• Mozaīka
• Glezniecība

•  Reliģijai bija liela nozīme sabiedrībā un arī valdnieki bija parasti cieši saistīti ar valsts reliģiju.
• Lauksamniecība bija galvenais nodarbinātības veids, cilvēki, kas dzīvoja lauku teritorijās strādāja kā zemnieki vai darba ņēmēji
•  Vara galvenokārt bija autoritāra ar mazu opozčiju monarha varai
• Stingra sociālā hierhija, kurā monarhs bija tās augšgalā un tauta pašā apakšā zem kāra un garīdzniecības.

• Augstākās klases (muižnieki)- Grandiozs dzīvesveids ar izglītību, veselības aprūpi un  dzīvoja pilīs un lielās muižās
• Zemākās klases (zemnieki un darba ļaudis)- Dzīvoja nabadzībā ar sliktu izglītību dzīves bija pakļautas monarhiem 
• Reliģija- monarhi bija uzskatīti kā dievišķi, kam bija liela loma cilvēku atbalstīšanā 

• Politeisms- Hinduisms, tika praktizēta Indijā un citās Dienvidaustrumu Āzijas daļās. 
• Monoteisms:

• Izgaismošana- Džons Loks,  Volters un Žans-Žaks Ruso aizstāvēja saprāta, individuālās brīvības un sociālā līguma nozīmi.
• Literatūra- ievērjomākie mākslinieki bija Viljams Šekspīrs, Migel de Servantes un Džons Miltons
• Mūzika-  ievērojamākie mākslinieki bija Antonio Vivaldi un Jāns Sebastians Bāhs

• Rokoko-Izaudzis no baroka, rokoko (ap 1730-1780) vienlaikus bija tā pretmets. Baroka arhitektūrā dominē klasiskā ordera sistēma, bet rokoko stilu raksturo centieni izvairīties no skaidras tektoniskās uzbūves. Rokoko mākslā nemīl skaidrību un vienkāršību, ikkatru taisnu līniju tajā tiecas saliekt un savērpt, pārklāt ar ornamentu. To raksturoja Pasteļ krāsas un nesimetriskas formas                                                                                         Tēlniecība- Rokoko tēlniecība izceļas ar tās sarežģītajiem un elegantiem dizainiem, kas ir izgatavoti no materiāliem, piemēram, marmora, bronzas un citiem metāliem.
  Piemēri: "Kupīds" no Jean-Antoine Houdon; "Rokoko Kāzas" no Antonio Canova.

• Baroks- mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600. gadu un dominēja līdz 18.gs. Baroka mākslai raksturīgas krāšņas krāsas, liektas līnijas un formas, gleznainums, dažādi gaismas efekti, spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts, dramatisms. 

• Klacisms(18. gadsimta beigās)- reakcija Rococo un Baroka pārspīlējumiem. Neoklasicisms guva iedvesmu no klasiskās grieķu un romiešu mākslas, un to raksturoja vienkāršība, skaidrība un racionalitāte. Neoklasicisms bieži tika izmantots, lai izpaustu Apgaismības vērtības, kas uzsvēra sapratni, zinātni un individuālo brīvību.

• Saprāts un loģika valdīja: Cilvēki noraida mītu un dogmu, un vietā tā sāka piemērot zinātniskās metodes visās zināšanu jomās.
• Progress: Cilvēki bija optimistiski attiecībā uz nākotni un uzskatīja, ka cilvēce ir spējīga nepārtraukti attīstīties uz labākas pasaules virzieniem.
•  Individuālā brīvība un tiesības: Cilvēki aizstāvēja individuālās brīvības ideju, argumentējot, ka cilvēkiem vajadzētu būt brīviem domāt un rīkoties pēc saviem ieskatiem, ja vien viņi nekaitē citiem.
• Autoritātes un tradīciju izpēte: Cilvēki izaicināja tradicionālās autoritātes formas, ieskaitot baznīcas un monarhijas varu.

