Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas idejas attīstība sabiedrībā 1986.–1991. gadā by Artyy !

23.08.1989. Baltijas ceļš.

artisjansons01 — 2025-04-03 11:50:43 UTC

Baltijas ceļš tika izveidots 1989. gada 23. augustā kā simbolisks un miermīlīgs protests pret padomju okupāciju Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tā mērķis bija pievērst pasaules uzmanību Baltijas tautu centieniem atgūt neatkarību un brīvību, kā arī solidarizēt cilvēkus šajā reģionā.

Baltijas ceļš bija cilvēku ķēde, kas stiepās no Tallinas

Akcija “Baltijas ceļš”. Rīga, 23.08.1989.

Fotogrāfs Uldis Briedis.

Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinības. Rīga, 18.11.1988.

kristians883 — 2025-04-03 11:51:56 UTC

Tās bija pirmās svinības kopš 1939. gada, kuras varas iestādes necentās apkarot.

Latvijas tauta pēc šīm svinībām saprata, ka to vairs PSRS neapkaros un atgūt neatkarību ir iespējams.

Trešā atmoda 15.05.1990

artisjansons01 — 2025-04-03 11:52:16 UTC

gada 15. maijā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, pasludinot pārejas periodu uz pilnīgu neatkarību no PSRS. Šis vēsturiskais lēmums iezīmēja Trešās atmodas kulmināciju un tautas ilgu piepildījumu – atjaunot brīvu un neatkarīgu Latvijas valsti pēc ilgiem okupācijas gadiem.

1991. gada 21. augusts:

artisjansons01 — 2025-04-03 11:54:42 UTC

Puča norise

1991.gada 21. augustā, kamēr PSRS prezidents Mihails Gorbačovs atradās atvaļinājumā, Maskavā tika izveidota Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja, ko vadīja PSRS viceprezidents Genādijs Janajevs. Tika ieviests ārkārtas stāvoklis, cenzūra un armijas kontrole. Sākotnēji šķita, ka pučs izdosies, taču Boriss Jeļcins to nosodīja un aicināja uz protestiem. Latvijā Augstākā Padome komiteju atzina par nelikumīgu, kamēr Alfrēds Rubiks to atbalstīja. Rīgas OMON vienība sadarbībā ar PSRS karaspēku uzbruka televīzijai, un draudi tika īstenoti.

1991. gada barikādes notika no 13. līdz 27. janvārim.

artisjansons01 — 2025-04-03 12:01:43 UTC

1991. gada janvārī neatkarības pretinieki centās gāzt Latvijas Republikas varu, taču tauta, veidojot barikādes un dežurējot pie stratēģiskām ēkām, to nepieļāva. Pateicoties plašai sabiedrības iesaistei un nevardarbīgai pretošanās kustībai, apvērsums izgāzās. Barikādes kļuva par nozīmīgu neatkarības atgūšanas simbolu un tautas vienotības apliecinājumu.

Helsinki-86

artisjansons01 — 2025-04-03 12:11:40 UTC

ASV prezidenta vecākais padomnieks PSRS jautājumos Džeks Metloks konferencē skaidrā latviešu valodā paziņoja, ka ASV neatzīst Latvijas inkorporāciju PSRS. Šis pārsteidzošais izteikums atgādināja pasaulei par neatrisināto Baltijas jautājumu un iedrošināja Latvijas sabiedrību, apliecinot, ka Rietumi nav aizmirsuši Baltijas valstis. Tas veicināja sabiedrības interesi par politiku – 1986. gadā Liepājā tika nodibināta “Helsinki-86”, bet 1987. gadā notika aktīva kampaņa pret Daugavpils HES celtniecību, pievēršoties ekoloģijas un nacionālās identitātes jautājumiem.

https://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture/9-klase/parmainu-sakums-latvija-baltija-12277/re-5d767727-42ba-4dcb-af51-6ef601a63d1b

Perestroikas iemesli un cēloņi

kristians883 — 2025-04-03 12:12:54 UTC

23.04.1985. cenšoties reformēt PSRS, lai tās ekonomika augtu un spētu konkurēt ar ASV, M. Gorbočovs, netieši, atlaida kontroli pār PSRS republikām un demokrātiskā veidā atļāva tām iegūt savu neatkarību.

Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (saīsināti: TB/LNNK) bija nacionālistiska partija Latvijā, kas tika izveidota 1997.

artisjansons01 — 2025-04-03 12:20:17 UTC

https://nacionalaapvieniba.lv/par-mums/vesture/ LNNK kā mērķi izvirzīja staļinisma seku likvidēšanu, Latvijas neatkarības atjaunošanu un latviešu nacionālo interešu aizstāvību. Kongresā Ogrē tika pieņemti jauni statūti, programma un vairākas rezolūcijas. Vienā no tām LNNK pauda neuzticību LPSR valdībai, kritizējot tās nespēju risināt migrācijas, valodas, ekoloģijas un ekonomikas problēmas. 2010. gadā tika izveidota partija „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.

XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki notiek Rīgā no 1990. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.

kristians883 — 2025-04-03 12:35:38 UTC

Svētku norises vietās atkal plīvo Latvijas valsts sarkanbaltsarkanais karogs. Kopkori veido 20 399 dziedātāji. Svētkos piedalās arī apvienotais simfoniskais orķestris (300 mūziķi), apvienotais pūtēju orķestris (2062 mūziķi), ārzemju latviešu kori un deju kopas (841 dalībnieks).

Daudz skaistu kopābūšanas un mūzikas varas mirkļu dalībniekiem un klausītājiem dāvāja XIX Dziesmu svētki 1985. gadā, kad Latvijā atzīmēja arī Dainu tēva Krišjāņa Barona 150. jubileju.

kristians883 — 2025-04-10 11:41:42 UTC

Taču oficiāli nozīmīgais sarīkojums noritēja kā veltījums 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā. Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru

Attēls no žurnāla "Zvaigzne"

Secinājumi

kristians883 — 2025-04-10 12:19:01 UTC

No 1986. līdz 1991. gadam Latvijas sabiedrībā pakāpeniski nostiprinājās valstiskās neatkarības atjaunošanas ideja. Sākoties perestroikai, pieauga drosme runāt par okupāciju un vēsturiskiem netaisnīgumiem. Latvijas Tautas fronte, kas dibināta 1988. gadā, kļuva par galveno neatkarības virzītāju, apvienojot dažādus sabiedrības slāņus. Atmodas laikā pieauga nacionālā pašapziņa un interese par latviešu valodu un kultūru. Masu akcijas, piemēram, Baltijas ceļš un barikādes, apliecināja plašu atbalstu neatkarībai. Sabiedrības atbalsts noveda pie 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, kas bija nozīmīgs solis Latvijas neatkarības atjaunošanā un tās politiskajā nostiprināšanā.