2) Klasiskais laikmets - 5. gs. – 4. gs. 30. gadi p.m.ē.

3) Hellēnisma laikmets - 4. gs. 30. gadi – 1. gs. 30. gadi p.m.ē.

Sengrieķu sabiedrība - mūsdienu Rietumu sabiedrības šūpulis.

Krētas un Mikēnu civilizācijas (Senākās civilizācijas)-

• Hierarhiska sabiedrība, tās augšgalā - aristokrātija

• Polisu veidošanās (grieķu pilsētvalsts)

• Politeisms (Ticība vairākām dievībām)

  
  

Atēnu un Spartas civilizācijas. (Varenākās, vēlākās civilizācijas)-

• Slēgta polisu sabiedrība

• Spēcīga pilsoņa pienākumu izjūta

• Polisas pārvaldē iesaistās pilsoņi (tiesības uz zemi, pienākums karot)

• Politeisms (12 Olimpa dievi)

• Vienota valsts neizveidojas

• Duālisms - demokrātija, taču verdzība ir atļauta

• Kosmocentrisms

• 1. gs. izplatās kristīgā reliģija, no 4. gs. valsts reliģija - monoteiska

• Atklāja 3 dažādus orderus - doriskais, joniskais un korintiskais.

• Matemātikas attīstība (Pitagors). 

• Antroprocentrisms - doma, ka cilvēks ir centrālais, svarīgākais visuma elements.

• Demokrātijas aizsākumi (vēlēšanas, pilsoņu tiesības u.t.t).

• Radās viegli apgūstama rakstība (pilnveidota lineārā "A" rakstība).

• Dzejas, teātra un prozas (komēdija un traģēdija) aizsākumi.

• Olimpiskās spēles (pirmās notika 776. gadā).

• Attīstība astronomijā - Taless ieraudzīja pirmo Saules aptumsumu.

• Filosofijas zinātnes izveide (Dēmokrits, Aristotelis).

• Antīkā estētika - formu saskaņa balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem. (Zelta griezums)

  
  

• līdzsvars

• harmonija

• mērenība

• skaistuma kanoni

• proporciju dabiskuma ievērošana

Kultūra

• Teātra pilnveidošanās un attīstība (satīra drāmas, traģēdijas, komēdijas)

• Poēziju un mūziku uzskatīja par apvienotu garīgās darbības lauku.

  
  

Tēlniecība

Proporcionalitātes ievērošana.

• Dievu statujas tempļos

• Detalizētas cilvēka skulptūras, cilvēki sarežģītās kustībās. Prototipi - atlēti. ("Diska metējs")

Glezniecība

• Tempļos apgleznoja sienas.

• Keramikas apgleznošanā, tika attēlota ikdiena (Sarkanfigūru vāzes).

  
  

  Arhitektūra

• Materiāli - marmors un akmens.

• Ievēroja matemātisku precizitāti, proporcionalitāti.

• Notika tempļu celtniecība (kolonnas, divslīpju jumts).

• NotikaAgoru būvniecība.

• Teātru būvniecība. (kvalitatīva akustika un redzamība).

• Notika akropoļu būvniecība.

• Attīstijās likumdošana un jurisprudence.

• Duālisms - valda demokrātija, bet tiesības pilsoņiem nav vienādas.

• Attīstijās valoda un latīņu alfabēts

• Būvniecībā tika ieviests betons.

• Sāka celt ceļus.

• Izgudroja ūdensvadu.

• Sākotnēji tā bija reālistiska, pēc tam aizsākās grieķu oriģinālu nokopēšana

• Veidoja unikālas mozaīkas - gladiatoru cīņu, medību, sadzīves ainu skatus.

• Plaši pazīstams ir cilnis, kurā iemūžināja ievērojamos notikumus valstī.

Glezniecība

• Apgleznoja sienas, lai izdekorētu telpas.

• Mozaīku izveidei izmantojabkrāsainus māla gabaliņus.

• Freslas bija izplatītas.

• Gleznās attēloja dabas ainavas, kluso dabu, ziedus, augus un dzīvniekus un mitoloģiskus sižetus.

Arhitektūra

• Būvniecībā sāka izmantot betonu.

• Sāka kvalitatīvi konstruēt kupolus, arkas un velves.

• Tika izmantots dažādu krāsu marmors dekoriem.

kompasu (12. gs.)

horizontālas stelles (12. gs.)

brilles (13. gs.)

arklu (11. gs.)

• Tika izgudrots mehāniskais pulkstenis.

• Notika krusta kari.

