Sabiedrība

letekmigakas, vēlākās civilizācijas - Atēnu un Spartas civilizācijas.

• 1. Specīga pilsoņa pienākumu izjūta.

• 2. Dualisms - demokrātija, kura verdzība ir atļauta.

• 3. Polisas pārvalde iesaistās pilsoņi.

• 4. Izplatās kristīgā reliģija, vēlāk valsts reliģija - monoteiskā.

• 5. Kosmocentrisms - Pasaules skatījums, kura par galveno uzskata kosmosu un taja valdošo kartību, pieņemot, ka dievi pastāv.

• 6. Vienota valsts neizveidojās.

Intelektuālie sasniegumi

• Radās rakstība - pilnveidota, lineāra rakstība.

• Dzejas, prozas, teātra pirmsākumi.

• Olimpiskās spēles (pirmās 776. gadā).

• Filozofijas zinātnes izveidošanās (Demokrits, Aristotelis).

• Matemātikas izcelsme un uzlabošana (Pitagors).

• Literatūra kļuva popularizēta un tika izcelti darbi par cilvēka jūtām un piedzīvojumiem.

• Astronomijas attīstība - Taless novero pirmo Saules aptumsumu.

• Demokratijas pirmsākumi (vēlēšanas, pilsonu tiesības).

• Antroprocentrisms, tā ir ideja, ka cilvēks ir galvenais, svarīgākā visuma būtne.

Mākslas jomas Arhitektūrā:

• Materiāli - akmens, marmors.

• Tempļu celtniecība (kolonnas, divslipju jumts).

• Tiek ieverota matemātikas būtība (šajā laikā matemātika bija tikai ģeometrija un mērijumi).

Tēlniecība:

• Detalizētas cilvēka skulptūras.

• Proporcionalitātes ieverošana.

(aizgūta no matemātikas).

• Dievu statujas tempļos, pat 17 m augstas.

Glezniecība

• Ar keramikas palīdzību attēlo ikdienas dzīvi.

• Sarkanfiguru vāzes.

• Sienas gleznojumi tempļos.

Kultūra

• Teātra pilnveidosanās, attīstība - komēdijas, traģēdijas. (Eiripīds)

• Poēziju un mūziku uzskata par vienotu garigās darbības lauku.

Sabiedrība

• Neiecietība pret citām tautam, smagu, fizisku darbu.

• Verdzība.

• Valsti pārvalda patricieši - Senāts.

• Valstī ir likumi.

• Kosmopolitika.

• Līdz ar kristīgo draudžu izplatību pāreja no kosmocentrisma uz teocentrismu.

• Sabiedrība dalās kartās - patricieši (svarīgie/ bagātie) un plebeji (nabagi/vergi).

• Plēbeji nedrīkst iesaistīties

Intelektuālie sasniegumi

• Likumdosana.

•Latīņu alfabēts, valoda.

• ūdensvada izgudrošana.

• Ceļu būve.

• Būvniecība ievieš betonu.

• Dualisms - ir demokrātija, bet pilsoņiem tiesības nav vienādas.

Mākslas jomas Arhitektūrā

• Būvniecībā sāk izmantot betonu.

• Iemācās konstruēt kupolus, velves.

Tēlniecība

• Sākotneji reālistiska, pēc tam sākas griekķu oriģinalitātes kopēšana.

• Ir cilnis, kurā iemūžināja svarīgus notikumus valstī.

• Veidoja krāšņas mozaīkas - medību, gladiatoru ciņas, sadzīves ainu skatus.

Glezniecība

• Sienu gleznojumi tika izmantoti telpu izdaiļošanai.

• Izplatītas freskas(ar ūdeni izsķīdinātam krāsām glezno uz

svaiga kaļķu apmetuma).

• Attēloja augus, dzīvniekus, dabas ainavas, ziedus, kluso dabu, mitoloģiskus sižetus.

Sabiedrība

• Sabiedrība iedalās 3 kārtās: garīdznieki, bruņinieki, strādnieki.

• Senjora-vasala attiecības.

Feodāisms.

• Liela loma ikdienas dzīvē ir baznīcai.

• Monoteisms. Kristigā ticība.

• Teocentrisms - vienaldzība pret ģeogrāfisko telpu.

• Akla paļaušanās uz pāvestu ticības jautajumos.

• Reliģiska neiecietība.

• Svēta kara ideja.

• Protestantisms.

