• samazinājās iedzīvotāju skaits;
• seno pilsētu urbanizētāš pasaules sabrukums;
• starptautisko tirdzniecību aizvietoja vietējie tirgi un naturālā saimniecība;
• Lielās pilsētas cieta no romiešu pilsoņu kariem un barbaru iebrukumiem;
• Romas iedzīvotāju skaits samazinājās no 800 000 līdz 30 000;
• Lielie laukumi tika aizbūvēti ar mazākām celtnēm;
• Cilvēki sāka iekopt dārzus un ganīt lopus;
• Kari un līdzekļu trūkums noveda pie akveduktu sistēmas sabrukuma;
• Austrumeiropā 541. gadā samazinājās tirdzniecība (mēra dēļ);
• Jaunās barbaru karalistes karoja ar kaimiņiem, tapēc neveidojās patstāvīgas pilsētas;
• notika pāreja uz kristietību;
• 325. gadā legalizēja kristietību.
• gadsimta beigās kristietība kļuva par oficiālo valsts reliģiju, tādējādi izbeidzot antīko reliģijas pasauli ar tās daudzajiem dieviem.

• Antīkā reālisma vietā nāca daudz stilizētāks un vienkāršotāks cilvēka formu attēlojums. 
• Uzsvars tika likts uz garīgo realitāti, sākās ikonu glezniecība.
•  Brīvi stāvošo skulptūru vietā nāca reljefi un glezniecības vietā mozaīkas. 
• Galvenās mākslinieku tēmas saistījās ar reliģiskiem notikumiem un Kristus attainošanu. 

• Rietumeiropas politiskā vienotība bija zudusi
• sabiedrība dalījās kārtās
• cilvēki pieņēma kristietību
• lielākā daļa cilvēku dzīvoja laukos, nodarbojās ar lauksaimniecību
• ilgu laiku valdīja naturālā saimniecība
• uzplauka tirdzniecība un amatniecība
• pilsētnieku bija salīdzinoši maz
• galveno materiālo pamatu veidoja lauksaimniecība
• ilgu laiku valdnieka funkciju pildīšanā noteicošā loma bija monarhu un citu augsta ranga augstmaņu komunikācijai ar padotajiem
• valdnieki sāka sasaukt kārtu sanāksmes
• Ticība - kristietība

• karaļi pakāpeniski sāka orientēties uz rakstītiem likumiem un centralizētas pārvaldes moduli

• arhitektūra
• glezniecība
• mūzika
• literatūra

• pseidoromānikas
• pseidogotikas 

• Veidojās jauna kultūra, jauni pasaules uzskati un jauna garīgā dzīve; viņu bāze bija antīkās tradīcijas, bet uz šiem pamatiem veidotajā kultūrā ir grūti saskatīt antīkās kultūras principus. Romiešu absolūtisms, asīriešu kareivība, ēģiptiešu ticības fanātisms – to visu savienojot, radās jaunā Bizantijas kultūra. Bizantija tirgojās ar daudzām zemēm un tautām, galvenokārt ar Austrumu valstīm. No Austrumiem tirgotāji galvenokārt ieveda zīda audumu, ziloņkaulu, dārgakmeņus un garšvielas, bet izveda apģērbus, izšuvumus, stikla izstrādājumus. 

• Bizantijas kultūras pamatā bija grieķu un romiešu kultūras mantojums, turpretī reliģijas jomā Bizantijas imperators Justiniāns centās iznīdēt visu, kas saistījās ar sengrieķu mitoloģiju, jo Bizantija nostiprinājās kā kristietības centrs. 
• Pastāvēja kristīgā ticība 

• Bizantieši izmantoja daudzus seno tautu izgudrojumus. Viņi pirmie Eiropā iemācījās izgatavot zīdu, lieliski apstrādāja zeltu, sudrabu un stiklu.
• Zinātnieks Leons Matemātiķis atklāja algebru.
• Interesantākais atklājums bija „grieķu uguns”, ko izdomāja zinātnieks Kaliniks. Pretī kuģiem, kas uzbruka bizantiešiem, izlēja īpašu degošu maisījumu. Tas ūdenī neapdzisa un tāpēc aizdedzināja pretinieku kuģus.

