Latviešu strēlnieku uzskatu ietekmējošie faktori by

Jelgavasaizstāvēšana 1915.g.

leldepriede42 — 2023-12-14 11:17:53 UTC

Daugavgrīvas cietokšņa zemessargi.

Zemessargu varonīgās cīņas iedvesmoja latviešu inteliģences un politiskās aprindas cīnieties par latviešu nacionālo militāro formējumu radīšanu.

Jānis Zālītis 1915.g.

leldepriede42 — 2023-12-14 11:41:07 UTC

gada 1. jūnijā notika sapulce, kurā sapulcējās 15 aicinātie valsts domnieki, tajā skaitā J.Zālītis, dalībnieku vidu izvērsās plašas idejas par latviešu vienību dibināšanas ideju.
Zālītis neticēja plašai tautas atsaucībai un ierosināja veikt aptauju
Karaspēka izveidošanās latviešiem potenciāli var būt milzu solis pretī savas neatkarīgas valsts izveidošanai.

Pavēle par strēlnieku bataljonu formēšanu 1915.g.

leldepriede42 — 2023-12-14 11:56:32 UTC

gada 17.jūlijā frontes komandieris bija devis principiālu piekrišanu formēt latviešu vienības, solot latvisku komandas valodu, latviskus uzrakstus uz kaujas karogiem un sevišķas krūšu nozīmes.
Saglabājās cerības arī uz politiskām reformām. Latviešu sabiedrībā ziņa par savu militāro vienību formēšanu radīja līdz tam neredzētu nacionālu pacēlumu.

Uzsaukums "Pulcējaties zem latviešu karogiem'' 1915.g.

leldepriede42 — 2023-12-14 11:58:19 UTC

1915. gada 10. augustā prese publicēja rakstnieku K. Skalbes un A. Ķeniņa sacerēto un abu latviešu Valsts domes deputātu pirms desmit dienām parakstīto uzsaukumu latviešu tautai par nacionālo karaspēka vienību izveidošanu.

Latviešu pulki kalpos Latvijas atkarošanai un aizstāvēšanai, lai tā arī turpmāk zeltu, kā nešķirama varenās Krievijas daļa.

Brīvprātīgo pieņemšanas komisijas darbības sākums 1915.g.

leldepriede42 — 2023-12-14 11:59:22 UTC

Pirmajās brīvprātīgo reģistrēšanas dienās iedzīvotāju atsaucība bija negaidīti liela un pieņemšanas komisijai vajadzēja papildināt savas rindas ar jauniem darbiniekiem. 12. augustā trīs stundu laikā pieteicās vairāk nekā pusotra simta brīvprātīgo. Starp tiem brīvprātīgajiem bija daudz nepilngadīgu jauniešu un pat sieviešu. Brīvprātīgo vecumu nemaz tik rūpīgi nepārbaudīja un bataljonos nonāca daudz jauniešu, kas vēl nebija sasnieguši 17 gadu vecumu. Daudziem brīvprātīgajiem nebija dokumentu, daži ar asarām acīs lūdza tos uzņemt bataljonos.

Brīvprātīgie vēlas kalpot Latvijas atkarošanai un aizstāvēšanai, nezinot, kas viņus karalaukā sagaidīs.

FRĪDRIHS BRIEDIS (1888-1918), PULKVEDIS

leldepriede42 — 2023-12-14 12:00:45 UTC

Pēteris Dardzāns par F. Briedi: „Kā kareiviska diženuma, drosmes un uzupurēšanās cēls simbols Fr. Briedis ir iegājis latviešu tautas sirdī un kā sargeņģelis to pavadīs paaudžu paaudzēs. (..) Šo divu dažādo īpašību sadarbība vienā personā arī ir tā brīnumatslēga, kas izskaidro Fr. Brieža sekmes kaujas laukos un to valdzinošo iespaidu, kādu Fr. Briedis radīja savu cīņas biedru un plašākas tautas prātos un sirdī.”