• Sākās grāmatu iespiešana (1454. gads)

• Baznīca pārtapa par galveno izglītības vietu.

• Zinātne un izglītība sāka kalpot baznīcas vajadzībām.

• Izglītību varēja iegūt tikai tie, kas piederēja baznīcai.

• Sākās papīra ražošana.

Visizteiksmīgāk izpaudās arhitektūrā

Ierosme

• Reliģiskās un garīgās dzīves pacēlums.

• Antīkā mantojuma apzināšana.

  
  

Pazīmes

• Simetriskums.

• Ģeometrisko formu izmantojums.

• Lielas mūra sienas, apjomīgas balsta sijas, neliela izmēra logi, vienkāršs interjers.

• Horizontalitāte.

• Lokveida arkas, freskas, mozaīkas.

• Reliģisko sižetu tēlojums.

• Baznīcas un laicīgās vara sadarbojās.

• Eiropaspolitiskā, sociālā un saimnieciskā struktūrā notika pārmaiņas.

Pazīmes

• Būvformu vertikālisms.

• Samazina sienas masivitāti un saplūdina jomus.

• Vertikālus izvirzījumi jeb kontroforsi.

• Vitrāžas.

• Smailloka arkas, balsta pīlārs, ribotas pārsegumvelves.

• Pusarkas jeb arkbutāni.

  
  

Tēlniecībā

• Sākotnējā stilizācija un sastingums, pārtapa par reālistisku figūru veidojumu.

• Baznīca darbojas kā kultūras veicināšanas centrs.

• Sabiedrību iedala klasēs, ieskaitot garīdzniekus, bruņiniekus un proletariātu.

• Dzīve norisinās gan agrās lauku teritorijās, gan urbanizētā vidē.

• Sievietes aktīvi iesaistās politiskajā dzīvē.

• Reliģiskā pārliecība centrējas ap monoteismu, īpaši kristīgo ticību, pie tam piedzīvojot ietekmi no grieķu, slāvu un arābu kultūrām.

• Cīņa par reliģiskiem kompromisiem un meklējumi pēc saskaņas.

• Domāšanas centrā ir teocentrisms, kur Dievs ir visu pamatā.

• Izplatīts šovinisms un ideja par lielvalsts izredzētību.

• Nozīmīga ierēdniecības loma sabiedrības struktūrā.

• Bizantieši izcēlās ar augstskolu izveidi un ierēdņu, zinātnieku izglītošanu.

• Antīkā laikmeta izglītības mantojums izceļas ar savām tradīcijām.

• Zināma laba prasme apstrādāt zeltu, sudrabu un stiklu.

• Baznīcā telpas tika sadalītas, atveidojot svētbilžu vai ikonu sienas ar trim simboliskiem vārtiem.

• Iemācijās prasmīgi ražot zīdu.

• Romānika

• Gotika

Glezniecība:

• Freskas

• Svētbildes

• Ikonas, kuras pārzīmēja jau no esošām

  
  

Arhitektūra:

• Mozaīkas

• Antropocentrisms.

• Romas ķeizars vairs tik ļoti neietekmē sabiedrību.

• Jauns sabiedrības slānis- buržuāzija.

• Humānistu kultūras centri - Roma, Florence un Venēcija.

• Humānistu uzskati: cilvēkam jābūt brīvam garā, vispusīgi izglītotam un fiziski spēcīgam.

• Izglītots cilvēks prot klasiskās valodas, antīko filosofiju un literatūru, interesējas par zinātni un tās sasniegumiem.

• Humānisms - pasaules centrā cilvēks, nevis Dievs.

• Rodas maza garīgā brīvība, bet galvenā reliģija joprojām ir kristietība.

Ziemeļeiropa

• Nacionālās kultūras attīstība - pievēršanās tautas valodai reliģijā un izglītībā.

• Humānisms - no itāļu renesanses pārņemti dzīves uzskati u.t.t.

• Apziņas patstāvība atgriezās.

• Galvenā reliģija - kristietība.

• Sievietēm bija aizliegts mācīties universitātēs.

• Formējās buržuāzija.

• Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums, bet tas rada zemes deficītu laukos un pārtikas trūkumu.

• Attīstijās pilsētas

• Eiropieši uzsāk plasāku kontaktu ar citām tautām.

• Darbība ģimenes vai valsts labā tika ļoti augstu atzīta. 

  
  

• Tika studēta: Hipokrata medicīna Arhimēda fizika, Ptolemaja ģeogrāfija 

• Reformācijas.