• Monarhiju veidošanās.

• Dinastiju principi.

• Sievietes diskriminācija sabiedrībā.

Intelektuālie sasniegumi

• Svēta kara ideja (Krusta kari).

• Zinātne un izglītība sāk kalpot baznīcas vajadzībām.

• Izglītību var iegūt tikai baznīcai piederošie, baznica ir galvenā izglītības vieta.

• Viduslaikos vairāk tika postīts, nęka radīts.

Daudzas baznīcas netika celtas no jaunas, bet pārbūvētas vecās. Un tās, kuras būveja no jauna, bija pieticīgākas un primitīvas

• Izgudro mehānisko pulksteni.

• Sāk izgatavot papīru.

• Izgudro kompasu (12.gs.), brilles (13.gs.), arklu (11.gs.), horizontālās stelles (12.gs.).

• Sāk iespiest grāmatas (1454.gads).

Makslas jomas.

Romanika (10.gs.-13.gs.)

Ierosme

Antīka mantojuma apzināšana.

• Reliģiskās un garigās dzīves pacēlums.

Pazīmes

• Horizontalitāte.

• Masīvas mūra sienas, apjomīgas balsta sijas, nelieli logi, vienkāršs interjers.

• Lokveida (pusaploces) arkas, mozaīkas, freskas. • Nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.

Gotika. (12.gs.-15.gs.)

Ierosme

• Baznīcas un laicīgās varas sabiedrība.

• Pārmaiņas Eiropas politiskajā, sociālajā un saimnieciskajā struktūra.

Pazīmes

• Vertikālitāte. • Telpiskās vienības ideja, samazinot sienas masivitāti un sapludinot jomus.

• Smailloka arkas, balsta pilars, riebotas pārsegumvelves.

• Vitrazas.

Tēlnieciba

• Sakotnējo stilizāciju, sastingumu nomaina realistisks figūru veidojumi.

Sabiedrības raksturojums.

• Ap 35 miljoniem dažādu tautu iedzīvotaji.

• Galvenokārt kristieši, kuri lietoja ģrieku valodu.

• Bizantieši sevi sauca par romiešiem jeb romejiem.

• Bizantija nostiprinājās kā kristietības centrs.

• Kristietība veidojusies Romas impērijas laikā

Romas province.

• Romas reliģijas ietekmēja Kristus mācības vēsti, kas bija izaugusi no judaisma.

• Kristietības pirmsākumi saistās ar Jzu Kristu.

• Monoteisms - kristīga ticība, bet ir ģrieku, slāvu un arābu kultūras ietekmēs.

• Sievietes iesaistās politikā.

Intelektuālie sasniegumi.

• Civilizācija tika kopta antīk;a izglītības tradīcija.

• Agrajos viduslaikos Bizantija izglītības, literatūras un mākslas ziņā bija krietni pārāka par Rietumeiropas valstīm.

• lemācās izgatavot zīdu.

• Bizantieši atvera augstskolas, izglītoja ieredņus, zinātniekus.

Mākslas jomas

• Mākslas darbus bizantieši

Baznīcas sienas tika rotātas ari freskam un mozaīkām.

• Ikonas bija galvenie mākslas darbi.

• Būveja krāšņus dievnamus ar kupoliem.

• Augsti attīstīta arhitektūra.

• Mozaīkas

• Svētbildes

• Freskas

Sabiedrības raksturojums.

• Reizē ar renesansi attistījās humānisma (cilvēka) idejas.

• Antropocentrisms - uzskatu sistema, kuras centra ir cilvēks.

• Humanisti iestajās par brīvu personības attīstību, kā arī nepieciešamību cilvēkam apgūt visdažādākās zinašanas.

• Izglītotam cilvēkam jāprot klasiskās valodas, antīkā filozofija un literatūra, jainteresējās par zinātni un tās sasniegumiem.

• Humānismā tika cildināta kristigā domāšana.

• Humānistu kultūras centri - Florence, Roma un Venēcija.

Intelektuālie sasniegumi.

• Augstāko izglītību varēja iegūt medicīnā, teolģijā, jurispondencē.

• Panākumi saimniecība - banku izveide, tirdzniecibā un audumu ražošanā.

• Pārmaiņas skāra medicīnu, kas viduslaikos bija vairāk teorētiska zinātne.

• Radās jaunas politiskās teorijas.

