kā cilvēkiem, kā monarham. Vai nu katolisms, vai arī protestantisms.

Intelektuālie sasniegumi:

Galilejs: daudz novatorisma fizikā un astronomijā

Nikolajs Koperniks: pasaules uzskati par kosmosu,

heliocentriskās teritorijas

Renē Dekarts: Modernā filozofija + dažas zinātniskās metodes

Johaness Keplers: teorija par planētu kustību.

Pamatā atklājumi bija astronomijā, vai vēl kādās ekzaktajās zinātnēs.

Mākslas jomas:

Arhitektūra:

Baroka arhitektūra ir ļoti spilgts piemērs absolūtisma arhitektūrai. Vārds absolūtisms jau pats saka priekšā, ka arhitektūra ir kaut kas absolūts, pārspīlēts, maksimālistisks. Grandiozitāte un simetrija. Piemēram, Versaļas pils Francijā.

Tēlniecība:

Ļoti dinamiski un dramatiski izpausmes veidi. Bieži tiek attēloti monarhi (varas simboli), kādi reliģiski vai mitoloģiski sižeti. Piemēram, Bernīni skulptūra "Apollons un Dafne"

Glezniecība/grafika:

Glezniecības un grafikas tematika ir tāda pati kā tēlniecībai (reliģiski vai ap monarhu centrēti darbi). Ļoti bagātīgas krāsas un spilgtas emocijas. Piemēram, itāļu Karavadžio "Svētā Pāvila konversija". Grafikā dominēja iegravējumi un atslēdzēja tehnika, tematika tāda pati, kā gleznās. Piemēram, Rembranta van Reina grafiskais pašportrets.

Mākslas stili/virzieni:

Baroks - tā pamatvērtības un elementi paskaidroti pie piemēriem.

Karavānisms

Rokoko - galants un maksimālistisks.

Teātris:

Raksturojošākie būtu Moljēra darbi. Tie raksturo monarhijas ietekmi uz sabiedrību un satīru, kā arī kritiku. Moljērs pamatā rakstījis komēdijas, kas bieži izceļ monarha varu un sabiedrības morāles trūkumus, vienlaikus izklaidējot sabiedrību un aktualizējot tās problēmas.

Garīga kustība, kas uzskatīja cilvēka prātu par galveno jebkamā

Sabiedrības raksturojums:

Cilvēks: apgaismības laikmetu var raksturot kā tādu, kurā cilvēks sāka pievērst uzmanību pats sev, ne tik ļoti dievam un monarham. Cilvēki vairāk sāka pievērsties zinātnēm, filozofijai, pasaules izprašanai ar racionālām metodēm.

Sabiedrība: Sabiedrība apgaismības laikā kļuva stipri atvērtāka un ārpusejošāka idejām un zināšanām. Sabiedrībā sāka raisīties diskusijas par politiku, reliģiju un dažādām zinātnes nozarēm. Visi kļuva mazāk konservatīvi - meklēja jaunus dzīvošanas veidus, atklājumus un atkāpās no visām tradīcijām.

Valsts: Valstis sāka pieņemt racionalitātes principus un ieviest godīgumu cilvēku starpā. Valstīs aktualizējās pie varas esošo cilvēku mazāka ietekme, kā arī cilvēktiesības sāka parādīties. Filozofi un politķi aizstāvēja cilvēku brīvību un gribēja novērst valdības kontroli par viņiem.

Reliģija: Zaudēja savu aktualitāti, jo galvenā apgaismības ideja ir cilvēka kā indivīda saprašana, nevis kāda reliģiska simbola idealizācija. Bija arī domas par reliģijas brīvību.

Intelektuālie sasniegumi:

Izaks Ņūtons: Ņūtona gravitācijas likumi u.c., kas apkopoti viņa grāmatā "Principia Mathematica" radīja vienotu priekštatu par telpu un fizisko pasauli.

Roberts Huks: Grāmata "Micrographia" kurā aprakstījis ar mikroskopu saskatītos objektus, veicot lielus sasngiegumus bioloģijā.