Labi pulkveži, kas paliek tautas sirdī motivē strēlniekus turpināt cīnīties kaujās.

Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons ierodas Nāves salā 1916.14.IV

leldepriede42 — 2023-12-14 12:01:34 UTC

1916. gada pavasarī latviešu strēlniekus nosūtīja aizstāvēt “Nāves salu”. Līdz pat rudenim šajās pozīcijās pārmaiņus cīnījās 2. Rīgas un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons. Kaujas šeit bija ļoti intensīvas, vācieši vairākkārt pielietoja indīgās gāzes. Par izrādīto varonību kaujās Nāves salā strēlnieki saņēma augstākos Krievijas impērijas apbalvojumus, bet pēc kara beigām 16 latviešu strēlnieki saņēma arī augstāko Latvijas militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni.

Latvijas vēsturē Nāves sala ir saglabājusies kā izcilas pašaizliedzības, izturības un varonības simbols. Strēlniekiem bija atrasta jauna varonības sajūta un spēja uzvarēt citās kaujās.

JĀNIS FRANCIS (1877-1956), ĢENERĀLIS

leldepriede42 — 2024-01-07 15:07:56 UTC

Aizkustinoša bija iemīļotā komandiera atvadīšanās no strēlniekiem, kuri asarām acīs zvērēja viņu atriebt. Strēlnieki bija dusmu pilni un gatavi atriebt savus komandierus un tautu.

Ziemassvētku kauju sākums 1917.5.I

leldepriede42 — 2024-01-07 15:10:06 UTC

Ziemassvētku kaujas un tām sekojošās Janvāra kaujas bija traģiskākā un vienlaikus viena no varonīgākajām latviešu strēlnieku vēstures lappusēm.

Latvijas strēlnieki paveica to ko nebija spējusi neviena krievu vienība Rīgas frontē. Būdami apvienoti, strēlnieki ir ļoti spēcīgi.

AUGUSTS ERNESTS MISIŅŠ (1863-1940), ĢENERĀLIS

leldepriede42 — 2024-01-07 15:10:54 UTC

Misiņam ir vislielākie nopelni vācu frontes pārraušanā 23. decembrī 1916.g..

Pretlielinieciskie spēki ieņem Rīgu 1919.22.V

leldepriede42 — 2024-01-07 15:28:33 UTC

1919. gada 22. maija agrā rītā pretlielinieciskie spēki pārgāja uzbrukumā Rīgas frontē. Vāji apgādāto, apmācīto un demoralizēto Padomju Latvijas armijas pulku pretestība ātri tika salauzta. Latviešu strēlnieku pulki izrādīja tikai simbolisku pretestību ienaidniekam un bēga no kaujas lauka. Liela daļa strēlnieku padevās vai dezertēja no savām vienībām.

Strēlnieki vairs nevēlējās cīnīties un dēļ viņu bēgšanas šajās represijās cieta daudz nevainīgu cilvēku, lielākajā skaitā latvieši.

Latviešu strēlnieki pēc kara

leldepriede42 — 2024-01-07 15:36:48 UTC

Vairāk kā divsimts „veco” strēlnieku jau pēc Neatkarības kara noslēguma saņēma augstāko Latvijas militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni, Latvijas Republikai uzsverot strēlnieku ieguldījumu neatkarības izcīnīšanā.

Strēlnieki apvienoja tautu ar savu varonību.

PĒTERIS RADZIŅŠ (1880-1930), ĢENERĀLIS

leldepriede42 — 2024-01-09 18:25:22 UTC

Ģenerālis Radziņš ir aizvien piederējis karavīriem, kas dzimtenes sargvietā stāvējis ar drošu zobenu un asu spalvu.

Latvju tauta ir daudz pateicības parādā ģenerālim Radziņam par samērā īsā laikā sasniegtām uzvarām.