• Tēlnieki, gleznotāji un arhitekti izgudroja arī jaunus paņēmienus cilvēka un viņa dzīves telpas attēlošanā.

• Aizskās diskusija par attiecībām starp politiku un morāli.

• Pamato teorijas par Zemi kā lodveida ķermeni.

• Toricelli izgudroja pirmo dzīvsudraba barometru.

Mākslas jomas.

Glezniecība

• Tika atrastas jaunas metodes (lineārā perspektīva, kompozīcija). "Mona Lisa" , "Pasludināšana", "Vitrūvija cilvēks"

Arhitektūra

• Filipo Brunelleski - izgudroja veidu, ka izbūvet kupolu Florences katedralei.

Tēlniecība

• Mikelandželo - līdz pilnībai izkopa cilvēka auguma atveidi.

• "Pietà"

Sabiedrība :

• oficiāls svinīgums,

• dinamisms,

Absolūtās monarhijas apstākļos valsts attīstību lielā mērā noteica valdnieka personība

Šajā periodā valdnieks (monarhs) bieži vien tika uztverts kā dievišķa vara, un viņa varai nebija nekādu robežu vai kontroli no citiem valdības locekļiem vai iedzīvotājiem.

Absolūtismā bija izplatīta cenzūra un kontrole, kas ietvēra valdnieka uzraudzību un ierobežoja brīvību paust viedokļus vai izteikt kritiku pret valdnieku vai valdību.

Tikai 17. - 18. gadsimtā sāka runāt par absolūtismu kā par politisku sistēmu.

Centralizācija pretēji feodālismam veicināja sabiedrības attīstību.

• BAROKS:

Barocco – neparasts, samākslots, brīnumains).

Baroks — mākslas virziens, kura piekritēji centās atstāt uz cilvēku pēc iespējas dziļāku iespaidu ar masīvām un greznām būvēm, košām krāsām, asiem gaismu un ēnu kontrastiem, masīvām skaņu kopām mūzikā...

Baroks visās savās izpausmēs slavināja valdnieku, augstmaņu un baznīcas varenību.

• sākās Baroka stila arhitektūra,

• ietekmēja arī skulptūru, glezniecību, dekoratīvu lietišķo mākslu

Slavināt absolūtismu - absolūto kara varu.

• Rembrāns

• Karavadio

• J.Vermers

Raksturīgais arhitektūrā, mākslā, mūzikā:

• krāšņas krāsas,

• liektas līnijas un formas,

• gleznainums, dažādi gaismas efekti,

• spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts,

• dramatisms.

• ROKOKO :

Rokoko stils izveidojās 18.gadsimta sākumā Francijā, Parīzē.

Rokoko stils attīstījās no baroka stila.

Šim stilam raksturīgs: (līdzīgi kā Barokā)

• bagātīgs dekors,

• izliektas līnijas un zelts.

• asimetrija,

• liektu līniju un formu dinamika,

• krāsu gaišums

• Interjera dekoracijas (ornamenti, skulptūras, gleznas un arhitektūras (dekoratīvi sienu gleznojumi, zīda tapetes).

• detalas).

• A. Vato

Intelektuālie sasniegumi:

• pārmaiņas zinātne,

• cilvēka izpratne par dzīvi, reliģiju

• galvenā zinātniskās izpētes joma bija dabaszinātnes: mehānika, optika, fizioloģija U.C.

• 1609. gadā zinātnieks Galilejs izgudroja un uzbūvēja pirmo teleskopu.

• Mākslas jomas (stili un virzieni):

Absolūtisma laikmetā arhitektūras jomā dominēja rokoko stils, ko redzēja pilsētu un pils parku ansambļos.

(Versaļas pils parks Francijā),

• (Svētā Pētera laukums Roma),

• (Trevi strūklaka Roma).

• Glezniecības, tēlniecības u.c.

jomās galvenie mākslas stili un virzieni bija baroks, reālisms un klasicisms.

• Mūzika

• Johans Sebastiāns Bahs

• Georgs Frīdrihs Hendelis

• Antonio Vivaldi

Apgaismība bija garīga kustība, kas uzskatīja cilvēka prātu par galveno mēru visās lietās.

Apgaismības kustības centrālā ideja bija, ka cilvēku izglītība jeb "apgaismošana" ir galvenais līdzeklis, lai pārveidotu sabiedrību.

KLASICISMS

• tiekšanās pēc ideāla, tomēr saprātīgs, sakārtots un harmonisks.

