Mīnojiešu kultūra Krētā (2. gt. – 15. gs. vidus p.m.ē.)
Homēra laikmets jeb „tumšie gadsimti” (11. gs. – 9. gs. p.m.ē.)
 Arhaiskais laikmets ( 8. – 6. gs. p.m.ē.)

 Klasiskais laikmets (5. gs. – 4. gs. 30. gadi p.m.ē.)

 Hellēnisma laikmets (4. gs. 30. gadi – 1. gs. 30. gadi p.m.ē.)

Dzejas un teātra pirmssākumi.
Attīstība matemātikā.
Radās rakstība, kuru varēja ātri apgūt.
Antroprocentrisma ideja par to, ka cilvēks ir galvenais.
Doriskais, Joniskais un Korintiskais ordenis.
Ideja par demokrātiju. 

• Cilvēks: Cilvēks tiek uztverts kā pakļauts varai, dieva gribas noteikts. Sabiedrībā dominē šķiru nevienlīdzība. Individuālās brīvības ir ierobežotas.

  
  

• Sabiedrība: Feodāla struktūra, kurā pastāv stingra hierarhija – karalis, aristokrātija, garīdzniecība, zemnieki. Zemākie slāņi bez balsstiesībām un ar lielu nodokļu slogu.

  
  

• Valsts: Centrālizēta vara. Valsti vada absolūtais monarhs ar gandrīz neierobežotu varu, piemēram, Luijs XIV Francijā. Tiek veidotas stipras pastāvīgas armijas, attīstās birokrātija.

  
  

• Reliģija: Kristietība joprojām ļoti nozīmīga – katolicisms, protestantisms (reformētās baznīcas). Monoteisms. Baznīca nereti sadarbojas ar valsts varu (piemēram, Francijā – galma kapelāni, Vatikāna ietekme). Tomēr sāk parādīties sekulārisma aizmetņi un apgaismības idejas.

• Arhitektūra: Baroks (greznība, monumentalitāte), vēlāk rokoko (vieglums, rotaļīgums). Piemēri: Versaļa, Pēterhofa, Šēnbrunna.

• 
  Tēlniecība: Dinamiskas, izteiksmīgas skulptūras ar mitoloģiskām un alegoriskām tēmām.

• 
  Glezniecība/Grafika: Realisms, dramatika, propagandas funkcija. Autori: Rubenss, Rembrants, Karavadžo.

• 
  Teātris un mūzika: Attīstās opera un galma teātris. Baroka mūzika – Bahs, Hendeļs. Teātrī – traģēdijas un komēdijas, Moljērs.

• Zinātnes jomas:

  Attīstās dabaszinātnes – fizika, ķīmija, bioloģija, astronomija. Zinātnes balstās uz eksperimentiem un novērojumiem. (Piem.: Galilejs, Ņūtons, Linnejs).

  
  

• Filozofija un sabiedrība:

  Filozofi (Voltērs, Didero, Ruso, Monteskjē) izvirzīja idejas par cilvēktiesībām, brīvību, saprātu, sabiedrības līgumu un demokrātiju.

saprātīga būtne, svarīga izglītība, cilvēktiesības, sociālās iespējas.

Sabiedrība:

urbanizācija, buržuāzija un proletariāts, pieaug vidusšķira, nacionālās idejas.

Valsts:

19. gadsimtā nostiprinās nacionālās valstis. Izplatās liberālisma, demokrātijas un nacionālisma idejas. Daļā Eiropas pastāv konstitucionālās monarhijas (piemēram, Lielbritānija), bet citur saglabājas absolūtisms. Pieaug parlamentu nozīme.

Reliģija:

kristietība dominē, bet pieaug sekularizācija, kritika pret baznīcu.

Strauji attīstās dabaszinātnes un tehnoloģijas.

Darvins – evolūcijas teorija.

Mendeljejevs – ķīmisko elementu periodiskā tabula.

Pastērs – mikrobioloģija, vakcīnas.

Maksvels – elektromagnētisma teorija.

Filozofija un sabiedrība:
sociālisms, liberālisms, nacionālisms.

Izgudrojumi:
Dzelzceļš, tvaika mašīna, telegrāfs, fotogrāfija, elektrības izmantošana. Šie atklājumi mainīja ikdienas dzīvi un ietekmēja arī mākslu.

Jaunie materiāli – dzelzs, tērauds, stikls (piemērs: Kristāla pils Londonā). Populārs bija eklektisms (vēsturisko stilu apvienojumi: neogotika, neorenesanse, neobaroks).

Tēlniecība:

Reālisms – atveidoja dabisku cilvēka figūru, bieži atainoja sabiedrības varoņus un vēsturiskas ainas.

Teātris: Ibsena sociālās drāmas.

Mūzika: romantisms (Šopēns, Verdi, Vāgners).

Cilvēks – sarežģīta, iekšēji pretrunīga būtne.

Uzsvars uz subjektīvo pieredzi un emocijām.

Jūtama atsvešinātība strauji mainīgajā pasaulē.

Sabiedrība:

Industrializācija, urbanizācija, tehnoloģiju bums.

Tradīciju sabrukums, neskaidrība un haoss.

Kritiska attieksme pret sabiedrības normām.

Valsts:

Revolūciju, karu un režīmu maiņu ietekme.

Skepticisms pret varu un autoritātēm.

Māksla bieži kļūst par protestu.

Reliģija:

Sekulārisms pieaug, reliģijas loma samazinās.

Izplatās eksistenciālisms un jēgas meklējumi.

Kritiska attieksme pret dogmām.

• Straujš progress zinātnē un medicīnā.

  
  

• Relativitāte, psihoanalīze, kvantu fizika.

  
  

• Jaunas tehnoloģijas maina domāšanu (kino, auto, telefons).

  
  

Filozofija un sabiedrība:

Eksistenciālisms un subjektivitāte.

Neticība vienai objektīvai patiesībai.

Indivīda brīvības un iekšējo konfliktu izcelšana.

Izgudrojumi:

• Automobiļi – Karls Bencs

• Lidmašīna – Raita brāļi

• Radio – Guglielmo Markoni

• Kino – Brāļi Limjēri

• Telefons (pilnveide) – Aleksandrs Bells

• Rentgenstari – Vilhelms Rēntgens

• Dīzeļdzinējs – Rūdolfs Dīzels

• Funkcionalisms, minimālisms.

• Stikls, tērauds, betons.

• Vienkāršība un praktiskums.

Glezniecība:

• Abstrakcija, ekspresionisms, kubisms.

• Emociju un ideju izcelšana.

• Pikaso, Kandinskis, Mondriāns.

Tēlniecība:

• Jauni materiāli un formas.

• Abstraktas, dinamiskas kompozīcijas.

Teātris:

• Absurda drāma (Bekets).

• Minimāla scenogrāfija, eksistenciālas tēmas.

• Vientulības un bezjēdzības izjūta.

Mūzika:

• Eksperimenti ar skaņu un ritmu.

• Atonalitāte, jaunas formas.

• Stravinskis, Šēnbergs, Debisī.