• Politeisms (Hinduisms)- politeisms nebija būtisks viedoklis apgaismības laikmeta laikā, bet gan agrāko kultūras un reliģiskās tradīcijas relikts.
• Monoteisms (kristietība, judaisms, islāms,utt.)- bija svarīgs viedoklis apgaismības laikmeta laikā, atspoguļojot perioda raksturīgo uzmanību pret saprātu, novērošanu un dabisko reliģiju, kas uzsvēra viena Dieva esamību.

Romantisma virziena pārstāvji akcentēja emocionalitāti, kaislības, pārdzīvojumus, personības cīņu pret pastāvošajiem tikumiem, pret apkārtējo, naidīgo vidi.

Viena no galvenajām tēmām - varoņa dzīve un cīņa cēla mērķa labā.

Romantisma reliģijas pazīmes:

1. Emocijas un Garīgums- romantisms uzsvēra indivīda dziļās emocijas, tostarp arī reliģiskās emocijas un garīgumu.

   2. Dievības Dabā- daba tika uzlūkota kā dievības izpausme, romantiskajā mākslā bieži sastopamas ainavas, kur dabas elementi tiek uzskatīti par garīgiem vai dievišķiem.Daudzi romantiķi meklēja reliģisko pieredzi un dievišķo ne tikai loģikā, bet arī emocijās un intuīcijā.

      Kritika pret Institucionālo Reliģiju:

      Daži romantiķi izteica kritiku pret iestādēm un institūcijām, piemēram, oficiālo reliģisko struktūru.

Literārās Inovācijas

Fantastika un Gotika- Romantismā parādījās jauni literārie žanri, piemēram, gotiskais romāns, kurā dominēja mistika, šausmas un fantastika.

Tehnoloģiskās Izmaiņas Rūpniecībā- lai gan lielākā daļa tehnoloģiskās revolūcijas notika nākamajos vēstures posmos, romantisma laikā jau bija sākušās rūpnieciskās izmaiņas un pirmie ieguldījumi dzelzceļa un citu industriālo inovāciju jomā.

1. Personas:

   1. Johans Volfgangs fon Gēte (Johann Wolfgang von Goethe): (Vācu rakstnieks, filozofs un valstsvīrs, viņa darbs "Faust" un dzejoļu krājums "Dievu dārgie un bēdīgie" (Die Leiden des jungen Werthers) ietekmēja romantisma literatūru.

   2. Viktors Hūgo (Victor Hugo)-Franču rakstnieks un dzejnieks, slavens ar darbiem kā "Cilvēka elpa" (Les Misérables) un "Zābaki" (Les Contemplations).

2. Mērija Šelija (Mary Shelley)-Angļu rakstniece, slavena ar grāmatu "Frankenšteins", kas uzskatāma par vienu no pirmajiem gotiskajiem romāniem.

3. Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven)-Vācu komponists, kurš strādāja gan klasiskā, gan romantisma periodā. Viņa mūzika bija saistīta ar nacionālo identitāti un emocionālām izpausmēm.

Ievērojamākie mākslas stili:

• Romantisms

• Gotiskais revivāls

• Ekpresionisma priekšteči

Personas

Literatūra:

1. Honorsē de Balzaks (Honoré de Balzac):

2. Gustavs Flober (Gustave Flaubert):

3. Fjodors Dostojevskis (Fyodor Dostoevsky):

4. Leopolds Tolstojs (Leo Tolstoy):

Māksla:

1. Gistavs Kurbe (Gustave Courbet)

2. Honorē Daumjē (Honoré Daumier)

Attieksme pret reliģiju bija daudzveidīga un atkarīga no konkrētās kultūras, valsts un autoru individuālās pārliecības. Lai gan šajā periodā reliģiskas vērtības joprojām bija ievērojamas daudzu cilvēku dzīvē un sabiedrībā kopumā, reālisma ietvaros notika arī kritiska izpratne par reliģiju un tās lomu sabiedrībā.

1. Inovācijas

   • Reālisti cenšas attēlot ikdienas dzīvi un cilvēkus tādus, kādi viņi ir reālajā dzīvē. Viņi izvairījās no idealizācijas vai romantizēšanas un centās radīt objektīvus attēlus.

   • Reālisti bieži pievērsās sabiedriskajiem un sociālajiem jautājumiem, kritizējot nevienlīdzību, netaisnīgumu un citus aspektus sabiedrības dzīvē.