• arhitektūra
• glezniecība
• tēlniecība

• freskas
• stājglezniecība
• mozaīkas

• Humānisms ir uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām utt., pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs. 

• Renesanse iezīmēja arī būtiskas pārmaiņas tālākā Eiropas sabiedrības attīstībā. Uz cilvēka individualitāti orientētās humānisma idejas un baznīcas lomas mazināšanās radīja vēlāko politisko apziņu par nāciju, kā vienotu, zināmā veidā organizētu indivīdu kopumu, jeb nacionālu, suverēnu valsti, kā pretstatu viduslaiku kristīgajai Eiropas kopienai. 
• pārstrukturējās arī pilsētu sabiedrība. Varu nostiprināja pilsētu aristokrātija.
• Pilsētu izaugsmi veicināja straujais iedzīvotāju skaita pieaugums. 
• palielinātais iedzīvotāju skaits radīja zemes deficītu laukos, līdz ar to arī relatīvu pārtikas trūkumu. Tā rezultātā Eiropā izraisījās cenu revolūcija - straujš cenu pieaugums daudzām patēriņa un citām precēm. 
• Taču daudzas Eiropas pilsētas baudīja lēta darbaspēka pārpilnību, kas veicināja pilsētu labiekārtošanu un ievērojamu Renesanses celtņu būvniecību. 

• Viens no svarīgākajiem atklājumiem 15. gs. vidū izgudrotā iespiedprese.
• 1452. g. uzsāka pirmās grāmatas iespiešanu. Pirmā iespiestā grāmata bija Bībele divos sējumos. Lappuses papildināja mākslinieka gleznoti ornamenti. 

• glezniecība
• arhitektūra
• literatūra
• mūzika

• Absolūtisma laikmeta sabiedrība bija valdniekam padevīgu pavalstnieku sabiedrība
• karalis bija kā elks, pusdievs, saule, kas dāvā dzīvību un gaismu. 
• raksturīga stingra centralizācija
• sašķēlusies sabiedrība
• galma dzīve
• galmā bija jaievēro strikta etiķete 
• Atkarībā no līdzdalības galma dzīvē, galminieki saņēma dažādas privilēģijas, amatus un dāvanas. 

• tiek izgudrots tālskatis
• tiek publicēts angļu ārsta atklājums par asinsriti
• tiek izgatavots pirmais pulkstenis ar svārstu
• tiek atklāts gravitācijas likums
• tiek radīts sērkociņš

• arhitektūra
• glezniecība
• mūzika
• literatūra

• Baroka mākslas stils (Baroka novirziens - rokoko - 18. gadsimta dekorāciju stils, kas bija populārs Eiropā, it sevišķi Francijā)

• Klasicisms (raksturīgs regulārs plānojums, simetrija un skaidra ārējā forma bez liekām, dekoratīvām detaļām.)
• reālisms (ir Eiropas mākslas un literatūras virziens, kas radās Eiropā kā romantisma noliegums, tas ir patiess īstenības attēlojums.)