• Izgudroja iespiedpresi (Johans Gūtenbergs), un sāka izdot avīzes, grāmatas.

• Tirdzniecība stipri attīstījās.

• Sākās stikla apstrāde.

• Humānisms.

• Nikolajs Koperniks - atzina heliocentrisko sistēmu, Visuma centrs ir Saule.

  
  

Ziemeļeiropa

• Nikolajs Koperniks savā grāmatā pirmais Eiropā pamatoja uzskatu, ka Zeme griežas ap sauli. Observatorijās pētīja debess ķermeņus

• K. Kolumbs atklāja Ameriku.
  Labāk iepazina Āziju un Āfriku.
  Pirmo reizi apbrauc zemeslodi.

• Bībele tika pārtulkota vairākās valodās.

• Pierāda teorijas par Zemi, ka tā ir lodveida ķermenis.

• Tiek izgudrots pirmais teleskops (Galileo Galilejs).

• Izgudroja pirmo dzīvsudraba barometru. (Toričelli)

•  Bībele tika pārtulkota vairākās valodās.

Itālija

Tēlniecība

• Mikelandželo līdz pilnībai izkopa cilvēka auguma atveidošanu skulptūrās.  

• "Pietà" (Mikelandželo renesanses skulptūra)

  
  

Inovatīvas metodes glezniecībā (arī citos mākslas veidos):

• kompozīcija.

• lineārā perspektīva.

Glezniecība

• Darbi- "Pasludināšana", "Mona Lisa", "Vitrūvija cilvēks" u.c.

• Tika izgudrots gaisa perspektīvs, kas panāca telpiskumu. (Leonardo da Vinči)

Arhitektūra

• Tika izgudrots, kā izbūvēt kupolu Florences katedrālei. (Filipo Brunelleski)

Ziemeļeiropa

Glezniecība

• Atšķirībā no Itālijas renesanses Ziemeļos lielāka ietekme bija gotikai, bet mazāka - antīkajai kultūrai. 

• Mākslas pazīmes:

  • perspektīvas izmantošanas paņēmieni

  • precīzas un reālistiskas detaļas

•  Mākslas darbos tiek iekļuti daudz simboli.

• Attīstijās dubultportrets.

Mākslas darbos parādijās kritiska attieksme pret sabiedrību.

Anglijā tam deva nosaukumu- drāma

Literatūra un teoloģija

• Džovani Piko (itāļu filosofs), saukts par Renesanses vēstnesi.

• „Dievišķā komēdija”. (Dante Aligjēri)

• Roterdamas Erasms bija teologs, humānists un aktīvs kritiķis, kas izvirzījās pret zinātnē esošo šarlatānismu, viduslaiku tumšo noskaņu, reliģisko apņēmību.

• „Hamlets”, „Romeo un Džuljeta” (Viljams Šekspīrs.)

  
  

  
  

• Mašīnu ieviešana ražošanā

• A. Volts izveido beteriju (1800.g.)

• Izveido pirmo tvaka lokomatīvi (1814.g.)

• Pirmā fotogrāfija (1814.g.)

• S. Morzeizgatavo telegrāfu (1837.g.)

• Pirmā šujmašīna (1830.g.)

• L. Dagērs izveido fotogrāfiju attīstīšanu (1839g.)

• Tomass Edisons izgudro fonogrāfu (1878.g.)

• Zigmunds Freids izveido psihoanalīzes pamatus

• Anrī Bergsons pozicionē intuīciju kā dzīves galveno būtību

• A. Bells izveido pirmo telefonu (1876.g.)

• Čārlzs Dārvins izveido evolūcijas teoriju (1859.g.)

Pamatojās uz uzskatu, ka mākslai jāizpauž dvēseles dziļākās izjūtas un idejas, izmantojot simbolus , nevis tiešu realitātes attēlojumu.

Simbolisti centās atklāt noslēpumaino un neizskaidrojamo, uzsverot intuīciju un iztēli pār racionalitāti.

Iezīmes mākslā: noslēpumaina atmosfēra, mītiski tēli, simboliskas ainas, tumši toņi, emocionāla noskaņa.

Iezīmes literatūrā: metaforas, simboli, abstrakts tēlojums, emocionalitāte, filozofiskas pārdomas par cilvēka eksistenci, sapņainība.

Mākslinieki: Gustavs Moro, Odilons Redons, Pjērs Puvis de Šavāns, Edvards Munks.

Rakstnieki: Šarls Bodlērs, Stefans Malarmē, Pols Verlēns, Rēns Marija Rilke.