   • Daži reālisti eksperimentēja ar jaunām glezniecības tehnikām un stilu. Piemēram, Gustave Courbet lietoja sabiedrības portretēšanai un ainavu attēlošanai inovatīvas tehnikas.

   • Reālisti parasti koncentrējās uz cilvēkiem no dažādām sabiedrības klasēm un viņu ikdienas darbībām, neatkarīgi no tā, vai tas bija lauku dzīve, rūpniecība vai pilsētas

Sabiedrībā notika būtiskas pārmaiņas industriālās revolūcijas, sociālās kustības un politiskās revolūcijas kontekstā.

Reālisma mākslas mērķis bija atspoguļot šīs sabiedrības realitāti, kritizēt tās trūkumus un izcelt sociālās nevienlīdzības aspektus.

Impresionisti bieži lietoja īsus, ātri uzklātus triecienus, lai radītu iespaidu par ainavu vai tēlu. Viņi centās fiksēt mirkļus un attēlot gaismas un krāsu efektus, nevis detalizētu precizitāti.

Viens no galvenajiem iespaidiem bija saistīts ar brīvās dabas gaisma, ko impresionisti attēloja, izmantojot atvērtus ainavas un daudz dabisku apgaismojumu.

Impresionisms bija svarīgs posms mākslas vēsturē, un tas ietekmēja turpmākas mākslas kustības, piemēram, postimpresionismu, modernismu un citus eksperimentālos izpausmes veidus.

Personas:

Claude Monet (1840–1926)- Claude Monet ir iespējams viszināmākais impresionists.

Pierre-Auguste Renoir (1841–1919)- Viņa gleznas bieži ietver cilvēkus, it īpaši sabiedriskās vietās, un viņš slavēja dzīves prieku un skaistumu.

Édouard Manet (1832–1883)- Manet bieži tiek uzskatīts par impresionisma priekšteci, lai gan viņa darbi var būt gan impresionistiski, gan citādāki.

Inovācijas:

Krāsu izmantošanas revolūcija:

• Impresionisti izmantoja spilgtas, dzīvotspējīgas krāsas, pārkāpjot tradicionālos normas par tam, kāda krāsa ir attiecīgi "pareiza" vai "nepareiza."

  Apgaismojuma un ēnas izpēte:

  • Impresionisti detalizēti pētīja gaismas ietekmi uz objektiem un ainavu, izcelti dažādi apgaismojuma un ēnas efekti.

    Jauna glezniecības tehnika:

    • Impresionisti ieviesa jaunu, ātru glezniecības tehniku.

Mākslas stili:

1. Fovisms- Spilgtu tīru nedalītu krāsu lietojums, neievērojot attēlojuma precizitāti. Tā bija pretkustība impresionistu krāsu sīkajai analīzei.

   Daži no mākslas stila pārstāsvjiem ir Anri Matiss, Andrē Derēns un Moriss Vlaminks

2. Kubisms- atteikšanās no vizuālās realitātes. Priekšmeti sadalīti ģeometriskās formās, objekti attēloti kā ģeometrisku elementu un līniju savienojums. Relativitātes un kvantu teorijas rašanās bija ierosme šim stilam.

   Daži stila pārstāvji ir Pablo Pikaso, Žoržs Braks un Romans Suta.

3. Ekspresionisms- Svarīgs ir pārdzīvojums, attēlots traģiskais, neglītais un emocionāli atkailinātais, galvenās ir subjektīvās emocijas nevis realitāte. Ierosme bija eksistenciālisma filozofija, bet vēlāk mākslinieku protests pret militārismu un kara sekām.

   Stila pārstāvji ir Emīls Nolde, Vasilijs Kandinskis, Alfreds Hičkoks un apvienība "Zilais jātnieks"

4. Futūrisms- Anarhitiskas idejas, Industrializācijas, pilsētas un kultūras idealizācijas. Dinamisma, ātruma un kust;ibas salevējums. Pagātnes kultūras pagātnes noliegums. Ierosme bija industrializācija un mašīnu rašanās.