Kompozīcijas:

• statiska, figurāla, stingri sadalīta plānos.

• Pamatā ir racionālisma idejas.

• Mākslas darbiem klasicismā ir jātop pēc noteiktiem kanoniem, norādot ar to

Visuma loģiku.

Glezniecības sižeti:

• vēsturiski,

• mitoloģiski vai alegoriski,

bibeliskas tēmas.

• Attēlo sabiedriski nozīmigas

lietas.

• Heroiskas ainavas.

• Nikolas Pusēns.

ROMANTISMS

• Pretreakcija Apgaismības

laikmetā sociālajam, politiskajām normām.

• Uzsvars uz spēcīgu

emocionālu pārdzīvojumu, kas

rodas, aptverot dabas diženumus un varenību.

Dzīves uztvere:

• omulība,

• jūsmība,

• poētisms,

Raksturīgs:

• Garīgais vientuļnieka tēls.

• Kaspars Deivids Frīdrihs

REALISMS

(Vācija, Francijā, Spānija, Portugālē)

• Dzīves patiesības atspoguļošana

• Tēlu individualizacija, sabiedrības zemāko slāņu

ikdiena.

• Traģiskais mijas ar komisko,

G. Kurbē, Z.F.Mile

Sabiedrības raksturojums:

• Padarīja cilvēka prātu par

vienīgo mērauklu visās lietās,

• Mudināja uz aktīvu rīcību, lai

pārveidotu sabiedribu.

Garigās vērtības :

• drosme kritizēt,

• iecietība pret citu uzskatiem,

• skaidrība un kārtiba katrā cilvekā un visā sabiedrībā.

Šādas sabiedrības ideāls bija indivīds, kas spēj but patstāvigs un kalpot

sabiedrības interesēm.

• Nostiprinājās pārliecība, ka

cilvēks pēc dabas ir labs un viņa rīciba ir pareiza, ja vien to vada prāts,

• Ļaunais cilvēkā ir

nepietiekamās izglītības sekas.

Intelektuālie Sasniegumi:

• Piešķīra iepriekšējo gadsimtu

humānisma atziņas, filozofijas un dabaszinātņu sasniegumiem garīgu spēku

kas tiecas pārveidot sabiedrību.

• Ādams Smits (skotu ekonomists un filozofs) lika pamatus jaunai mācībai par tautsaimniecības liberālismu.

• Deivids Hjums (filozofs un

reliģijas vesturnieks) izdeva

Lielbritānijas vēsturi sešos

sējumos.

• Šarls Luijs de Monteskjē

(politiķis, vēsturnieks un jurists) pirmo reizi vēsturē skaidri definēja varas dalīšanas principu.

• Volters (franšu rakstnieks un domātājs) bija pilsoņa brīvības ideas aizstāvis. kura valets pārvaldes ideāls bija apgaismotais absolūisms.

Žans Žaks Ruso (franču politiķis, filozofs un rakstnieks) viņš 1762. gadā izdeva uzskatu apkopojumu "Par sabiedrisko līgumu".

• Ruso bija pret absolūto monarhiju un par vienīgo taisnīgo varas avotu uzskatīja

tautu.

Mākslas jomas:

Mūzika:

• Nikolo Pagaganini

• Jozefs Haidns

• V.A. Mocarts

• L. van Bēthovens

• Literatūra:

• Brāli Grimmi

• Džords Bairons

• Lope de Vega

• Daniels Defo

• Šillers

• Lielā Franču revolūcija 1789. gadā veicināja nacionālās atbrīvošanās kustības un cīņu pret dzimtbūšanu.

• Cilvēki kļuva pragmatiskāki un bieži vien vadījās pēc materiālās izdevības, veidojot attiecības uz aprēķina pamata.

• Vienlaikus tika uzsvērta dvēseles skaidrība un dievbijība, ar aicinājumiem iedvesmoties no viduslaiku kultūras vērtībām.

• Reālisms franču mākslā guva ievērojamu attīstību, jo Francija ieņēma vadošo lomu Eiropas sabiedriski politiskajā dzīvē.

Intelektuālie sasniegumi:

19. gadsimtā būtiski attīstījās celtniecības tehnoloģijas un arhitektūras teorijas, kas balstījās uz precīziem aprēķiniem.

• Strauji pieauga dzelzceļu būvniecība, bet gadsimta beigās sākās karkasu augstceltņu celtniecība.