Modernisma māksla

• Vienlaikus balstījās uz tradīcijām, bet arī noliedza iepriekšējo laikmetu normas.

• Raksturīga jaunu formu un izteiksmes līdzekļu meklēšana.

• Nekas nebija stabils vai tradicionāls – viss bija mainīgs un interpretējams.

Jēdzieni

Unifikācija – vēlme vienādot vai pakārtot vienai normai (nereti kā reakcija uz daudzveidību).
Polemika – publiskas diskusijas vai strīdi starp pretējiem uzskatiem.
Relatīvisms – uzskats, ka visas zināšanas ir nosacītas un subjektīvas.
Plurālisms – dažādu uzskatu līdzpastāvēšana.

Politiskie apstākļi

• 20. gadsimtā pasaule piedzīvoja divus pasaules karus.

• Notika ideoloģisku uzskatu sadursmes starp valstīm un indivīdiem.

Ekonomika un tehnoloģijas

• Rūpnieciski attīstītajās valstīs valdīja brīvā tirgus konkurence.

• Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumi veidoja jaunu tehniku utml.

Sasniegumi:

• Maks Plakns - izveidoja kvantu teoriju (1900)

• Karls Landsteiners - atklāja asinsgrupas(1901)

• Tika uzbūvēta pirmā lidmašīna (1903)

• Alberts Einšteins - izveidoja speciālās relativitātes teoriju (1905)

• Ernests Ruterfords - atklāja atoma kodolu, beta un alfa radiāciju (1911)

• Alberts Einšteins - izveidoja vispārīgās relativitātes teoriju (1915)

• Junga arhetipu teorija (1919)

• Sigmunds Freids - izveidoja psihoanalītisko teoriju, no tās ietekmējās sirreālisma mākslinieki (1923)

• Verners Heisenbergs - izgudroja kvantu mehāniku (1926)

• Aleksandrs Flemings - atklāja pirmo antibiotiku-penicilīnu (1928)

Modernismā bija šādi mākslas virzieni:

• Fovisms

• Kubisms

• Ekspresionisms

• Futūrisms

• Abstrakcionisms

• Dadaisms

• Sirreālisms

dažāda žanra gleznas - portretus, klusās dabas, ainavas u.c.

Spilgtākie mākslinieki:

• Anrī Matiss

• Andrē Derēns

• Moriss de Vlaminks

Šī mākslas virziena pārstāvji ietekmējās no postimpresionisma meistariem, kā Pols Gogēns un Vinsents van Gogs, pārņemot viņu košo krāsu lietojumu un atteikšanos no gaismēnām.

Fovismam raksturīgs:

• Spilgtu, tīru, nedalītu krāsu lietojums

• Objekti ir apvilkti ar tumšu kontūru

• Krāsu kontrasti

• Netiek izmantotas gaismēnas

• Netiek ievērota lineārā perspektīva

• Neievēroja attēlojuma precizitāti

• Vienkāršas gleznu kompozīcijas

Tematika: Vienkārši objekti (trauki, instrumenti, kārtis), izvairīšanās no sarežģītām kompozīcijām.

Virzieni:

• Analītiskais kubisms – objekti no dažādiem skatpunktiem, struktūras analīze.

• Sintētiskais kubisms – telpas un objektu uztveres pārveide, tuvojas abstrakcijai, bet reālie priekšmeti vēl atpazīstami.

Raksturojums:

• Objekti sadalīti ģeometriskās formās

• Atteikšanās no vienota skatupunkta un telpas tēlojuma

• Stilizācija, līniju un plakņu kārtojums

• Kolāžas tehnika – tapešu, audumu, avīžu u.c. materiālu izmantojums

Ietekmes:
Zinātnes attīstība – relativitātes teorija, kvantu fizika
Līdzīgi kā zinātnieki pēta atomu uzbūvi, mākslinieki analizē formas.

Ievērojamākie mākslinieki:
Pablo Pikaso, Žoržs Braks, Romans Suta, Voldemārs Tone

Būtība:

• Balstīts eksistenciālismā un protestā pret karu, militārismu.

• Galvenais – izteiksme, nevis precīzs saturs vai fakti.

• Atspoguļo garīgās pasaules pretrunas, šausmas, psihes traucējumus.