• Apgaismības laikmeta garīgās vērtības bija gan drosme kritizēt, gan iecietība pret citu uzskatiem, gan skaidrība un sakārtotība katrā cilvēkā un visā sabiedrībā.
• sabiedrības ideāls bija indivīds, kas spēj būt patstāvīgs un kalpot sabiedrības interesēm.
•  Nostiprinājās pārliecība, ka cilvēks pēc dabas ir labs un viņa rīcība ir pareiza, ja vien to vada prāts un ka ļaunais cilvēkā ir nepietiekamās izglītības sekas. Ļaunums rodas tad, kad sabiedrība apspiež indivīdu.
•  Apgaismotāji formulēja cilvēka tiesības. 
• visi cilvēki ir vienlīdzīgi kopš dzimšanas un kārtu atšķirības un ar tām saistītās priekšrocības ir nedabiskas;
• visiem cilvēkiem ir vienāda daba neatkarīgi no to rases, tautības, valodas vai reliģijas;
• visiem ir vienādas tiesības prasīt, lai pret viņiem izturētos vienādi;
• tiesības būt saprastiem, tiesības uz izglītību, līdzdalību visos valsts amatos un profesijās;
• visiem cilvēkiem ir tiesības tikt tiesātiem pēc vieniem likumiem;
• visi cilvēki ir brīvi;
• jebkuram cilvēkam ir tiesības brīvi izteikt savu viedokli;
• visiem cilvēkiem ir vienādas tiesības uz likumīgi iegūtu īpašumu.
• arvien vairāk nostiprinājās pārliecība, ka tauta ir vienīgais varas avots. 

• Žans Žaks Ruso
• Denī Didro
• Ādams Skots Smits

• Ikviena cilvēka izglītošana jeb „apgaismošana” ir galvenais līdzeklis visas sabiedrības pārveidošanai
• tiek izgudrots zibensnovedējs
• tiek pilnveidota tvaika mašīna
• tiek atklātas baku potes

• arhitektūra
• mūzika
• glezniecība
• literatūra

• Klasicisms (raksturīgs regulārs plānojums, simetrija un skaidra ārējā forma bez liekām, dekoratīvām detaļām.) 
• Ampīrs (klasicisma stila paveids, kuram pamatā ir Romas impērijas laikmeta vienkāršotas arhitektoniskas formas, ko papildina Senās Ēģiptes mākslas motīvi. Ampīram raksturīga stingra, svinīga monumentalitāte, plastiskajiem rotājumiem izmantotas militāras emblēmas, lauru vītnes un vainagi, rozetes.)
• Baroka mākslas stils (Baroka novirziens - rokoko - 18. gadsimta dekorāciju stils, kas bija populārs Eiropā, it sevišķi Francijā)

• reālisms (ir Eiropas mākslas un literatūras  virziens, kas radās Eiropā kā romantisma noliegums, tas ir patiess īstenības attēlojums.)
• romantisms (Idejisks un mākslas virziens, kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.)

• 19. gs. bija atbrīvošanās (cīņa par brīvību) un okupācijas karu laiks (teritorijas paplašināšana).

• Pateicoties Napoleona karagājieniem, tika atklāta senās Ēģiptes kultūra.

• Kapitālisma attīstības laikmets, kad nostiprinājās buržuāzija un industrializācijas gaitā veidojās jauns sabiedrības slānis – proletariāts.

• Industriālās revolūcijas rezultātā roku darbu nomainīja uz rūpnieciskajām iekārtām.

• Attīstījās zinātne, filozofija, literatūra un māksla.

• Sākās atšķirīgo mākslas virzienu maiņa.

Intelektuālie sasniegumi:

• Romantisms veicināja ainavas žanra attīstību, jo pārdzīvojumus ļoti labi varēja izpaust ar dabas tēlu palīdzību.

• Barbizonieši atklāja, ka, izmantojot sīkus tīras krāsas triepienus, mazinās kolorīta piesātinātība, bet palielinās gaismas intensitāte.

• Mākslinieki secināja, ka vienas konstantas, nemainīgas krāsas dabā nepastāv - piemēram, ēnas sniegā ir mainīgas, dienas vidū tās ir zilas, bet saulrietā - oranžas vai violetas.

• Pisaro secināja, ka melnās krāsas dabā nepastāv, tādēļ jaunie mākslinieki izmantoja tīras krāsas - zilo, sarkano, dzelteno, oranžo, violeto, zaļo un balto krāsu, kā arī šo krāsu starptoņus.