• Būtiska loma bija metāla un dzelzsbetona izmantojumam, kas padarīja konstrukcijas izturīgākas un efektīvākas.

• Līdz gadsimta vidum dominēja čuguns un dzelzs kalumi, savukārt gadsimta otrajā pusē par galveno materiālu kļuva tērauds, pateicoties modernizētām tēraudkausēšanas metodēm.

• Šī attīstība ļāva radīt jauna veida būves: tiltus, fabrikas, dzelzceļa stacijas, universālveikalus un citas industrijas vajadzībām pielāgotas ēkas.

  
  

Mākslas jomas (stili un virzieni)

19. gadsimta mākslu raksturo vairāki nozīmīgi virzieni un stili gan:

1. Romantisms ir dominējošs idejiskais virziens, kas pievērsās vēstures tēmām, tautas daiļradei un ikdienas dzīves atspoguļojumam. Romantiķi iemīļoja dabas ainas un eksotiskas vietas, piemēram, Tālos Austrumus un Ziemeļāfriku.

2. Reālisms ir reakciija uz romantisma emocionalitāti, uzsverot dzīves precīzu un objektīvu attēlojumu. Reālisti īpaši pievērsās tipiskajam un ikdienas dzīves detalizētai vērošanai, atsakoties no idealizācijas. Francijā reālisms attīstījās gan glezniecībā, gan grafikā.

3. Impresionisms radies 19. gadsimta 60. gados Francijā. Impresionisti noraidīja tradicionālo akadēmisko mākslu, pievēršoties dzīves daudzveidības un dabas noskaņu attēlojumam.

4. Arhitektūra- galvenie stili bija klasicisms, ampīrs un eklektisms (historicisms). Lieelajās pilsētās veica senāko kvartālu pārplānošanu, veidojot jaunas ielas un prospektus. Industrializācija radīja nepieciešamību pēc praktiskām būvēm – rūpnīcām, stacijām un tiltiem.

5. Šis laikmets kļuva par nozīmīgu pārmaiņu laikmetu, kad inovāacijas celtniecībā, mākslas daudzveidība un tehnoloģiju attīstība ievērojami ietekmēja gan sabiedrības dzīvi, gan tās kultūru.

• Balstās uz jaunām, inovatīvām būvniecības tehnoloģijām, kā, piemēram, stikla, tērauda, dzelzsbetona izmantošana celtniecībā

• Minimālisms: atturīgs, tīrs dizains, ornamentu un pārmērīgas greznības noraidījums.

• Atteikšanās no vēsturiskajiem stiliem, vēlme radīt pilnīgi jaunu estētiku un domāšanu telpā.

• Radās 19. gs. beigās, kā atbilde uz industriālās revolūcijas sniegtajām iespējām un vajadzību pēc efektīvas, lētas un funkcionālas būvniecības.

• Personas: Ludvigs Mīss van der Roe, Le Korbizjē, Valters Gropijs.

2. Literatūra

• Modernisma literatūra uzplaukst 20. gs. sākumā, vietām izcēlās ar to, kā protests pret reālismu un pozitīvismu.

• Cilvēks attēlots kā vientuļš, iekšēji konfliktējošs, bieži neloģisks, emocionāli dezorientēts.

• Dominē iekšējās pasaules, bezapziņas un eksistenciālo jautājumu tēmas.

Raksturīgas iezīmes:

• Nepatika pret urbanizāciju, mekanizāciju un patērētājsabiedrību.

• Interese par zemapziņu, sapņiem, mītisko domāšanu.

• Individualitāte, autsaiderisma izjūta, dzīves jēgas meklējumi.

• Ironija, fragmentāri sižeti, eksperimentēšana ar valodu.

Stiliskie virzieni:

• Impresionisms

• Simbolisms

• Dadaisms

• Sirreālisms

• Ekspresionisms

• Akmeisms

• Imažinisms

• Absurda literatūra

Pazīstamākie autori:

• Džeimss Džoiss, Franss Kafka, Virdžīnija Vulfa,

• Viljams Folkners, Hermanis Hese, Tomass Manns,

• Grahams Grīnss, Mihails Bulgakovs

3. Mūzika

• Modernisma mūzikā dominē formas izjaukšana, harmonijas nojaukšana, eksperimenti ar toni, ritmu un tembru.

• Mūzika kļūst par personiskas izjūtas, nevis skaistuma reprezentāciju.