   Daži no pārstāvjiem bija Džokommo Balla, Umberto Bočoni, Karlo Karra.

5. Abstrakcionisms- Bezpriekšmetiskums- priekšmetu formu zudums, abstraktu elementu- līniju krāsu laukumu- kombinējums. Mākslā vairs neattēlo neko konkrētu. Tika iedvesmots no Junga arheatipu teorijas relativitātes teorijas, relativitātes teorijas atklājumiem, kā arī mūzikas mitoloģija.

   Daži no pārstāvjiem bija Marks Rotko, Vasilijs Kandinskis, Pīts Mondrians un Džeksons Polloks

6. Dadaisms- Mākslas tēlainības un tradīciju noliegums. Bezjēdzīgas kompozīcijas. Process svarīgāks par rezultātu. Spēle ar materiāliem. Ierosme bija protests pret pirmā pasaules kara bezjēdzību, industriālo mākslu un pilsonisko mākslu.

   Pārstāvji bija Marsels Dišāns, Hanss Arps, Francis Pikabija.

7. Sirreālisms- Iracionālisms, spontanitāte nekontrolējama cilvēka darbības daļa. Neapzinātā intuīcijas, jūtu izklāsme. Galvenie ir zemapziņas impulsi, fantastisku asociāciju savienojums. Stils bija protests pret industriālo revolūciju. Z. Freida psihoanalīze un A. Bersona filozofija iesapaidoja.

   
   

   
   

   
   

• Ēkas pārsegumam jābūt līmeniskam, lai to varētu pārvērst par dārzu;

• Nenoslogotās ārsienas ir jāaizpilda ar nepārtrauktām horizontālām logu rindām;

• Fasādei ir jābūt veidotai brīvi, jo tās stabilitāti nodrošina karkasa konstrukcijas;

• Iekštelpu sienas ir jāatbrīvo no nesošajām funkcijām, lai nodrošinātu brīvu plānojumu;

• Celtnes stāv uz brīvi stāvošiem betona balstiem, kas kopā ar karkasu spēj izturēt visu celtnes slodzi.

  Ievērojamākie arhitekti:

• M. Ģelzis - ievērojams latviešu arhitekts, īpaši atzīts kā padomju modernisma arhitektūras pārstāvis Latvijā. Viņa darbi ietver Dzintaru vasaras koncertzāli, kas ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Viņš ir arī piedalījies vairāku dzīvojamo ēku un citu būvju projektēšanā, tostarp Latvijas Nacionālās bibliotēkas Gaismas pils un Latvijas Republikas vēstniecības Briselē izveidē.

• M. Staņa - latviešu modernisma arhitekte, dizainere un skolotāja. Viņas pazīstamākais darbs ir Dailes teātra ēka, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Marta Staņa uzvarēja 1959. gada Dailes teātra projektu konkursā un strādāja pie šīs ēkas līdz mūža beigām, nepieredzot tās pabeigšanu. Dailes teātra ēka ir unikāls internacionālā funkcionālisma arhitektūras piemērs, izceļoties gan ar ārējo veidolu, gan interjeru.

• R. Noitra (austriešu/amerikāņu arhitekts) - izcils un ietekmīgs modernisma arhitekts. Viņa pazīstamākie projekti ir: "Lovell House", Losandželosa, Kalifornija; "VDL Research House", Losandželosa, Kalifornija; un "Tremaine House", Santa Barbara, Kalifornija.

• R. Šindlers - amerikāņu arhitekts, kura nozīmīgākie darbi tika uzcelti Losandželosā vai tās tuvumā 20. gadsimta sākumā un vidū. Viņš ir pazīstams ar savu inovatīvo pieeju modernisma arhitektūrai un devumu mūsdienu arhitektūras attīstībā. Lai gan viņa darbi nebija plaši atzīti savā laikā, Šindlers tagad tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem modernisma arhitektiem. Viņš piedalījās vairāku dzīvojamo ēku projektēšanā, un viņa darbi izceļas ar funkcionālo pieeju, inovatīvu materiālu izmantošanu un atvērto plānojumu. Viens no pazīstamākajiem darbiem ir "Lovell Health House", Losandželosa.