Gotfrīds Leibnics: Izveidoja kalkula pamatprincipus matemātikas zinātnē.

Mākslas jomas:

Arhitektūra: Baroks turpinās + klasicisms. (vairāk paskairdots pie absolūtisma) Grandiozie un kontrastējošie izteiksmes līdzekļi. Piemērs - Karlo Maderno baznīca Sant'Ignazio Romā ir ļoti pārliecinošs šī stila pārstāvis.

Tēlniecība: Baroks turpinās + klasicisms. (vairāk paskairdots pie absolūtisma) Emocionālā intensitāte. Piemērs - Bernini "Svētās Terēzes ekstāze"

Gleznas un grafikas: Klasicismam gleznās raksturīga statiska figūra, sadalīta plānos. Sižeti ir vēsturiski vai mitoloģiski, kā arī ar biblisku tematiku. Iegravējumi un atslēdzēja tehnika turpina dominēt. Piemērs: Kalo "Les Grandes Misères de la Guerre" atspoguļo kara tematiku. Šis pierāda laicīgās tematikas atspoguļošanu darbos.

Mākslas virzieni:

Klasicisms - tieksme pēc ideāla, taču harmonija un saprātīgums.

Romantisms - emocionālie pārdzīvojumi, dabas varenības aptveršana. Pretreakcija apgaismības normām

Reālisms - īstenības atspoguļošana. Tēlu individualizācija (Pamatā Vācijā, Francijā, Spānijā, Portugālē)

Teātris: Zināmākais dramaturgs - Viljams Šekspīrs. Šekspīrs savos darbos pievērsās cilvēka iekšējām dilemmām un cilvēka vērtībai. Viņa zināmākie darbi: Hamlets, Karalis Līrs, Romeo un Džuljeta. Citāts no Hamleta: "Kāds meistardarbs ir cilvēks!" Daudz dziļu un traģisku tematu. Piemēram, Pjērs Kornēlijs vai arī Žans Racins. Racina zināmākais darbs: "Fedrs"

Cilvēks: Industriālās revolūcijas dēļ cilvēku dzīve kļuva dinamiskāka un urbanizētāka. Pieauga strādnieku skaits un sākās cīņas par darba tiesībām un sociālo vienlīdzību. Jaunie tehnoloģiju atklājumi un zinātnes sasniegumi mainīja cilvēku ikdienu.

Sabiedrība: Strauja pilsētu izaugsme un industrializācija. Radās sociālās un politiskās kustības, piemēram, sociālisms, marksisms, feminisms un nacionālisms. Sabiedrība bija pamatīgi slāņota, ar lielu starpību starp buržuāziju un strādniekiem.

Valsts: Lielvaras (Lielbritānija, Francija, Vācija) stiprināja savas pozīcijas, un impērijas paplašināja savas kolonijas. Latvijas teritorija šajā laikā bija daļa no Krievijas impērijas, kur notika rusifikācija, tomēr arī 19. gs. beigās radās nacionālās atmodas kustība.

Reliģija: – Rietumos pamatā bija kristietība (monoteisms), tomēr apgaismības sekas mazināja reliģijas ietekmi uz ikdienas dzīvi. Austrumeiropā un Krievijas impērijā saglabājās pravoslāvība, bet Eiropas intelektuālajās aprindās pieauga interese par zinātni un sekulārismu.

Intelektuālie sasniegumi

• Zinātnes jomas un atklājumi:

  • Fizika un ķīmija: Maikla Faradeja elektromagnētiskās indukcijas atklājumi, Dimitrija Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskā tabula.

  • Bioloģija: Čārlza Darvina grāmata ar evolūcijas teoriju ("Sugu izcelšanās").

  • Sociālās zinātnes: Karla Marksa darbi ("Kapitāls"), kas aizsāka marksisma kustību.

  • Inženierija un tehnoloģijas: Tvaika dzinēju uzlabojumi, dzelzceļa un rūpniecības attīstība, telegrāfs, fotogrāfijas izgudrošana (Luijs Dagērs).