• Krāsas uz paletes nejauca, bet klāja uz audekla blakus citu citai, radot optisko sajaukšanos.

• Krāsa uz audekla tika klāta maziem triepieniem, kas radīja trīsuļojošu efektu.

• Impresionisti mākslā ieviesa izmaiņas - glezniecībā ienāca gaiss, saule, gaišas krāsas un bezgalīgas toņu nianses.

• Gadsimta vidū tika uzsākta sintētisko eļļas krāsu un pigmentu ražošana.

Mākslas jomas:

• arhitektūra

• mūzika

• glezniecība

• literatūra

• grafika

• tēlniecība

  
  

Mākslas virzieni:

• romantisms - idejisks virziens visā Eiropas mākslas kultūrā. Tā pārstāvji akcentēja emocionalitāti, kaislības, pārdzīvojumus, personības cīņu pret pastāvošajiem tikumiem, pret apkārtējo, naidīgo vidi. Romantismam raksturīgas arī skumjas, vilšanās un pesimisms.

  
  

Mākslinieki - K. D. Frīdrihs, Dante Gabriels Roseti, Teodors Žeriko

• reālisms - viens no populārākajiem mākslas un literatūras virzieniem 19. gs. Eiropā, kas radās kā romantisma noliegums, tas ir patiess īstenības attēlojums. Reālisms centās patiesi objektīvi atspoguļot dzīvi, galveno vērību pievēršot tipiskajam — ikdienas dzīvei un rūpīgi vērotajai sociālajai videi.

  
  

Mākslinieki - Teodors Ruso, Gistavs Kurbē

• impresionisms - mākslas virziens, kas radās 19.gadsimta 60. gados Francijā. Sākotnēji šis virziens saskārās ar asu kritiku, jo, lai padarītu attēloto reālistiskāku, tajā netika ievēroti tā laika akadēmiskās mākslas pamatnoteikumi, piemēram, tika izmantoti redzami otas triepieni, brīva kompozīcija, netika ievērotas tradicionālās gaismēnu pārejas.

Mākslinieki - Klods Monē, Eduārs Manē, Edgars Degā

• klasicisms - mākslas virziens. Viena no klasicisma raksturīgajām pazīmēm – mākslas darbu radīšana antīkās kultūras (Senās Grieķijas un Senās Romas) un renesanses tradīcijās.

  
  

Mākslinieki - Klods Lorēns, Nikolā Pusēns

• Laikmets, ko raksturo industrializācija, gandrīz globāla kapitālisma pieņemšana, straujas sociālās pārmaiņas un zinātnes un sociālo zinātņu sasniegumi.

• Modernisti izjuta pieaugošu atsvešinātību, kas nav savienojama ar Viktorijas laika morāli, optimismu un konvencijām. Jaunas idejas psiholoģijā, filozofijā un politiskajā teorijā rosināja meklēt jaunus izteiksmes veidus.

  
  

Intelektuālie sasniegumi:

• Dadaisti veicināja jaunu realitātes uztveri, sekmēja jaunu mākslas virzienu veidošanos.

• Radās antiliteratūra un antimāksla

• 1924.gadā tika publicēts pirmais Andrē Bretona sastādītais sirreālisma manifests " (manifests - apraksts dotajam mākslas virzienam, kurā izskaidrota tā būtība, jēga, virziena pārstāvju uzskati par mākslu un dzīvi)

• Iznāca arī oficiāla sirreālistu avīze „Sirreālisma revolūcija”.

Mākslas jomas:

• arhitektūra

• mūzika

• literatūra

• glezniecība

• tēlniecība

• grafika

• teātris

Mākslas virzieni:

Ekspresionisms – mākslas virziens 20. gs. sākumā.

Ekspresionisma mākslai raksturīga realitātes izkropļošana ar nolūku radīt emocionālu efektu un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas; tai raksturīgas intensīvas (bieži — negatīvas, satraucošas, bailes raisošas) emocijas.