Mūzikas stili:

• Impresionisms – noskaņu un sajūtu dominēšana (Debisī)

• Ekspresionisms – emociju spriegums, disharmonijas (Šēnbergs)

• Primitīvisms – atgriešanās pie pirmatnējiem ritmiem (Stravinskis)

• Futūrisms – tehnoloģiju un trokšņu izmantošana kā mākslas līdzeklis

• Neoklasicisms – atgriešanās pie klasiskās formas, bet ar mūsdienīgu skanējumu

• Avangards un stohastiskā mūzika – pilnīga brīvība skaņas izpausmē

Personas:

• Klods Debisī, Arnolds Šēnbergs, Igors Stravinskis,

• Maurics Ravēls, Edgars Varēzs, Džons Keidžs

4. Zinātne

• Mūsdienu modernisms balstīts empīrismā, racionālismā un skepticismā.

• Tiek noraidītas iepriekšējās dogmas, pievēršanās novērošanai, eksperimentiem, teorētiskiem modeļiem.

Fizika:

• Īpašā un vispārīgā relativitāte (Einšteins),

• Kvantu mehānika,

• Attīstās atomenerģija un kodoltehnoloģijas.

Ķīmija:

• Atklāj jaunas sintētiskas vielas (plastmasa, neilons, kaučuks)

• Uzlabota materiālu izturība un funkcionalitāte.

Bioloģija:

• DNS atklāšana,

• Attīstās genētika,

• Veikti lieli sasniegumi medicīnā – vakcīnas, antibiotikas, pārtikas ražošanas uzlabošana.

5. Reliģija un filozofija

• Modernisms centās saskaņot ticību un zinātni, saglabājot garīgās vērtības.

• Tika pārskatītas reliģiskās dogmas saskaņā ar jauno zinātnisko un filozofisko domāšanu.

Katoļu baznīcas modernisms:

• Vēlme interpretēt Bībeli filozofiski un vēsturiski, nevis burtiski.

• Pieprasīta sirdsapziņas brīvība, tolerances paplašināšana.

• Pretestība pārmērīgai institucionālai varai baznīcā.

Filozofiski virzieni:

• Eksistenciālisms (Sartre, Camus)

• Fenomenoloģija (Husserl, Heidegger)

• Nihilisms, relativisms, postpozitīvisms

• Starp sapni un īstenību

• Aiz apzinātā robežām

• Sapņu caurvīšana ar realitātes elementiem

Sirreālisms izauga no dadaisma, tas bija 20. gs. literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji mēģināja izteikt zemapziņas impulsus, tēloja fantastiskus dažādu asociāciju savienojumus.

Sirreālisma (no franču vārda surrealite – pāri realitātei stāvošs) aizsākumi saistīti ar literātiem (A. Bretona manifestā), kur uzskatīja, ka radošais process nedrīkst būt atkarīgs no prāta diktāta. Mākslas uzdevums ir aktivizēt bezapziņas iedarbību, lai līdzsvarotu visas cilvēkam piemītošās spējas.

Sirreālisms mākslā aktivizējās divos novirzienos:

• Abstraktais sirreālisms – tēli tuvināti abstrakcionisma principiem un nav atpazīstami

• Figurālais sirreālisms – reālas lietas un objekti tiek deformēti, savienoti dīvainās kombinācijās un novietoti iluzorā telpā

Raksturojums:

• Iracionālisms, spontanitāte, nekontrolējamā cilvēka darbības daļa

• Neapzinātā, intuīcijas, jūtu un instinktu atklāsme

• Zemapziņas impulsi, fantastisku asociāciju savienojumi

• Sapņu, vīziju un realitātes sajaukums

Svarīgākie pārstāvji:

• Renē Magrits

• Salvadors Dalī

• Makss Ernsts

Ierosme:

• Z. Freida psihoanalīze

• A. Bergsona filozofija

• Zināms protests pret industriālo revolūciju

Sirreālisti:

• Tiecas atspoguļot pārrreālo, zemapziņā mītošo un iespējamo

• Centās apvienot garu un matēriju, reālo ar iztēloto, dzīvi ar nāvi, augšo ar zemo

• Sirreālisma pamatā – zemapziņas absolutizācija

Sirreālisms arī balstījās uz Z. Freida atziņām par bezapziņu – cilvēka psihes dziļāko slāni, kura izpausmes ir sapņi, murgi, vīzijas.