• Mākslas saistība ar zinātni:

  Fotogrāfija kā jauna mākslas forma. Jaunie fizikas un optikas atklājumi ietekmēja impresionisma un postimpresionisma māksliniekus (gaismas un krāsu izpratne).

  
  

Mākslas jomas:

Mākslai raksturīgais

19. gadsimts piedzīvoja dažādu mākslas stilu un virzienu attīstību, kas atspoguļoja straujo sociālo, ekonomisko un tehnoloģiju pārmaiņu laikmetu. Māksla kļuva daudzveidīgāka, tajā tika izcelts cilvēka individuālisms, emocijas, sociālā kritika, kā arī dabas apbrīnošana.

    
    

Mākslas stili:

1. Klasicisms (18. gs. beigas – 19. gs. sākums): Pēc konkrētiem noteikumiem, simetriski, harmoniski darbi, kuru mērķis bija līdzināties Senās Romas un Grieķijas darbiem.

2. Romantisms (19. gs. sākums – vidus): Akcentēja emocijas, cilvēka individualitāti un dabas varenību.

3. Reālisms (19. gs. vidus): Visu atspoguļoja tā, kā reāli bija, bez idealizācijas, piemēram, strādnieku un zemnieku dzīvi.

4. Impresionisms (19. gs. 70.–80. gadi): Gaisma, atmosfēra un mirkļa iespaids.

   
   

Mākslas virzieni:

• Sociālais reālisms: Kritizēja sociālo nevienlīdzību un industrializācijas sekas.

• Tautiskais romantisms (īpaši Latvijā): Atspoguļoja nacionālās vērtības un folkloru (Eižens Laube, Jānis Rozentāls).

  
  

Mākslas jomas:

• Arhitektūra: Eklektika, neogotika, jūgendstils. Piemēram, Eiropā – Eifeļa tornis (1889). Latvijā – jūgendstila arhitektūra Rīgā.

• Glezniecība un grafika: Eiropā – Klods Monē, Edgars Degā, Ežens Delakruā. Latvijā – Vilhelms Purvītis, Jūlijs Feders.

• Tēlniecība: Augusts Rodēns (piem., "Domātājs").

• Teātris: 19. gadsimtā attīstījās romantiskais un reālistiskais teātris. Latvijā - nacionālās atmodas ietekmē veidojās pirmais latviešu teātris (Rainis, Aspazija).

  
  

Atpazīstamības simboli:

• Eifeļa tornis – tā laika modernās inženierijas simbols un 19. gadsimta industriālās arhitektūras paraugs.

• Vilhelma Purvīša ainavas – simbolizē Latvijas dabas romantiku un reālismu.

• Tvaika lokomotīve – industriālās revolūcijas simbols.

• Impresionistu gleznas – gaismas un momenta nozīmes apliecinājums.

1. Sabiedrības raksturojums:

   • Cilvēks: Industriālās revolūcijas laikā cilvēku dzīve kļuva dinamiskāka un urbanizētāka. Masveida pārcelšanās uz pilsētām, strādnieku šķiras pieaugums, darba tiesību un sociālās vienlīdzības kustības.

   • Sabiedrība: Strauja pilsētu izaugsme un industrializācija. Nacionālisms, sociālisms, marksisms un feminisms kļuva par galvenajām sociālajām kustībām. Pastāvēja liela starpība starp buržuāziju un strādniekiem.

   • Valsts: Lielvaras (Lielbritānija, Francija, Vācija) stiprināja pozīcijas, impērijas paplašināja kolonijas. Pēc Pirmā pasaules kara radās jaunas valstis, piemēram, Latvija, Polija, Somija. Radās autoritāri režīmi (fašisms, komunisms).

   • Reliģija: Reliģijas ietekme mazinājās, pieauga sekularizācija. Rietumu sabiedrība kļuva laicīgāka, savukārt Austrumeiropā saglabājās pravoslāvība. Pieauga interese par zinātni un alternatīviem garīguma ceļiem.