Mākslinieki - E.Nolde, E.Kirhners, Edvards Munks.

Fovisms – Pirmais avangardistu mākslas virziens, izveidojies Francijā. Raksturīgs tīru, košu krāsu pielietojums, krāsu kontrasti. Netiek izmantotas gaismēnas, netiek ievērota lineārā perspektīva. Reizēm attēlotie objekti tiek apvilkti ar tumšu kontūru.

Mākslinieki - Anrī Matiss, Andrē Derēns.

Kubisms – Radies 20.gadsimta sākumā, bija pirmais no protestējošiem virzieniem, kas izmantoja deformāciju, lai radītu formu. Kubismu raksturo: dabas formu stilizācija - ģeometrizācija, attēlojamo objektu virsmu skaldījums, objekta attēlojums no dažādiem skatupunktiem vienlaicīgi, nevienam nedodot priekšroku, centieni attēlot trīsdimensionālus objektus.

Mākslinieki - Žoržs Braks, Pablo Pikaso.

Futūrisms – mākslas virziens izveidojās Itālijā 20. gs. sākumā. Futūrisma pamatā bija ideja, ka vecā pasaule ir noliedzama un tās vietā jārada jauna, kurā valdītu tehnika, ātrums un revolūcija. Mākslinieki attēloja objektu kustībā, mainot tā kontūras, kā arī centās attēlot trokšņus.

Mākslinieki - K.Karra, Dž.Balla, V. Bočoni

Abstrakcionisms – mākslas virziens, kurā tiek uzsvērta līniju, krāsu, toņu nozīme, tās būtība - neatkarība no darba līdzības ar apkārtējo pasauli. Glezna par abstraktu nosaucama tad, ja tajā nav atpazīstams nekas no objektīvās pasaules, no realitātes, kas veido ikdienas dzīves vidi.

Mākslinieki - Vasilijs Kandinskis, Pablo Pikaso

Supremātisms - bija mākslas kustība, kas par būtisku uzskatīja ģeometriskas pamatformas. Tā izveidojās 1915.—1916. gadā Krievijā. Supremātisma galvenā ideja - gleznās nevar attēlot vairākplakņu priekšmetus, tiem vienmēr jābūt vienplaknes.

Mākslinieki - Kazimirs Maļevičs, Aleksandra Ekstere, Ļubova Popova, Olga Rozanova, Ivans Punī, Nadzežda Udaļcova.

Dadaisms – radās 1916.gadā Šveicē. Dadaisma būtība: jebkuriem līdzekļiem ir jāapgāž tradicionālie mīti par cilvēku, sabiedrības, civilizācijas humānismu, viss ir jānoved līdz absurdam, nekas nav svēts un neaizskarams - ne māksla, ne likumi, ne ētika un reliģijas.

Mākslinieki - Georgs Gross, Marsels Dišāns, Francis Pikabia, Marks Ernsts, Žans Arps.

Sirreālisms – Pamatā radies Francijā. Sirreālisma mākslinieki nodarbojās ar "pārreālo", t.i., gara pasauli, kas atrodas līdzās ierastajai realitātei. Sirreālismam būtiska orientācija uz tēlojuma pārveidi, sekojot “brīnumainā” konceptam. metodiskā ziņā.

Mākslinieki - Salvadors Dalī, Makss Ernsts, Hieronīms Boss, Pīters Brēgels Vecākais

Simbolisms - izveidojies Francijā. Simbolisti par galveno radošajā procesā uzskatīja prātu un iztēli. Simbolisms pievērsās mākslinieka un cilvēka vispār iekšējās dzīves atklāsmei, mistiskajam, noslēpumainajam un mītiskajam, nāvei un iznīcībai.

Mākslinieki - Pjērs Pivī de Šavāns, Gistavs Moro, Odilons Redons