Dadaisms (1916–1922)
Mākslinieki:

• Marsels Dišāns

• Hanss Arps

• Fransiss Pikabija

Raksturojums:

• Mākslas tēlainības un tradīciju noliegums

• Bezdzēdzīgas kompozīcijas

• Kolāžas, akcijas, bērna zīmējumi

• Process svarīgāks par rezultātu

• Spēle ar materiālu

Ierosme:

• Protests pret Pirmā pasaules kara bezjēdzību, industriālo revolūciju un pilsonisko mākslu

Fovisms (1905–1907)
Pirmais avangardistu mākslas virziens, izveidojies Francijā. Pārstāvji ietekmējās no postimpresionistiem.
Nosaukumu ieguva 1905. gada Rudens salona izstādē Parīzē – viņu krāsu risinājumi bija netradicionāli, tāpēc tika nosaukti par fauves – mežonīgie zvēri.

Ierosme:

• Pretkustība impresionistu krāsu sīkai analīzei

Raksturojums:

• Tīru, košu krāsu pielietojums

• Krāsu kontrasti

• Netiek izmantotas gaismēnas (neattēlo apjomu)

• Netiek ievērota lineārā perspektīva

• Objekti tiek apvilkti ar tumšu kontūru

• Spilgtu, tīru, nedalītu krāsu lietojums

• Neievērota attēlojuma precizitāte

• Vienkāršas gleznu kompozīcijas

Spilgtākie pārstāvji:

• Anrī Matiss

• Andrē Derēns

• Moriss de Vlaminks

Ekspresionisms
Radās Vācijā – tēlotājmākslā, kino, mūzikā, arhitektūrā

Ekspresionisti:

• Noliedz racionālo, saprātīgo

• Uzsver kāpinātu izteiksmīgumu, lai attēlotu pārdzīvojumus (sevišķi negatīvos)

• Skatītāju ievelk mākslinieka noskaņā

• Izmanto līniju, formu deformāciju, krāsu plūsmas

Raksturojums:

• Svarīgs ir pārdzīvojums

• Attēlots traģiskais, neglītais un emocionāli atkailinātais

• Sakāpinātas emocijas

• Formu deformācija, estētiskā izkropļojums

• Subjektīvās emocijas svarīgākas par realitāti

• Kontrasti (melnbaltais, kino), bailes un šausmas

Ekspresionisma kino raksturīgs:

• Neparastas gaismēnas

• Šķība, izlocīta apkārtējā pasaule

Ierosme:

• Eksistenciālisma filozofija

• Mākslinieku protests pret militārismu, kariem

• Galvenais – izteiksme, nevis saturs

Kubisms (1907–1914)
Mākslinieki:

• Pablo Pikaso

• Žoržs Braks

• Romans Suta

• Voldemārs Tone

Raksturojums:

• Atteikšanās no vizuālās realitātes

• Priekšmeti sadalīti ģeometriskās formās

• Objekti – ģeometrisku elementu un līniju savienojums

• Plakņu un apjomu kartojums

• Atteikšanās no vienota telpas tēlojuma

• Kolāžas radīšana

Ierosme:

• Relativitātes teorija

• Kvantu teorijas rašanās

Abstrakcionisms (1910–1960)
Atsakoties no tradicionālā:

• Plaknes, līnijas, krāsas pasaulē

Ierosme:

• Junga arhetipu teorija

• Zinātnes atklājumi (relativitātes teorija, atomu šķelšanās)

• Mūzika kā iedvesmas avots – mūzikas mitoloģija

Abstrakcionismu dala divās grupās:

• Abstraktajā ekspresionismā – noliegt prāta slēdzienus, balstīts uz jūtu spontanitāti

• Ģeometriskajā abstrakcionismā – līniju un krāsainu ģeometrisku pamatformu laukumu kompozīcijas

Raksturojums:

• Bezpriekšmetiskā māksla – formu zudums, abstraktu elementu kombinējums

• Māksla neko vairs neatēlo konkrētu

• Māksla ir pirmelementu sajūtas, tīras līnijas, skaidra forma

• Formelementu mitoloģija

• Krāsai – simboliska nozīme

• Tašisms – krāsu klājums bezformīgos laukumos (krāsu traipi)

Svarīgākie pārstāvji:

• Marks Rotko

• Vasilijs Kandinskis

• Pīts Mondrians