Raksturojums:

• Sakāpinātas emocijas, subjektīva izteiksme

• Traģiska, neglīta, deformēta realitāte

• Formu un krāsu deformācija

• Spēcīgi kontrasti, īpaši kino – melnbaltums, bailes, šausmas

• Atteikšanās no racionalitātes un reālistiskās vides

Ekspresionisma kino:

• Neparastas gaismēnas

• Izlocīta, šķība vide

• Psiholoģiska noskaņa

Spilgtākie pārstāvji:

• Edvards Munks, Emīls Nolde, Vasilijs Kandinskis

• Jēkabs Kazaks, Jāzeps Grosvalds

• Režisors Alfrēds Hičkoks

• Apvienības: "Tilts", "Zilais jātnieks"

Būtība:

• Noliedz pagātnes kultūru, cildina tehniku, ātrumu, kustību, urbānismu

• Cilvēks = mašīna, ideāli – temps, spēks, dinamika

• Saistīts ar militārisma un fašisma ideoloģiju

• Revolūcijas un pārmaiņu sludināšana pasaules kārtībā

Raksturojums:

• Objektu attēlošana kustībā (deformētas formas, piemēram, zirgam – 20 kājas)

• Uzsvars uz ritmiem, krāsu un gaismas kontrastiem

• Gleznās centās attēlot skaņu, izmantojot arī tekstu

• Anarhistiskas idejas, pagātnes noliegums, urbanizācijas idealizācija

Izpausmes jomas:

• Glezniecība, tēlniecība, keramika, arhitektūra, kino

Ievērojamākie mākslinieki:

• Filipo Tommazo Marineti

• Džakomo Balla

• Umberto Bočoni

• Karlo Karra

Raksturojums:

• Masu produkcijas, reklāmu, populāru cilvēku un tēlu attēlošana

• Attēlu atkārtošana, spilgtas un viegli uztveramas kompozīcijas

• Atspoguļo patēriņa sabiedrības estētiku, kur dzīvi dominē preces un mediji

Spilgtākie pārstāvji:

• Endijs Vorhols

• Rojs Lihtenšteins

• Klāss Oldenburgs

• Ričards Hamiltons

• Junga arhetipu teorija

• Relativitātes teorija un atomu šķelšanās

• Mūzika un tās mitoloģija kā iedvesmas avots

Novirzieni:

• Ģeometriskais abstrakcionisms – kompozīcijas ar skaidrām līnijām un ģeometriskām formām

• Abstraktais ekspresionisms – jūtu spontāna izpausme, atteikšanās no prāta kontroles

Raksturojums:

• Māksla neattēlo konkrēto – bezpriekšmetiskums

• Tīras līnijas, laukumi, skaidras formas – pirmelementu sajūtas

• Krāsa kā simbols, līdzīgi kā arhetips

• Tašisms – krāsu laukumi kā traipi bez noteiktas formas

• Formelementu mitoloģija

Spilgtākie pārstāvji:

• Vasilijs Kandinskis

• Džeksons Polloks

• Marks Rotko

• Pīts Mondrians

Dadaisms noliedza tradicionālo mākslu, radot apzināti bezjēdzīgas formas – antimākslu (fotomontāžas, kolāžas, bezjēdzīgi dzejoļi). Mērķis bija izsmiet kultūru un civilizācijas nejēdzības, demonstrējot absurdumu.

Rašanās veicinātāji:

• Pirmā pasaules kara absurds

• Protesti pret industriālo revolūciju

• Pilsoniskās mākslas kritika

Raksturojums:

• Bezjēdzīgas kompozīcijas

• Noliegta mākslas tēlainība un tradīcijas

• Kolāžas, bērnu zīmējumi, akcijas

• Process svarīgāks par rezultātu

• Spēle ar materiāliem

Izteiksmes formas:

• Kolāža – bez kopsakarības, bieži no atkritumiem

• Ready-made – sadzīves priekšmeti kā māksla

• Hepenings – improvizētas performatīvas darbības

Svarīgākie pārstāvji:

• Marsels Dišāns

• Fransiss Pikabija

• Marks Ernsts

• Georgs Gross

Raksturojums:

• Sapņu, vīziju un realitātes sajaukums

• Neapzinātās, intuitīvās daļas izcelšana

• Spontanitāte un fantastisku asociāciju savienojumi

• Iracionālisms, instinktu un jūtu atklāsme

Mākslinieku uzskati:

• Radošajam procesam jābūt brīvam no prāta diktāta

• Mākslas mērķis – aktivizēt bezapziņas darbību

Sirreālisma novirzieni:

• Figurālais sirreālisms – deformēti reāli objekti dīvainās kombinācijās

• Abstraktais sirreālisms – neatpazīstami tēli, tuvināti abstrakcijai

Svarīgākie pārstāvji:

• Salvadors Dalī

• Renē Magrits

• Makss Ernsts