2. Intelektuālie sasniegumi:

   • Zinātne: Albertam Einšteinam – relativitātes teorija (1905). Makss Planks – kvantu fizikas pamatprincipi. Aleksandrs Flemings – penicilīns (1928).

   • Filozofija: Frīdrihs Nīče – "Dievs ir miris", pārvērtēšanas nepieciešamība. Zigmunda Freida psihoanalīze – zemapziņas loma cilvēka uzvedībā.

   • Tehnoloģijas: Jauni izgudrojumi – automašīnas, lidmašīnas, telefons, radio. Tehnoloģiskais progress pārveidoja cilvēku ikdienu un sabiedrību.

3. Mākslas virzieni:

   • Fovisms: Spilgti, nedabiski krāsu toņi, triepieni, atbrīvošana no reālās pasaules attēlojuma. Anrī Matiss, Andrē Derēns.

   • Ekspresionisms: Subjektīvas izjūtas, deformētas formas un krāsas, koncentrēšanās uz emocionālajiem pārdzīvojumiem. Edvards Munks, Ernsts Ludvigs Kīrners, Vasislijs Kandinskis.

   • Kubisms: Attēlu sintēze, ģeometrisko formu izmantošana. Pablo Pikaso, Žoržs Braks.

   • Futūrisms: Ātruma, dinamikas un tehnoloģiju slavēšana. Umberto Bočoni, Džakomo Ballja, Filipo Tomazo Marineti.

   • Dadaisms: "Anti-māksla", absurds un protesta kustība pret kara un sabiedrības vērtībām. Marsels Dišāns, Hugo Balls, Tristans Carā.

   • Sirreālisms: Sapņu un bezapziņas tēlu attēlojums. Salvadors Dalī, Renē Magrits, Maks Ernsts.

   • Abstrakcionisms: Pilnīga atteikšanās no reālisma un atpazīstamiem motīviem, koncentrēšanās uz formu un krāsu. Vasīlijs Kandinskis, Kazimirs Malevičs, Pīts Mondriāns.

4. Mākslas jomas:

   • Glezniecība: Jauni mākslas virzieni un eksperimentēšana ar formām un krāsām. Fovisms, ekspresionisms, kubisms, sirreālisms.

   • Tēlniecība: Kubisms un abstraktā tēlniecība. Konstatīns Brankuzi, Aleksandrs Archipenko, Umberto Bočoni.

   • Arhitektūra: Funkcionālisms un modernisms. Bauhaus skola, Le Corbusier arhitektūra. Pīts Mondriāns – neoplasticisms.

   • Literatūra: Jauni stili un eksperimentēšana ar formām. Džeimss Džoiss, Francs Kafkas, Viljams Folkners. Apziņas plūsmas un eksistenciālisma tematikas.

   • Teātris: Avangarda pieejas, protesti pret reālisma teātri. Bertolts Brehts – episkā teātra teorija. Dadaisms un sirreālisms teātrī.

5. Atpazīstamības simboli:

   • Fovisms: Anrī Matiss "Dzīves prieks" (1905–06) – koši krāsu laukumi un dzīvotspējīga atmosfēra.

   • Ekspresionisms: Edvards Munks "Kliedziens" (1893) – eksistenciālas bailes un deformētas figūras.

   • Kubisms: Pablo Pikaso "Avinjonas jaunavas" (1907) – kubisma aizsākums, ģeometrizētas sievietes figūras.

   • Futūrisms: Umberto Bočoni "Telpas viengabalainības unikālās formas" (1913) – kustības un ātruma estētika.

   • Dadaisms: Marsela Dišāna "Strūklaka" (1917) – protests pret mākslas robežām, gatavobjekts kā mākslas darbs.

   • Sirreālisms: Salvadora Dalī "Atmiņas neatlaidība" (1931) – laika deformācija un sapņa realitāte.

   • Abstraktā māksla: Kazimira Maleviča "Melnais kvadrāts" (1915) – pilnīga abstrakcija, jauna mākslas valoda.